āinad|viedām *157 s heinakoorem ▫ siena vezums - āinadviedāmt rejīkšõ heinakoormat rehitseda ▫ apgrābt siena vezumu; āinadviedāmt sältõ heina koormasse tõsta ▫ kraut siena vezumu; āinadviedāmt tī’edõ heinakoormat teha ▫ taisīt siena vezumu
|
| āina|lipūk *157 s rohulible ▫ zāles lapiņa 79.11 |
alāb *157 s paju, remmelgas ▫ vītols (Salix) ≈ alābõz- Alāb u’m pū, pa’j u’m pȭzõ. Remmelgas on puu, paju on põõsas. ▫ Vītols ir koks, kārkls ir krūms. Alābõn attõ pitkād ǭ’dõd lī’edõd, pa’j lī’edõd attõ pigātagā immõrgoutlimizt. Remmelgal on pikad ahtad lehed, paju lehed on peaaegu ümmargused. ▫ Vītolam ir garas, šauras lapas, kārkla lapas ir gandrīz apaļas. 86a5
|
alām *157 s alam ▫ pavalstnieks - Ne vȯ’ļțõ ī’d kēņig alāmõd. Nad olid ühe kuninga alamad. ▫ Viņi bija viena ķēniņa pavalstnieki.
|
a’lli||tutkām *157 s allots ▫ apakšgals - Jadā a’llitutkām u’m vīds si’ls. Jada alumine ots on viie sülla sügavuses. ▫ Jedas apakšgals ir piecu asu dziļumā.
|
| āndam *157 s andam ▫ mesli IK4 |
astām *157 s
(a) aste ▫ pakāpiens - strepīd astām trepiaste ▫ trepju pakāpiens
(b) jalus ▫ kāpslis - ratstājiz astām sadula jalus ▫ jātnieka kāpslis; astām pidāji jaluse pidaja ▫ kāpšļa turētājs; astāmt ta’ggõ jalust taguda ▫ kalt kāpsli
(c) aste, auaste ▫ pakāpe - dīenast astām teenistusaste ▫ dienesta pakāpe
|
| atōm *157 s aatom ▫ atoms E IE |
| ä’b|rištīng *157 s ebainimene ▫ necilvēks |
| balōn *157 s balloon, õhupall ▫ balons, gaisa balons E IE |
| barōn *157 s parun ▫ barons |
| bazōn *157 s pasun ▫ bazūne |
| bikt|rištīng *157 s pihiline ▫ grēku sūdzētājs |
bo’ggõr|mašīn *157 s bager ▫ bagars, bagarmašīna = bo’ggõr- Bo’ggõrmašīn bo’ggõrtõb sadāmǭdõ. Bager bagerdab sadamat. ▫ Bagarmašīna bagarē ostu.
|
daļīb *157 s osalus, osa ▫ dalība > ja’g- Ta tulāb eņtš daļībtõ ki’zzõm. Ta tuleb oma osa küsima. ▫ Viņš nāk savu daļu prasīt. KK77a
|
e’ḑḑi||tutkām *157 s eesots ▫ priekšgals - Saksād sǭtizt līvlizt suodāvä’g eḑīztutkāmõ. Sakslased saatsid liivlasi sõjaväe etteotsa. ▫ Vācieši sūtīja lībiešus uz karaspēka priekšgalu.
|
| eksām *157 s eksam ▫ eksāmens |
| eņtš|jõvām *157 s omakasu ▫ pašlabums |
gadāg *157 s kadakas ▫ kadiķis (Juniperus) ≈ gadāgõz- Gadāg nīnstõ tei vīžḑi. Kadaka niinest tehti viiske. ▫ No kadiķa lūkiem gatavoja vīzes.
|
| igāb 1 *157 adj igav ▫ garlaicīgs |
| i’ļ|astām *157 s üleastumine ▫ pārkāpums |
iļīm *157 s
(a) ülik ▫ augstmanis
(b) pealik, ülem ▫ priekšnieks Mt20.25 |
| imāb *157 adj mage ▫ sājš |
izānd *157 s
(a) isand ▫ kungs - kǟ’b nemē izānd käib nagu härra ▫ staigā kā kungs
- Ni võižmõ kǟ’dõ i’ļ jo’ug ne’iku izāndõd. Nüüd võisime käia üle jõe nagu härrad. ▫ Tagad varējām staigāt pāri upei kā kungi. Ma ä’b ūo nǟnd Dūoņig izāndtõ. Ma ei ole näinud Dundaga isandat. ▫ Es neesmu redzējis Dundagas kungu. J14
(b) härra, peremees ▫ saimnieks - Sa ūod ī’ž izānd. Sa oled ise peremees. ▫ Tu pats esi saimnieks. Ta u’m eņtš sõnā izānd, mis ta kītõb, ne’i u’m. Ta on oma sõna peremees, mis ta ütleb, nii on. ▫ Viņš tur doto vārdu [~ ir sava vārda saimnieks], ko viņš saka, tā arī ir. KK77a
|
| janvār *157 s jaanuar ▫ janvāris |
| je’ddõ|võtām *157 s ettevõte ▫ uzņēmums |
jelāb *157 adj
(a) elav, elus ▫ dzīvs > je’lsõ- jelāb lūomõz elav loom ▫ dzīvs dzīvnieks
(b) vilgas, elav ▫ rosīgs, dzīvīgs - jelāb rištīng vilgas inimene ▫ dzīvīgs cilvēks
|
jelāj|vagōn *157 s loomavagun ▫ lopu vagons - Sīekõrd tēḑi vīžtõ jelājvagōnõdõks. Seekord viidi teid loomavagunitega. ▫ Toreiz jūs veda ar lopu vagoniem. PK88
|
jemānd *157 s emand, proua, daam ▫ kundze, dāma - Ta tēļõb ēņtšta jemāndõks. Ta teeskleb ennast emandaks. ▫ Viņa izliekas par dāmu.
|
| josāb *157 s kohmetus ▫ samulsums |
| jõugõ|papīer *157 s liivapaber ▫ smilšpapīrs |
jõvām *157 s
(a) hea, headus ▫ labums, labestība - Se ä’b ūo mingi jõvām. See ei ole midagi head. ▫ Tas nav nekas labs.
(b) kasu, hüve ▫ labums, ieguvums - Kakš jõvāmtõ umīțigid ä’b või tǭ’dõ. Kaht head ometi ei või tahta. ▫ Divas labas lietas taču nevar gribēt. A’mmõ jõvāmt ä’b või tǭ’dõ. Kõike head ei saa tahta. ▫ Visu labumu nevar gribēt. Mingi jõvām u’m oppimizõn. Mis kasu on õppimisest. ▫ Kāds labums ir no mācīšanās. Jämp u’m se, kis mu’rtõb set, la’z sǭgõ lītiz āigalizt jõvāmt. Rumal on see, kes hoolitseb vaid, et saaks lühiajalist kasu. ▫ Muļķis ir tas, kurš rūpējas tikai, lai gūtu īslaicīgu labumu. Se ä’b ānda jõvāmtõ. . See ei anna kasu. ▫ Tas nedod labumu. J81; KK78b28; J14; J16
(c) vara(ndus) ▫ labums, manta - Tikkiž mi’n jõvām suodā aigiz kadīz. Kõik mu vara läks sõja ajal kaduma. ▫ Visa mana manta kara laikā pazuda.
|
kaffe|mašīn *157 s kohviveski ▫ kafijas dzirnaviņas = kaffe|jo’vtõb- Pigā jegās kǭrands vȯ’ļ kaffemašīn. Peaaegu igas talus oli kohviveski. ▫ Gandrīz katrā sētā bija kafijas dzirnaviņas.
|
| kamēl *157 s kaamel ▫ kamielis (Camelus) |
| kamīn *157 s kamin ▫ kamīns |
kastūg *157 s kaste ▫ rasa - Ūoņdžõl līb kastūgt. Hommikul on kastet. ▫ No rīta būs rasa. Jālgad sait kastūgõks kažīzõks. Jalad said kastest märjaks. ▫ Kājas kļuva slapjas no rasas.
|
kaštīm *157 s kaste ▫ mērce - Jemā tī’eb kaštīmt. Ema teeb kastet. ▫ Māte gatavo mērci. Ta sīeb na’ggiri kaštīmõks. Ta sööb kartuleid kastmega. ▫ Viņš ēd kartupeļus ar mērci.
|
| kat|kudām *157 s kattekude ▫ saistaudi |
kazām *157 s
(a) kasv ▫ augums - Se u’m sūr kazāmõks See on suurt kasvu. ▫ Viņš ir liela auguma.
(b) põlvkond, põlv ▫ paaudze |
| kēņig|jemānd *157 s kuninganna ▫ ķēniņiene, karaliene |
kēratõb|mašīn *157 s kirjutusmasin ▫ rakstāmmašīna - kuolm tīedõ, mis āt kēratõbmašīnõks pǟgiņțõd kolm tööd, mis on kirjutusmasinaga paljundatud ▫ trīs darbi, kas ir pavairoti ar rakstāmmašīnu K83
|
kievād 1 *157 s kevad ▫ pavasaris - kievād u’m jūs kevad on käes ▫ pavasaris ir klāt
|
kievām *157 adj kerge ▫ viegls - kievām ke’ž – seļļi, kis tuoizõn ä’b ra’b kerge käsi – selline, mis teist ei löö ▫ viegla roka – tāda, kas citam nesit; kievām mēļ – kis ä’b ūo riktig kovāl, rõk lǟ’b ä’briktig kerge meel – mis ei ole õieti tark, jutt ei lähe korralikult ▫ viegls prāts – kas nav īsti gudrs, runa iet neriktīgi; kievām, sieldõ pǟ – kīen aššõ īeb pǟ’zõ kerge pea – kellel ruttu jääb pähe ▫ viegla, ātra galva – kam ātri paliek galvā; kievām, ī’dkõrdi tīe kerge, lihtne töö ▫ viegls, vienkāršs darbs; ne’i kievām ne’i ku tijā pǟki nii kerge nagu tühi viljapea ▫ tik viegls kā tukša vārpa KK78a21
|
| kīr|kajāg *157 s tiir ▫ zīriņš (Sterna) 85.1 |
| klavīerõd *157 s pl klaver ▫ klavieres |
kopīk *157 s kopikas ▫ kapeika - Kis kopīkt ä’b ārmakst, se rubīļt ä’b sǭ. Kes kopikat ei kogu, see rublat ei saa ▫ Kas kapeiku netaupa, pie rubļa netiek.
|
kǭrand|sidām *157 s õu, hoov ▫ pagalms = kǭrand (b)- kǭrandsidāmt pū’stõ õue pühkida ▫ slaucīt pagalmu
- Kǭrandsidām u’m pū’dõz. Õu on puhas. ▫ Pagalms ir tīrs.
|
| krõmš|kudām *157 s krõmpskude ▫ skrimšļaudi (med.) |
kudām *157 s
(a) kudum ▫ adījums
(b) kude ▫ audi |
| kudāmiz|mašīn *157 s kudumismasin ▫ adāmmašīna |
| kuodānd *157 s majapidamine ▫ saimniecība E IVf |
laigīm *157 adj laiem ▫ platāks - Te’imõ sīe rǭz ve’l laigīmõks. Tegime selle raasuke veel laiemaks. ▫ Uztaisījām to vēl nedaudz platāku. J14
|
| lēba|tutkām *157 s leivakannikas ▫ maizes galiņš |
| leja|võtāmõd *157 s pl lihavõtted, kevadpühad ▫ Lieldienas |
| liktāb *157 adj liigutav ▫ aizkustinošs |
| līnda|mašīn *157 s lennuk ▫ lidmašīna |
lipšāb *157 adj lüpsev ▫ slaucams - Nī’emõ sai lipšāb. Lehm tuli lüpsma. ▫ Govs kļuva slaucama. Nī’emõ tu’ļ lipšāb; ku ä’b ūo lipšāb, si’z u’m lǟlam. Lehm tuli lüpsma; kui ei ole lüpsev, siis on tiine. ▫ Govs kļuva slaucama; ja nav slaucama, tad ir grūsna. KK78a69
|
| lopāndõks|eksām *157 s lõpueksam ▫ gala eksāmens |
| lȭga|tutkām *157 s lõuaots ▫ zods (anat.) |
| luštīg *157 adj rõõmus, lustlik ▫ jautrs, lustīgs > lušti |
| ma’gdõb|vagōn *157 s magamisvagun ▫ guļamvagons |
magōn *157 s moon, magun ▫ magone (Papaver) 85/5- pu’nnizt pȯskūd ne’iku magōn ēdrõm punased põsed nagu mooniõis ▫ sarkani vaigi kā magones zieds KK77
|
| majōr *157 s major ▫ majors |
mašīn *157 s
(a) masin ▫ mašīna - pȯļtõb|mašīn rehepeksumasin ▫ kuļmašīna; umbõltõb|mašīn õmblusmasin ▫ šujmašīna
(b) auto ▫ automašīna |
matrūz *157 s madrus ▫ matrozis - Tǭți pūŗtõn kuoigīd pǟl kokkõks ja matrūzõks. Isa purjetanud laevade peal koka ja madrusena. ▫ Tēvs burājis uz kuģiem kā koks un matrozis. Mv
|
| mä’g|tutkām *157 s mäetipp ▫ kalngals |
| metāl|valām *157 s metallivalu ▫ metāla lējums |
| mie’d|kastūg *157 s mesikaste ▫ medus rasa |
| migām *157 s sitahunnik ▫ mēslu čupa |
| mī’nõ|tralēr *157 s miinitraaler ▫ mīnu traleris (mar.) |
| morāl *157 s moraal ▫ morāle |
| motōr *157 s mootor ▫ motors |
| mȯiz|izānd *157 s mõisavalitseja, opman ▫ muižkungs |
| mõtsā|izānd *157 s metsaülem ▫ virsmežzinis |
| muskiļ|kudām *157 s lihaskude ▫ muskuļaudi (med.) |
| mustām *157 s plekk ▫ traips Ef5.27 |
| nabāg *157 s oherdi (kulppuur) ▫ svārpsts, urbis (etn.) |
| nanā|tutkām *157 s ninaots ▫ degungals 79/4 |
nǟna|tutkām *157 s
(a) rinnanibu ▫ krūtsgals
(b) nisaots ▫ pups FŽ88.35 |
| närv|kudām *157 s närvikude ▫ nervaudi (anat.) |
| nītõb|mašīn *157 s niidumasin ▫ pļaujmašīna |
nūoŗ|kazām *157 s
(a) noorpõlv ▫ jaunības laiks, jaunība
(b) noorsugu ▫ jaunatne |
| orgān *157 s organ ▫ orgāns L |
| our|mašīn *157 s aurumasin ▫ tvaika mašīna ≈ ouŗ|mašīn |
ouŗ|mašīn *157 s aurumasin ▫ tvaika mašīna ≈ our|mašīn- Kuoigīd īrgizt a’jjõ ouŗmašīnõd. Laevu hakkasid vedama aurumasinad. ▫ Kuģus sāka dzīt tvaika mašīnas. E IE
|
| outō|mašīn *157 s auto ▫ auto, automašīna 2L7 = outō |
| padā|jemānd *157 s padaemand, potiemand ▫ pīķa dāma |
| pagōn *157 s pagun ▫ uzplecis |
| palāg *157 s palakas ▫ palags |
papārd *157 s pl sõnajalg ▫ paparde (Aspidiaceae) > papāsmõz- Sa ūod vȯnd papārd ēdrõmõd kilgsõ. Sa oled olnud sõnajalaõite kõrval. ▫ Tu esi bijis pie papardes ziediem. KK77b
|
parām *157 adj parem ▫ labāks > paŗīm- parāmõks īedõ parem hakata ▫ kļūt labāk Jh4.52
|
| partij|rištīng *157 s parteilane ▫ partijnieks KK34II |
paŗīm *157 adj parem ▫ labāk - siedā paŗīm seda parem ▫ jo labāk
- Paŗīm kūolõ, ä’b ku alāntõ. Parem surra kui alistuda. ▫ Labāk mirt, nekā padoties.
|
| pǟ|tutkām *157 s peats, päits ▫ galvgalis |
pǟva|sidām *157 s keskpäev, südapäev ▫ pusdiena, dienvidus - pǟvasidāmt ma’ggõ lõunauinakut teha ▫ nosnausties diendusu [~ pusdienu]
|
| pē’gõ|sidām *157 s pähklituum ▫ rieksta kodols KK34I1 |
pidūg *157 s
(a) pidepunkt, tõepõhi ▫ pieturas punkts, pamats - Mittõ mingizt pidūgt ä’b ūo. Mitte mingit tõepõhja ei ole. ▫ Nav nekāda pamata. KK78
(b) pidamine ▫ aizture - Ä’b ūomingizt pidūgt. Kõht on lahti [~ ei ole mingit pidamist]. ▫ Šķidrs vēders [~ nav nekādas aiztures].
|
piedāg *157 s mänd ▫ priede (Pinus sylvestris) - Ma nǟb sūrdõ piedāgt. Ma näen suurt mändi. ▫ Es redzu lielu priedi. Kāngaŗ pǟl kazābõd piedāgõd. Kangru peal kasvavad männid. ▫ Uz kangara aug priedes.
|
| pie’zdõb|mašīn *157 s pesumasin ▫ veļas mašīna VS37 |
piškīm *157 adj väiksem ▫ mazāks - Ne mīnda ertlõbõd, piškīmtõ rištīngtõ. Nad õrritavad mind, väiksemat inimest. ▫ Viņi mani kaitina, mazāku cilvēku. KK78
|
pitkīm *157 adj pikem ▫ garāks, ilgāks - Ma lǟ’b pitkīm āiga pǟl. Ma lähen pikemaks ajaks. ▫ Es došos uz ilgāku laiku. 86.7
|
| pivām *157 s õnnistus ▫ svētība |
| pȯļțõb|mašīn *157 s rehepeksumasin ▫ kuļmašīna E IVi≈ puoļțõb|mašīn |
| pȯtkānd *157 s müks ▫ spēriens |
| põzāg *157 s puruke, tolmukübe ▫ gruzis, puteklis |
| puoļțõb|mašīn *157 s rehepeksumasin ▫ kuļmašīna (etn.) ≈ pȯļțõb|mašīn |
| pū|sidām *157 s säsi ▫ koka serde |
| pū|viedām *157 s puukoorem ▫ koku vezums |
| rajōn *157 s rajoon ▫ rajons |
| razā|kudām *157 s rasvkude ▫ taukaudi |
| rīnda|tutkām *157 s rinnanibu ▫ krūtsgals |
rištīng *157 s inimene ▫ cilvēks - a’iliji rištīng paigalpüsimatu inimene ▫ cilvēks, kas nespēj nostāvēt mierā; rištīngt vȯ’dlõ inimest oodata ▫ gaidīt cilvēku; rištīngõks rõkāndõ inimesega rääkida ▫ runāt ar cilvēku; kakš rištīngt kaks inimest ▫ divi cilvēki; ro’vzt tu’lbõd inimesed tulevad ▫ ļaudis nāk; pǟgiņ ro’vžti palju inimesi ▫ daudz ļaužu
- Ku sa seļļi a’iliji rištīng ūod, kis pāikal ä’b pī’l, si’z si’nnõn kizūb, mits tūldõ si’nnõn at jālgad allõ. Kui sa selline paigalpüsimatu inimene oled, siis küsitakse sinult, mitu tuult sul jalge all on. ▫ Ja tu tāds skrejošs cilvēks esi, kas uz vietas nestāv, tad tev prasa, cik vēju tev ir zem kājām. Se u’m seļļi rištīng, kis lǟ’b ja jelāb ne’iku mašīn. See on selline inimene, kes läheb ja töötab nagu masin. ▫ Tas ir tāds cilvēks, kurš iet un strādā kā mašīna. Se rištīng u’m ne’iku kalā vie’d sizāl. See inimene on nagu kala vees. ▫ Tas cilvēks ir kā zivs ūdenī. Ä’b ūo rištīng vīerda sizāl – kis u’m švakkõ rištīng. Ei ole inimese verd sees – kes on nõrk inimene. ▫ Nav cilvēka asiņu iekšā – kas ir švaks cilvēks. Sīe rištīngõn ä’b ūo pǟdõ, kis seļļizt tīedõ te’i, mis ä’b ūo vajāg. Sel inimesel ei ole pead, kes sellist tööd tegi, mida pole vaja. ▫ Tādam cilvēkam nav galvas, kas tādu darbu izdarījis, kas nav vajadzīgs. Sīe rištīngõn u’m kana pǟ. Sel inimesel on kana pea. ▫ Tam cilvēkam ir vistas galva. Sǟ’l u’m ro’vžti ne’i je’n ku kärmiži (~ ku jȭgta mä’g pǟl; ~ ku jȭgta rānda pǟl). Seal on inimesi nii palju kui kärbseid (~ kui liiva mäe peal; ~ kui liiva rannal). ▫ Tur ir cilvēku tik daudz kā mušu (~ kā smilšu uz kalna; ~ kā smilšu jūrmalā). KK77 a
|
| rozīn *157 s rosin ▫ rozīne EIIIg |
| salātõd *157 s pl salat ▫ salāti |
sidām *157 s
(a) süda ▫ sirds (med.) - sidām vāņkagrūoip südame pärgvagu ▫ sirds koronārais sinuss; sidām jū’odmõd südameveresoonkond ▫ sirds asinsvadi; sidām klap südameklapp ▫ sirds vārstulis; sidām ko’l südamevatsake ▫ sirds kambaris; sidām kuodā südamekoda ▫ sirds priekškambaris; sidām kūora südamekõrvake ▫ sirds austiņa; sidām ladā südame tipp ▫ sirds galotne; sidām kuoț südamepaun ▫ sirds somiņa; sidām muskiļd südamelihas ▫ sirds muskulis; sidām muskiļd palātõm südamelihasepõletik ▫ sirds muskuļu iekaisums; sidām nǭ’gõ südamekest ▫ sirds plēve; sidām sidāmi nǭ’gõ südamesisekest, endokard ▫ sirds endokards; sidām u’ļļi nǭ’gõ südamekelme, epikard ▫ sirds epikards; sidām vitsā pärgurge ▫ sirds gredzens; sidām al südame all ▫ zem sirds S
- Sidām bukkõrtõb. Süda puperdab. ▫ Sirds dauzās. Sidām īekõb ne’i, ku rīndad dõ’ržõbõd. Süda hüppab nii, et rind vabiseb. ▫ Sirds lēkā tā, ka krūtis dreb. Sidām īekõb ja klopūb sizāl ne’i, ku tulīnõz līb ulzõ. Süda hüppab ja klopib sees nii, et kohe on väljas. ▫ Sirds lēkā un klauvē iekšā tā, ka tūlīt būs ārā. Sidām likūb un lǟ’b; ku īeb paikõl, si’z rištīng kōgiņ ä’b jelā. Süda liigub ja käib [~ läheb]; kui jääb paigale, siis inimene kaua ei ela. ▫ Sirds kustās un iet; ja apstājas, tad cilvēks ilgi nedzīvo. Sidām tõkštõb. Süda tuksub. ▫ Sirds pukst. KK77b; KK78b42
(b) süda (hing) ▫ sirds (dvēsele) - kuldi sidām kuldne süda ▫ zelta sirds; pī’emdõ sidām: ku tä’mmõn u’m zǟl pehme süda: kui temal on kahju ▫ mīksta sirds: ja viņam ir žēl; roudi sidām raudne süda ▫ dzelzs sirds; vizā sidām kõva süda ▫ cieta sirds; jõvāst sidāmõst heast südamest ▫ no labas sirds; pū’dõst sidāmõst puhtast südamest ▫ no tīras sirds; pū’dõ sidāmõks puhta südamega ▫ ar tīru sirdi; midēgõst sidām jū’rõ võ’ttõ midagi südamesse [~ südame juurde] võtta ▫ ņemt kaut ko pie sirds; sidām jū’rõ lǟ’dõ südamesse minna ▫ iet pie sirds; sidāmt tijāks repțõ südant tühjaks puistata ▫ izkratīt sirdi; sidāmt vǭjastõ südant vaevata ▫ nomākt sirdi KK77 a; KK78, E ID; IK4
- Sidām nutāb mīnda sīņõ. Süda kutsub mind sinna. ▫ Sirds mani sauc turp. Sidām u’m ne’i ki’bḑi, ne’iku duņtšõks ī’edõb si’zzõl. Süda on nii valus, nagu pussiga lõikab sisse. ▫ Sirds tā sāp, it kā ar dunci griež iekšā. Sidām u’m lǟlam mu’rstõ, mu’r pīkstõb sidānt. Süda on raske murest, mure rõhub südant. ▫ Sirds ir smaga no raizēm, raizes māc sirdi. Sidām u’m täuž. Süda on täis. ▫ Sirds ir pilna. Mi’nnõn sidām u’m täuž kurkstõ sǭņõ. Mul on süda kõrini täis. ▫ Man ir sirds pilna līdz kaklam. Missõst sidām täuž, siedā sū rõkāndõb. Millest süda täis, sellest suu räägib. ▫ No kā sirds pilna, to mute runā. Ku sidām tǭ’b (~ tȭmbõb), si’z ma lǟ’b. Kui süda tahab (~ tõmbab), siis ma lähen. ▫ Ja sirds grib (~ velk), tad es eju. Sidām ä’b võtā vastõ sīemnaigõ. Süda ei võta sööki vastu. ▫ Sirds neņem pretī ēdienu. Sidām īeb slikțõks. Süda läheb pahaks. ▫ Paliek slikta dūša. Sidām u’m slikțõ. Süda on paha. ▫ Slikta dūša. Sīen sidām u’m ki’vstõ, ä’b ūo lemmidi jū’tidi. Selle süda on kivist, ei ole sooje tundeid. ▫ Tam sirds ir no akmens, nav siltu jūtu. Ta pidāb eņtš sidām vizās. Ta hoiab oma südame kinni. ▫ Viņš tur savu sirdi ciet. Ta tī’eb eņtš sidām vizāks. Ta teeb oma südame kõvaks. ▫ Viņš nocietina savu sirdi. Alā võttõ eņtš sidāmõz! Ära võta oma südamesse! ▫ Neņem to pie sirds! Se lǟ’b mi’n sidām jū’r. See läheb mu südamesse [~ südame juurde]. ▫ Tas iet man pie sirds. Kis tä’m sidām jū’rõ akūb! Kes ta hinge [~ südame] kallale hakkab! ▫ Kas viņam pie sirds ķeras! Mis si’n u’m sidām pǟl? Mis sul on südame peal? ▫ Kas tev ir uz sirds? Vīeriz nemē ki’v sidām pǟld. Nagu kivi veeres südamelt. ▫ Novēlās kā akmens no sirds. KK77 a; KK77b; KK78; KK78aII5; PK88.3; KK77b
(c) südamik, säsi ▫ serde - pū|sidām puusäsi ▫ koka serde
(d) keskkoht, keskpaik ▫ vidus - Mūnda mǭ vȯ’ļ seļļi, ku sidām vȯ’ļ luoik ja aigād vȯ’ļtõ kuordõd. Mõni maa oli selline, et keskpaik oli lohk ja ääred olid kõrged. ▫ Daža zeme bija tāda, ka vidus bija ielejā un malas bija augstas.
(e) keskus ▫ centrs - Līvõ kultūr sidām Liivi Kultuuri keskus ▫ Lībiešu kultūras centrs
(f) murtudsüda ▫ sirdspuķe (Dicentra) |
| sitā|viedām *157 s sõnnikukoorem ▫ mēslu vezums |
| smekīg *157 adj maitsev ▫ garšīgs KK78 |
| sõbrīm *157 adj sõbrem ▫ draudzīgāks |
| sõ’v|sidām *157 s kesksuvi, südasuvi ▫ vasaras vidus |
| sõ’vvõ|sidām *157 s südasuvi ▫ vasaras vidus |
su’g|kazām *157 s
(a) sugupõlv ▫ paaudze
(b) suguharu ▫ saime, cilts Lk22.30 |
suorm|tutkām *157 s
(a) sõrmeots ▫ pirkstgals (rokai) - suormtutkāmõst ulzõ i’mmõ sõrmeotsast välja imeda ▫ izzīst no pirksta [~ pirkstgala]; pa’ņ suormtutkāmõdõks sūolõ pani sõrmeotstega soola ▫ lika ar pirkstu galiņiem sāli
(b) näpuotsatäis ▫ šķipsna - pa’ņ ī’d suormtutkām sūolõ pani ühe näpuotsatäie soola ▫ lika vienu šķipsniņu sāls 79/5
|
| sūr|izānd *157 s mõisahärra ▫ muižkungs KK78a19 |
| šinēl *157 s sinel ▫ šinelis |
| špiōn *157 s spioon ▫ spiegs |
| tagā|eksām *157 s järeleksam ▫ pēceksāmens |
ta’ggi|tutkām *157 s pära, tagaots, tagumik, taguots ▫ dibens, pakaļgals, sēžamvieta - tagīztutkām kukīļd taguotsa kannikad ▫ dibena vaigi E3 a
|
| tarāb *157 s sarapuu ▫ lazda (Corylus avellana) |
| tä’vd|palāb *157 s kopsupõletik ▫ plaušu karsonis (med.) |
tierāb *157 adj reibas, kõbus, virge ▫ mundrs, možs - tierāb pȯiški reibas poiss ▫ mundrs zēns
|
| tīe|rištīng *157 s tööinimene ▫ darba cilvēks |
| tīe|viedām *157 s töökoorem, töökoormus ▫ darba slogs, darba slodze |
| ti’g|kudām *157 s tugikude ▫ balstaudi (anat.) |
| tǭla|sidām *157 s südatalv ▫ ziemas vidus |
tralēr *157 s traaler, traallaev ▫ traleris (mar.) = tra’l|kuo’ig- mī’nõ|tralēr miinitraaler ▫ mīnu traleris
|
| tulūm *157 s tuluallikas ▫ ienākumu avots E I |
tutkām *157 s
(a) lõpp ▫ gals, beigas - Mi’nnõn vȯ’ļ tīe tutkām pūol. Mul oli töö lõpupool. ▫ Man bija darbs jau uz galu. Ne te’itõ tutkām. Nad tegid lõpu. ▫ Viņi pabeidza. Ku sa midāgõst vȯtšūd ja līedad, sa sǭd tutkām kä’ddõ. Kui sa midagi otsid ja leiad, siis sa saad otsa kätte. ▫ Ja tu kaut ko meklē un atrod, tu dabū galu rokā. KK77 a; KK78.3
(b) ots, surm ▫ gals, nāve - tutkām tulāb pǟlõ lõpp tuleb peale ▫ gals nāk virsū; tutkāmt sǭdõ otsa saada ▫ dabūt galu; eņtšõn tutkāmt tī’edõ endale otsa peale teha ▫ padarīt sev galu KK77 a
- Tä’mmõn u’m tutkām jūsõ. Tal on ots käes. ▫ Viņam ir gals klāt. Vȯšiz mi’nnõn tutkām jõvā līb jūsõ? Kas siis mul on ots juba käes? ▫ Vai tad man jau gals būs klāt? Mis sa si’z tǭ’d eņtš tutkām tī’edõ? Mis sa siis tahad enese[le] lõppu teha? ▫ Vai tad tu vēlies sev galu padarīt? KK77 a; J15
(c) nibu, ots ▫ gals, galotne - sovā tutkām kepi ots ▫ spieķa galiņš; tutkāmst tutkām sǭņõ otsast otsani ▫ no gala līdz galam
(d) kannikas ▫ kancītis - Pe’rri kūor tutkām īeb. Viimane koorikuga leivakannikas jääb alles. ▫ Pēdējā garoziņa [~ kancītis] atlikusi. KK78a76
(e) eesmärk ▫ galamērķis 1Pt1.9 |
| umbõltõb|mašīn *157 s õmblusmasin ▫ šujmašīna |
| vabām *157 s vabadus ▫ brīvība Ga2.4 |
| vagōn *157 s vagun ▫ vagons |
| vālda|alāb *157 s hõbepaju ▫ baltais vītols (Salix alba) |
| varbõ|tutkām *157 s varbaots ▫ kājas pirkstgals 79/5 |
| varūon *157 s vaarao ▫ faraons KK77a |
| vegīm *157 adj vägevam ▫ varenāks Ap9.22 |
viedām *157 s
(a) koorem ▫ vezums - sitā|viedām sõnnikukoorem ▫ mēslu vezums
- lǟlam viedām raske koorem ▫ smags vezums
(b) heinakoorem ▫ siena vezums = āinad|viedām- Nēļa ja vīž tupūkst võibõd vȱlda ī’dsõ viedāmsõ; ī’ds kū’js võib vǭlda nēļa-vīž viedāmt, vīž-kūž viedāmt ka võibõd vȱlda. Neli ja viis saadu võivad olla ühes koormas; ühes kuhjas võib olla neli-viis koormat, viis-kuus koormat ka võib olla. ▫ Vienā vezumā var būt četras un piecas gubas; vienā kaudzē var būt četri pieci siena vezumi, pieci seši vezumi arī var būt. PK88.9
|
| vȯzā|mašīn *157 s hakklihamasin ▫ gaļas mašīna |
võtām *157 s
(a) võte ▫ paņēmiens
(b) haare ▫ tvēriens |
| Kuldīg *157 Kuldīga ▫ Kuldīga (loc.) |
