ānkaŗ|platš *68 s ankruplats ▫ enkurvieta - Ānkaŗplatš u’m se, kus lǭja ētab ānkaŗ ja sīe immar ētab lūomõd. Ankruplats on see, kuhu paat heidab ankru ja selle ümber heidab loomused. ▫ Enkurvieta ir tā, kur laiva izmet enkuru un ap to samet tīklus [~ lomus]. Ānkaŗplatšõ ētizt ānkaŗ . Ankruplatsile heideti ankur. ▫ Enkurvietā izmeta enkuru. Mēg tä’mpõ vejīzmõ set ī’d ānkaŗplatšõs. Me täna püüdsime ainult ühel ankruplatsil. ▫ Mēs šodien zvejojām tikai vienā enkurvietā.
|
| bõuv|platš *68 s ehitusplats ▫ būvlaukums |
| dutš *68 num tosin ▫ ducis |
| jei|okš *68 s jääkaru ▫ leduslācis (Ursus maritimus) |
jukš *68 s põldohakas ▫ usne (Cirsium arvense) - Jukš – tarās vä’ggi tõvād jūrd, lǟlamstiz ulzõ kitkõ. Ohakas – aias väga sügavad juured, raske välja kitkuda. ▫ Usne – dārzā [ir] ļoti dziļas saknes, grūti izravēt. 85.6
|
| kekš *68 s pootshaak ▫ ķeksis |
| kivīd|dakš *68 s kivitäks ▫ akmeņčakstīte (Oenanthe oenanthe) |
| klõkš *68 s luks ▫ žagas |
klutš *68 s pakk -u ▫ klucis - Klutš pǟl lǭ’gstõb pūḑi pīentõks. Paku peal lõhutakse puid peeneks. ▫ Uz kluča skalda smalku. KK77a
|
krokš *68 s jääkoskel ▫ gaura (Mergus merganser merganser) - Ikš pa’ŗ u’m krokš, mingi piški pa’ŗ; või se ä’b ūo se, kis tīeb piezād pu ȭnõ? Üks part on koskel, mingi väike part; kas see pole mitte see, kes teeb pesa puuõõnde? ▫ Viena zoss ir gaura, tāda maza zoss; vai tā nav tā, kas taisa ligzdas koka dobumā? 85.1
|
| krõkš *68 s raks ▫ brīkšķis |
| lem|lēba|okš *68 s laiskvorst ▫ slaists, sliņķis |
| lutš 1 *68 s emakala ▫ lucītis (Zoarces viviparus) 85/2 |
lutš 2 *68 s lutt ▫ knupis - Läps imūb lutšõ. Laps imeb lutti. ▫ Bērns zīž knupi.
|
| mie’r|okš *68 s merekaru ▫ jūrasvilks |
| mitš *68 s müts ▫ cepure, mice |
okš *68 s karu ▫ lācis (Ursus arctos) - lemp nemē okš kohmakas nagu karu ▫ lempīgs kā lācis; ne’iku okš kǭ’d jālga pǟl nagu karu kahel jalal ▫ kā lācis uz divām kājām; magūb nemē okšīdpǭ’dõs magab nagu karukoopas ▫ guļ kā lāču migā KK78a22
- Okš u’m ä’bpū’dõz ja sangdõ. Karu on räpane ja juhm. ▫ Lācis ir netīrs un stulbs. KK77 a
|
| patš *68 s pats -i, patsatus ▫ plakšķis |
| platš *68 s plats ▫ laukums |
rikš *68 s sörk ▫ rikši - Ta lekš rikšõ. Ta lasi sörki. ▫ Viņš gāja rikšos. KK78b24
|
| rokš *68 s notsu ▫ ruksis |
| rõ’v|platš *68 s muruplats ▫ zālājs |
| spitš 1 *68 s suitsupits ▫ iemutis |
spitš 2 *68 adj terav, terava otsaga ▫ ass, spics - Rǭžki suormõdõks te’i tä’m lānga seļļizõks spitšīks, pīentiks. Natuke sõrmedega tehti see lõng selliseks teravaks, peeneks. ▫ Nedaudz ar pirkstiem tas dzīpars tika uztaisīts tāds spics, smalks. 151.1/21
|
taibõ|dakš *68 s õgija ▫ čakste (Lanius) - Taibõdakš, se panāb kukkizt ērškõd pǟl, paņņi lindpȯigḑi ka. Õgija, see paneb putukad okka otsa, panevat linnupoegi kah. ▫ Čakste, tā liek kukaiņus uz ērkšķiem, liekot putnēnus arī. 85/3
|
