| botīļ *239 s pudel ▫ pudele ≈ potīļ |
| bruzīļ *239 s present ▫ brezents |
budīļ *239 s soperdaja ▫ tāds, kas strādā pavirši, pa roku galam - Nutāb seļļiz budīļõks ka seļļizt rištīngtõ, kis midēgõst ä’bõigiz või jämp vīțõ tī’eb. Nimetatakse selliseks soperdajaks ka sellist inimest, kes midagi valet või rumalat viisi teeb. ▫ Par tādu, kas strādā pa roku galam, sauc arī tādu cilvēku, kas kaut ko nepareizi vai muļķīgi dara. 152.1
|
gräbīļ *239 s ahjuroop ▫ krāsns kruķis = ǭ’j|kruțk, tsisī¦bīšk, tšoškī¦bīšk- Gräbīļõks siegūb si’žži ǭ’jsõ. Roobiga segatakse süsi ahjus. ▫ Ar krāsns kruķi maisa ogles krāsnī.
|
gräpīļd *239 s pl tatt ▫ puņķi ≈ krǟpiļd; = doŗād, nanā|nīskõd, , nīskõd- Gräpīļd jūokšõbõd. Tatt jookseb. ▫ Puņķi tek. 79/6
|
| kanēļ *239 s kaneel ▫ kanēlis EIII G |
| katōļ *239 s katoliiklane ▫ katolis |
kešīļ *239 s
(a) natt ▫ ķesele
(b) kahv ▫ dukurs (mar.) |
| kibīļ *239 s takistus, raskus ▫ ķibele, nepatikšanas |
| kīla|nädīļ *239 s külvinädal ▫ sējas nedēļa |
kimīļ *239 adj kimmel ▫ palss - kimīļ i’bbi kimmel hobune ▫ palss zirgs
|
kipīļ *239 s kühvel, hauskar ▫ liekšķere - kipīļõks lǭjast vietā eitõ hauskariga paadist vett heita ▫ mest ūdeni no laivas ar liekšķeri
|
kogīļ *239 s (pea)kolu, pealuu ▫ galvaskauss, galva - Ku sa ä’d sǭ i’ļ kogīļ! Kui sa ei saa üle pea! ▫ Ka tu nedabū pa galvu!
|
kräbīļ *239 adj kribuline ▫ ķeburains - kräbīļ kēra kribuline kiri ▫ ķeburains raksts
|
krežīļ *239 s korv ▫ grozs - na’ggõrd|krežīļ kartulikorv ▫ kartupeļu grozs
|
kukīļ *239 s
(a) päts ▫ klaips - Ma sei jarā amā (~ tīera) kukīļ leibõ. Ma sõin ära kogu (~ terve) pätsi leiba. ▫ Es apēdu visu (~ veselu) kukuli maizes. 498.2
(b) kannikas ▫ gals, kancis - tagīztutkām kukīļ taguotsa kannikas ▫ dibengals E3 a
(c) klimp ▫ klimpa ≈ kukkiļ |
| kumfektõd|paskīļ *239 s kommipasandaja (laste kohta) ▫ konfekšu rīma (par bērniem) 85.3 |
| kuŗē|tsepīļ *239 s kuradinahk ▫ maitasgabals |
| lēba|kukīļ *239 s leivapäts ▫ maizes kukulis |
legīļ *239 s
(a) lass ▫ muciņa, enkurītis (etn.)
(b) lähker ▫ ķērne (etn.) |
li’b|la’bbiņ *239 s liblikas ▫ tauriņš = libā|labā, liepā|lind, liepā|linki- Piškizt li’bla’bbiņd, mūnda kõrd u’m pǟgiņ pǟva aigõz nēḑi. Väiksed liblikad, mõnikord on neid päeva ajal palju ▫ Mazi tauriņi, dažreiz viņu dienas laikā ir daudz. KK78a76
|
| mie’d|nädīļd *239 s pl mesinädalad ▫ medusmēnesis |
| motšīņ *239 s kartulipuder ▫ kartupeļu biezputra ~ motšiņ |
| mudīļ *239 s mudel ▫ modelis L33:15.3 |
mužīņ *239 s musi ▫ buča - Ānda mi’nnõn ikš mužīņ. Anna mulle üks musi. ▫ Iedod man vienu buču. 79/7
|
| na’ggõrd|krežīļ *239 s kartulikorv ▫ kartupeļu grozs ≈ na’ggõr|krežīļ |
| na’ggõr|krežīļ *239 s kartulikorv ▫ kartupeļu grozs ≈ na’ggõrd|krežīļ |
nädīļ *239 s nädal ▫ nedēļa - nädīļõks nädalaks ▫ uz nedēļu; kakš nädīļt kaks nädalat ▫ divas nedēļas; sīe nädīļ sel nädalal ▫ šonedēļ; nädīļ immõrkouți kogu nädal ▫ visu nedēļu; nädīļ le’bbõ nädal läbi ▫ cauru nedēļu; nädīļ pie’rrõ nädala pärast ▫ pēc nedēļas; nädīļ tāgižpē’ḑõn nädal tagasi ▫ pirms nedēļas; nädīļs at seis päuvõ nädalas on seitse päeva ▫ nedēļā ir septiņas dienas KK78a25
|
| o’v|rubīļ *239 s auraha ▫ medaļa |
| pē’gõd|paskīļ *239 s pasknäär ▫ sīlis (Garrulus glandarius) |
potīļ *239 s pudel ▫ pudele ≈ botīļ- Ta u’m potīļ si’zzõl vaņtlõn. Ta on pudelisse vaadanud. ▫ Viņš ir ieskatījies pudelē. KK77 a
|
| ra’gdõ|sumāŗ *239 s rahetera ▫ krusas grauds |
rǭ’|zutīļ *239 s rahavöö ▫ naudas zutenis = zutīļ- Rǭ’zutīļ u’m tī’edõd aņgõr nǭ’gõst, ja sīņõ si’zzõl pa’nbõd rǭ’, ja se zutīļ sai pi’dtõd immõr eņtšõn. Rahavöö on tehtud angerjanahast, ja sinna sisse pannakse raha, ja seda vööd hoiti enesel ümber. ▫ Naudas zutenis ir taisīts no zuša ādas, un tajā iekšā liek naudu, un to zuteni turēja sev apkārt. 86a16
|
rubīļ *239 s rubla ▫ rublis - Kis kopīkt ä’b ārmakst, se rubīļt ä’b sǭ. Kes kopikat ei hoia, see rublat ei saa. ▫ Kas kapeiku netaupa, pie rubļa netiek.
|
| sǟlga|nugāŗ *239 s lülisammas, selgroog ▫ mugurkauls = nugār (b) |
stedīļ *239 s lasipuu, lasila ▫ stadula (etn.) - stedīļ, kus novātõ ibīži lasipuu, kus puhata hobuseid ▫ stadula, kur atpūtināt zirgus E IE
|
| stibīņ *239 s kodar ▫ spieķis (ritenim) > kõ’ddõrz |
| šindõld|ēviļ *239 s sindlihöövel ▫ jumstiņu ēvele (etn.) |
| tarīļ *239 s taldrik ▫ šķīvis |
tsigīņ *239 s mustlane ▫ čigāns - Ne’i je’nnõ tsigīņidi ne’iku tēḑi pǟsõ likūb. Nii palju mustlasi liigub nagu täisid peas. ▫ Tik daudz čigānu staigā [~ kustas] kā utis galvā. KK77-1
|
tutīļ *239 s unimüts ▫ miegamice - Tutīļ u’m, kis pǟgiņ tǭ’b magātõ. Unimüts on, kes tahab palju magada. ▫ Miegamice ir tāds, kas grib daudz gulēt.
|
| zutīļ *239 s kukkur, rahavöö, kaugas ▫ zutenis = rǭ’|zutīļ |
