aptēkõr *158 s apteeker ▫ aptiekārs - Aptēkõr siegūb aiņḑi. Apteeker segab rohtu. ▫ Aptiekārs jauc zāles.
|
autor *158 s autor ▫ autors |
ažālim *158 adj asjalikum ▫ lietderīgāk EA |
bleifēdõr *158 s pliiats ▫ zīmulis 79.13 |
diakon *158 s diakon ▫ diakons Fl1.1 |
direktor *158 s direktor ▫ direktors |
evangēlium *158 s evangeelium ▫ evaņģēlijs K83 |
generāl|gubernātor *158 s kindralkuberner ▫ ģenerālgubernators 2L11 |
gubernātor *158 s kuberner ▫ gubernators - generāl|gubernātor kindralkuberner ▫ ģenerālgubernators 2L11
|
īļing *158 s keeristorm ▫ viesulis, viesuļvētra - Īļing ku kīerõs viedāb i’lzõ. Keeristorm nagu keerutades veab üles. ▫ Viesulis kā sagriežot velk uz augšu. KK77b
|
inspektor *158 s inspektor ▫ inspektors |
jūdas *158 s juudas ▫ jūdass |
kȭļim *158 s
(a) kasemahl ▫ bērzu sula - Kȭļim tīlkõb. Kasemahl tilgub. ▫ Bērzu sula pil. KK78b43
(b) mahl ▫ sula Poulīn |
lǟlam 1 *158 s raskus ▫ grūtība, smagums - lǟlamt tī’edõ raskusi tekitada ▫ sagādāt grūtības; lǟlamõks vȱlda koormaks (raskuseks) olla ▫ būt par apgrūtinājumu; lǟlamõdõks võikslõ raskustega võidelda ▫ cīnīties ar grūtībām; drukkimiz lǟlamõd ārdiņ trükiraskuste tõttu ▫ drukas grūtību dēļ KK77 a; K86
- Se lǟlam u’m kāndamõst. Seda raskust peab kandma. ▫ Tas smagums jānes. KK77 a
|
lǟlam 2 *158 adj
(a) raske, ränk ▫ grūts, smags - lǟlam i’lzāndami raske ülesanne ▫ grūts uzdevums; lǟlam pǟ raske pea ▫ grūta galva; lǟlam kāndam raske kandam ▫ smaga nasta; lǟlam tīe raske töö ▫ smags darbs; lǟlam ȭ’gt raske õhk ▫ sasmacis gaiss E IVe
(b) rase ▫ grūts, stāvoklī - lǟlam nai rase naine ▫ grūtniece; lǟlamd jālgad pǟl raskejalgne, rase ▫ uz grūtām kājām; lǟlamõks īedõ rasedaks jääda ▫ kļūt grūtai; lǟlamõn vȱlda rase olla ▫ būt grūtai
- Ta u’m lǟlam, ku ta vȯ’dlõb eņtšõn lapstā . Ta on rase, kui ta ootab enesele last. ▫ Viņa ir grūta, kad viņa gaida sev bērnu. KK77 a
(c) tiine ▫ grūsns - Jelāj u’m lǟlam, ku ta u’m vȯ’ddõltõb. Loom on tiine, kui ta ootab. ▫ Dzīvnieks ir grūsns, kad viņš ir gaidībās. KK77 a
|
līedõg 1 *158 s niiske veeäärne liivariba rannas ▫ liedags ≈ līedig |
līedõg 2 *158 s lee, kolle ▫ pavards ≈ līedig 2 |
lūodõg *158 s olend ▫ radījums, radība - je’lsõ lūodõg elusolend ▫ dzīva radība K89
|
mīnus *158 s miinus ▫ mīnuss |
mūoštõg *158 s
(a) aru ▫ saprāts = mūoštõks (a)- Tämmõn ä’b pūt mūoštõgt. Tal ei puudu arukust. ▫ Viņam netrūkst saprāta.
(b) oskus ▫ prasme |
nūojõm *158 s katusealune, veranda ▫ nojume, veranda > ulān|a’lli |
pǭtõg *158 s piits ▫ pātaga - Sīend ibīzõn ä’b ūo pǭtõgt vajāg. Söönud hobusele ei ole piitsa vaja. ▫ Paēdušam zirgam pātaga nav vajadzīga. KK78a18
|
primus *158 s priimus ▫ prīmuss |
profesor *158 s professor ▫ profesors |
rādius *158 s raadius ▫ rādiuss |
sīedõg *158 s
(a) mädanik ▫ sastrutojums
(b) mädapaise ▫ augonis = kazāj (a) |
sizāl|ministērium *158 s siseministeerium ▫ iekšlietu ministrija |
sūŗim *158 adj suurem ▫ lielāks J20 |
štalfēdõr *158 s terassulg ▫ tērauda rakstāmspalva |
štelmǭkõr *158 s tõldsepp ▫ ratnieks, štelmahers (etn.) > rattõd|tēji, rattõd|sepā79/9 |
štokīzõr *158 s malm ▫ čuguns |
tä’vd|mǟrgus *158 s kopsumädanik ▫ plaušu tūska (med.) EIIIc |
tūoitõg *158 s toidupoolis, söök ▫ ēdiens, barība - Līediz pǟgiņ nēḑi, mis vȯ’ļt pǟlõ īenõd tūoitõgõst. Leiti palju neid, mis olid toidupoolisest järele jäänud. ▫ Atrada daudz tādu, kas bija no ēdiena palikuši pāri. 152.2/10
|
vīrdõg *158 s virre, meski ▫ misa (etn.) |
Sǟnag *158+ Sǟnag ▫ Saunags (loc.) |