āiga 1 *33 s
(a) aeg ▫ laiks (hronometriskais) - āina|āiga heinaaeg ▫ siena laiks; ēdrõm|āiga õitseaeg ▫ ziedu laiks; īe|āiga ööaeg ▫ nakts laiks; i’lzõ|nūzõmiz|āiga ülestõusmisaeg ▫ celšanās laiks; i’mtõm|āiga imetamisaeg ▫ zīdīšanas laiks; kikīd|āiga kukelaulu aeg ▫ gaiļu laiks, gaiļi; kīela | āiga kellaaeg ▫ pulksteņa laiks; kildõb|āiga külviaeg ▫ sējas laiks; kindtõb|āiga künniaeg ▫ aramais laiks; laps|kandtõb|āiga lapsekandmisaeg ▫ grūtniecības laiks; lȭinagst|āiga lõunaaeg ▫ pusdienlaiks; ma’ggõm|lǟ’dõb|āiga magamaminekuaeg ▫ gulētiešanas laiks; na’ggõrd|võttõb|āiga ~ na’ggõrd|võttõks|āiga kartulivõtuaeg ▫ kartupeļu novākšanas laiks; ȭ’dõg|āiga õhtuaeg ▫ vakara laiks; pivād|āiga pühadeaeg ▫ svētku laiks; sigā|taptõb|āiga seatapuaeg ▫ cūku kaušanas laiks; si’gž|āiga sügisaeg ▫ rudens laiks; sitā|vie’dtõb|āiga sõnnikuveo aeg ▫ mēslu vešanas laiks; sõ’v|āiga suveaeg ▫ vasaras laiks; ūomõg|āiga hommikune aeg ▫ rīta laiks; ve’jmiz|āiga püügihooaeg ▫ zvejas laiks; vešpõr|āiga videvikuaeg ▫ mijkrēšļa laiks; vīļa|āiga lõikusaeg ▫ ražas laiks; vīļa|je’ltõb|āiga viljatöödeaeg ▫ ražas novākšanas laiks
- kievādi āiga kevadine aeg ▫ pavasara laiks; si’gži āiga sügisene aeg ▫ rudens laiks; sõ’vvi āiga suvine aeg ▫ vasaras laiks; talli āiga talvine aeg ▫ ziemas laiks; obāz āiga hiline aeg ▫ vēls laiks; parāz āiga paras aeg ▫ piemērots laiks; pe’rri āiga viimane aeg ▫ pēdējais laiks; vāldiž āiga vaba aeg ▫ brīvs laiks; varāz āiga varane aeg ▫ agrs laiks; va’ņši aigši vanasti ▫ senos laikos; je’dsõ aigõ enneaegu ▫ pirms laika; kōgiņ aigõ kaua aega ▫ ilgu laiku; strēk aigõ tükk aega ▫ kādu laiku; se võtāb aigõ see võtab aega ▫ tas prasa laiku; amūst āigast ammust ajast ▫ kopš seniem laikiem; siedaig sǭņõ seni, selle ajani ▫ līdz tam laikam; sīest āigast sellest ajast ▫ kopš tā laika; mingiz āigaks mõneks ajaks ▫ uz kādu laiku; jegāl āigal igal ajal ▫ katrā laikā; kievādiz āigal kevadisel ajal ▫ pavasara laikā; kōgiņ āigal pika aja jooksul ▫ ilgā laikā; õigiz āigal õigel ajal ▫ īstā laikā; perīz āigal viimasel ajal ▫ pēdējā laikā; sīel āigal sel ajal ▫ tolaik; sīel eņtš āigal samal ajal ▫ tanī pašā laikā; tīe āigal töö ajal ▫ darba laikā; päuvõ āigis päeva ajal ▫ dienas laikā; va’ņši aigši vanasti ▫ senos laikos; aigõ pi’ds aegamööda ▫ laika gaitā; aigõ vībtõ aega viita ▫ kavēt laiku; aigõ võttõ aega võtta ▫ paņemt laiku; pitkā āiga igavus ~ igav ▫ garlaicība ~ garlaicīgi 9Ro9; E IC; D22
- Ni u’m āiga. Nüüd on aeg. ▫ Nu ir laiks. Āiga ä’b vȯ’dlõ. Aeg ei oota. ▫ Laiks negaida. Āiga u’m jūsõ. Aeg on käes. ▫ Laiks ir klāt. Tä’m āiga u’m le’bbõ. Ta aeg on läbi. ▫ Viņa laiks ir cauri. Mi’n āiga u’m täuž. Mu aeg on täis. ▫ Mans laiks ir galā [~ pilns]. Jegāī’dõn eņtš āiga. Igaühel oma aeg. ▫ Katram savs laiks. Āiga lopūb. Aeg lõppeb. ▫ Laiks beidzas. Amā āiga ta u’m sīlmad allõ. Kogu aeg on ta silma all. ▫ Visu laiku viņš ir acu priekšā. Paldītõn u’m ro’vdõn rikāz āiga. Praegu on inimestel rikas aeg. ▫ Patlaban cilvēkiem ir bagāts laiks. Ta tu’ļ riktig āigas. Ta tuli õigel ajal. ▫ Viņš atnāca īstajā laikā. Siz tä’m āigis, ku ta u’m läpš vȯnd, siz ne at kǟ’nd lambiļ Tsä’lmõts. Siis tema aegadel, kui ta on laps olnud, siis nad on käinud Tsälmõtis lambakarjas. ▫ Tad viņa laikos, kad viņš ir bijis bērns, tad viņi ir gājuši uz Celmupi ganīt aitas. Seļļi kuoŗŗimi lǭtkubūd kouți võtāb aigõ. Selline korjamine koguduste kaudu võtab aega. ▫ Tāda vākšana pa draudzēm paņem laiku. Mi’nnõn u’m pitkā āiga Mul on igav. ▫ Man ir garlaicīgi. Mi’nnõn ä’b ūo aigõ mittõ jalgõ lǟ’dõ tubāst ulzõ. Mul ei ole aega mitte jalgagi toast välja astuda [~ minna]. ▫ Man nav laika pat ne pēdu iziet ārā no istabas. KK77a; KK78; 1986/17; 152.2/9
(b) ilm ▫ laiks, laika apstākļi - bǭ’rgõ āiga kole ilm ▫ bargs laiks; ka’žži āiga märg ilm ▫ slapjš laiks; kīebi āiga palav ilm ▫ karsts laiks; kīlma āiga külm ilm ▫ auksts laiks; knaš āiga ilus ilm ▫ skaists laiks; lem āiga soe ilm ▫ silts laiks; ōḑig āiga palav, haudes ilm ▫ karsts, sutīgs laiks; sitā āiga halb [~ sitt] ilm ▫ slikts [~ sūdīgs] laiks; vī’mi āiga vihmane ilm ▫ lietains laiks
- Seļļi āiga ku mittõ pi’ņ ä’b või ulzõ lǟ’dõ. Selline ilm, et koergi ei või välja minna. ▫ Tāds laiks, ka pat suns nevar iziet ārā. Āiga kīerõb. Ilm pöörab. ▫ Laiks mainās. Tämpõ tȭitiz jõ’vvõ aigõ. Täna lubati head ilma. ▫ Šodien solīja labu laiku. Lem āigaks vȯzā rikābõb . Sooja ilmaga liha rikneb. ▫ Siltā laikā gaļa bojājas. 502.2; KK78b23
|
āiga 2 *33 s
(a) mõõde ▫ mērs
(b) mõõt ▫ izmērs - kǟngad|āiga kingamõõt ▫ kurpju izmērs
- aigõ võttõ mõõtu võtta ▫ noņemt mēru; āiga pie’rrõ mõõdu järgi ▫ pēc izmēra Jh3.34
- Āndiz āiga, mingiz u’m vajāg. Anti mõõt, millist on vaja. ▫ Iedeva [tādu] izmēru, kādu vajag. 86b3
(c) määr ▫ likme |
āina|āiga *33 s heinaaeg ▫ siena laiks ≈ āinad|āiga- Ne’i tulāb āinaāiga ja ta nä’gțõb eņtš knaššõmtõ. Nii tuleb heinaaeg ja ta näitab oma ilu. ▫ Nu nāk siena laiks, un tas rāda savu skaistumu. KK77b
|
| āinad|āiga *33 s heinaaeg ▫ siena laiks ≈ āina|āiga |
ārga *33 adj arg ▫ bailīgs - ārga nekā lāmbaz arg kui lammas ▫ bailīgs kā aita KK77
- Ārga rištīng mie’rmī’ekõks ä’b kõlb. Arg inimene meremeheks ei kõlba. ▫ Bailīgs cilvēks neder par jūrnieku.
|
| arm|āiga *33 s rahuaeg ▫ miera laiks |
| brūokst|āiga *33 s keskhommik ▫ brokastlaiks |
| drǭkõl|lānga *33 s traagelniit ▫ diegs sadiegšanai, trākldiegs |
| ēdrõm|āiga *33 s õitseaeg ▫ ziedu laiks KK77b |
| īe|āiga *33 s ööaeg ▫ nakts laiks |
| i’lzõ|nūzimiz|āiga *33 s ülestõusmisaeg ▫ celšanās laiks |
| i’mtõm|āiga *33 s imetamisaeg ▫ zīdīšanas laiks |
| jei|āiga *33 s jääaeg ▫ ledus laikmets |
| jēngõd|āiga *33 s hingedeaeg ▫ veļu laiks = jēngõd74.38 |
jūomn|āiga *33 s jook ▫ dzēriens, dzira - kǭraz jūomnāiga – seļļi, mis ä’b ūo ma’gḑi, mis u’m vastõ mõru jook – selline, mis ei ole magus, mis on vastik ▫ rūgts dzēriens – tāds, kas nav salds, kas ir pretīgs; ma’gḑi jūomnāiga magus jook ▫ salds dzēriens; ve’ggi jūomnāiga vägev jook ▫ stiprs dzēriens KK77a
- Mie’rrõ u’m võtāmõst jūomnāiga īņõz. Merele tuleb võtta jook kaasa. ▫ Jūrā jāņem dzēriens līdzi. Vāškizõn jūotõb jūomnaigõ. Vasikale joodetakse jooki. ▫ Teļam dod dzert dziru. Vāškizt jūotõb jūomnāigaks. Vasikat joodetakse joogiga. ▫ Teļu dzirda ar dziru.
|
| kabāt|pūnga *33 s rahatasku ▫ maks, kabatas portfelis |
kāiba *33 s kaebus ▫ sūdzība, apsūdzība - kaibõ nustõ kaebust esitada ▫ iesūdzēt, celt sūdzību
|
| kǟngad|āiga *33 s kingamõõt ▫ kurpju izmērs |
kīela|āiga *33 s kellaaeg ▫ pulksteņa laiks - Mis kīelaāigal? Mis kellaajal? ▫ Cikos?
|
kikīd|āiga *33 s kukelauluaeg ▫ gaiļu laiks, gaiļi, - e’žmi kikīd āiga esimene kukelaul ▫ pirmie gaiļi; tuoi kikīd āiga teine kukelaul ▫ otrie gaiļi 152.1
|
| kīla|āiga *33 s külviaeg ▫ sējas laiks |
| kildõb|āiga *33 s külviaeg ▫ sējas laiks KK78a13 |
| kīndõr|āiga *33 s küünramõõt ▫ olekts mērs KK78b15 |
| kindtõb|āiga *33 s künniaeg ▫ aramais laiks KK78a13 |
| kubīk|āiga *33 s ruumimõõt ▫ tilpuma mērs L3:15.2 |
| ku’ddimiz|āiga *33 s kudemisaeg ▫ nārsta laiks |
lānga *33 s
(a) lõng ▫ dzija - langõ vērbikšõ lõnga kedrata ▫ vērpt dziju
- Sūrnõ’ggõlõn, ku pa’ņ villizt langõ pälõ, si’z rǭžki villiz lānga tutkām te’i kǭ’dkȭrdiņ. Kui suurele nõelale pandi villast lõnga taha, siis natuke pandi lõnga ots kahekorra. ▫ Kad lāpāmadatā tika ievērta vilnas dzija, tad dzijas gals nedaudz tika salikts divkārši. Langõ viedāb (~ panāb) nõ’ggõl tagān. Lõnga veetakse (~ pannakse) nõela taha. ▫ Dziju iever (~ ieliek) adatā. 151.1/21; KK78
(b) niit -i ▫ diegs = umž|lānga- Lānga pu’gtizt nõ’ggõlõn tagān. Niit pisteti nõelale taha. ▫ Diegs tika ievērts adatā.
|
| laps|āiga *33 s lastevoodi ▫ pēcdzemdību periods |
| laps|kandtõb|āiga *33 s lapsekandmisaeg ▫ grūtniecības laiks |
| lǟ’nd|āiga *33 s minevik ▫ pagātne |
le’b|āiga *33 s läbimõõt ▫ caurmērs, diametrs - eņtš kim tsentimettõrt ja’mdit ne’i le’bāigas oma kümme sentimeetrit jämedust nii läbimõõdus ▫ savu desmit centimetru biezums tā diametrā 151.1
|
| līnga *33 s ling ▫ linga |
lǭt|āiga *33 s palvetund ▫ aizlūgums - Mi’n izā pidīz lǭtāiga. Mu isa pidas palvetunni. ▫ Mans tēvs noturēja aizlūgumu.
|
lȭiga *33 s liig ▫ lieks - lȭiga vȯ’lmi silmakirjalikkus ▫ liekulība
|
lȭinagst|āiga *33 s keskpäev, lõunaaeg, lõuna ▫ pusdiena, pusdienlaiks - je’dmõl lȭinagstāigõ enne lõunat ▫ priekšpusdienā; pierrõ lȭinagstāigõ pärast lõunat ▫ pēcpusdienā
|
| ma’gḑi|sīemn|āiga *33 s magusroog ▫ saldais ēdiens |
| ma’ggõm|lǟ’dõb|āiga *33 s magamaminekuaeg ▫ gulētiešanas laiks |
| maks|āiga *33 s maksetähtaeg ▫ samaksas termiņš |
| muini|āiga *33 s muinasaeg ▫ senatne ≈ muiniz|āiga |
| muiniz|āiga *33 s muinasaeg ▫ senatne ≈ muini|āiga |
| na’ggõrd|võttõb|āiga *33 s kartulivõtuaeg ▫ kartupeļu novākšanas laiks = na’ggõrd|võttõks|āiga |
| na’ggõrd|võttõks|āiga *33 s kartulivõtuaeg ▫ kartupeļu novākšanas laiks = na’ggõrd|võttõb|āiga |
nǟlga|āiga *33 s näljaaeg ▫ bada laiks - Nǟlgaāigad at vȯnnõd vanāst, ku i’z ūo sīedõ. Näljaajad on olnud vanasti, kui ei olnud süüa. ▫ Bada laiki ir bijuši senatnē, kad nav bijis, ko ēst.
|
| neitsõ|āiga *33 s neitsipõlv ▫ jaunavība |
no’vdõb|āiga *33 s
(a) puhkus, puhkamine ▫ atpūta = novāndõks
(b) puhkus, puhkuseaeg ▫ atvaļinājums |
| optõb|āiga *33 s õppeaeg ▫ mācību laiks |
| ȭ’dõg|āiga *33 s õhtuaeg ▫ vakara laiks |
| paik|lānga *33 s nõelelõng ▫ lāpāmdiegs |
| paldīņ|āiga *33 s nüüdisaeg ▫ tagadne |
past|āiga *33 s paastuaeg ▫ gavēņa laiks - Või si’nnõn u’m pastāiga? Kas sul on paastuaeg? ▫ Vai tev ir gavēņa laiks? KK77 a
|
| pie’rrõ|lȭinagst|āiga *33 s pärastlõuna ▫ pēcpusdiena |
| pīnda|āiga *33 s pindala ▫ platība |
| pițkīz|āiga *33 s pikne ▫ negaiss |
| pivād|āiga *33 s pühadeaeg ▫ svētku laiks |
pō’dõn|āiga *33 s leitsak ▫ tveice - Pō’dõn āiga u’m seļļi kīebi ōḑig āiga, lǟlam āiga. Leitsak on selline palav, haudes aeg, raske aeg. ▫ Tveice ir tāds karsts, sutīgs laiks, smags laiks.
|
| ri’ggõ|nītõb|āiga *33 s rukkilõikus ▫ rudzu pļauja |
| rōda|āiga *33 s rauaaeg ▫ dzelzs laikmets |
| sidāmt|āiga *33 s keskaeg ▫ viduslaiki |
sīemiz|āiga *33 s eine, söögiaeg ▫ azaids, ēdienreize - sīemizaigõ pi’ddõ einestada ▫ ieturēt azaidu Jh21.12
|
sīemn|āiga *33 s
(a) söök, söögipoolis ▫ ēdiens, pārtika - sigā (~ sigād) sīemnāiga seasöök ▫ cūkēdiens KK78
- Sīemnāiga lopīz. Söök sai otsa. ▫ Ēdiens beidzās. Seļļi sīemnāiga ä’b lǟ kurkstõ mǭ’zõ. Selline söök ei lähe kurgust alla. ▫ Tāds ēdiens neiet pa rīkli lejā. Sigā sīemnāiga u’m švakkõ: se set u’m seļļi sigād sīemnāiga. Seasöök on vilets: see on vaid selline seasöök. ▫ Cūkēdiens ir slikts: tas ir tikai tāds cūku ēdiens. Ma panāb sīemnāiga vi’zzõ, algõ kärmizt läkkõd si’zzõl. Ma katan söögi kinni, ärgu kärbsed mingu sisse. ▫ Es pārklāju ēdienu, lai mušas neiet iekšā. KK78; KK78a70
(b) roog, toit ▫ ēdiens, ēdienreize - ma’gḑi sīemnāiga magustoit ▫ saldais ēdiens 86a2
- Tämpõ lȭinastāigal vȯ’ļtõ kuolm sīemnaigõ. Täna lõunal oli kolm rooga. ▫ Šodien pusdienās bija trīs ēdieni.
|
| sigā|taptõb|āiga *33 s seatapuaeg ▫ cūku kaušanas laiks |
| si’gž|āiga *33 s sügisaeg ▫ rudens laiks |
| sitā|vie’dtõb|āiga *33 s sõnnikuveoaeg ▫ mēslu vešanas laiks |
| skūol|āiga *33 s koolipõlv ▫ skolas gadi |
| sõ’v|āiga *33 s suveaeg ▫ vasaras laiks |
| sõ’vvõ|va’it|āiga *33 s suvevaheaeg ▫ vasaras brīvlaiks |
tīe|āiga *33 s tööaeg ▫ darbalaiks - sūorantõd tīeāiga piiratud tööaeg ▫ ierobežots darbalaiks
|
| touvõ|āiga *33 s maruilm, rajuilm ▫ vētrains laiks |
| ulz|a’jtõb|āiga *33 s (liivlaste) väljaajamisaeg (1915–1919) ▫ (lībiešu) izdzīšanas laiks (1915.–1919.) |
umž|lānga *33 s õmblusniit ▫ diegs šūšanai - Umžlānga vȯ’ļ vērbikštõt lānga, umbõltõb lānga, pīenti lānga; lināst vērbikštõt ja pie’rrõ kīerdõt ve’l kǭ’dõ kīerõ. Õmblusniit oli kedratud lõng, õmblusniit, peenike niit; linast kedratud ja pärast veel korrutatud kahte keerdu. ▫ Diegs šūšanai bija vērpta dzija, šūšanas diegs, smalks diegs; no liniem vērpts un pēc tam šķetināts vēl divās šķeterēs. 151.1/21
|
| ūomõg|āiga *33 s hommikune aeg ▫ rīta laiks |
va’it|āiga *33 s vaheaeg ▫ pārtraukums, starplaiks, brīvdienas - ūdāigast va’itāiga uusaasta vaheaeg (koolis) ▫ jaungada brīvdienas 502.2
- Si’z tu’ļ pitkā va’itāiga. Siis tuli pikk vaheaeg. ▫ Tad nāca tāds garš pārtraukums. Paldīņ ä’b ūo mingizt tīedõ, mi’nnõn u’m seļļi va’itāiga. Praegu ei ole mingit tööd, mul on selline vaheaeg. ▫ Patlaban nav nekāda darba, man ir tāds pārtraukums. K83
|
| va’ŗt|āiga *33 s valveaeg ▫ sardzes laiks Mt24.43 |
| vǟ’rgõd|āiga *33 s orjaaeg ▫ vergu laiki |
| ve’jdõb|āiga *33 s kalastusaeg ▫ zvejas laiks |
| ve’jmiz|āiga *33 s püügihooaeg ▫ zvejas laiks |
vešpõr|āiga *33 s videvik, videvikuaeg ▫ mijkrēslis, mijkrēšļa laiks - Īeb vešpõrāigaks, tulāb ȭ’dõg jū’rõ. Läheb videvikuks, õhtu tuleb peale. ▫ Nāk mijkrēslis, nāk vakars klāt. KK78
|
| vīļa|āiga *33 s lõikusaeg ▫ ražas laiks |
| vīļa|je’ltõb|āiga *33 s viljatöödeaeg ▫ ražas novākšanas darbu laiks KK78a13 |
| vīļa|võttõb|āiga *33 s viljakoristusaeg ▫ ražas novākšanas laiks 79/7 |
| vȯdāgizt|āiga *33 s keskhommik ▫ brokastlaiks |
| vȯzā|sīemn|āiga *33 s lihatoit ▫ gaļas ēdiens = vȯzā|tuoit |
| võ’l|jūomn|āiga *33 s nõiajook ▫ burvju dzēriens |
