āinad|kīņ *132 s heinaküün ▫ siena šķūnis |
āndõļmaņ *132 s hangeldaja ▫ tirgonis, andelmanis - Āndõļmaņõd, eņtš kōpõks ne āndõļtõbõd. Hangeldajad, oma kaubaga nad hangeldavad. ▫ Andelmaņi, ar savām precēm viņi andelējas. 152.1/4
|
boldõrjǭņ *132 s palderjan ▫ baldriāns (Valeriana officinalis) - boldõrjǭņ tīlkad palderjanitilgad ▫ baldriāna pilieni
|
bǭņ *132 s suur hall vihma- või lumepilv ▫ liels lietus vai sniega mākonis - Bǭņõd nūzõbõd. Suured hallid vihmapilved tõusevad. ▫ Negaisa mākoņi ceļas.
|
bōts¦maņ *132 s pootsman ▫ bocmanis (mar.) |
brūț *132 s pruut ▫ līgava, brūte = mārš- Brūț lǟ’b mī’elõ. Pruut läheb mehele. ▫ Līgava iziet pie vīra. KK78a23
|
brūț|pǭŗ *132 s pruutpaar ▫ saderinātie, jaunais pāris |
būoḑ *132 s pood ▫ veikals, bode - vanād ažād būoḑ vanakraamipood ▫ krāmu bodīte 151
|
būoŗ *132 s kaunistus, ornament ▫ rota, raksts |
dēļ *132 s
(a) saelaud ▫ dēlis TL78b65
(b) laid -a (paadi küljeplank) ▫ laivas sānu dēlis TL78b65 |
drǭț *132 s traat ▫ drāts |
elektõr|plīț *132 s elektripliit ▫ elektriskā plītiņa |
eļḑ *132 s uskumus ▫ ticējums |
engliš¦maņ *132 s inglane ▫ anglis |
engõl¦maņ *132 s inglane ▫ anglis > engliš¦maņ |
fermdēļ *132 s veerand ▫ ceturksnis - ikš fermdēļ stuņdstõ veerand tundi ▫ stundas ceturksnis; kuolm fermdēļtõ kolm veerandit ▫ trīs ceturkšņi KK78a25
|
fūrmaņ *132 s voorimees ▫ važonis, fūrmanis E IE |
gērmaņ *132 s parkal ▫ ādminis = nǭ’g|gēr- Gērmaņ gērõb . Parkal pargib. ▫ Ādminis ģērē. 86 12.1
|
immõr|kouț *132 s ümbruskond, kant ▫ apkaime, apkārtne - La’z ta läkkõ nänt immõrkouțšt jarā. Las ta läheb nende kandist ära. ▫ Lai viņš dodas projām no viņu apkaimes. Mt8.34
|
jālga|skēḑõd *132 s pl jalarauad ▫ kāju važas - Vizās vȯ’ļ kāndamõst jālgaskēḑidi. Vangis pidi kandma jalaraudu. ▫ Apcietinājumā bija jānēsā kāju važas.
|
jelāmiz|vīț *132 s eluviis ▫ dzīvesveids |
jǭḑ *132 s
(a) halltõbi ▫ drudzis EIIIc
(b) palavik ▫ karsonis Mk1.30 |
jǭņõd *132 s pl jaanipäev ▫ Jāņi - Jǭņidi pi’ddõ jaanipäeva pidada ▫ svinēt Jāņus
- Jǭņõdõks u’m vī’mõ. Jaanipäeval on vihma. ▫ Jāņos ir lietus. Sadāb nemē i’ļ Jǭņõd. Sajab nagu jaanipäeval. ▫ Līst kā pa Jāņiem.
|
kēra|vīț *132 s
(a) õigekirjutus, ortograafia ▫ rakstība (lingv.) - kēravīț lūomi, kazāntimi ja ī’tiztimi kirjaviisi loomine, arendamine ja ühtlustamine ▫ rakstības izveide, attīstīšana un vienādošana K85
(b) õigekirjutus, ortograafia ▫ pareizrakstība, ortogrāfija (lingv.) |
kīņ *132 s küün, sara ▫ šķūnis - āinad|kīņ heinaküün ▫ siena šķūnis; pūd|kīņ puukuur ▫ malkas šķūnis; rattõd|kīņ vankrikuur ▫ ratnīca, vāgūzis
|
kǭļ *132 s kirivöö ▫ austa josta (etn.) |
krīț *132 s kriit ▫ krīts |
kūoŗ 2 *132 s katuse murre, murdealune ▫ kore - I’llõ katūksõn u’m kūoŗ, katūks lǟ’b ne’i ku’bbõ ja täs u’m se kūoŗ ja kus tepūb ka ainõ; paldīž ne’i u’m mīelsõ, ku āndab ainõ i’lzõ, si’z kītõb, sa sī’ezõ kū’oŗõ ka pistā jõvīst si’zzõl; sǟ’l ka ne vapsūd tī’ebõd piezā eņtšõn. Üleval katusel on murre, katus läheb nii kokku ja siin on see murre, kuhu topitakse ka heina; praegu nii on meeles, et antakse üles heina, siis öeldakse, sa sinna murdesse kah pista hästi sisse; seal ka need vaablased teevad enesele pesa. ▫ Augšā jumtam ir kore, jumts tā saiet kopā un te ir tā kore, un kurā bāž arī sienu; patlaban tā ir prātā, kad dod sienu augšā, tad saka, ka tajā korē arī sabāz kārtīgi iekšā; tur arī tās lapsenes sev pūzni taisa. PK88.20
|
kūoŗ 3 *132 s
(a) koor -i ▫ koris - kūoŗšõ loulõ kooris laulda ▫ dziedāt korī
(b) koor -i, kiriku lääneosa rõdu ▫ koris, balkons baznīcā |
la’ggõd|dēļ *132 s laelaud ▫ griestu dēlis |
lēḑ 1 *132 s kuul ▫ lode |
lēḑ 2 *132 s lood ▫ svērtenis ≈ lēț |
lēț *132 s lood ▫ svērtenis ≈ lēḑ 2 |
līv|dēļ *132 s lükandlaud (välisuksel) ▫ aizbīdnis (dēlis ārdurvīs) (etn.) |
lǭḑ *132 s laegas ▫ lādīte, šķirstiņš |
loul|kūoŗ *132 s laulukoor ▫ koris |
lūoņ *132 s rahapalk ▫ alga, lone - Tä’mmõn u’m lūoņ maksāmõst. Talle peab rahapalka maksma. ▫ Viņam jāmaksā alga. KK78a75
|
mansard|vīț *132 s mansardkorrus ▫ mansards E IVf |
mī’ed|kūoŗ *132 s meeskoor ▫ vīru koris |
mǭ|lēḑ *132 s maakera ▫ zemeslode = mǭ|kierā |
mǭļ *132 s värv ▫ krāsa - Sa mǭļțõd pȭrandtõ mǭļkõks. Sa värvid põrandat värviga. ▫ Tu krāso grīdu ar krāsu. KK78b3
|
mǭņ *132 s viirastus, pettus ▫ māņi |
naiz|kūoŗ *132 s naiskoor ▫ sieviešu koris |
nūoŗ|pǭŗ *132 s noorpaar ▫ jaunais pāris KK78b2 |
ouŗ *132 s aur ▫ tvaiks, garaiņi, suta ≈ our- Ouŗ tūgõb. Aur suitseb. ▫ Garaiņi kūp. Padāst nūzõb ouŗ. Katlast tõuseb aur. ▫ No katla ceļas garaiņi.
|
pǟ|vǭŗ *132 s peavari ▫ pajumte, patvērums - pǟvaŗŗõ lieudõ peavarju leida ▫ atrast pajumti, patvērumu; pǟvaŗŗõ andõ peavarju anda ▫ dot pajumti, patvērumu
|
pik|strǭț *132 s pigitraat ▫ piķots diegs |
pīņ *132 s piin ▫ mokas |
plindõrmaņ *132 s lagastaja ▫ šķērdētājs, plenderis - Seļļi plindõrmaņ, kis plīndartõb eņtš jelāmiz jarā, kis midāgõst ä’b rēk. Selline lagastaja, kes lagastab kogu oma elamise ära, kes midagi ei arvesta. ▫ Tāds plenderis, kas noplenderē savu dzīvi, kas neko nerēķina. KK78b17
|
plīț *132 s pliit ▫ plīts |
plǭț *132 s plaat ▫ plāts |
pǭļ *132 s vai -a, paal ▫ pālis |
pǭŗ *132 s paar ▫ pāris ≈ pǭr- sǭpkõd pǭŗ paar saapaid ▫ zābaku pāris; pǭŗ pǟva pie’rrõ paari päeva pärast ▫ pēc pāris dienām
|
pȭrand|dēļ *132 s põrandalaud ▫ grīdas dēlis KK78a15 79/9 |
pūd|kīņ *132 s puukuur ▫ malkas šķūnis |
pūd|rīț *132 s puuriit ▫ malkas grēda - Pūd sǭbõd rītsõ pandõd kȭrda pierāst. Puud pannakse riidas korra järgi. ▫ Malku liek grēdā atbilstoši kārtībai. KK78
|
pūrmaņ *132 s voorimees ▫ ormanis, fūrmanis |
rattõd|kīņ *132 s vankrikuur ▫ ratnīca, vāgūzis (etn.) |
rīț 1 *132 s pinu, riit ▫ malkas grēda - sä’ltõ pūḑi rīțõ puid riita laduda ▫ kraut malku grēdā
- Pūd rīțõn ikš tutkām vȯ’ļ ne’i lemmõks peizõn. Puuriida üks ots oli nii soojaks läinud. ▫ Malkas grēdai viens gals bija tā sasilis. J14
|
rīț 2 *132 s rannamadal ▫ sēklis |
rīț 3 *132 adj rannaäärne madal vesi ▫ sekls |
rūoŗ *132 s toru ▫ caurule - le’bbõ jūokštõb rūoŗ läbivoolutoru ▫ caurplūdes caurule
|
siegā|kūoŗ *132 s segakoor ▫ jauktais koris |
skēḑ *132 s
(a) kett ▫ ķēde
(b) ahel ▫ važas ≈ skēḑõz- skēḑõs vȱlda ahelais olla ▫ būt važās Ef6.20
|
skǭḑ *132 s kahju ▫ zaudējums, skāde > ka’j |
smēḑ *132 s sepipaja ▫ smēde |
smouļ *132 adj nudipäine ▫ tols (bez ragiem) - smouļ nī’em nudi lehm ▫ tola govs
|
sǭņ *132 s saan ▫ kamanas |
spīț *132 s kius ▫ spītība - spīț pierāst jonni, kiusu pärast ▫ aiz spītības KK78b33
|
spūoļ *132 s pool -i ▫ spole |
strīḑ *132 s tüli, riid ▫ strīds |
strǭț *132 s traat ▫ stieple |
sūo|jǭḑ *132 s soopalavik ▫ purva drudzis EIIIc |
šūp|lǭḑ *132 s sahtel ▫ atvilktne |
tänkõm *132 s sõltumus ▫ atkarība |
timmõrmaņ *132 s laevapuusepp, timmermann ▫ kuģa galdnieks, namdaris, cimermanis (mar.) ≈ tsimmõrmaņ |
tīņ *132 s
(a) astja vilja, jahu või kaasavara hoidmiseks ▫ tīne
(b) kirst ▫ šķirsts
(c) toober ▫ toveris |
tīr|maņ *132 s tüürimees ▫ stūrmanis (mar.) |
trǭņ *132 s traan ▫ trāns - trǭņ kard traani lõhn ▫ trāna smaka; trǭņ makā traani maitse ▫ trāna garša KK764; 74.1
|
tsīļ *132 s siil ▫ ezis (Erinaceus) |
tsimmõrmaņ *132 s laevapuusepp, timmermann ▫ kuģa galdnieks, namdaris, cimermanis (mar.) ≈ timmõrmaņ- Tsimmõrmaņõd vȯ’ļtõ jemīņ kuo’ig pǟl. Timmermannid olid rohkem laeva peal. ▫ Cimermaņi vairāk bija uz kuģiem. 79/9
|
tūoņ *132 s toon ▫ tonis |
ulz|vīț *132 s piirjoon, väliskuju ▫ apveids |
ūrma|skēḑ *132 s vooluahel ▫ strāvas ķēde |
vīļ *132 s viil -i ▫ vīle - rouḑi vīļ raudviil ▫ dzelzs vīle KK78a15
|
vīļa|kīņ *132 s viljaküün ▫ labības klēts 79/8 |
viļt *132 s vilt ▫ filcs |
vīț *132 s kuju ▫ veids - ä’ds mingiz sūŗit ja vīț ouŗkuoigīd eri suuruse ja kujuga aurulaevad ▫ dažādu lielumu un veidu tvaikoņi E IE
|
vǭŗ *132 s vari ▫ ēna - vǭŗ pūoļ varjukülg ▫ ēnas puse; pū vǭŗ alā puu varju ▫ koka ēnā KK78b51
- Pǟvast u’m vǭŗ. Päiksest on vari. ▫ No saules ir ēna. KK78b51
|
vǭŗț 1 *132 s koos, siht, suund ▫ virziens - Ma lǟ’b siedā vǭŗțõ. Ma lähen seda koosi. ▫ Es iešu tanī virzienā. Li siedā vǭŗțõ! Mine seda sihti! ▫ Ej šajā virzienā!
|
vǭŗț 2 *132 s võrgukivi ▫ gremdi, tīkla atsvars (mar.) |
vǭț *132 s vaat ▫ vāts, muca - brāndiļ vǭț viinavaat ▫ degvīna muca 79/9
|
zīḑ *132 s juut ▫ ebrejs, žīds - ne’iku zīḑ tī’eb šeft nagu juut teeb äri ▫ tirgojas kā ebrejs KK77b
- Ja mingi rištīng sīeb lōda jūrsõ, tä’mmõn u’m kibār pǟsõ, si’z kītõb, sinā sīed ne’i ku zīḑ. Kui mõni inimene sööb laua juures, tal on müts peas, siis öeldakse, sina sööd nagu juut. ▫ Ja kāds cilvēks ēd pie galda, viņam cepure galvā, tad saka, tu ēd kā ebrejs. PK88.20
|
zuļț *132 s sült ▫ galerts |
Spāņ *132 Hispaania ▫ Spānija (loc.) |
Viļņ *132 Vilnius ▫ Viļņa (loc.) |