amā 1 *19 adj kogu, kõik ▫ viss - amā āiga kogu aeg ▫ visu laiku; amā mǭīlma kogu maailm ▫ visa pasaule; amāst jengst kogu hingest ▫ no visa spēka; amāst sidāmõst kogu südamest ▫ no visas sirds
- Amā tulāb je’ddõ. Kõike tuleb ette. ▫ Viss gadās. KK77a
|
amād *19 pn pl kõik ▫ visi - Amād lekštā kuodāj. Kõik läksid koju. ▫ Visi gāja uz mājām. Või ne’i amād kanād rõkāndõbõd? Kas nii kõik kanad räägivad? ▫ Vai tā visas vistas runā? KK77a
|
ä’b|jõvā 1 *19 s
(a) paha ▫ ļaunums - ä’bjõ’vvõ tī’edõ paha teha ▫ darīt ļaunu
(b) paharet, kurat ▫ nelabais, velns = kuŗē, mustā|mīez |
ä’b|jõvā 2 *19 adj
(a) paha ▫ nelabs
(b) kuri ▫ ļauns - ä’bjõvā vaim kuri vaim ▫ ļaunais gars
|
bojā *19 s poi ▫ boja (mar.) - Bojā nä’gțõb kuo’ig riekkõ. Poi näitab laevateed. ▫ Boja rāda kuģu ceļu.
|
| druk|vigā *19 s trükiviga ▫ iespiedkļūda |
| e’ḑḑi||tubā *19 s eestuba ▫ priekšistaba = e’ḑḑi 1 (c) |
ī’dt|a’mmõ *19 pn seda kõike ▫ to visu - Ī’dta’mmõ mi’n sīlmad nǟ’bõd. Seda kõike mu silmad näevad. ▫ To visu manas acis redz. KK77a
|
igā *19 s iga, eluaeg ▫ mūžs - amā igā pǟl eluajaks ▫ uz visu mūžu; mä’d igāks meie eluajaks ▫ mūsu mūžam; va’nnõz i’ggõz vanasse ikka, vana eani ▫ līdz sirmam vecumam; vanās igās vanas eas ▫ vecumā; igā tīe elutöö ▫ mūža darbs
- Siedā ma amā igā mǟdlõb. Seda ma kogu elu mäletan. ▫ To es visu mūžu atcerēšos.
|
| jalg|rujād *19 s pl gangreen ▫ gangrēna (med.) EIIIc |
| je’ltõb|tubā *19 s elutuba ▫ dzīvojamā istaba |
jõvā *19 adj
(a) hea ▫ labs - jõvā mīelkõks hea meelega ▫ labprāt; jõvā vȯn pǟl hea õnne peale ▫ uz labu laimi; jõvāks kītõ heaks kiita ▫ atzīt par labu ~ akceptēt; jõvāks pi’ddõ heaks pidada ▫ uzskatīt par labu; jõ’vvõ tī’edõ head teha ▫ darīt labu; jõ’vāks võttõ heaks võtta ▫ ņemt par labu J3
- Vȯ’l sa jõvā! Ole hea! ▫ Esi labs! Jõ’vvõ riekkõ! Head teed! ▫ Laimīgu ceļu! Jõ’vvõ tīeratõ! Head tervist! ▫ Labu veselību! Rištīng u’m jõvā ne’i ku pešlinki. Inimene on hea nagu pääsuke. ▫ Cilvēks ir labs kā bezdelīga. Se ä’b tūo jõ’vvõ. See ei too head. ▫ Tas labu nenesīs. Āndiztõ jõ’vvõ jo jõ’vvõ. Anti heast veel paremat. ▫ Deva to labāko. Võtā jõ’vāks siedā, mis ma si’nnõn sǭtõb. Võta heaks seda, mis ma sulle saadan. ▫ Ņem par labu to, ko es tev sūtu. KK77a; KK34II
(b) parem, parempoolne ▫ labais, labās puses - jõvā ke’ž parem käsi ▫ labā roka; jõvā pūol parem pool ▫ labā puse
- Ligīd jõ’vvõ kätā! Minge paremat kätt! ▫ Ejiet pa labi! Ma lǟ’b jõ’vvõ kä’ddõ (~ jõ’vvõ pūolõ). Ma lähen paremat kätt (~ paremale poole). ▫ Es eju pa labi (~ uz labo pusi). Būoḑ u’m jõvās kä’ds (~ jõvās pūols). Pood on paremat kätt (~ paremal pool). ▫ Veikals ir pa labi (~ labajā pusē). Ma tu’ļ jõvāst kä’dst (~ jõvāst pūolstõ). Ma tulin paremalt käelt (~ paremalt poolt). ▫ Es nācu no labās puses. KK78a38
|
kaffe|pubā *19 s kohviuba ▫ kafijas pupiņa - Kaffe te’i nēšti kaffepu’bšti, jovīzt kaffemašīnõks. Kohv tehti neist kohviubadest, jahvatati kohviveskiga. ▫ Kafiju taisīja no tām kafijas pupiņām, samala ar kafijas dzirnaviņām.
|
| kakao|pubā *19 s kakaouba ▫ kakao pupiņa EIIIg |
kanā|lejā *19 s kananahk ▫ zosāda = kanā|nǭ’gõ- Kīlma ajāb kanālejā sälgõ. Külm ajab kananaha selga. ▫ Aukstums uzdzen zosādu uz muguras.
|
klijād *19 s pl kliid ▫ klijas - Ta sīetõb sigān klijḑi. Ta söödab seale kliisid. ▫ Viņš izbaro cūkai klijas. Ta sīetõb si’ggõ klijādõks. Ta söödab siga kliidega. ▫ Viņš baro cūku ar klijām.
|
knubā *19 adj kongus ▫ līks - knubā nanā kongis nina ▫ līks deguns 79.4
- Zīḑõd at knubā nanāks, saksā barōnõd ka. Juudid on kongus ninaga, saksa parunid kah. ▫ Ebreji ir ar līku degunu, vācu baroni arī.
|
| kū|rujā *19 s kuutõbi ▫ mēnessērdzība = kū|te’b |
| kuŗē|kramā *19 s kurinahk ▫ pagāns, maitasgabals |
| laps|igā *19 s lapseiga ▫ bērnība |
lejā *19 s
(a) liha, ihu ▫ miesa - vȭrõz|lejā liigliha ▫ liekā gaļa KK77 a
- le’jjõ eitõ ihusse lüüa ▫ iemesties miesā
- Ta u’m lejā mi’n lejāst. Ta on ihu minu ihust. ▫ Viņš ir miesa no manas miesas. Vaim kil u’m vaļmõz, bet lejā u’m nõ’ddõr. Vaim on küll valmis, aga liha on nõder. ▫ Gars gan ir gatavs, bet miesa ir vāja. U’m vȯ’dlõmõst, ku ta kazātõb lejā eņtš lūd pǟlõ, si’z u’m rištīng nägū. Peab ootama, kui ta kasvatab liha oma luudele, siis on inimese nägu. ▫ Jāgaida, kad viņš uzaudzēs miesu uz saviem kauliem, tad būs cilvēka skatā. Lūd, lejā luštõ täuž. Luud, liha lusti täis. ▫ Kauli, miesa jautrības pilni. Lejā vȯ’ļ tūorõz. Ihu oli marraskil. ▫ Miesa bija noberzta. Rujā ētiz le’jjõ. Haigus lõi ihusse. ▫ Slimība iemetās miesā. KK77 a;
(b) olend ▫ būtne - Ja a’ž Izānd ä’b lītõltõks nēḑi päuvḑi, ä’b sǭks mitikš lejā pästõd. Ja kui Issand ei kahandaks neid päevi, ei saaks ükski olend päästetud. ▫ Un ja Kungs neīsinātu tās dienas, neviena būtne netiktu izglābta. Mk13.20
|
| loul|pivād *19 s pl laulupidu ▫ dziesmu svētki |
| ma’gdõb|tubā *19 s magamistuba ▫ guļamistaba |
mai|pivād *19 s pl maipüha ▫ maija svētki - je’dsõ maipi’vḑi enne maipühi ▫ pirms Pirmā maija svētkiem 79/1
|
| mī’e|igā *19 s meheiga ▫ vīra gadi, brieduma gadi |
| mie’r|õvā *19 s merehoovus ▫ jūras straume |
| mie’r|rujā *19 s merehaigus ▫ jūras slimība |
| mie’r|sigā *19 s merisiga ▫ jūrascūciņa |
| mie’r|zigā *19 s pringel, seakala, delfiin ▫ delfīns (Phocoena phocoena) |
| mǭ|vigā *19 s nõgeselööve ▫ nātrene (med.) |
| mõtsā|sigā *19 s metssiga ▫ mežacūka (Sus scrofa) |
| mujā *19 s muie ▫ smīns = mujāld |
| naizt|rujā *19 s naistehaigus ▫ sieviešu slimība |
| neitsõd|rujā *19 s suguhaigus ▫ venēriska slimība |
| nujā *19 s nui, malakas ▫ nūja, runga |
| nūja *19 s nui ▫ nūja, spieķis > sõvāEIIIf |
| pa’ldõb|rejā *19 s kaarutusreha ▫ ārdīšanas grābeklis |
| pīp|vijā *19 s piibuviha ▫ pīpes sula |
| piški|tubā *19 s vabadiku maja ▫ vaļinieku māja |
pivā *19 adj püha ▫ svēts - Mäd kilā batiskõd (~ baptistõd) pidābõd ēņtšta pivāks. Meie küla baptistid peavad end pühaks. ▫ Mūsu ciema baptisti uzskata sevi par svētiem.
|
pivād *19 s pl pühad, pidu ▫ svētki, svinības, sarīkojums - pi’vḑi pi’ddõ pühi pidada ▫ svinēt svētkus; skūol pivād koolipidu ▫ skolas sarīkojums
- Jõ’vḑi pi’vḑi! Häid pühi! ▫ Priecīgus svētkus!
|
| pubā *19 s uba ▫ pupas (Vicia faba) |
| pūol|igā *19 s keskiga ▫ pusmūžs |
rejā *19 s reha ▫ grābeklis - pa’ldõb|rejā kaarutusreha ▫ ārdīšanas grābeklis; rī’|rejā rehereha ▫ rijas grābeklis; rǭibdõb|rejā heinareha ▫ siena grābeklis; tūltõb|rejā tuulamisreha ▫ vētīšanas grābeklis; vȱlgõd|rejā õlereha ▫ salmu grābeklis
- Rejāks rejīkšõb dūobidi. Rehaga rehitsetakse peenraid. ▫ Ar grābekli grābj dobes. KK78b24
|
| rī’|rejā *19 s rehereha ▫ rijas grābeklis (etn.) |
| rǭibdõb|rejā *19 s heinareha ▫ siena grābeklis (etn.) |
| ro’v|pivād *19 s pl rahvapidu ▫ tautas svētki |
rujā 1 *19 s haigus ▫ slimība - akkiji rujā nakkushaigus ▫ lipīga slimība; ru’jjõ sǭdõ haigust saada ▫ dabūt slimību
- Rujā pīkstiz mi’n mǭ’zõ. Haigus murdis [~ rõhus] mu maha. ▫ Slimība mani salauza [~ nospieda]. Rujā tīedab, mis ta kītiz! Kes [~ haigus] teab, mis ta ütles! ▫ Kas [~ slimība] zina, ko viņš teica! Vȯtš rujā! Kes teab! ▫ Kas zina! KK77 a
|
rujā 2 *19 adj haige ▫ slims - rujāks īedõ haigeks jääda ▫ saslimt
- Rujādkuodās u’m pǟgiņ ru’jḑi. Haiglas on palju haigeid. ▫ Slimnīcā ir daudz slimo. Rujā rištīng lǟ’b jõvā pūolõ, kuojābõb. Haige inimene läheb hea poole, paraneb. ▫ Slimais cilvēks iet uz labo pusi, atspirgst. KK78a64
|
| samā *19 s säga ▫ sams (Silurus glanis) 85/2 |
| sidām|rujā *19 s südamerike ▫ sirdskaite |
| sīemiz|vigā *19 s nälg ▫ izsalkums KK78b32 |
| sīend|vijā *19 s seenemürk ▫ sēņu inde |
sigā *19 s siga ▫ cūka (Sus scrofa domestica) - sigā piezā seapesa ▫ cūku midzenis KK77 a
- Se u’m sie’gdõd ne’i, ku mittõ sigā ä’b sīe. See on nii segatud, et sigagi ei söö. ▫ Tas ir tā sajaukts, ka pat cūka neēdīs. KK77 a
|
| sižāli|vigā *19 s sisehaigus ▫ iekšķīga slimība |
| skūol|tubā *19 s koolimaja ▫ skolas nams |
| sõ’v|pivād *19 s pl suvisted ▫ Vasarsvētki = su’iž|pivād, suš|pivād |
| su’iž|pivād *19 s pl suvisted ▫ Vasarsvētki ≈ suš|pivād; = sõ’v|pivād |
| sūr|tubā *19 s suurtuba ▫ lielā istaba |
| suš|pivād *19 s pl nelipühad, suvisted ▫ Vasarsvētki ≈ su’iž|pivād; = sõ’v|pivād |
| tagā|tubā *19 s tagatuba ▫ dibenistaba |
tajā *19 adj tahe ▫ sauss, izkaltis - tajā mǭ tahe maa ▫ izkaltusi zeme
|
taļš|pivād *19 s jõulud ▫ Ziemassvētki - Taļšpivād āiga jõuluaeg ▫ Ziemassvētku laiks; Taļšpivād pūolpǟva jõululaupäev ▫ Pirmie Ziemassvētki; Taļšpi’vḑi pi’ddõ jõulusid pidada ▫ svinēt Ziemassvētkus PK88
- Ta te’i Taļšpivādõks vȯ’ltõ. Ta tegi jõuludeks õlut. ▫ Viņš uz Ziemassvētkiem darīja alu. Tä’mmõn lījid Taļšpivādõks kǭzgõnd. Tal olevat jõulude ajal pulmad. ▫ Viņam uz Ziemassvētkiem būšot kāzas.
|
tijā *19 adj
(a) tühi ▫ tukšs - tijā me’r [kalast] tühi meri ▫ [no zivīm] tukša jūra; tijā ne’iku vanā kū tühi nagu vana kuu ▫ tukšs kā vecs mēness EV4
- Kus tijā kūož, sǟ’l pūtõb. Kus tühi koht, seal on puudu [~ puudub]. ▫ Kur tukša vieta, tur trūkst. Mi’n ma’g u’m vä’ggi tijā. Mu kõht on väga tühi. ▫ Mans vēders ir ļoti tukšs. Ta tu’ļ tǟnõ tijād kädūdõks. Ta tuli siia tühjade kätega. ▫ Viņš atnāca šurp ar tukšām rokām. Ta tu’ļ tǟnõ tijā ne’iku vīžkopīk. Ta tuli siia tühi kui viiekopikane. ▫ Viņš atnāca šurp tukšs kā pieckapeika. KK77b; KK77 a; J20
(b) tühine, väärtusetu ▫ tukšs, nevērtīgs - Ta rõkāndõb ti’jjõ rõkkõ (~ ti’jḑi sõ’ņdi). Ta räägib tühja juttu (~ tühje sõnu). ▫ Viņš runā tukšu. KK77b
(c) vaene ▫ nabags, tukšinieks - Ta tī’eb mi’n tijāks, saņțõks. Ta teeb mu vaeseks, sandiks. ▫ Viņš padara mani par tukšinieku, ubagu. Minā u’m ne’i tijā ne’iku svȯrkõz. Mina olen nii vaene nagu rott. ▫ Es esmu tik nabags kā žurka. Minā u’m ne’i tijā ne’iku saņț kuoț. Mina olen nii tühi nagu sandi kott. ▫ Es esmu tik tukšs kā ubaga tarba. KK77 a; KK77b
(d) kaine ▫ skaidrā - Mitikš pǟva sa ä’d ūo tijā. Ükski päev sa ei ole kaine. ▫ Nevienu dienu tu neesi skaidrā.
(e) vallaline ▫ neprecējies Ga4.27 |
| touvõ|kejā *19 s taevakeha ▫ spīdeklis, debesu ķermenis |
tõvā *19 adj
(a) sügav, süva ▫ dziļš
(b) ehtne, päris ▫ īsts |
| tsukkõr|rujā *19 s suhkruhaigus ▫ cukurslimība, diabēts |
tubā *19 s
(a) tuba ▫ istaba - ma’gdõb|tubā magamistuba ▫ guļamistaba
- tubā lä’b toa aken ▫ istabas logs; tubā nūrka toanurk ▫ istabas stūris; tubā pȭrand toa põrand ▫ istabas grīda; tubā la’ggõd toa lagi ▫ istabas griesti
- Tubā u’m ne’i kīlma ku sigā taļ. Tuba on külm nagu sealaut. ▫ Istaba ir auksta kā cūkkūts. Rǭntõd attõ tubā pǟl. Raamatud on pööningul. ▫ Grāmatas ir istabaugšā. KK78.3
(b) elamu, tare ▫ dzīvojamā ēka - piški|tubā vabadiku maja ▫ vaļinieku māja
- tubā katūks majakatus ▫ dzīvojamās ēkas jumts
|
| tūltõb|rejā *19 s tuulamisreha ▫ vētīšanas grābeklis (etn.) |
| ūška|vijā *19 s maomürk ▫ čūskas inde |
| vanā|igā *19 s raugaiga ▫ sirms vecums |
| vie’d|rujā *19 s tursed ▫ tūska |
vigā 1 *19 s
(a) viga, häda ▫ kļūda, vaina - pu’nni vigā tulemärk, hemangioom ▫ ugunszīme, hemangioma; vigā andõ süüks anda ▫ vainot; vigāks pānda pahaks panna ▫ ņemt ļaunā; vi’gḑi vȯtšõ vigu otsida ▫ meklēt kļūdas KK76t23; 86b11
- Ä’b ūo vi’ggõ. Ei ole viga. ▫ Nav ne vainas. Tīesõ u’m vi’gḑi. Töös on vigu. ▫ Darbā ir kļūdas. Alā võttõ vigāks, ku ma ne’i lemp u’m. Ära pane pahaks [~ võta veaks], et ma nii mühaklik olen. ▫ Neņem ļaunā, ka es esmu tāds lempis. 86.4/2; J4; KK77 a
(b) põhjus ▫ iemesls, pamats Mt19.3 |
| vigā 2 *19 s piklik soostunud org (luite- ja rannavallide vahel Põhja-Kuramaal) ▫ viga (šaura, garena un mitra ieplaka Ziemeļkurzemē) |
vijā *19 s mürk ▫ inde 79/2- sīend|vijā seenemürk ▫ sēņu inde; ūška|vijā maomürk ▫ čūskas inde
|
| vȯ’ddõltõb|tubā *19 s ooteruum ▫ uzgaidāmā telpa |
| vȯjā *19 s vett täis lohk ▫ lāma |
| vȱlgõd|rejā *19 s õlereha ▫ salmu noņemamais grābeklis (etn.) |
vȭrõz|lejā *19 s liigliha ▫ audu granulācija, liekā gaļa (anat.) - Vȭrõzlejā ä’b kuost, bet kazāb si’zzõl. Liigliha ei parane, vaid kasvab sisse. ▫ Liekā gaļa nedzīst, bet ieaug iekšā. KK77 a
|
| Siprikš|vigā *19 Siprikšvigā org ▫ Siprikšviga (loc.) |
