arōnij|mǭŗa *44 s arooniamari ▫ aronijas oga EIIIg |
bokā|mǭŗa *44 s põldmurakas ▫ kazene (Rubus caesius) = tikā|mǭŗa |
bokā|sǭra *44 s sokusarv ▫ āžrags |
bǭļa *44 s pali, küna ▫ baļļa - kūrna|bǭļa pesupali ▫ veļas baļļa 79.9
|
dōŗa *44 adj isemeelne, jonnakas ▫ ietiepīgs, niķīgs - dōŗa rištīng jonnakas inimene ▫ ietiepīgs cilvēks
- Ne’i doŗŗõ lapstā ä’b ūo nǟ’dõd. Nii jonnakat last ei ole nähtud. ▫ Tik niķīgs bērns nav redzēts. Läpš u’m īend dōŗaks. Laps on muutunud jonnakaks. ▫ Bērns ir kļuvis niķīgs.
|
ērškõ|mǭŗa *44 s karusmari, tikker ▫ ērkšķoga, krizdole, stiķene (Ribes uva-crispa) |
gadāg|mǭŗa *44 s kadakamari ▫ kadiķoga |
glǭibdõb|lǭja *44 s päästepaat ▫ glābšanas laiva TL78b66 |
gregā|mǭŗa *44 s paakspuumari ▫ krūkļa oga EIIIg |
irē|mǭŗa *44 s sõstar ▫ jāņoga, upene (Ribes) EIIIg = iŗā|mǭŗa- mustā irēmǭŗa must sõstar ▫ upene; pu’nni irēmǭŗa punane sõstar ▫ sarkanā jāņoga; vālda irēmǭŗa valge sõstar ▫ baltā jāņoga EIIIg
|
iŗā|mǭŗa *44 s sõstar ▫ jāņoga, upene (Ribes) PD88.10 = irē|mǭŗa- Iŗāmǭŗad attõ pu’nnizt ja mustād, attõ vāldad ka. Sõstrad on punased ja mustad, on valged ka. ▫ Jāņogas [~ vai upenes] ir sarkanas un melnas, ir arī baltas. PD88.10
|
jelājd|kǭŗa *44 s loomakari ▫ lopu ganāmpulks - ne’i ī’ž ne’i ku jelājd|kǭŗa niisamuti kui loomakari ▫ tāpat kā lopu ganāmpulks KK78a18
|
jǭra *44 s järv ▫ ezers - Ma tǭ’ks siedā jarrõ nǟ’dõ. Ma tahaksin seda järve näha. ▫ Es gribētu to ezeru redzēt. Ta lǟ’b jarrõ ve’jjõm. Ta läheb järvele kala püüdma. ▫ Viņš iet uz ezeru zvejot. Ta vejūb jǭras. Ta püüab kala järvest. ▫ Viņš zvejo ezerā.
|
jǭsõ|mǭŗa *44 s põldmari ▫ kazene (Rubus caesius) > bokā|mǭŗa |
jõugõ|mǭŗa *44 s leesikas ▫ miltene (Arctostaphylos uva - ursi) = jõugõ|būolgõz |
kaffe|kǭna *44 s kohvikann ▫ kafijas kanna |
kanā|mǭŗa *44 s kukemari ▫ melnā vistene (Empetrum nigrum) = kõps|mǭŗa |
kepī|sǭra *44 s kupusarv ▫ ādercirtnis (etn.) |
kiršõ|mǭŗa *44 s kirsimari ▫ ķiršoga J20 |
kit|sǭra *44 s jahisarv ▫ medību rags 2L22 |
kǭla *44 s
(a) saar ▫ sala
(b) kehvel ▫ smilšu sēklis |
kǭma *44 s kammeljas, kivikammeljas ▫ akmeņplekste, akmeņbute (Psetta maxima) |
kǭna *44 s kann -u ▫ kanna - kakš kannõ kaks kannu ▫ divas kannas; kannõ kandõ kannu kanda ▫ nest kannu; kǭnaks kandõ kannuga kanda ▫ nest kannā
|
kǭra *44 s
(a) karv, sulg -e ▫ spalva
(b) karvkate, sulestik ▫ apspalvojums - karrõ eitõ karva ajada ~ sulgida ~ kakelda ▫ mest spalvu ~ kauties
(c) värv ▫ krāsa - ǭļaz kǭra roheline värv ▫ zaļā krāsa
- Knaššõ karrõ āndizt vanād kūzõpūd. Ilusat värvi andsid vanad kuused. ▫ Skaistu krāsu deva vecas egles. Alābõst ka sai knaššõ karrõ. Pajust sai ka ilusat värvi. ▫ No vītola arī dabūja skaistu krāsu. 79.7
|
kǭŗa *44 s kari ▫ ganāmpulks - jelājd|kǭŗa loomakari ▫ lopu ganāmpulks KKI
- kǭŗal kǟ’dõ karjas käia ▫ iet ganos
- Ta kāitsiz sūrdõ kaŗŗõ. Ta karjatas suurt karja. ▫ Viņš ganīja lielu ganāmpulku. Ta lekš eņtš kǭŗaks Päpmä’ggõ. Ta läks oma karjaga Päpmäele. ▫ Viņš devās ar savu ganāmpulku uz Pepmegu. Tämpõ ta lekš kaŗŗõl. Täna ta läks karja. ▫ Šodien viņš gāja ganos.
|
kõps|mǭŗa *44 s kukemari ▫ melnā vistene (Empetrum nigrum) = kanā|mǭŗa |
kurg|mǭŗa *44 s rabamurakas ▫ lācene (Rubus chamaemorus) |
kūrna|bǭļa *44 s pesupali ▫ veļas baļļa 79.9 |
lambõd|kǭŗa *44 s lambakari ▫ aitu ganāmpulks |
lind|mǭŗa *44 s lillakas ▫ kaulene (Rubus saxatilis) |
lips|kǭra *44 s ripse ▫ skropsta (mats) > rips |
mǭŗa *44 s mari ▫ oga - mǭridi kuoŗŗõ marju korjata ▫ lasīt ogas
- Ä’b ūo mitī’dtõ maŗŗõ. Pole ühtegi marja. ▫ Nav nevienas ogas.
|
nǭļa *44 s nali ▫ joks - naļļõ tī’edõ nalja teha ▫ jokoties; nǭļa pierāst naljapärast ▫ pa jokam, joka pēc; nǭļaks pi’ddõ naljaks pidada ▫ uzskatīt par joku
- Nǭļa īeb nǭļaks. Nali jääb naljaks. ▫ Joks paliek joks. Se u’m seļļi knaš nǭļa. See on selline ilus nali. ▫ Tas ir tāds skaists joks. Ta naļļõ i’z mūošta. Ta nalja ei mõistnud. ▫ Viņš jokus nesaprata. J13
|
nǭra *44 s näkk ▫ nāra |
okš|mǭŗa *44 s rabamurakas ▫ lācene (Rubus chamaemorus) > kurg|mǭŗa |
ǭla *44 s hall, kahu ▫ salna - Ūoņdžõl līb ǭla. Hommikul on hall. ▫ No rīta būs salna. Mǭ u’m ǭlaks kattõd. Maa on hallaga kaetud. ▫ Zeme ir salnas klāta.
|
ǭra *44 adj harv ▫ rets - Ǭra ēstli mūoštab līvõ kīeldõ. Harv eestlane oskab liivi keelt. ▫ Rets igaunis prot lībiešu valodu.
|
ǭ’rõnd|bǭļa *44 s pesupali ▫ veļas baļļa |
ǭŗa *44 s
(a) hari ▫ suka - Ǭŗaks pū’dstõb ǭ’riņi. Harjaga puhastab riideid. ▫ Ar suku tīra drēbes.
(b) suga ▫ suseklis (etn.) - Vanāst ǭŗaks sigīz pǟdõ. Vanasti soeti soaga pead. ▫ Senāk ar susekli sukāja galvu.
(c) hari ▫ sekste - Kikkõn u’m sūr ǭŗa. Kukel on suur hari. ▫ Gailim ir liela sekste.
(d) katusehari ▫ jumta kore - Pivālindõn u’m taļ ǭŗa pǟl piezā. Toonekurel on lauda katuseharjal pesa. ▫ Stārķim uz kūts kores ir ligzda.
(e) leetseljak ▫ sēklis - E’žmi ǭŗa, tuoi, kuolmõz, laigā ǭŗa; ǭŗa pǟl u’m laid ve’ž. Esimene leetseljak, teine, kolmas, lai leetseljak; leetseljaku peal on madal vesi. ▫ Pirmais sēklis, otrais, trešais, platais sēklis; uz sēkļa ir sekls ūdens. Lǭja sai ǭŗad pǟl immar eitõd. Paat sai leetseljakute peal ümber heidetud. ▫ Laiva tika uz sēkļiem apgāzta. Ǭŗad valābõd. Leetseljakutel valavad lained. ▫ Sēkļi bango. 86.58; E id
|
o’unõ|mǭŗa *44 s vaarikas ▫ avene (Rubus idaeus) - mustā o’unõmǭŗa põldmurakas ▫ kazene; vālda o’unõmǭŗa valge vaarikas ▫ baltā avene EIIIg
|
pī’lgõ|mǭŗa *44 s pihlakamari ▫ pīlādžoga EIIIg |
plēdõr|mǭŗa *44 s leedrimari ▫ plūškoka oga EIIIg |
pūol|kǭla *44 s poolsaar ▫ pussala |
rips|kǭra *44 s ripsmekarv, ripse ▫ skropstas mats, skropsta = lips|kǭra |
sēmḑa|kǭna *44 s piimamannerg ▫ piena kanna |
sigā|kǭŗa *44 s seakari ▫ cūku ganāmpulks KK78a14 |
sǭra *44 s sarv ▫ rags - sǭriz lǟ’dõ sarvipidi kokku minna ▫ saiet ragos
- Jǭsõ pa’ņ eņtš vizād sǭradõks tä’mmõn i’ļ pǟ. Oinas pani talle oma kõvade sarvedega vastu pead. ▫ Auns lika ar saviem cietajiem ragiem viņam pa galvu. Tä’mmõn u’m sǭra pǟsõ. Tal on muhk [~ sarv] peas. ▫ Viņam ir puns [~ rags] galvā. Ku’bbõsǭmi vȯ’ļ seļļi, ku mēg pigā lekšmõ sǭriz. Kohtumine oli selline, et me läksime peaaegu sarvipidi kokku. ▫ Tikšanās bija tāda, ka mēs gandrīz sagājām ragos. J17; 86b4; KK78b63
|
su’d|mǭŗa *44 s karumustikas ▫ vilkoga (Atropa belladonna) |
tabār|kǭra *44 s sabajõhv ▫ astes spalva |
tikā|mǭŗa *44 s põldmurakas ▫ kazene (Rubus caesius) = bokā|mǭŗa |
tǭla *44 s talv ▫ ziema - tǭla āiga talvine aeg ▫ ziemas laiks
- Mi’nnõn vȯ’ļ i’ļ tǭla vīž lāmbazt. Mul oli üle talve viis lammast. ▫ Man pa ziemu bija piecas aitas. 502.2
|
tǭma *44 s tamm -e, parkimisvedelik ▫ miecēšanas šķidrums (etn.) |
tūoimkiz|mǭŗa *44 s toomingamari ▫ ievoga EIIIg |
vie’d|bǭļa *44 s veeküna ▫ ūdens baļļa |
vīgõ|mǭŗa *44 s viigimari ▫ vīģe Mt7.16 |
vīnõ|mǭŗa *44 s viinamari ▫ vīnoga EIIIg |
vȱŗa *44 s
(a) pilak ▫ skalturis (etn.)
(b) küpsetusrest ▫ režģis cepšanai |
Dēvit jǭrad *44 Dēviti järved ▫ Dieviņezeri (loc.) ~ Dī’eviņ|jǭra |
Īra *44 Lielirbe ▫ Lielirbe (loc.) |
Nabāl jǭra *44 Nabāli järv ▫ Nābeļa ezers (loc.) |
Pētõr jǭrad *44 Pētõri järved ▫ Pēterezeri (loc.) |