detsimāl|ja’g|lu’g *74 s kümnendmurd ▫ decimāldaļskaitlis |
e’žžõm|lu’g *74 s algarv ▫ pirmskaitlis (mat.) |
ikš|lu’g *74 s ainsus ▫ vienskaitlis (lingv.) |
ilgõ|ma’g *74 s torupill ▫ dūdas 2L19 |
ja’g|lu’g *74 s murd ▫ daļskaitlis (mat.) - detsimāl|ja’g|lu’g kümnendmurd ▫ decimāldaļskaitlis; siegā|ja’g|lu’g segamurd ▫ jaukts daļskaitlis
- ä’bõigi ja’glu’g liigmurd ▫ neīsts daļskaitlis; õigi ja’glu’g lihtmurd ▫ īsts daļskaitlis
|
kä’g *74 s kägu ▫ dzeguze (Cuculus canorus) ≈ ke’g |
kimmõz||ja’g *74 num kümnendik ▫ desmitdaļa ≈ kimmõz|jagū |
ki’r 1 *74 s kukal ▫ pakausis (anat.) - ki’rrõ sõ’vvõ kukalt kratsida ▫ kasīt pakausi
- Ki’r pȯdūb. Kukal valutab. ▫ Pakausis sāp.
|
ki’r 2 *74 s vesikarikas ▫ parastais elsis (Stratiotes aloides) |
klu’b *74 s klubi ▫ klubs |
ko’b *74 s kobru, vaht ▫ putas |
ku’b 1 *74 s kogu, koondis ▫ kopa, izlase |
ku’b 2 *74 s kuup ▫ kubs |
lāiska|ma’g *74 s laiskvorst ▫ slinkuma maiss, slinkuma pūznis Tt1.12 = lāiska|nī’em, lāiska|pi’ņ |
lä’b *74 s aken ▫ logs - lä’b eng akna hing ▫ loga eņģe; lä’b rǭm aknaraam ▫ loga rāmis; lä’b rūt aknaruut ▫ loga rūts; lä’b allõ akna all ▫ zem loga; lä’b jūs akna juures ▫ pie loga, lä’b tagān akna taga ▫ aiz loga
- Tutkāmi lä’b u’m vāldiž. Otsaaken on lahti ▫ Gala logs ir vaļā.
|
lu’g 1 *74 s lugu, lugupidamine ▫ cieņa - lu’ggõ pi’ddõ lugu pidada ▫ cienīt
|
lu’g 2 *74 s lugu, juhus ▫ gadījums - ī’dtõ|lu’ggõ ühtlugu ▫ arvien, vienā laidā
|
lu’g 3 *74 s
(a) arv ▫ skaitlis - e’žžõm|lu’g algarv ▫ pirmskaitlis; ikš|lu’g ainsus ▫ vienskaitlis; naturāl|lu’g naturaalarv ▫ naturāls skaitlis; pǟgiņ|lu’g mitmus ▫ daudzskaitlis; tīera|lu’g täisarv ▫ vesels skaitlis
(b) arv, hulk ▫ skaits |
lūomõ|su’g *74 s loomatõug ▫ dzīvnieku suga |
ma’g *74 s
(a) kõht ▫ vēders - sūr ma’g suur kõht ▫ liels vēders; tijā ma’g tühi kõht ▫ tukšs vēders; ma’g ne’iku kuoț je’dsõ kõht nagu kott ees ▫ vēders kā maiss priekšā 79/5; KK77 a
- Mi’nnõn u’m ma’g täuž. Mul on kõht täis. ▫ Man ir vēders pilns. Ma’g ä’b lǟ’ le’bbõ. Kõht on kinni [~ ei lähe läbi]. ▫ Vēders ir aizcietējis [~ neiet cauri]. Sīen ju tegīž u’m sūr ma’g. Sellel on ju jälle suur kõht. ▫ Tai jau atkal ir liels vēders. Ma u’m ma’g pǟl mǭsõ. Ma olen kõhuli maas. ▫ Es esmu uz vēdera zemē. Rištīng īeb ja’mdõks, ta kazātõb siedā ma’ggõ set. Inimene läheb paksuks, ta kasvatab seda kõhtu vaid. ▫ Cilvēks kļūst resns, viņš tik audzē to vēderu. Sūold at ma’gsõ. Sooled on kõhus. ▫ Zarnas ir vēderā. Ma’g u’m täuž ne’iku būnga. Kõht on täis nagu trumm. ▫ Vēders ir pilns kā bungas. KK77 a; KK78a20
(b) magu ▫ kuņģis (anat.) - magūdta’ggi ro’ugõz kõhunääre, pankreas ▫ aizkuņģa dziedzeris; magūd limānǭ’gõ ro’ugõd mao limaskesta näärmed ▫ kuņģa gļotādas dziedzeri
|
mī’e|su’g *74 s meessugu ▫ vīriešu dzimums |
milīts|ja’g *74 s miilitsajaoskond ▫ milicijas iecirknis |
naizt|su’g *74 s naissugu ▫ sieviešu dzimums |
pu’r *74 s puru ▫ drupačas |
razā|ma’g *74 s rasvamagu ▫ taukvēders |
ro’vzt|su’g *74 s inimsugu ▫ cilvēku cilts, cilvēku dzimums |
sadāz|ja’g *74 s sajandik ▫ simtdaļa |
seismõz|ja’g *74 s seitsmendik ▫ septītdaļa |
siegā|ja’g|lu’g *74 s segamurd ▫ jaukts daļskaitlis (mat.) |
su’g 1 *74 s
(a) sugu, sugupool ▫ dzimums - mȯ’lmõst su’gst mõlemast soost ▫ abu dzimumu
(b) sugu, grammatiline sugu ▫ dzimte (lingv.) - Līvõ kīelsõ ni’msõnān u’m set ikš su’g. Liivi keeles on nimisõnal vaid üks sugu. ▫ Lībiešu valodā lietvārdam ir tikai viena dzimte.
(c) hõim, rahvas ▫ cilts - līvõ su’gst liivi soost ▫ no lībiešu cilts
- Līvlizt at sūomõ-ugrõd su’g. Liivlased on soome-ugri hõim. ▫ Lībieši ir somugru cilts.
|
su’g 2 *74 s sugulane ▫ radinieks = su’gli |
tīera|lu’g *74 s täisarv ▫ vesels skaitlis |
vizā|ma’g *74 s kõhukinnisus ▫ vēdera aizcietējums (med.) EIIIc |