| āigast|sadā *39 s aastasada, sajand ▫ gadsimts |
| aim|jemā *39 s pereema ▫ namamāte |
| a’lli||paḑā *39 s sulgedest aluskott ▫ pēlis |
| alumīnij|padā *39 s alumiiniumpott ▫ alumīnija katls 86a40 |
ädā *39 s häda, õnnetus ▫ nelaime, posts, liksta - Rištīng u’m ädās, ku u’m irm. Inimene on hädas, kui on hirm. ▫ Cilvēks ir nelaimē, ja ir bail. Ni set u’m ädā. Nüüd alles on häda. ▫ Nu tik ir posts. Ma ni u’m ädās. Ma nüüd olen hädas. ▫ Es nu esmu nelaimē. Ta päzīz sūrstõ ädāst. Ta pääses suurest hädast. ▫ Viņš izkļuva no lielas likstas. Ädā ä’b tu’l ouŗõs. Õnnetus ei hüüa tulles. ▫ Nelaime nenāk brēkdama. Mie’r pǟl sugīz ädā. Merel juhtus õnnetus. ▫ Uz jūras notika nelaime. J17; KK78
|
barā *39 s
(a) parv ▫ bars
(b) kari ▫ ganāmpulks - sigād barā seakari ▫ cūku ganāmpulks Mt8.30
|
| biltõrnikā *39 s kunstnik ▫ mākslinieks > kuņštnikā |
bļogā 1 *39 s jama ▫ pļāpas, muļķības - Alā kūl siedā bļo’ggõ! Ära ära kuula seda jama! ▫ Neklausi to pļāpu! Alā rõkānd bļo’ggõ! Ära räägi jama! ▫ Nerunā muļķības!
|
| bļogā 2 *39 s jahvard ▫ pļāpa = bļo’ggiji |
| bruņā *39 s soomus ▫ bruņas |
| brūtganā *39 s peigmees ▫ līgavainis, brūtgāns |
| buŗā *39 s nõid ▫ burvis, pesteļotājs |
dabā *39 s iseloom ▫ raksturs, daba - Mi’n mīez vȯ’ļ jõvā dabāks. Mu mees oli hea iseloomuga. ▫ Manam vīram bija laba daba.
|
| damā *39 s tamm -i ▫ dambis |
deņā *39 s kajut ▫ kajīte (mar.) - Siedā mi’nnõn u’m vajāg mi’n sūrlǭja deņā kǭnd pierāst. Seda mul on vaja mu halupaadi kajuti teki jaoks. ▫ Tas man ir vajadzīgs manas dižlaivas kajītes klājam. JL90
|
| doŗād *39 s pl tatt ▫ puņķi E3A = gräpīļd, krǟpiļd, nanā|nīskõd, , nīskõd |
dumā *39 adj tumepruun (hobune) ▫ tumši brūns (zirgs) - dumā vārza tumepruun varss ▫ tumši brūns kumeļš J23
|
| garā *39 s vaim ▫ gars |
| glagā *39 s krapp, lokk -u ▫ klabatas, govju zvans (etn.) = klapārd |
glumā *39 adj limane ▫ glums > li’mmi- glumāks īedõ limaseks muutuda ▫ kļūt glumam
|
gorā *39 adj hästi madal (hääl) ▫ ļoti zema (balss) - gorā ēļ hästi madal hääl ▫ ļoti zema balss 84.1
|
| grabā *39 adj lahja, kõhn ▫ kalsns, liess |
| gregād *39 s röga ▫ krēpas |
grinā *39 adj pahur ▫ gražīgs - Ku läpš īeb grināks, īeb ä’bkūlizõks. Kui laps muutub pahuraks, muutub sõnakuulmatuks. ▫ Kad bērns kļūst gražīgs, kļūst nepaklausīgs. Sūr rištīng ka võib vȱlda grinā, seļļi, kis ä’b ūo tuoizkõks jõvā kuigõst. Suur inimene võib ka olla pahur, selline, kes ei ole teisega kuidagi hea. ▫ Liels cilvēks arī var būt gražīgs, tāds, kurš pret citu kaut kā nav labs. KK78a45; 86b11
|
grumā *39 s
(a) viha ▫ naids - I’zt pidā gru’mmõ. [Sa] ei pidanud viha. ▫ Neturēji naidu. 86/7
(b) vaen ▫ dusmas |
gūogõ|jemā *39 s haneema ▫ zosumāte - gūogõjemā – set siz, ku tä’mmõn attõ pūogad haneema – ainult siis, kui tal on pojad ▫ zosu māte – tikai tad, kad tai ir bērni 79/2
|
| ibīz|käbā *39 s kabi ▫ zirga nags |
idā *39 s
(a) kirre ▫ ziemeļaustrumi - Tūļ pū’gõb idāst. Tuul puhub kirdest. ▫ Vējš pūš no ziemeļaustrumiem.
(b) kirdetuul ▫ ziemeļaustrumu vējš, ziemeļaustrenis |
| ī’d|aim|kuodā *39 s ühepereelamu ▫ vienģimenes nams 2L6 |
ī’dõks||sadā *39 num üheksasada ▫ deviņsimt - ī’dõkssadā āigast va’nnit üheksasaja aasta vanune ▫ deviņsimt gadu vecs; ī’dõkssadā e’žmi üheksasaja esimene ▫ deviņsimt pirmais
|
ī’dõks||sa’ddõ *39 num üheksasada ▫ deviņsimt > ī’dõks|sadā- īdõkssa’ddõ āigastõ üheksasada aastat ▫ deviņsimt gadu
|
| īrga|zugā *39 s [viisu] algussuga, niineriba ▫ [vīzes] sākuma lūks |
jadā *39 s (võrgu)jada ▫ jeda (mar.) - Jadā u’m se, kus u’m si’dtõd mingiz kūž-kǭ’dõks vȭrta. Jada on see, kus on kokku seotud kuus kuni kaheksa võrku. ▫ Jeda ir tā, kurā sasieti kādi seši – astoņi tīkli. Piški jadā – mis lǟ’b aigāvõrgõdõks. Väike jada – mis läheb äärevõrkudega. ▫ Mazā jeda – kas iet ar maliņtīkliem. PK88.14
|
je’lsõ|tarā *39 s hekk, elavtara ▫ dzīvžogs - Ta ī’edõb je’lsõta’rrõ. Ta lõikab hekki. ▫ Viņš apgriež dzīvžogu.
|
| je’ltõb|kuodā *39 s elumaja ▫ dzīvojamā ēka 2L8 |
jemā 1 *39 s ema ▫ māte ≈ ǟma- vȭrõz|jemā võõrasema ▫ pamāte
- jemā ārmaztimi emaaarmastus ▫ mātes mīlestība; jemā sēmḑa emapiim ▫ mātes piens; jemā pie’rrõ emasse [laps] ▫ mātē atsities [bērns] 79.3
- Tä’mmõn u’m ve’l jemā sēmḑa kūora tagān. Tal on veel emapiim kõrva taga. ▫ Viņam vēl ir mātes piens aiz ausīm.
|
| jemā 2 *39 s emapuu (paadil) ▫ mātes dēlis, ķīļplanka (mar.) |
| jemā|jemā *39 s emaema ▫ mātesmāte |
| jemā|kuodā *39 s emakas ▫ dzemde (anat.) |
| jõugõ|tierā *39 s liivatera ▫ smilšu grauds = jõugõ|sumār |
| kaffe|kuodā *39 s kohvik ▫ kafejnīca |
| kaim|kuodā *39 s saatkond ▫ vēstniecība |
kakš||sadā *39 num kakssada ▫ divsimt - kakšsadā āigastõ kakssada aastat ▫ divsimt gadu; kǭ’dsadā āigast va’nnit kahesaja aasta vanune ▫ divsimt gadu vecs; pie’rrõ kǭdtõsa’ddõ āigastõ pärast kahtsada aastat ▫ pēc divsimt gadiem; kǭ’dsadā e’žmi kahesaja esimene ▫ divsimt pirmais
|
| kakš||sa’ddõ *39 num kakssada ▫ divsimt > kakš||sadā |
| kālmad|tarā *39 s kalmistu, surnuaed ▫ kapi, kapsēta ~ kālma|tarā |
| kanād|tarā *39 s kanaaed ▫ vistu pagalms |
| kaš|jemā *39 s kassiema (poegadega) ▫ kaķu māte (ar kaķēniem) 79.2 |
| käbā 1 *39 s käbi ▫ čiekurs |
käbā 2 *39 s sõrg ▫ nags (pārnadžiem) - Nī’emõn at käbād. Lehmal on sõrad. ▫ Govij ir nagi. 79.8
|
kä’d|labā *39 s
(a) käelaba, labakäsi ▫ plauksta (anat.) 79.3
(b) peopesa ▫ delna (anat.) |
kälā *39 s
(a) kära ▫ kņada - Kilās kūlõb ro’v kä’llõ. Külas on kuulda inimeste kära. ▫ Ciemā dzirdama ļaužu kņada.
(b) lalin ▫ čalas |
kärā *39 s
(a) kära, märul ▫ troksnis
(b) möll, korralagedus ▫ kņada, jezga 2Kr12.20, 2Kr6.5 |
kejā *39 s
(a) keha ▫ ķermenis
(b) ülakeha, torso ▫ rumpis - Nimmõz ī’dtõb raigā kejāks. Nimme ühendab tuhara(d) ülakehaga. ▫ Gūža savieno cisku ar rumpi. E3 a
|
kierā *39 s kera ▫ kamols - lānga kierā lõngakera ▫ dzijas kamols; kie’rrõ vi’jjõ ~ kie’rrõ vändõ kerasse kerida ▫ tīt kamolu; kie’rrõ tõmbõ ~ kie’rrõ vie’ddõ kerra tõmbuda ▫ saritināties kamolā
|
| kilā *39 s küla ▫ ciems |
| kinā *39 s küna ▫ sile |
| klibā *39 s lombakas ▫ klibiķis |
kǭ’dõks||sadā *39 num kaheksasada ▫ astoņsimt - kǭdõkssadā āigast va’nnit kaheksasaja aasta vanune ▫ astoņsimt gadu vecs; pie’rrõ kǭdõkstsa’ddõ āigastõ pärast kaheksatsada aastat ▫ pēc astoņsimt gadiem; kǭ’dõkssadā e’žmi kaheksasaja esimene ▫ astoņsimt pirmais
|
kǭ’dõks|sa’ddõ *39 num kaheksasada ▫ astoņsimt > kǭ’dõks|sadā- kǭ’dõkssa’ddõ āigastõ kaheksasada aastat ▫ astoņsimt gadu
|
| kõidõ|kuodā *39 s soapuud, soaraam ▫ šķieta rāmis (etn.) KK78a15 |
kõlā *39 s
(a) kaar ▫ līkums - Vȯ’ļ lē’mõst sūr kõlāks immar pi’ds sūrdõ sildõ. Tuli minna suure kaarega ümber mööda suurt silda. ▫ Bija jāiet ar lielu līkumu pa lielo tiltu. J13
(b) laht ▫ līcis |
| kramā 1 *39 s tulekivi ▫ krams = kramā|ki’v |
kramā 2 *39 s korp -a ▫ krevele - Kațkīzõn u’m kramā pǟlõ. Haaval on korp peal. ▫ Pušumam ir krevele virsū.
|
| kraņā *39 s kronu, setukas ▫ kleperis |
| krodā *39 s koli, krempel ▫ krāmi |
| kroņā *39 s kronu ▫ kleperis |
krõdā *39 s urgas ▫ bedre, midzenis - Kǟrpa jelāb mingizt kivīd või krõdād sizāl. Kärp elab mingite kivide või urgaste sees. ▫ Sesks dzīvo kādos akmeņos vai bedrēs. 86a5
|
| kū’j|lovā *39 s kuhjalava ▫ zārds (etn.) |
| kultūr|kuodā *39 s kultuurimaja ▫ kultūras nams |
kuņā *39 s
(a) lita, emane koer ▫ kuce - Kuņā a’ilõb piņīdõks. Lita jookseb isakoertega. ▫ Kuce skrien ar suņiem.
(b) niks ▫ vīvuļa (etn.) |
kuodā *39 s
(a) maja ▫ māja = tubā
(b) linnamaja ▫ nams - ī’d|aim|kuodā ühepere elamu ▫ vienģimenes nams 2L6
- Jālgabis at kuodād, mǭ pǟl tubād. Linnades on linnamajad, maal maamajad. ▫ Pilsētās ir nami, laukos – mājas.
(c) hoone ▫ ēka - je’ltõb|kuodā elumaja ▫ dzīvojamā ēka
(d) koda ▫ kambaris - sidām|kuodā südame koda ▫ sirds kambaris E3 a
|
kuolm||sadā *39 num komsada ▫ trīssimt - kuolmsadā āigast va’nnit kolmesja aastane ▫ trīssimt gadu vecs; pie’rrõ kuolmõsa’ddõ āigastõ pärast kolmesada aastat ▫ pēc trīssimt gadiem; kuolmsadā e’žmi kolmesaja esimene ▫ trīssimt pirmais
|
kuolm||sa’ddõ *39 num kolmsada ▫ trīssimt > kuolm||sadā- kuolmsa’ddõ āigastõ kolmsada aastat ▫ trīssimt gadu
|
| kuŗē|garā *39 s kurivaim ▫ ļaunais gars, nelabais |
kūž||sadā *39 num kuussada ▫ sešsimt - kūžsadā āigastõ kuussada aastat ▫ sešsimt gadu; kūdsadā āigast va’nnit kuuesaja aastane ▫ sešsimt gadu vecs; pie’rrõ kūdtõsa’ddõ āigastõ pärast kuutsada aastat ▫ pēc sešsimt gadiem; kūdsadā e’žmi kuuesaja esimene ▫ sešsimt pirmais
|
kūž|sa’ddõ *39 num kuussada ▫ sešsimt > kūž||sadā- kūžsa’ddõ āigastõ kuussada aastat ▫ sešsimt gadu
|
labā *39 s
(a) jalalaba ▫ kājas pēda (anat.) 79/5- Labā: pä’ga’lli, jālgana’lli, kūondana’lli, labāna’lli. Laba: päkaalune, võlvialune, labaalune, kannaalune. ▫ Pēda: papēža apakša, velve, papēdis, pēdas apakša. Kǟnga pīkstõb la’bbõ. King pigistab jalalaba. ▫ Kurpe spiež pēdu. Ma likīz labāks jȭgța. Ma liigutasin jalalabaga liiva. ▫ Es stūmu ar pēdu smiltis. Mi’n labān se kǟnga ä’b kõlb. Minu jalalabale see king ei kõlba. ▫ Manai pēdai šī kurpe neder.
(b) laba ▫ pēda, pamatne - airõ labā aerulaba ▫ aira lāpstiņa; ānkaŗ labā ankruküüs ▫ enkura pēda; kä’d labā käelaba ▫ plauksta; kindõ labā kindalaba ▫ cimda pamatne; kirrõ labā kirvelaba ▫ cirvja pēda; kǭj labā lusika kaha (lusika õõnes osa) ▫ karotes kauss; pīel labā masti jalg ▫ masta pēda; sukā labā sukalaba ▫ zeķes pēda
|
ladā *39 s latv ▫ galotne - pūd ladād puuladvad ▫ koku galotnes
|
| lānga|kierā *39 s lõngakera ▫ dzijas kamols |
| lāng|kierā *39 s lõngakera ▫ dzijas kamols > lānga|kierā |
| lapst|kuodā *39 s lastekodu ▫ bērnunams |
| lapst|tarā *39 s lasteaed ▫ bērnudārzs |
| lem|kuodā *39 s kasvuhoone ▫ siltumnīca |
| libā|labā *39 s liblikas ▫ tauriņš = li’b|la’bbiņ, liepā|lind, liepā|linki |
liegā *39 s liga, löga, läga, pori ▫ dubļi - pǟgin lie’ggõ palju löga ▫ daudz dubļu; pi’ds lie’ggõ bre’ḑdõ läbi pori sumada ▫ brist pa dubļiem
- Ta viskīz mīnda liegā si’zzõl. Ta viskas mind porisse. ▫ Viņš iemeta mani dubļos. KK77 a
|
limā *39 s
(a) lima ▫ gļotas
(b) muda, sopp ▫ dūņas - Limā u’m pī’lõn vie’d sizāl. Muda on seisnud vees. ▫ Dūņas ir stāvējušas ūdenī. Jǭra u’m li’mmõ täuž. Järv on muda täis. ▫ Ezers ir pilns dūņu. Mūndakõrd mie’rsõ sugūb li’mmõ. Mõnikord tekkib meres muda. ▫ Dažreiz jūrā rodas dūņas. 86a7
|
| līndõd|radā *39 s Linnutee (galaktika) ▫ Piena ceļš (galaktika) = līndõd|riek |
loḑā *39 s lameda põhjaga paat, lodi ▫ platdibene (laiva) - I’ļļõ nustāmizõks kȭlbatizt ka dēļist tī’edõd loḑīdi. Üleveoks kasutati ka laudadest tehtud lameda põhjaga paate. ▫ Pārcelšanai lietoja arī no dēļiem taisītas platdibenes. E IE
|
| lorā *39 s loru ▫ nejēga |
lovā *39 s
(a) voodi, säng ▫ gulta - Lovā īeb ku sigā pǭ’dõz. Voodi jääb kui seapesa. ▫ Gulta paliek kā cūkas midzenis. Ku nūzõb illõ, si’z u’m lovā la’gtõmõst vi’zzõ. Kui tõustakse üles, tuleb voodi katta kinni. ▫ Kad ceļas augšā, tad gulta ir jāsaklāj. KK77 a
(b) lava ▫ lāva - sōna|lovā saunalava ▫ pirts lāva
|
lubā *39 s luba ▫ atļauja - lubbõ andõ luba anda ▫ atļaut; lu’bbõ ki’zzõ luba küsida ▫ prasīt atļauju
- Ma sai lubā Randõ lǟ’dõ. Ma sain loa Randa minna. ▫ Es dabūju atļauju doties uz Krastu. Mitī’dõn mūn i’z ūo lubā sīedõ. Ühelgi teisel ei olnud luba süüa. ▫ Nevienam citam nebija atļaujas ēst. Lk6.4
|
| lū|kejā *39 s luukere ▫ skelets |
| lu’m|suodā *39 s lumesõda ▫ pikošanās |
| lūomõd|tarā *39 s loomaaed ▫ zooloģiskais dārzs L |
märā *39 s kära, lärm, kola, müra ▫ troksnis, kņada, brēka - mä’rrõ tī’edõ lärmi tõsta, käratseda ▫ sacelt troksni; lapst märā laste kära ▫ bērnu kņada; viedūd märā vete kohin ▫ ūdeņu krākšana Ilm1.15
- Lapst tī’ebõd mä’rrõ. Lapsed teevad kära. ▫ Bērni trokšņo. Sūr märā, veitõ villõ. Suur kära, vähe villa. ▫ Liela brēka, maza vilna. KKI23
|
| mie’d|linkizt|tarā *39 s mesila ▫ drava, bišu dārzs = ni’gļizt|tarā |
| mī’e|jemā *39 s meheema (ämm) ▫ vīramāte EIIIe |
| mie’r|ädā *39 s merehäda ▫ negadījums uz jūras |
| mie’r|märā *39 s meremüha ▫ jūras šalkas |
| mie’r|suodā *39 s merelahing ▫ jūras kauja |
mǭ|īlma|suodā *39 s maailmasõda ▫ pasaules karš - pie’rrõ E’žmizt mǭīlmasuo’ddõ pärast Esimest maailmasõda ▫ pēc Pirmā pasaules kara 86b2
|
| mǭ|kierā *39 s maakera ▫ zemeslode = mǭ|lēḑ |
| mǭŗad|tarā *39 s marjaaed ▫ ogu dārzs |
mõgā *39 s
(a) kobin ▫ graboņa
(b) kumin, kõma, kõmin ▫ dunoņa - motōr mõgā mootori kõma ▫ motora dunoņa
- U’m kūldtõb kougi mõgā. On kuulda kauge kõma. ▫ Ir dzirdama tāla dunoņa. Ma kūlõb kougizt mõ’ggõ. Ma kuulen kauget kõma. ▫ Es dzirdu tālu dunoņu.
(c) müdin ▫ dimdoņa |
| mõrā *39 s surin ▫ dūkoņa |
| mõtkõ|tierā *39 s mõttetera ▫ domugrauds |
| mõtsā|tarā *39 s tarastatud põld metsas ▫ nožogots lauks mežā |
mudā *39 s põisadru ▫ aļģes, jūras mēsli (Fucus vesiculosus) - mu’ddõ artõ adrut laotada ▫ ārdīt jūras mēslus; mu’ddõ eitõ adru heita ▫ mest jūras mēslus; mu’ddõ vieddõ adru vedada ▫ vest jūras mēslus
- Mudā u’m jõva vä’g mǭn. Adru on hea väetis mullale. ▫ Jūras mēsli ir labs mēslojums zemei. Mudā tulāb a’igõ mie’rlimizt tūldkõks. Adru tuleb randa merepoolsete tuultega. ▫ Jūras mēsli nāk malā ar jūras vējiem.
|
| nabā *39 s naba ▫ naba |
| naiz|jemā *39 s naiseema, ämm ▫ sievasmāte EIIIe |
| närā *39 s kõrvetis ▫ grēmas ≈ närāz |
nēļa|sadā *39 num nelisada ▫ četrsimt - nēļasadā āigast va’nnit neljasaja aasta vanune ▫ četrsimt gadu vecs; nēļasadā e’žmi neljasaja esimene ▫ četrsimt pirmais
|
nēļa|sa’ddõ *39 num nelisada ▫ četrsimt > nēļa|sadā- nēļasa’ddõ āigastõ nelisada aastat ▫ četrsimt gadu
|
| ni’gļiz|jemā *39 s mesilasema ▫ bišu māte |
| ni’gļizt|tarā *39 s mesila ▫ drava = mie’d|linkizt|tarā |
| no’vdõb|kuodā *39 s puhkekodu ▫ atpūtas nams |
| nõ’ggõld|paḑā *39 s nõelapadi ▫ adatu spilventiņš |
| nõ’v|kuodā *39 s suurkohus, süneedrium ▫ sinedrijs Ap24.20 |
| nurm|jemā *39 s murueit ▫ Lauka māte (folkl.) |
ņogā *39 s
(a) sõkal ▫ lapas austiņas (bot.)
(b) liiga väike või vigastatud kala ▫ pārāk maza vai savainota zivs |
| õrā *39 s sikk ▫ āzis |
õvā *39 s vool ▫ straume - kierdi õvā kiire vool ▫ ātra straume
- Tämpõ vȯ’ļ kangtõ õvā. Täna oli tugev vool. ▫ Šodien bija stipra straume. Lǭja lǟ’b perīņ õ’vvõ. Paat läheb pärivoolu. ▫ Laiva iet pa straumi.
|
padā 1 *39 s pada, pott ▫ pods, katls - alumīnij padā alumiiniumpott ▫ alumīnija katls
- Padā u’m rōdast. Pada on rauast. ▫ Katls ir no dzelzs. Attõ a’mtizt: mustā padā ja emālīertõd padā. On igasugused: must pada ja emailitud pott. ▫ Ir visādi: melnais pods un emaljēts katls. Padān u’m kūok immõr; ūd padādõn at kä’dakātõbõd. Pajal on sang ümber; uutel pottidel on kõrvad (käepidemed). ▫ Podam ir osa apkārt; jaunajiem katliem ir rokturi. Alā liktā pa’ddõ! Ära liiguta potti! ▫ Nekustini katlu! Ta kāndiz padāks vietā. Ta kandis potiga vett. ▫ Viņš nesa ar podu ūdeni. 86.40
|
| padā 2 *39 s pada, poti (kaardimängus) ▫ pīķis (kāršu spēlē) |
padā|pierā *39 s pajapõhi ▫ katla dibens - ne’i mustā ne’iku padāpierā nii must nagu pajapõhi ▫ tik melns kā katla dibens KK78a43
|
paḑā *39 s padi ▫ spilvens - dūoņõst paḑā udusulgedest padi ▫ dūnu spilvens 79/3
|
| paradīz|tarā *39 s paradiisiaed ▫ paradīzes dārzs |
| pa’ŗ|jemā *39 s pardiema ▫ pīļumāte |
| pierā *39 s põhi (anumal vms) ▫ apakša, dibens (traukam) 79/9 |
| pī’l|vadā *39 s seisevnoot, kakuam ▫ stāvvads (mar.) |
| piški|tarā *39 s juurviljaaed, köögiviljaaed ▫ sakņu dārzs |
pivā||kuodā *39 s kirik, pühakoda ▫ baznīca - pivākuodā maksūd kirikumaksud ▫ baznīcas nodevas E IE
|
| pi’v|labā *39 s pihk ▫ plauksta, delna |
| pizār|kuodā *39 s konnakarp ▫ gliemežvāks 79/3 = kǭv, kǭvõz, naț|kǟnga |
plagā *39 s lipp ▫ karogs - plagā nustāmi lipuheiskamine ▫ karoga uzvilkšana
|
| plogā *39 s kõnts, löga ▫ dūņas |
| pļärā *39 s käristi ▫ tarkšķis |
| podā *39 s kalts ▫ skranda |
| pǭlandõks|kuodā *39 s palvemaja ▫ lūgšanu nams |
| põrm|tierā *39 s tolmutera ▫ puteklis |
| pubād|tarā *39 s oaaed ▫ pupu dārzs |
| pū|ladā *39 s puulatv ▫ koka galotne |
| pu’nni|plagā *39 s punalipp ▫ sarkanais karogs |
| puņā *39 s punik (lehm) ▫ sarķe (govs) |
| pū’oj|nabā *39 s sg põhjanaba ▫ ziemeļpols |
puțkõd|tarā *39 s lilleaed ▫ puķu dārzs - Ta gīltab puțkõdta’rrõ. Ta kastab lilleaeda. ▫ Viņš laista puķu dārzu.
|
rabā 1 *39 adj rabe ▫ drupans = ra’bdõ- rabā lēba rabe leib ▫ drupana maize
|
rabā 2 *39 s õlleraba ▫ drabiņas = rabād (a)- Se u’m rabā, mis īeb pǟlõ vȯ’llõst. See on õlleraba, mis jääb õllest üle. ▫ Tās ir drabiņas, kas paliek pāri no alus. 152.2/11
|
rabād *39 s pl
(a) raba ▫ drabiņas = rabā 2
(b) praak -a ▫ brāga |
radā *39 s
(a) rida, rivi, joon ▫ rinda, svītra, strīpa - tīera radā terve rida ▫ vesela rinda EA
- Vāņ, kus līndab gūogõd radā. Vaat, kus lendab hanede rida. ▫ Skat, kur lido zosu rinda. Opātiji panāb lapst ī’dõ ra’ddõ. Õpetaja seab lapsed ühte ritta. ▫ Skolotājs saliek bērnus vienā rindā. Ta ne’i ailiz, ku radā ei tagān. Ta jooksis nii, et [tuline] jutt jäi taha. ▫ Viņš tā skrēja, ka svītra palika aiz muguras. A’iliz nemē sitā radā ei tagān. Jooksis nii, et sitarada jäi taha. ▫ Skrēja [tā], ka mēslu strīpa palika aiz muguras.
(b) rada, tee ▫ taka, ceļš - Līndõd|radā Linnutee ▫ Piena ceļš
|
rebā *39 s reba, põtk ▫ ciska, gūža - Bikšõd at rebād pǟl. Püksid on rebadel. ▫ Bikses nošļukušas.
|
| ribā *39 s ribi, roie ▫ riba (anat.) E3A = kilg|lū, ribā|lū |
ridā *39 s risu ▫ grabažas - Sǟ’l a’mši u’m pǟgiņ ri’ddõ. Seal kõikjal on palju risu. ▫ Tur visur ir daudz grabažu.
|
| rišt|jemā *39 s ristiema ▫ krustmāte |
rišt|suodā *39 s ristisõda ▫ krusta karš - Saksād pidīzt līvlizt vastõ rištsuo’ddõ. Sakslased pidasid liivlaste vastu ristisõda. ▫ Vācieši sarīkoja pret lībiešiem krusta karu.
|
| rok|padā *39 s pudrupott ▫ putras katls |
rovā *39 s rahu, kivine merepõhja kõrgendik ▫ rāva, zemūdens akmens (mar.) - Rovād at vie’da’llizt kivīd. Ravad on veealused kivid. ▫ Rāvas ir zemūdens akmeņi.
|
| ro’v|kuodā *39 s rahvamaja ▫ tautas nams |
| rudā *39 adj ruske ▫ ruds = pu’nni (b), rušk (a), ruški |
| ruḑā *39 s raudjas (hobune) ▫ sarķis (par zirgu) |
rugā *39 s kõrrepõld, rukkikõrs ▫ rugājs, rugaine = rugā|mǭ- Si’gžõ kāitsiz nī’emidi rugā pǟl. Sügisel karjatati lehmi kõrrepõllul. ▫ Rudenī govis ganīja rugainē. 79/8
|
rujād||kuodā *39 s haigla ▫ slimnīca - rujādkuodās maggõ haiglas lamada ▫ gulēt slimnīcā
|
| rūog|ladā *39 s roolatv ▫ niedres galotne |
| sadā *39 num sada ▫ simts |
sand|rok|padā *39 s pudrukatel ▫ biezputras katls - Kīeb nemē sandrokpadā. Keeb nagu pudrupada. ▫ Vārās ka biezputras katls.
|
| sāņțõd|kuodā *39 s vaestemaja ▫ nabagmāja VS35 |
| saņț|sovā *39 s kark ▫ kruķis |
seis|sadā *39 num seitsesada ▫ septiņsimt - seissadā āigastõ seitsesada aastat ▫ septiņsimt gadu; seissadā āigast va’nnit seitsmesaja aasta vanune ▫ septiņsimt gadu vecs; seissadā e’žmi seitsmesaja esimene ▫ septiņsimt pirmais
|
| seis||sa’ddõ *39 num seitsesada ▫ septiņsimt > seis|sadā |
| set|sa’ddõ *39 num mitusada ▫ vairāki simti |
| sidām|kuodā *39 s südamekoda ▫ sirds kambaris (anat.) |
| sīedõb|kuodā *39 s söökla ▫ ēdnīca |
| siegā *39 s segu ▫ maisījums |
| sīemgõ|kuodā *39 s sigimik ▫ sēklotne (bot.) |
| sigā|jemā *39 s emis ▫ sivēnmāte PK88.18 |
| sīlma|kierā *39 s silmalääts ▫ acs lēca (anat.) E3A |
| sīlma|tierā *39 s silmatera ▫ acs zīlīte (anat.) |
| sindõb|kuodā *39 s sünnitusmaja ▫ dzemdību nams KK77 a≈ sintõb|kuodā |
| sintõb|kuodā *39 s sünnitusmaja ▫ dzemdību nams ≈ sindõb|kuodā |
skaņā *39 s kõlin ▫ šķinda > kilāndõks- rīstõd skaņā riistade kõlin ▫ trauku šķinda
|
smagā *39 adj raske, ränk ▫ smags, grūts - Vadā viedāmi vȯļļi smagā tīe. Nooda vedamine olevat ränk töö. ▫ Vada vilkšana esot smags darbs. J21
|
| sogā *39 s soga ▫ duļķes |
| sōna|lovā *39 s saunalava ▫ pirtslāva |
sovā *39 s
(a) kepp ▫ spieķis - Ta õ’ŗštõb pi’ņņõ sovāks. Ta õrritab koera kepiga. ▫ Viņš kaitina suni ar spieķi.
(b) sau ▫ zizlis | ≈ sõvā- vǭļikštõks|sovā valitsuskepp ▫ valdnieka varas zizlis
|
| so’v|kuodā *39 s suitsukoda ▫ dūmnams, kūpinātava |
sõvā *39 s
(a) kepp ▫ spieķis
(b) sau ▫ zizlis | ≈ sovā |
| sõ’vvõ|kuodā *39 s suvemaja, suvila ▫ vasarnīca |
| sugā *39 s hobusesuga ▫ zirga suseklis (etn.) |
sulā *39 s sula ▫ atkusnis - Tämpõ u’m sulā. Täna on sula. ▫ Šodien ir atkusnis. Lǟ’b sulāks. Läheb sulale. ▫ Sākas atkusnis. KK78
|
suodā *39 s sõda ▫ karš - suodā pǟl vȱlda sõjas olla ▫ būt karā; suo’ddõ kītõ sõda kuulutada ▫ pieteikt karu; suo’ddõ pi’ddõ sõda pidada ▫ karot; suo’ddõl lä’dõ sõtta minna ▫ iet karā
- Suodā tikkiž rikīz jarā. Sõda rikkus kõik ära. ▫ Karš visu sabojāja. KK78
|
| suodā|ädā *39 s sõjaoht ▫ kara draudi |
sūr|vadā *39 s suurnoot ▫ dižvads (mar.) - sūrvadā kuoț suurnooda pära ▫ dižvada maiss 86b12
- Vanāst vȯļļid set sīļkidi ve’jjõnd sūrvadāks. Vanasti olevat vaid räimi püütud suurnoodaga. ▫ Agrāk esot tikai siļķes zvejojuši ar dižvadu. Si’z vȯļļi vȯnd ne’i je’nnõ nēḑi aņgõŗi, ku vȯ’ļ kīskõn sūrvadā kuoț kațki ja aņgõrd tikkiž lekštõ. Siis oli olnud niipalju neid angerjaid, et oli kiskunud suurnooda pära katki ja angerjad läksid. ▫ Tad esot bijis tik daudz to zušu, ka pārplēsa [~ bija pārplēsis] dižvada maisu, un visi zuši aizgāja. D22; 86b12
|
svarā *39 s
(a) kaal ▫ svars - Svarā u’m midāgõst, mis u’m vērtig. Kaal on midagi, mis on väärtuslik. ▫ Svars ir kaut kas, kas ir vērtīgs. Tä’m sõnādõn u’m svarā. Ta sõnadel on kaalu. ▫ Viņa vārdiem ir svars. KK77 a
(b) kellapomm ▫ pulksteņa atsvars |
| šlogā *39 s lörts ▫ slapjdraņķis |
| tabā *39 s taba, tabalukk ▫ piekaramā slēdzene |
tagā|varā *39 s tagavara, reserv ▫ krājums, rezerve - Kalāmī’ed ī’dstī’d pidīztõ eņtšõn kūjastõd lešti tagāvarāks ne’iku algõ vȯlgõ si’z liestād pūtõks. Kalurid ikka hoidsid enestele kuivatatud lesti tagavaraks, nii et ei oleks siis lestapuudust. ▫ Zvejnieki arvien turēja sev žāvētas butes krājumā, lai nebūtu tad bušu trūkuma. D14
|
tarā 1 *39 s
(a) aed ▫ dārzs, pagalms - kālmad|tarā surnuaed ▫ kapi, kapsēta; kanād|tarā kanaaed ▫ vistu pagalms; pubād|tarā oaaed ▫ pupu dārzs; piški|tarā juurviljaaed ▫ sakņu dārzs; umār|tarā õunaaed ▫ ābeļdārzs; vabād|tarā vabeaed ▫ vabu laukums
(b) väike põld (liivi külades) ▫ neliels lauks (lībiešu ciemos) - Mi’n tarā u’m vigād va’il. Minu põld on soostunud orgude vahel. ▫ Mans lauks ir starp vigām.
|
tarā 2 *39 s tara, aed ▫ žogs, sēta - sǭrlizt tarā saarlaste tara ▫ sāmīšu žogs; strǭțist tarā traataed ▫ stiepļu žogs; vȱrdist tarā latt-tara ▫ kāršu žogs; ī’d vȯrdkõks tarā ühe latiga tara ▫ vienlatas žogs , kǭ’d vȯrdkõks tarā kahe latiga tara ▫ divlatu žogs
|
| tarūks|tarā *39 s lattaed ▫ latu žogs (etn.) |
tebā *39 s
(a) säinas ▫ ālants, sapals (Leuciscus idus) = teib
(b) teib ▫ sapals (Leuciscus luciscus) |
| ... |
