| bē’rõd *128 s pl peied ▫ bēru mielasts > peijõd |
| blū’z *128 s pluus ▫ blūze |
bo’ŗg *128 s mütt ▫ dukurs (mar.) - bo’ŗgõ kandõ mütta kanda ▫ nest dukuru
- Bo’ŗgõks ajāb ka’ļḑi. Mütaga aetakse [taga] kalu. ▫ Ar dukuru dzen zivis.
|
dū’r *128 s rusikas ▫ dūre > ru’isk- Ta pistīz dū’r mi’n nanā alā. Ta pistis rusika mu nina alla. ▫ Viņš piegrūda dūri man zem deguna. Ma si’n āndab eņtš dū’rõ smekkõ. Ma sulle annan oma rusikat maitsta. ▫ Es tev došu savu dūri pagaršot. A’ž sa ne’i kītõd, si’z sa sǭd dū’rõks vȯntsõ – bokt! Kui sa nii ütled, siis sa saad rusikaga otsaette – puks! ▫ Ja tu tā saki, tad dabūsi ar dūri pierē – blaukt! KK77a
|
| ī’t 1 *128 s liit, ühendus ▫ savienība, apvienība |
| ī’t 2 *128 s ühend ▫ savienojums |
| ja’g|ī’t *128 s osaühing ▫ sabiedrība ar ierobežotu atbildību |
jū’od *128 s juhatus ▫ valde - Ī’t jū’od pidāb istāmizt. Liidu juhatus peab koosolekut. ▫ Savienības valde notur sēdi.
|
kǭ’l *128 s kahl ▫ kāls (etn.) - Ikš kǭ’l – kim ētamt; ikš ētam – kuolm kabālt, lugūb kuolm ka’llõ ī’d kõrd; kim kõrd u’m kǭ’l. Üks kahl – kümme heidet, üks heide – kolm tükki, loetakse kolm kala üks kord, kümme korda on kahl. ▫ Viens kāls – desmit metieni, viens metiens – trīs gabali, skaita trīs zivis vienreiz; desmit reizes ir kāls. 152.1
|
kū’od *128 s kohus ▫ tiesa ≈ kū’oḑ- kū’odõ kandõ kohut mõista ~ otsustada ▫ tiesāt ~ nospriest
- Se ä’b tu’l kū’od alā. See ei tule kohtu alla. ▫ Tas neaiziet līdz tiesai [~ neiet zem tiesas]. Ma ä’b kānda kū’odõ i’ļ mitī’d. Ma ei mõista kohut kellegi üle. ▫ Es ne par vienu nespriežu tiesu. Ta kāndiz kū’odõ tǟnda vāldiņ laskõ. Ta otsustas tema lahti lasta. ▫ Viņš nosprieda viņu atbrīvot. Jh5.24; Jh8.15; Ap3.13
|
| ma’g|šǭ’v *128 s maohaav ▫ kuņģa čūla (med.) |
mǟ’r *128 s katk ▫ mēris - Pie’rrõsuodā mǟ’rst 1721.–1723. līvõd ro’v pigātagā kūolõb ulzõ. Sõjajärgsest katkust 1721–1723 liivi rahvas peaaegu sureb välja. ▫ No pēckara mēra 1721.– 1723. lībiešu tauta gandrīz izmirst. E I
|
| opātõks|ī’t *128 s haridusselts ▫ izglītības biedrība |
ǭ’v *128 s haav ▫ brūce, vāts = šǭ’v- tõvā ǭ’v sügav haav ▫ dziļa brūce; ra’dļõ ǭ’võ raiuda haava ▫ cirst brūci
- Tä’m leja vȯ’ļ ǭ’võdõks kattõd. Tema ihu oli haavadega kaetud. ▫ Viņa miesa bija pārklāta brūcēm.
|
| ȭ’g *128 s õhk ▫ gaiss Ilm9.2 |
| pī’ep 1 *128 s käsn ▫ piepe > da’ggõl, kǭ’nõz |
pī’ep 2 *128 adj käsnjas ▫ sūkļveida - Päkā, mis u’m pī’ep, pī’emdõ sū’r päkā. Tatik, mis on käsn, pehme suur tatik. ▫ Beka, kas ir sūkļveida, mīksta liela beka. KK78b14
|
| prǭ’m *128 s praam ▫ prāmis E IE |
| strū’op *128 s taru ▫ strops > lind|pū79/9 |
| šǭ’v *128 s haav ▫ brūce, vāts > ǭ’v |
ta’lk *128 s talgud ▫ talka - Tallõ, bet sõ’vvõ āina ja vīļa ta’lkis, kȭlbatiz rie’ggidi. Talvel, aga [ka] suvel heina- ja viljatalgutel, kasutati regesid ▫ Ziemā, bet [arī] vasarā siena un labības talkās, lietoja ragavas. E IE
|
| tū’k *128 s sütik, taht ▫ deglis = dakt |
tū’r *128 s nurk ▫ stūris, kakts > nūrka- Sūr kūoršnõg allõ jegās tū’rsõ vȯ’ļ kīetõbkūož. Suure korstna all igas nurgas oli keedukoht. ▫ Zem lielā skursteņa katrā stūrī bija vārīšanas vieta. Ku läpš ä’b kūl, si’z skūolmēstar panāb laps tū’rõ, si’z tä’mmõn u’m uid. Kui laps ei kuula, siis koolmeister paneb lapse nurka, siis tal on häbi. ▫ Ja bērns neklausa, skolmeistars ieliek bērnu kaktā, tad viņam ir kauns. KK34I1; KK78
|
| I’zrael *128 Iisrael ▫ Izraēla (loc.) |
