ažā *26 s
(a) asi, probleem ▫ lieta, darīšana - Ažā u’m seļļi, ku ma mūpõ ä’b lī kuo’nnõ. Asi on selline, et ma homme ei ole kodus. ▫ Lieta ir tāda, ka es rīt nebūšu mājās. Se u’m mi’n ažā, se ä’b ūo si’n ažā. See on minu asi, see ei ole sinu asi. ▫ Tā ir mana darīšana, tā nav tava darīšana. Mingi ažā si’nnõn sīest? Mis see sinu asi on? ▫ Kāda tev par to darīšana? Ažā u’m tī’edõd. Asi on korras. ▫ Lieta darīta. Ma vȯ’ļ ažā pierāst Dūoņigs. Ma olin asja pärast Dundagas. ▫ Es biju darīšanās Dundagā.
(b) asi, ese ▫ lieta, priekšmets - mäng|ažā mänguasi ▫ rotaļlieta
- jõvā ažā hea asi ▫ laba lieta; lieudtõt ažā leitud ese ▫ atrasta lieta; vǟ’ki ažā pisiasi ▫ sīkums, sīka lieta 1Kr6.2
- Lōda pǟl u’m pǟgiņ a’žḑi. Laual on palju asju. ▫ Uz galda ir daudz priekšmetu.
(c) riist, vahend ▫ rīks, piederums - tīe|ažā tööriist ▫ darbarīks; ibīz|ažād hobuseriistad ▫ zirglietas; ve’jdõb|ažād kalapüügiriistad, püüsed ▫ zvejas rīki
- ī’edtõb ažā lõikeriist ▫ rīks griešanai
(d) suguelund ▫ dzimumorgāns - mī’e ažā suguti ▫ vīrieša dzimumorgāns; naiz ažā naise suguelund ▫ sievietes dzimumorgāns
|
| äbī|ažā *26 s häbiasi ▫ kauna lieta |
ežā *26 s
(a) vaomätas ▫ eža
(b) piir ▫ robeža Mt4.13 |
gružād *26 s pl praht, prügi ▫ gruži - Gružād attõ zǭig jo’vd, piškizt kīldõd. Praht on saepuru, pisikesed killud. ▫ Gruži ir zāģa skaidas, mazas lauskas. KK77a
|
| gužā *26 s hanepoeg ▫ zoslēns 79/2 |
| ibīz|ažād *26 s pl hobuseriistad, hobuserakmed ▫ zirglietas |
ī’edtõb|ažā *26 s lõikeriist ▫ rīks griešanai - Ī’edtõbažād, nēḑi a’mḑi u’m strīkõmõst. Lõikeriistad, neid kõiki peab luiskama. ▫ Rīki griešanai, tie visi ir jātrin. KK78b35
|
i’m|ažā *26 s imeasi ▫ brīnums = i’m- Se u’m i’mažā. Se on imeasi. ▫ Tas ir brīnums.
|
kūona|vȯžā *26 s
(a) varsakabi ▫ purene (Caltha palustris) 85.4 86.5
(b) konnaosi ▫ upes kosa (Equisetum fluviatile) |
kuožād *26 s pl kosjad ▫ precības - kuožā pǟl lǟ’dõ kosja minna ▫ doties precībās
|
| lastõb|ažā *26 s laskeriist ▫ šaujamierocis |
lažā *26 s lamandumine ▫ veldre - Āina u’m lažās. Hein on lamandunud. ▫ Siens ir veldrē. KK78a33
|
ložā *26 s nari ▫ guļamā lāva, laža - Magūb seļļiz ložā pǟl; sǟlõz mingi kuoț u’m pǟlõ ja ta u’m n’ei ku benk või midēgõst seļļi tī’edõd. Magatakse sellise nari peal; seal on mingi kott peal ja ta on tehtud nagu pink või midagi sellist. ▫ Guļ uz tādas lažas; tur kāds maiss ir virsū un tas ir tāds kā sols vai kaut kas tāds uztaisīts. 86.56-7
|
| mǟ’dõltõb|ažā *26 s mälestusese ▫ piemiņas lieta KK34.1 |
mäng|ažā *26 s mänguasi ▫ rotaļlieta - Lapst mǟngabõd mängažādõks. Lapsed mängivad mänguasjadega. ▫ Bērni spēlējas ar rotaļlietām. KK78b4
|
| mie’r|ažād *26 s pl merendus ▫ jūrniecība, jūrlietas |
| o’v|ažā *26 s auasi ▫ goda lieta |
| papīer|krežā *26 s paberikorv ▫ papīrkurvis |
| pǟ|ažā *26 s peaasi ▫ galvenais |
pǟva *26 s
(a) päev ▫ diena - pǭlandõks|pǟva palvepäev ▫ lūgšanu diena; rišt|pǟva ristipäev ▫ krusta diena; sindi|pǟva sünnipäev ▫ dzimšanas diena
- pǟva le’bbõ päev otsa, päev läbi ▫ cauru dienu; pǟvast päuvõ päevast päeva ▫ diendienā; sieldõ ne’iku pǟva päevselge ▫ skaidrs kā diena; sieldõ pǟva āigal päise päeva ajal ▫ gaišā dienas laikā; pǟviņ päevade kaupa ▫ pa dienām; ī’ds knaššõs pǟvas ühel ilusal päeval ▫ kādā jaukā [~ vienā skaistā] dienā; mustād pǟvad pierāst mustadeks päevadeks ▫ nebaltām dienām; jõ’vḑi päuvḑi nǟ’dõ häid päevi näha ▫ redzēt labas dienas; nūorši päuvši noores eas ▫ jaunībā, jaunības dienās; va’ņši päuvši vanaduspäevil ▫ vecumā, vecumdienās J81
- Amād pǟvad at jumāl pǟvad. Kõik päevad on jumala päevad. ▫ Visas dienas ir dieva dienas. Tä’m pǟvad at lu’gdõd. Ta päevad on loetud. ▫ Viņa dienas ir skaitītas. Tä’m pǟvad attõ tǟdõd, attõ ku’bbõ lu’gdõd, lu’g täuž. Ta päevad on täis, on kokku loetud, arv täis. ▫ Viņa dienas ir pilnas, ir saskaitītas, skaits ir pilns. Ku sa jelād, si’z sa ve’l pǟgiņ päuvḑi nǟd. Kui sa elad, siis sa veel palju päevi näed. ▫ Kad tu dzīvosi, tu vēl daudz dienu redzēsi. KK77 a
(b) päike, päev ▫ saule = pǟvaļikki- pǟva mǭ’lē’mi päikeseloojang ▫ saules riets; seļļizt, mis ä’b ūo pǟva allõ sellist, mida ei ole päikse all ▫ tādu, kas nav zem saules; sieldõ ne’iku pǟva selge nagu päike ▫ gaišs kā saule KK77 a
- Pǟva pāistab. Päike paistab. ▫ Saule spīd. Pǟva kārgõb. Päike tõuseb. ▫ Saule lec. Pǟva lǟ’b lūojõ. Päike läheb looja. ▫ Saule riet. Pǟva kitāb. Päike kõrvetab. ▫ Saule karsē. Pǟva lekš vi’zzõ. Päike läks pilve taha. ▫ Saule aizgāja aiz mākoņiem [~ ciet]. Pǟva u’m vizās. Päike on pilve taga. ▫ Saule ir aiz mākoņiem [~ ciet]. Pǟva tu’ļ pīla aldõst ulzõ. Päike tuli pilve alt välja. ▫ Saule iznāca no mākoņu apakšas. Ta istīz tubā kilgõ pǟva kä’ddõ. Ta istus maja äärde päikse kätte. ▫ Viņš apsēdās pie mājas saulē. Lapst peislõbõd pǟva kä’ds. Lapsed peesitavad päikese käes. ▫ Bērni sildās saulē. Pǟva pāistab, vī’mõ sadāb, si’z mirīņõd daņtšõbõd. Päike paistab, vihma sajab, siis surnud tantsivad. ▫ Saule spīd, lietus līst, tad miroņi dejo. Jegā ažā tulāb pǟva kä’ddõ. Iga asi tuleb avalikuks [~ päeva kätte]. ▫ Katra lieta nāk gaismā [~ iznāk saulē]. J16; KK77 a; KK78; KK78b27
|
| pīel|vežā *26 s mastikorv ▫ masta kurvis (mar.) |
| pīent|ažā *26 s peensus ▫ sīkums |
| piški|ažā *26 s pisiasi ▫ sīkums |
| salā|ažā *26 s saladus ▫ noslēpums Mt13 11 |
| sizāl|ažād *26 s pl siseasjad ▫ iekšlietas |
| suodā|ažā *26 s relv, sõjariist ▫ ierocis |
| suodā|ažād *26 s pl sõjavarustus ▫ kara lietas, kara aprīkojums Ef6.13 |
| tīe|ažā *26 s tööriist, töövahend ▫ darbarīks, darba piederums |
tuo’d|ažā *26 s
(a) tõsiasi, fakt ▫ fakts
(b) tõend ▫ pierādījums |
| ve’jdõb|ažād *26 s pl kalapüügiriistad, püüsed ▫ zvejas rīki |
vežā *26 s korv (peergudest) ▫ skalu grozs (etn.) - mǭŗad vežā marjakorv ▫ ogu groziņš
|
| vȯžā *26 s osi ▫ kosa (Equisetopsida) |
