eņtš 1 *9 pn oma ▫ savs, paša - tä’d eņtš teie oma ▫ jūsu pašu; mä’d eņtš mīez meie oma mees ▫ mūsu pašu vīrs; eņtš rištīng omainimene ▫ pašu cilvēks; eņtš āigal omal ajal ▫ savā laikā, savulaik; eņtš mūodõ ~ eņtš vīțõ omamoodi ▫ savā veidā; eņtš jūs pi’ddõ omast kinni pidada ▫ pastāvēt uz savu
- Se vȯ’ļ sīe eņtš pǟvan. See oli selsamal päeval. ▫ Tas bija tajā pašā dienā. 86a1
|
ī’ž 1 *9 pn ise ▫ pats - eņtš kä’d pǟl omal käel ▫ uz savu roku; eņtš tǭ’miz pie’rrõ enese tahtmise järgi ▫ uz paša vēlēšanos; sī eņtš pǟl võttõ süüd omaks võtta ▫ uzņemties vainu; minā eņtš pūold mina omalt poolt ▫ es no savas puses; eņtš riekkõ lǟ’dõ oma teed minna ▫ iet savu ceļu
- Ma tī’eb ī’ž eņtšõn tu’bbõ. Ma teen ise enesele maja. ▫ Es taisu pats sev māju. Ta piezūb ēņtšta. Ta peseb ennast. ▫ Viņš mazgājas. Ma tī’eb eņtš tubā vaļmõks. Ma teen oma maja valmis. ▫ Es uztaisīšu savu māju gatavu.
|
se||ī’ž *9 pn seesama ▫ tas pats - Perīzõks ta tu’ļ tā’giž Sīkrõgõl sī’ezeņtšõ Kielk kǭrandõl. Lõpuks tuli ta tagasi Sikrõgi sellessesamasse Kielki talusse. ▫ Beigās viņš atgriezās Sīkragā, tajā pašā Ķeļķu sētā.
|
