ānkaŗ *240 s ankur ▫ enkurs - ānkaŗ pǟl īedõ ankrusse jääda ▫ noenkuroties; ānkaŗ pǟl pānda ankrusse panna ▫ noenkurot; ānkaŗt eitõ ankrut heita ▫ izmest enkuru; ānkaŗt nustõ ankrut hiivata ▫ pacelt enkuru
- Ānkaŗt laskūb mie’rrõ ānkaŗkieudkõks agā ānkaŗskēḑõdõks. Ankrut lastakse merre ankruköite või ankrukettidega. ▫ Enkuru ielaiž jūrā ar enkura tauvu vai enkura ķēdēm. E4 l
|
ant|kǭmaŗ *240 s sahver ▫ pieliekamais, ankambaris - Antkǭmaŗ vȯ’ļ plīțkǭmaŗõn le’žgõl, se vȯ’ļ jarā pandõb kǭmaŗ, kus pa’ņ sīemnāigad si’zzõl. Sahver oli köögi lähedal, see oli ärapanemise kamber, kuhu pandi söögid. ▫ Pieliekamais bija virtuves tuvumā, tas bija pieliekamais kambaris, kurā iekšā lika ēdienus. 86a11
|
appiņ *240 s humalakäbi ▫ apiņu čiekurs EIIIg> umāld|käbā |
ǟrga|ēviļ *240 s härghöövel ▫ garēvele (etn.) = sūr|ēviļ |
ǟrkiļ *240 s koonlavarras, koonal ▫ ērkulis (etn.) - pakkõld|ǟrkiļ takukoonlavarras ▫ pakulu ērkulis
- Ǟrkiļ vȯ’ļ mingizt nēļakimdõ tsentimētõrt pitkā või amād vīžkimdõ ka, ja si’z tä’mmõn vȯ’ļtõ seļļizt rāikad si’zzõl ī’edtõd nēļa kaņț pǟl, algõ pakkõld sadāgõd mǭ’zõ. Koonlavarras oli mõned nelikümmend sentimeetrit pikk või kõik viiskümmend ja siis talle olid sellised sälgud sisse lõigatud nelja kandi peale, ärgu takud kukkugu maha. ▫ Ērkulis bija kādus četrdesmit centimetrus garš vai pat visus piecdesmit, un tad tam bija tādi iegriezumi iegriezti četrās malās, lai pakulas nekrīt zemē. 86a18
|
bä’bbõr|kǭrkiļ *240 s harilik maavits ▫ bebrukārkliņš (Solanum dulcamara) |
birgiļ *240 s pürjel ▫ tvans pirtī (etn.) |
bloustiņ *240 s sinine silmakivi, vaskvitriol ▫ vara vitriols |
brāndiļ *240 s viin ▫ degvīns, brandvīns |
dakstiņ *240 s katusekivi ▫ dakstiņš |
drēs|kǭmaŗ *240 s käärkamber ▫ ģērbkambaris |
eļškiņ *240 s manisk ▫ elsiņš, krūteža (etn.) |
ērgiļd 1 *240 s pl orel ▫ ērģeles |
ērgiļd 2 *240 s pl virmalised ▫ ziemeļblāzma |
ēriņ *240 s heeringas ▫ siļķe (Clupea harengus) |
ēviļ *240 s höövel ▫ ēvele - grūoip|ēviļ rupphöövel ▫ slīpgropes ēvele; sūr|ēviļ härghöövel ▫ garēvele; šindõld|ēviļ sindlihöövel ▫ šindeļu ēvele
|
grūoip|ēviļ *240 s rupphöövel ▫ gropēvele (etn.) |
grūoip|kappiļ *240 s künakirves ▫ teslīca, siļu kaplis (etn.) - Se u’m seļļi kappiļ, grūoipkappiļ, missõks tīeb grūoipõ, kappiļtõb mȯļdõ. See on selline kõblas, künakirves, millega tehakse soont, raiutakse küna. ▫ Tas ir tāds kaplis, teslīca, ar kuru taisa gropi, grebj sili. 86b11
|
īe|vīviļ *240 s käokeel, ööviiul ▫ dzegužpuķe, smaržīgā naktsvijole (Platanthera bifolia) = ke’g|puțkõz |
kāngaŗ *240 s seljandik ▫ kangars ≈ kāngar |
kappiļ *240 s
(a) kõblas, maakirves ▫ kaplis, cērte - Vanāst ūdtõ mǭdõ te’i kappiļõks. Vanasti uut maad tehti maakirvega. ▫ Senāk jaunu zemi sagatavoja ar kapli.
(b) ristteraga kirves ▫ cērte ar krustenisku asmeni (etn.) - Se u’m seļļi kappiļ, grūoipkappiļ, missõks tīeb grūoipõ, kappiļtõb mȯļdõ. See on selline kõblas, künakirves, millega tehakse renni, raiutakse küna. ▫ Tas ir tāds kaplis, teslīca, ar kuru taisa gropi, grebj sili. 86b11
|
kastroļ *240 s kastrul ▫ kastrolis |
katūks|kǭmaŗ *240 s katusekamber ▫ jumtistaba |
kämpiļ *240 s vusserdaja ▫ nepraša |
knippiļ *240 s nuppel ▫ tūbiņas korķis |
kōgaŗ *240 s kõrb -e ▫ tuksnesis |
kǭmaŗ *240 s kamber ▫ kambaris - ant|kǭmaŗ sahver ▫ pieliekamas kambaris; piški|kǭmaŗ kemmerg ▫ tualete, ķemertiņš; plīț|kōmaŗ taluköök ▫ plītskambaris
|
koppiļ *240 s tursaõng ▫ mencu makšķere (mar.) - Mie’rrõ ta i’z lǟ’ jemīņ ku tūrskidi mi’ggõrtõm koppiļõks. Merele ta ei läinud rohkem kui turski õngitsema tursaõngega. ▫ Jūrā viņš negāja vairāk kā mencas makšķerēt ar mencu makšķeri. L32:11.2
|
krǟpiļd *240 s pl tatt ▫ puņķi ≈ gräpīļd; = doŗād, nanā|nīskõd, , nīskõd |
kringiļ *240 s kringel ▫ kliņģeris |
krǭtiņ *240 s puur -i ▫ krātiņš, būris |
kukkiļ *240 s klimp ▫ klimpa ≈ kukīļ |
kuo’ig|ānkaŗ *240 s laevaankur ▫ kuģa enkurs - Ma u’m ne’i ku kuo’igānkard pǟlõ pandõd. Ma olen nagu laevaankrute peale pandud. ▫ Es esmu kā uz kuģa enkuriem nolikts. KK78a36
|
kūortiļ 1 *240 s korter ▫ dzīvoklis - Ta sai ūd kūortiļ. Ta sai uue korteri. ▫ Viņš dabūja jaunu dzīvokli. Ta tǭ’ž ūdtõ kūortiļt. Ta tahtis uut korterit. ▫ Viņš gribēja jaunu dzīvokli.
|
kūortiļ 2 *240 s kortel, veerand toopi ▫ kortelis, ceturtdaļstops |
ma’gdõb|kǭmaŗ *240 s magamistuba ▫ guļamistaba |
mǟ’dõltõb|tǭpiļ *240 s mälestustahvel ▫ piemiņas plāksne |
meldiņ *240 s lauluviis ▫ melodija, meldiņš |
mulīņ *240 s muul -i ▫ muliņš, mols - Jegās vālgamǭs ātõ tī’edõd mulīņd motōrlǭjad pī’ltimiz ja kalād ulzõ sältimiz pierāst. Igas valgmas on tehtud muulid mootorpaatide peatumise ja kalade väljalaadimise jaoks. ▫ Katrā valgumā ir izveidoti muliņi motorlaivu piestādināšanai un zivju izkraušanai. 2L6
|
muskiļ *240 s lihas, muskel ▫ muskulis |
nǭskiļ *240 s naaskel, ora ▫ īlens - ne’iku nǭskiļõks siskāb nagu naaskliga torkab ▫ dur kā ar īlenu KK78b27
|
pakkõld|ǟrkiļ *240 s takukoonlavarras ▫ pakulu ērkulis |
pasouļ *240 s maailm ▫ pasaule > īlma, mǭ|īlma- pasouļ lopāndõks maailma lõpp ▫ pasaules gals
- Tämā ä’b ūo sīest pasouļõst – se u’m seļļi, kis midāgõst ä’b tī’e, ä’b tīeda. Tema pole sellest maailmast – see on selline, kes midagi ei tee, ei tea. ▫ Viņš nav no šīs pasaules – tas ir tāds, kas neko ne dara, ne zina.
|
pǟgiņ *240 s palju ▫ daudz - pa je’nnõks pǟgiņ liiga palju ▫ pārāk daudz; pǟgiņ, jemīņ, amā jemīņ palju, enam, kõige enam ▫ daudz, vairāk, visvairāk; pǟgiņ jemīņ palju enam ▫ daudz vairāk; pǟgiņ kõrd palju kordi ▫ daudzreiz; pǟgiņd līvõ sõnād a’zmõl paljude liivi sõnade asemel ▫ daudzu lībiešu vārdu vietā KK77 a; K84
- Pǟgiņ mä’rrõ, veitõ villõ. Palju kära, vähe villa. ▫ Liela brēka, maza vilna. Ku’i pǟgiņ? Kui palju? ▫ Cik daudz? Vä’ggi pǟgiņ jǭrapē’gidi vȯ’ļtõ sīenõd. Väga palju järvepähkleid olid söönud. ▫ Ļoti daudz bija ēduši ezerriekstus. 152.2.10
|
peppiņd *240 s pl kuumsuitsukala ▫ karsti kūpinātas zivis, pepiņi - ūdõ peppiņdõks valmistada [~ küpsetada] kuumsuitsukalaks ▫ gatavot karsti kūpinātas zivis [~ cept pepiņus]; ūdõ peppiņi valmistada [~ küpsetada] kuumsuitsukala ▫ gatavot karsti kūpinātas zivis [~ cept pepiņus]
|
pētroļ *240 s petrooleum ▫ petroleja - pētroļ tu’ļ petrooleumituli ▫ petrolejas uguns L
|
pī’egiļ *240 s õitsil olek, õitsile minek, õitsilt tulek ▫ pieguļa - Ta lekš i’bbiztõks pī’egiļõ. Ta läks hobustega õitsile. ▫ Viņš devās ar zirgiem pieguļā. Ta vȯ’ļ pī’egiļõs. Ta oli õitsil. ▫ Viņš bija pieguļā. Ta tu’ļ pī’egiļõst. Ta tuli õitsilt. ▫ Viņš atnāca no pieguļas.
|
piški|kǭmaŗ *240 s käimla ▫ tualete, ķemertiņš |
plīț|kǭmaŗ *240 s pliidikamber ▫ plītskambaris (etn.) - Plīțkǭmaŗ u’m kēk. Pliidikamber on köök. ▫ Plītskambaris ir virtuve. 86.11
|
pǭrgiļ *240 s üleannetu ▫ palaidnis 85/1 |
pūmpiļ *240 s vill -i ▫ tulzna |
rattiņd *240 s pl vokk ▫ vērpjamais ratiņš (etn.) - Rattiņdõks vērbikšõb. Vokiga kedratakse. ▫ Ar ratiņu vērpj. KK78a15 KK78a15
|
relliņd *240 s pl reeling ▫ reliņi, kuģa klāja margas (mar.) |
rēviļ *240 s röövel ▫ laupītājs |
ro’v|meldiņ *240 s rahvaviis ▫ tautas melodija |
skǭliņ *240 s võitaldrik ▫ sviesta trauciņš (etn.) - Vanāst pa’ņ skǭliņ pǟlõ vȭita. Vanasti pandi võitaldriku peale võid. ▫ Agrāk uz sviesta šķīvja lika sviestu. 86a13
|
skǭrgiļ *240 s nadi, närakas ▫ skranda |
spīegiļ *240 s
(a) peegel ▫ spogulis
(b) peegel, ahterpeegel (tasapinnaline paadi- või laevapära) ▫ spogulis, kuģa pakaļgala plakne (mar.) TL78b67 |
sūr|ēviļ *240 s härghöövel ▫ garēvele (etn.) = ǟrga|ēviļ |
svīdiņ *240 s rukkijahukook (küpsetati ja keedeti kolmekuningapäeval) ▫ svīdiņš (rudzu miltu pīrāgs, kuru gatavoja Zvaigznes dienā) PK88.11 |
tēndaŗ *240 s piit ▫ stendere |
tergiļ *240 adj kärsitu, rahutu ▫ nemierīgs, nepacietīgs - tergiļ ilā kärsitu iseloom ▫ nemierīga daba
|
tǭpiļ *240 s tahvel ▫ tāfele |
toppiļ 1 *240 s tuhvel ▫ tupele |
toppiļ 2 *240 s konts ▫ papēdis (apaviem) - kuordõd toppiļdõks kǟngad kõrgete kontsadega kingad ▫ augstpapēžu kurpes
|
tsirkiļ *240 s sirkel ▫ cirkulis |
ūoriņ *240 s kõrvarõngas ▫ auskars |
vāldiņ 1 *240 adj lahtine ▫ vaļējs - vāldiņ ibūkst lahtised juuksed ▫ vaļēji mati; vāldiņ uksõst si’zzõl murdõ lahtisest uksest sisse murda ▫ lauzties vaļējās durvīs KK78
|
vanā|ǟma|ǟrkiļ *240 s soetõlv, hundinui ▫ vilkvālīte (Typha) |
vǟrpiļ *240 s ankur (mahumõõt) ▫ vērpele (tilpuma mērvienība) (etn.) - 1 pit = 4 vǟrpiļt = 8 legīļt 1 aam = 4 ankrut = 8 pange ▫ 1 muca = 4 vērpeles = 8 spaiņi
|
vērmiļ *240 s koirohi ▫ vērmele (Artemisia absinthium) |
villiņ *240 s kaseriisikas ▫ vilnītis (Lactarius torminosus) = villiņ|sēņ |
vīnkiļ *240 s nurgik, vinkel ▫ stūrenis, viņķelis (etn.) |
vīviļd *240 s pl tiirud ▫ graizes, vēdergraizes |
zabār|latsiņ *240 s pudipõll ▫ krūšautiņš, lacīte FŽ88.41 |
zēviļ *240 s väävel ▫ sērs, zēvele - Pițki u’m ne’iku zēviļ tu’ļ. Pikne on nagu väävlituli. ▫ Zibens ir kā zēveles uguns. KK77b
|