| āigast|tõrg *94 s aastalaat ▫ gadatirgus 79.9 |
aim *94 s
(a) pere ▫ saime - Aimõks kītizt perīmī’e aim. Pereks kutsuti peremehe perekonda. ▫ Par saimi sauca saimnieka ģimeni. 86a11
(b) perekond ▫ ģimene
(c) mesilaspere ▫ bišu saime, bišu spiets 79.9 = lind 2- Mi’nnõn attõ kim aimõ. Mul on kümme mesilasperet. ▫ Man ir desmit bišu saimes.
|
ain *94 s aine ▫ viela - je’ngõd|ain kiudaine ▫ šķiedrviela; rõk|ain kõneaine ▫ viela sarunai
|
āina|kerk *94 s rohutirts ▫ sienāzis (Chorthippus biguttulus) - Āinakerk lōlab. Rohutirts siristab [~ laulab]. ▫ Sienāzis sisina [~ dzied].
|
| alāstõm|and *94 s armuand ▫ žēlastības dāvana 6Ro23 |
alg *94 s halg ▫ pagale - ālgidi sältõ halge laduda ▫ kraut pagales
- Ta rabīz algkõks. Ta lõi haluga. ▫ Viņš sita ar pagali. Ma pa’ņ ālgõd rīțõ. Ma panin halud riita. ▫ Es saliku pagales grēdā. Ikš alg ä’b palā. Üks halg ei põle. ▫ Viena pagale nedeg.
|
| alīz|serk *94 s alussärk, pesusärk ▫ apakškrekls ≈ a’lli|serk |
| a’lli||serk *94 s alussärk ▫ apakškrekls ≈ alīz|serk |
and *94 s
(a) kink, kingitus ▫ dāvana - Ūd āigastõks ro’vzt ī’dtuoizõn āndabõd āndidi. Uueks aastaks inimesed annavad üksteisele kingitusi. ▫ Uz Jauno gadu ļaudis cits citam pasniedz dāvanas.
(b) anne ▫ talants | = āndõks- mitmõsu’glizt andõd mitmesugused anded ▫ dažādi talanti 12Ro6
|
andõks|and *94 s andeksand ▫ piedošana - Skūolläpš pǭliz skūolmēstar kä’dst andõksandõ. Koolilaps palus kooliõpetaja käest andeksandmist. ▫ Skolnieks lūdza skolmeistaram piedošanu.
|
arm *94 s
(a) armastus ▫ mīlestība - izāmǭ arm isamaa-armastus ▫ tēvzemes mīlestība
- Pȯisõn u’m arm neitst vast. Poisil on armastus neiu vastu. ▫ Puisim ir mīlestība pret meiteni.
(b) rahu ▫ miers - armõ andõ rahule jätta ▫ likt mierā; armõ pi’ddõ rahu pidada ▫ turēt mieru; armõks vȱlda rahul olla ▫ būt mierā, būt apmierinātam
- Ni u’m ikškõrd arm mǭ pǟl. Nüüd on ükskord rahu maa peal. ▫ Nu ir vienreiz miers virs zemes.
|
aŗšt *94 s arst ▫ ārsts - Aŗšt āŗštõb ru’jḑi. Arst arstib haigeid. ▫ Ārsts ārstē slimniekus.
|
ärb *94 s arm ▫ rēta - ärbõ vāldiž kīskõ armi lahti kiskuda ▫ atplēst vaļā rētas
- Šǭ’v kuostūb, ärb īeb. Haav paraneb, arm jääb. ▫ Pušums sadzīst, rēta paliek. Bokādõks u’m gīm tikkiž ǟrbidi täuž. Rõugetega on nägu üleni arme täis. ▫ Ja ir bakas, seja ir pilna ar rētām. KK78
|
baļk *94 s palk ▫ baļķis - tazā|baļk pruss ▫ brusa
- tazābāļkõd ra’dļimi prusside raiumine ▫ brusu ciršana
|
bank *94 s pank ▫ banka - Rǭ’dõ ka võib kuoŗŗõ, la’z bank sīeg jarā, ī’ž sviļp! Raha ka võib korjata, las pank sööb ära, ise vilista! ▫ Naudu arī var krāt, lai banka apēd, pats svilpo! Ma pa’ņ rǭ’ bankõ protsentõd pǟlõ. Ma panin raha panka protsendi peale. ▫ Es ieliku naudu bankā uz procentiem. Ta vȯ’ļ võttõn bankstõ rǭ’dõ. Ta oli võtnud pangast raha. ▫ Viņš bija paņēmis no bankas naudu. Ma võtīz eņtš rǭ’ bankstõ ulzõ. Ma võtsin oma raha pangast välja. ▫ Es izņēmu savu naudu no bankas. KK78a64; 86a14; 86a13
|
| bark *94 s parklaev ▫ barka (mar.) E IE |
benk *94 s pink ▫ sols - ǭ’rõnd benk, kus pǟl ǭ’rõnd saitõ tȭlatõd pesupink, kus peal riideid kurikaga peksti ▫ velētava, uz kuras drēbes tika velētas 86a34
|
| bilt *94 s püül ▫ bīdelēti milti |
| birk *94 s lipik ▫ birka |
| bīrža|kaits *94 s põlluvaht ▫ lauksargs (etn.) L33:15.4 |
blank *94 s plank ▫ veidlapa, blanka - Papīerlē’ḑ sǭb ka nuttõd blankõks. Paberilehte hüütakse ka planguks. ▫ Papīra lapa arī tiek saukta par blanku. 86a22
|
| boļt *94 s polt ▫ bultskrūve |
| bomb *94 s pomm ▫ bumba, spridzeklis |
bort *94 s
(a) poort, äärekaunistus ▫ apmale
(b) parras ▫ borts - i’ļ bort üle parda ▫ pār bortu
- Kuo’igsõ u’m bort ka, mēg kītõm relliņd. Laevas on parras ka, me ütleme reeling. ▫ Kuģim arī ir borts, mēs sakām reliņi.
|
| brei¦štang *94 s raudkang ▫ lauznis |
| bumb *94 s pall ▫ bumba |
| buŗā|temp *94 s nõiatemp, nõidus ▫ pesteļi, burvestība |
| dattõld|palm *94 s datlipalm ▫ dateļpalma (Phoenix dactylifera) |
derk *94 s linavästrik, lambahänilane ▫ cielava (Motacilla) - ǭ’gi derk linavästrik ▫ baltā cielava (Motacilla alba); vī’ri derk lambahänilane ▫ dzeltenā cielava (Motacilla flava)
- Derk liktāb tabārt. Linavästrik liigutab saba. ▫ Cielava kustina asti.
|
| dreij|benk *94 s treipink ▫ virpa KK77 |
dump *94 s
(a) mäss ▫ dumpis - Se u’m su’ggõn pie’rrõ „līvõd dumpõ„. See on juhtunud pärast „liivlaste mässu”. ▫ Tas ir gadījies pēc „lībiešu dumpja”. Mv
(b) tüli ▫ strīds - sūr dump suur tüli ▫ liels strīds KK78a35
- Ro’vd lǟ’bõd dumpõ, strīḑõbõd. Inimesed lähevad tülli, riidlevad. ▫ Cilvēki sastrīdas, strīdas. KK78a35
|
| elektõr|raņg *94 s elektrirong ▫ elektriskais vilciens E IE |
| eļk *94 s kaja ▫ atbalss = ēļki |
eng *94 s hing (kinnitusosa) ▫ eņģe - uks eng uksehing ▫ durvju eņģe; lä’b eng aknahing ▫ loga eņģe
- Ukš sadāb ēngist ulzõ. Uks kukub hingedelt maha [~ hingedest välja]. ▫ Durvis izkrīt no eņģēm. KK78
|
| ēviļ|benk *94 s höövelpink ▫ ēvelsols |
| ēviļ|kild *94 s höövlilaast ▫ ēveļskaida |
| flint *94 s püss, vintpüss ▫ šautene, plinte ≈ plint |
gūnga|serk *94 s seelik ▫ brunči, svārki - gūngaserk kaņt seeliku äär ▫ brunču mala KK78
- Tä’mmõn pieksāb gūngaserk pi’ds mǭdõ ne’i ku tabār. Tal peksab seelik vastu maad nagu saba. ▫ Viņai brunči sitas pa zemi kā aste. KK77a
|
īel|kurk *94 s kõrineel ▫ balsene (anat.) - īelkurk ouk häälepilu ▫ balsenes sprauga; īelkurk tõ’v kõrialune ▫ balsenes apakšdaļa E3 a
|
ilp *94 s hilp, riidetükk ▫ skranda - Mittõ punīzt ilpõ i’z ūo. Mitte punast hilpugi ei olnud. ▫ Nebija pat ne sarkanas skrandas.
|
| interesant *140 adj huvitav ▫ interesants |
irg *94 s
(a) hetk ▫ brīdis - ve’l lītiz irg veel lühike hetk ▫ vēl īsu brīdi Jh14.19
- Tä’ddõn ä’b ūo tīedamõst āigidi ja īrgidi. Teie ei pea teadma aegu ja hetki. ▫ Jums nav jāzina laiki un brīži. Ap1.7
(b) järk ▫ posms - Tǭlaāiga īrgõd: e’žmõks se vȯ’ļ Jǭkõ, Jǭkõ ētiz e’žmiz ki’v mie’rrõ, tǭla ki’v, tuoiz ētiz se Labrīntš, ja kuolmõz ētiz ma ä’b mǟ’dlõ emīņ, kis se ētiz, ja si’z vȯ’ļ tǭla vaļmõz. Talveaja algusjärgud: esiteks oli see Jaak, Jaak heitis esimese kivi merre, talvekivi, teise heitis see Laurits, ja kolmanda heitis, ma ei mäleta enam, kes see heitis, ja siis oli talv valmis. ▫ Ziemas laika posmi: pirmais – tas bija Jāks, Jāks iemeta pirmo akmeni jūrā, ziemas akmeni, otro iemeta tas Labrencis, un trešo iemeta, es neatceros vairs, kurš iemeta, un tad bija ziema gatava. 86b13
|
jämp *94 s loll, rumal ▫ muļķis, dumiķis = loļ- midēgõst jämp vīțõ tī’edõ midagi lollisti teha ▫ kaut ko muļķīgi darīt; jämp mīelkõks rumala aruga ▫ muļķa prātā 1Kr4.10; KI5; 152.1
|
jeng *94 s
(a) hing, eluvaim ▫ dvēsele, gars - pūol jengkõks rištīng poolelus inimene ▫ pusdzīvs cilvēks; eņtš jeng andõ oma hing anda ▫ atdot dvēseli; eņtš jeng jettõ oma hing jätta ▫ atstāt dvēseli; eņtš jeng pǟlõ võttõ oma hingele võtta ▫ ņemt pie sirds; jengõ jettõ hinge heita ▫ izlaist garu; jengõ ulzõ sīedõ hinge välja süüa ▫ saēst sirdi; jengõ ulzõ võttõ hinge välja võtta ▫ novest kapā KK77a; KK78; Ap5.5
- Jeng u’m sizāl ku ta u’m je’lsõ. Hing on sees, kui ta on elus. ▫ Dvēsele ir iekšā, ja viņš ir dzīvs. Jeng lǟ’b ulzõ. Hing läheb välja. ▫ Dvēsele iziet ārā. Vīļa, sīe võtīzt, jeng set jetīzt. Vara, see võeti, hing vaid jäeti. ▫ Mantu, to paņēma, pliku [~ tikai] dvēseli atstāja. Ta eņtš jeng āndiz jarā sīe tīekõks. Ta andis oma hinge selle tööga. ▫ Viņš atdeva savu sirdi šim darbam. Ta jetīz eņtš jeng sīņõ. Ta jättis oma elu sinna. ▫ Viņš atstāja tur savu dvēseli. Alā võttõ seļļizt pattõ eņtš jeng pǟlõ! Ära võta sellist pattu oma hinge peale! ▫ Neuzņemies tādu grēku uz sirds! Ī’ž eņtš jengõ sa viedād ja je’lsõ sa ūod. Ise oma hinge sa vead ja elus sa oled. ▫ Pats savu garu tu velc, un dzīvs tu esi. Ānda mi’n jengõn armõ, la’z se jeng võigõ jengõ! Anna mu hingele rahu, et see hing võiks hingata! ▫ Dod manai dvēselei mieru, lai tā dvēsele var elpot! Ma laskūb si’n jeng ulzõ. Ma lasen su hinge välja. ▫ Es tevi nogalināšu [~ izlaidīšu tavu dvēseli ārā]. KK77; KK77b
(b) hing, hingetõmme, hingus ▫ elpa - jengõ vie’ddõ sisse hingata ▫ ievilkt elpu; jengõ võttõ hinge tagasi tõmmata ▫ atvilkt elpu
- Jeng īeb vi’zzõ. Hing jääb kinni. ▫ Elpa aizraujas. U’m pidāmõst jeng vizās. Tuleb pidada hinge kinni. ▫ Jāaiztur elpa. Ta kie’vtõb eņtš jeng ulzõ. Ta köhib oma hinge välja. ▫ Viņš izklepo savu elpu ārā. Ä’b sǭ jengõ tagān. Ei saa hinge tagasi. ▫ Nevar atgūt elpu. Jengõ viedīz, ne’i vȯ’ļ kärmi kurks. Hingas sügavalt sisse, nii oli kärbes kurgus. ▫ [Kā] ieelpoja, tā bija muša rīklē. Pe’rri jeng lekš ne’i pa pitkāld. Viimne hingetõmme läks nii pikalt. ▫ Pēdējā ieelpa bija tāda garāka. KK77a
(c) hing, hingeline ▫ dvēsele, cilvēks - jēngõd|āiga hingedeaeg ▫ veļu laiks
- jelābi jeng ~ je’lsõ jeng elav hing ▫ dzīva dvēsele 498.2
- Täs ä’b ūo mitī’dtõ jengõ. Siin pole mitte ühtki [elavat] hinge. ▫ Te nav nevienas dvēseles.
|
jeng|arm *94 s hingerahu ▫ dvēseles miers - Vȯlk tä’m jengarm! Olgu tal hingerahu! ▫ Lai viņš dus dvēseles mierā!
|
jeng|kard *94 s hingeaur ▫ dvaša - laskõ jengkardõ õhata hingeauru ▫ izpūst dvašu KK78
|
| jeng|kurk *94 s hingekõri, hingetoru ▫ elpvads (anat.) |
jēngõd *94 s pl hingedeaeg (mihklipäevast mardipäevani) ▫ veļu laiks (no Miķeļiem līdz Mārtiņiem) (folkl.) = jēngõd|āiga- Si’gži at jēngõd. Sügiseti on hingedeaeg. ▫ Rudeņos ir veļu laiks. Mēg pidīzmõ jēngidi. Me pidasime hingedeaega. ▫ Mēs svinējām veļu laiku. 74.38
|
| je’ngõd|ain *94 s kiudaine ▫ šķiedrviela EIIIa |
| jǭra|kaits *94 s järvevaht ▫ ezera uzraugs J11 |
jõugõ|laid *94 s liivamadalik ▫ smilšu sēklis - Kūolka jūrsõ u’m se jõugõlaid Kūolka nanās rāndast bǭik sǭņi. Kūolka juures on see liivamadalik Kūolka ninal rannast paagini. ▫ Pie Kolkas ir tas smilšu sēklis Kolkasragā no jūrmalas līdz bākai. 86a6
|
| juļk *94 s julk ▫ strumpulis, struņķis |
jurg *94 adj
(a) kare ▫ raupjš - Vīla u’m jurg, seļļi va’imi rǭz, vīla ä’b ūo ne’i pī’emdi. Vill on kare, selline natuke terav, vill ei ole nii pehme. ▫ Vilna ir raupja, tāda asa nedaudz, vilna nav tik mīksta. Mingiz lambõn u’m seļļi jurg vīla. Mõnel lambal on selline kare vill. ▫ Dažām aitām ir tāda raupja vilna.
(b) jäme ▫ biezs, rupjš - Jurg lānga – seļļi jo ja’mdõ lānga. Jäme lõng – selline jämedam lõng. ▫ Rupja dzija – tāda biezāka dzija.
|
| kais *94 s allapanu ▫ pakaiši |
kaits *94 s
(a) kaitse ▫ aizsardzība - Pa’n midāgõd pǟ’zõ kaitsõks pǟva je’dst. Pane midagi pähe kaitseks päikse eest. ▫ Uzliec kaut ko galvā aizsardzībai pret sauli.
(b) vaht -i ▫ aizsargs, sargs - rubīž|kaits piirivalvur ▫ robežsargs Poulīn
|
| kalā|mī’e|suoļm *94 s kalurisõlm ▫ jūrnieku mezgls (mar.) KK78b66 = rišt|suoļm |
| kalg 1 *94 s kirme ▫ plāna kārtiņa |
| kalg 2 *94 s kae ▫ glaukoma |
kand *94 s känd ▫ celms - kāndidi murdõ kände kaaluda ▫ lauzt celmus
|
| kaņīp|lind *94 s kanepilind ▫ kaņepītis (Carduelis cannabina) 85.4 |
| kaņšt *94 s kants ▫ cietoksnis, skansts |
kard *94 s
(a) hais ▫ smaka - sitā|kard sitahais ▫ mēslu smaka 79.5
- ä’bjõvā kard halb hais ▫ slikta smaka
- Tubās u’m kuorbõn kard. Toas on kõrbehais. ▫ Istabā ir sviluma smaka. KK78.3
(b) lõhn ▫ smarža - lǟlam kard raske lõhn ▫ smaga smarža; ma’gḑi kard magus lõhn ▫ salda smarža 79.5; Ef5.2
- Tūoimkizõn u’m lǟlam kard. Toomingal on raske lõhn. ▫ Ievai ir smaga smarža. Ma tūndõb knaššõ kardõ. Ma tunnen head lõhna. ▫ Es jūtu skaistu smaržu.
|
| kärp *94 s karp ▫ kārba |
| kēņig|vald *94 s kuningriik ▫ ķēniņvalsts Hb11.33 |
kerk 1 *94 s
(a) kilk, tirts ▫ circenis, sienāzis - āina|kerk rohutirts ▫ sienāzis; tubā|kerk kilk ▫ mājas circenis
- Sä, kerk, si’nnõn luiz ambõ, ānda mi’nnõn tieroudiz ambõ! Säh, kilk, sulle luine hammas, anna mulle terashammas! ▫ Še, circeni, tev kaula zobs, dod man tērauda zobu! Mi’nnõn lōlabõd kērkõd pǟsõ. Mul laulavad kilgid peas. ▫ Man circeņi dzied galvā.
(b) merikilk ▫ grēvis (Mesidothea entomon) |
| kerk 2 *94 s kirvenokk ▫ cirvja asmens > tierā 279.9 |
| kielk *94 s kelk ▫ ragaviņas |
| kīel|murd *94 s keelemurre ▫ izloksne, dialekts (lingv.) |
kild *94 s
(a) laast ▫ skaida - ēviļ|kild höövlilaast ▫ ēveļskaida PK88.2
- kīldidi kuoŗŗõ laaste korjata ▫ lasīt skaidas
- Kus pūdõ ra’dļõb, sǟ’l kīldõd pu’ddõbõd. Kus puud raiutakse, seal laastud pudenevad. ▫ Kur koku cērt, tur skaidas lec.
(b) kilp ▫ vairogs = kiļb |
| kiļb *94 s kilp ▫ vairogs Ef6.16 = kild (b) |
kiļm *94 s külimit ▫ sieks - Ī’ds vakās u’m vȯnd kim kiļmõ. Ühes vakas on olnud kümme külimittu. ▫ Vienā vakā ir bijuši desmit sieki. Kiļmõks āigiz ka jo’vḑi ja tie’rrõ. Külimituga mõõdeti ka jahu ja teri. ▫ Ar sieku mērīja arī miltus un graudus.
|
kiļp *94 s väike lest ▫ maza bute - Kīļpõd ta ildīņ ētiz mie’rrõ tā’giž. Väiksed lestad heitis ta otsekohe merre tagasi. ▫ Mazās butes viņš tūlīt iemeta atpakaļ jūrā. JL87
|
kimp 1 *94 s kimp ▫ pušķis - puțkõd kimp, ikš buket lillekimp, üks bukett ▫ ziedu pušķis, viena buķete
|
kimp 2 *94 s
(a) kimbatus, kimp ▫ ķeza, sprukas - kimpõ īedõ kimpu [~ kimbatusse] jääda ▫ nokļūt ķezā; kimpõ pānda kimbatusse panna ▫ ievilkt ķezā; kimpõ sǭdõ kimbatusse sattuda ▫ iekulties ķezā; kimpsõ vȱlda kimpus [~ kimbatuses] olla ▫ būt sprukās
- Ma ei kimpõ, īeb ne’i ku vi’zzõ, ä’b sǭ vāldiņ. Ma jäin kimbatusse, jään nagu kinni, ei saa lahti. ▫ Es nonācu ķezā, palieku tā kā iestrēdzis, netieku vaļā. Ma panāb si’n kimpõ. Ma panen su kimbatusse. ▫ Es iedzenu tevi sprukās. KK77a
(b) pahandus ▫ nepatikšanas - Ma ei si’nkõks kimpõ, mēg rīdļõm. Ma jäin sinuga kimpu, me tülitseme. ▫ Es nonācu ar tevi nepatikšanās, mēs strīdamies.
(c) rahutus ▫ nemiers - nemē kimpõks i’ļļõ võttõd nagu rahutusest üle käidud ▫ kā nemiera pārņemts HG30
|
| kirb *94 s kõrvits ▫ ķirbis (Cucurbita pepo) |
| kiršt *94 s kirst ▫ šķirsts |
| kirt *94 s kirs ▫ plāna ledus kārtiņa |
klink *94 s
(a) ukse käepide, link ▫ durvju rokturis, kliņķis
(b) pöör ▫ šotvinča (mar.) |
| knaš|kard *94 s lõhn ▫ smarža |
| koļk *94 s kolk (seal, lehmal) ▫ klabeklis (etn.) 79.11 |
| komps *94 s komps ▫ pauna |
kork *94 s kork ▫ korķis ≈ kuork- potīļ|kork pudelikork ▫ pudeles korķis; võrgõ|kork võrgu kork ▫ tīkla pludiņš
|
| kuntõrband *94 s salakaubandus ▫ kontrabanda |
| kuņšt *94 s kunst ▫ māksla |
| kuo’d|jeng *94 s majavaim ▫ mājas gars (folkl.) |
| kuo’d|lind *94 s kodulind ▫ mājputns |
| kūoldõb|serk *94 s surisärk ▫ mirstamais krekls |
| kūora|aršt *94 s kõrvaarst ▫ ausu ārsts |
kuork *94 s kork ▫ korķis ≈ kork- Panāb potīļõn kuork pǟlõ, propūb tä’m vi’zzõ. Pannakse pudelile kork peale, korgitakse see kinni. ▫ Uzliek pudelei korķī virsū, aizkorķē to. KK78b20
|
kurg *94 s kurg ▫ dzērve (Grus grus) ≈ kūrgõz- Si’z, ku kūrgõd lǟ’bõd je’dspēḑõn, si’z ne jo lǟ’bõd knǭšõs. Siis kui kured lähevad ära, siis nad ju lähevad „haagis”. ▫ Tad, kad dzērves dodas projām, tad viņas jau iet kāsī. PK88.14
|
kurk *94 s kurk -u, kõri ▫ rīkle - īel|kurk kõrineel ▫ balsene; jeng|kurk hingetoru ▫ elpvads; sīedõb|kurk suuneel, söögitoru ▫ rīkle, barības vads E3 a
- amāl kurkõl ouŗõ täiest kõrist kisendada ▫ brēkt pilnā rīklē; kurk jū’r kargõ kõrri karata ▫ ķerties pie rīkles; kurkõ akkõ kõrri hakata ▫ mesties pie rīkles KK77 a
- Ku jõvā kurk u’m, võib jõvīst rõkāndõ ja loulõ ne’i ku kik. Kui on hea kurk, võib hästi rääkida ja laulda nagu kukk. ▫ Ja ir laba rīkle, var labi runāt un dziedāt kā gailis. Sumār īeb kurkõ. Raasuke jääb kurku kinni. ▫ Druska ieķeras rīklē. Se mi’nnõn u’m kurkstõ sǭņõ. Mul on sellest kõrini. ▫ Tas man ir līdz kaklam. KK77 a
|
| kurk|suoļm *94 s kõrisõlm ▫ balsenes izcilnis, ādamābols (anat.) |
laid 1 *94 s kehvel, nasv ▫ sēklis - jõugõ laid kehvel ▫ smilšu sēklis
- Pațīkmõ vastõ u’m lāididi. Pațīkmõ vastas on nasvu. ▫ Iepretim Ovišiem ir sēkļi. 86a6
|
laid 2 *94 adj
(a) lausk, madal ▫ lēzens - laid tarīļ lausk taldrik ▫ lēzens šķīvis
(b) madal, mittekõrge ▫ zems - lāidõd kǟngad madalad kingad ▫ zemas kurpes LK
(c) madal, mittesügav ▫ sekls - laid ve’ž madal vesi ▫ sekls ūdens 86a6
|
| laik 1 *94 s lauk ▫ loks (augs) > lōka |
laik 2 *94 adj lauk (loom valge otsmikulaiguga) ▫ lauks (dzīvnieks) - laik i’bbi lauk hobune ▫ lauks zirgs
|
| laist *94 s hiilgus, läige ▫ mirdzums, spīdums, laistīšanās |
| lamp *94 s lamp ▫ lampa |
land *94 s loik ▫ peļķe - vī’mõ|land vihmaveeloik ▫ lietus ūdens peļķe KK78.1
|
| laps|mäng *94 s lapsemäng ▫ bērnu rotaļa |
lemp 1 *94 s mühakas ▫ lempis - Lemp u’m seļļi sangdõ, kis midāgõst ä’b tīeda un ä’b mūošta. Mühakas on selline juhm, kes midagi ei tea ega mõista. ▫ Lempis ir tāds neattapīgs, kas neko nezina un nesaprot. KK77b
|
| lemp 2 *94 adj mühaklik, matslik ▫ lempīgs |
| liepā|lind *94 s liblikas ▫ tauriņš J5 = libā|labā, li’b|la’bbiņ, liepā|linki |
lind 1 *94 s lind ▫ putns - lōlaji|lind laululind ▫ dziedātājputns
- Pūstõ lind, li’nnist tī’bõd – puŗŗõnikā. Puust lind, linast tiivad – purjekas. ▫ Koka putns, linu spārni– burinieks. Ne’iku lind, lōlab ī’dtõ loulõ ī’dstī’d. Nagu lind, laulab üht laulu ühtelugu. ▫ Tā kā putns, dzied vienu dziesmu arvien.
|
lind 2 *94 s mesilaspere ▫ bišu saime = aim (b)- Ta pidāb līndidi. Ta peab mesilasi. ▫ Viņš tur bites. 79/9
|
| lōda|lamp *94 s laualamp ▫ galda lampa |
| lōlaji|lind *94 s laululind ▫ dziedātājputns |
| lopāndõks|merk *94 s lõppeesmärk ▫ galamērķis |
| lõnks *94 s lõmps, suutäis ▫ kumoss |
| lūdõ|tink *94 s luuakonts ▫ nodilušas zaru slotas strupulis |
| lū|murd *94 s luumurd ▫ kaula lūzums EIIIc |
luoik 1 *94 s
(a) nõgu, org ▫ grava, ieleja
(b) padu ▫ zemiene
(c) lohk ▫ gramba |
luoik 2 *94 adj madal ▫ zems - lūoikõd mǭd madalad maad ▫ zemas zemes 1986/17
|
| lūol|eļm *94 s luulepärl ▫ dzejas pērle HG32 |
| mail *94 s maim ▫ zivs mazulis, zivtele |
maits *94 s maitse ▫ garša, gaume - Se u’m mi’n maits pie’rrõ. See on minu maitse järgi. ▫ Tas ir manā gaumē.
|
| mänd *94 s noor mänd ▫ priedīte |
| mäng *94 s mäng ▫ spēle, rotaļa |
merk 1 *94 s
(a) kupp (võrgu ujuv otsamärk) ▫ tīkla mērķis (mar.) - Ānkar jū’r ētizt merk. Ankru juurde heideti kupp. ▫ Pie enkura iemeta mērķi. D6
(b) märk, tähis ▫ zīme, apzīmējums |
merk 2 *94 adj isesugune, kummaline ▫ savdabīgs, dīvains - Ta u’m merk rištīng. Ta on kummaline inimene. ▫ Viņš ir dīvains cilvēks.
|
| mie’d|taim *94 s meetaim ▫ medus augs |
| mie’r|kurk *94 s merekitsus ▫ jūras šaurums = mie’r|ǭ’dõm |
| mõtsā|jeng *94 s metsavaim ▫ vadātājs (folkl.) |
| mõtsā|kaits *94 s metsavaht ▫ mežsargs |
| mõtsā|lind *94 s metsalind ▫ meža putns |
mulk *94 s mulk -u ▫ caurums, atvere - Mulk u’m tarās, kus võib si’zzõl ja ulzõ kǟ’dõ. Mulk on aias, kust võib sisse ja välja käia. ▫ Caurums ir sētā, pa kuru var staigāt iekšā un ārā. 86a77
|
murd *94 s murre ▫ dialekts, izloksne (lingv.) - idālīvõd murd idaliivi murre ▫ austrumlībiešu izloksne K83
|
| naizt|aim *94 s naispere ▫ sieviešu saime |
| naizt|aršt *94 s naistearst ▫ ginekologs, sieviešu ārsts |
| nä’gțõks|mäng *94 s näitemäng ▫ izrāde 1Kr4.9 |
| nǟlga|koļk *94 s kooner ▫ skopulis, sīkstulis |
| nerts *94 s naarits ▫ ūdele (Mustela lutreola) 86a5 |
| ni’gļizt|aim *94 s mesilaspere ▫ bišu spiets |
| norm *94 s norm ▫ norma |
| nǭțõ|tink *94 s kapsatünk, kapsajuurikas ▫ kāposta kacens |
| oksā|tink *94 s oksatünk ▫ zara stumbenis |
| ǭŗa|baļk *94 s harjapalk ▫ bendele, kores baļķis (etn.) |
| õrā|kard *94 s sikuhais ▫ āža smaka |
palg *94 s nägu, pale ▫ seja, vaigs - palgstõ palgõ palgest palgesse ▫ vaigu vaigā; palgstõ tundõ näo järgi ära tunda ▫ pazīt pēc sejas; palg gīrbaļțimi näomoonutus, grimass ▫ grimase 1Kr13.12; EIIIa
|
| park *94 s park ▫ parks |
| pǟ|aŗšt *94 s peaarst ▫ galvenais ārsts |
| peppõr|mints *94 s piparmünt ▫ piparmētra (Mentha piperita) |
| piedāg|lind *94 s metsvint ▫ žubīte (Fringilla coelebs) 85/4 |
| pilk *94 s pilk ▫ skats |
| pīņdõb|benk *94 s piinapink ▫ moku sols |
pirg *94 s peerg, pird ▫ skals - pirgi kīskõ peergu kiskuda ▫ plēst skalus
|
| piuk *94 s piuks ▫ pīkstiens |
pivā|lind *94 s toonekurg ▫ stārķis (Ciconia ciconia) 79/2- mustā pivālind must toonekurg (Ciconia nigra) ▫ melnais stārķis
|
plet|serk *94 s triiksärk ▫ virskrekls, pletkrekls - Pāldiž at pletsērkõd, kērabizt un strīplimizt. Praegu on triiksärgid, kirjud ja triibulised. ▫ Patlaban ir virskrekli, raibi un strīpaini. KK78b35
|
plint *94 s püss ▫ šautene, plinte ≈ flint- Plintõn attõ kik ja kēļ. Püssil on kukk ja trikkel. ▫ Šautenei ir gailis un mēlīte.
|
pļänk *94 adj vilets, närune, plänks ▫ nožēlojams - Pastāl jo pļänk u’m, ä’b ūo knaš. Pastel ju vilets on, ei ole ilus. ▫ Pastala jau ir nožēlojama, nav skaista. KK78a21
|
| potīļ|kork *94 s pudelikork ▫ pudeles korķis |
| pȯlg *94 s põlg, põlgus ▫ nicinājums |
| pȯrt|suoļm *94 s hoorasõlm ▫ paklīdenes mezgls |
pū|alg *94 s puuhalg ▫ pagale - Ǭ’j pierāst pūālgõd vȯ’ļtõ lītõd, plīț pierāst pitkād. Ahju jaoks olid puuhalud lühikesed, pliidi jaoks pikad. ▫ Krāsnij koka pagales bija īsas, plītij garas. 1986/16
|
| pulk *94 s polk, rügement ▫ pulks |
| puņp *94 s pump ▫ sūknis, pumpis |
pūol|rink *94 s poolring ▫ pusaplis - pūolrinkõks istõ poolringis istuda ▫ sēdēt pusaplī 2L15
|
pū|tink *94 s puutünk ▫ žagaru slota, kancis - Tabār u’m ne’iku pūtink tagān. Saba on nagu puutünk taga. ▫ Aste ir kā žagaru slota aizmugurē. KK77 a
|
| raņg *94 s rong ▫ vilciens |
rink *94 s
(a) ring, sõõr ▫ aplis, riņķis - Lapst mǟngabõd rinksõ. Lapsed mängivad ringis. ▫ Bērni rotaļājas aplī. Kieuž sadāb ne’i knaššõ seļļižiz rīnkiz. Köis kukub nii ilusti sellistesse ringidesse. ▫ Virve tā skaisti krīt tādos apļos.
(b) rõngas ▫ gredzens - sūr õ’bdi rink suormsõ suur hõbedane rõngas sõrmes ▫ liels sudraba gredzens pirkstā KK78
- Ānkaŗ rink jū’rõ sidāb ānkaŗkieud. Ankrurõnga külge seotakse ankruköis. ▫ Pie enkura riņķa piesien enkurtauvu.
|
| rink|mäng *94 s ringmäng ▫ rotaļa aplī |
| rišt|suoļm *94 s kalurisõlm ▫ jūrnieku mezgls (mar.) = kalā|mī’e|suoļm |
rōda|rink *94 s raudrõngas ▫ dzelzs gredzens - Ǟrgan panāb rōdarink na’nnõ, rinkõz panāb kieud. Pullile pannakse raudrõngas ninasse, rõngasse pannakse köis. ▫ Bullim liek dzelzs gredzenu degunā, gredzenā ieliek virvi. KK77 a
|
| rovā|siļk *94 s kevadräim ▫ pavasarī nārstojoša reņģe |
| rõk|ain *94 s kõneaine ▫ viela sarunai |
| rubīž|kaits *94 s piirivalvur ▫ robežsargs = rubīž|vakț |
| rugā|siļk *94 s sügisräim ▫ rudens reņģe (Clupea harengus membras autumnalis) |
rump *94 s kere ▫ rumpis, ķermenis - Rump vȯ’ļ i’lzõ paistõn ne’iku ǟrga. Kere oli üles paistetanud nagu härg. ▫ Rumpis bija uzblīdis kā vērsis. Ǭ’rõnd at rump immõr. Riided on keha ümber. ▫ Apģērbs ir ap ķermeni. KK78
|
runts *94 s kõuts ▫ runcis - Runts u’m ne’iku kēņig. Kõuts on nagu kuningas. ▫ Runcis ir kā karalis. KK78a19
|
| sāina|baļk *94 s seinapalk ▫ sienas baļķis |
särg *94 s
(a) särg ▫ rauda (Rutilus rutilus)
(b) roosärg ▫ rudulis (Scardinius erythrophthalmus) |
| särn *94 s saar ▫ osis (Fraxinus excelsior) > sǟrna |
serk *94 s särk ▫ krekls - a’lli||serk alussärk ▫ apakškrekls J20
- li’nnizt sērkõd linased särgid ▫ linu krekli; sērkidi pie’zzõ särke pesta ▫ mazgāt kreklus
- Ta u’m perīz serk andõn jarā. Ta on viimse särgi andnud ära. ▫ Viņš ir atdevis projām pēdējo kreklu. KK77 a
|
| sidām|arm *94 s südamerahu ▫ sirdsmiers |
sīedõb|kurk *94 s
(a) suuneel ▫ rīkle (anat.) S
(b) söögitoru ▫ barības vads (anat.) S = sīem|kurk |
| sīem|kurk *94 s söögitoru ▫ barības vads (anat.) = sīedõb|kurk |
sīlma|pilk *94 s silmapilk ▫ acumirklis - Vȯ’ddõl, sīlmapilksõ līb jūsõ! Oota, silmapilk on kohal [~ juures]! ▫ Gaidi, acumirklī būs klāt! KK77b
|
siļg *94 s
(a) sülg ▫ siekalas
(b) sülitis ▫ spļaudekļi E3A |
siļk *94 s silk, räim ▫ reņģe (Clupea harengus membras) - ne’iku sīlkõd pitsõ nagu silgud pütis ▫ kā reņģes mucā KK77 a
- Tūrskad ūndad pǟl panāb sīļkidi: ī’edõb sīļkõd pīenõks ja panāb seļļizt siļktēmpõd ūnda pǟl. Tursaõngede peale pannakse räimi: lõigatakse räimed peeneks ja pannakse sellised silgutükid õnge otsa. ▫ Uz mencu makšķerēm liek reņģes: smalki sagriež reņģes un uzliek tādus reņģu strupuļus uz makšķeres. D22
|
| sīļkõd|kärp *94 s silgukarp ▫ reņģu kārba |
| sīpõl|tāimõd *94 s pl sibultaimed ▫ sīpolaugi EIIIg |
| sitā|kard *94 s sitahais ▫ mēslu smaka 79/5 |
| skarn *94 s lihakarn ▫ skārnis (etn.) = vȯzā|tõrg |
| skrõu|benk *94 s höövelpink, kruupink ▫ ēvelsols |
| skūol|benk *94 s koolipink ▫ skolas sols |
strink *94 s kaalikas ▫ kālis (Brassica napus var. napobrassica) ≈ trink- Strīnkõd attõ ma’gḑõd. Kaalikad on maitsvad. ▫ Kāļi ir garšīgi. KK78
|
sulg *94 s nohu ▫ iesnas (med.) - sulgõ sǭdõ nohu saada ▫ dabūt iesnas
|
| suoļg *94 s prees, sõlg ▫ sakta |
suoļm *94 s sõlm ▫ mezgls - kalā|mī’e|suoļm kalurisõlm ▫ jūrnieku mezgls; pȯrt|suoļm hoorasõlm ▫ bētiņmezgls; vie’dtõb|suoļm jooksev sõlm ▫ slīdošais mezgls, savelkams mezgls; vī’emõr|suoļm seasõrg ▫ cūkas mezgls
- Suoļm u’m vi’zzõ viedāmõst ja vāldiž tī’emõst. Sõlm tuleb kinni tõmmata ja lahti teha. ▫ Mezgls jāaizvelk ciet un jāattaisa vaļā. Ma sidīz šnūorõd suoļmõ. Ma sidusin nöörid sõlme. ▫ Es sasēju virves mezglā. Ma viedāb suoļm vi’zzõ. Ma vean sõlme kinni. ▫ Es aizvelku mezglu ciet. Ma te’i sūoļmõd vāldiņ. Ma tegin sõlmed lahti ▫ Es atraisīju mezglus vaļā. KK78b68; KK78b28
|
sviļp *94 s vile ▫ svilpe - Pīenti ne’iku sviļp. Peenike kui vile. ▫ Tievs kā svilpe. KK78 a
|
| šilt *94 s silt ▫ izkārtne |
| škink *94 s kingitus ▫ dāvana |
| šteng *94 s teng -i ▫ štenga (mar.) |
štork *94 s toonekurg ▫ stārķis (Ciconia) > pivālind- ne’iku štork nagu toonekurg ▫ kā stārķis KK78a18
|
| tabār|laik *94 s sabarakk ▫ līdzskrējējs |
| tabār|merk *94 s kupp võrgujada lõpus ▫ mērķis tīklu jedas galā (mar) |
taim *94 s
(a) taim ▫ augs - U’m seļļi mingi taim, mis kazāb jǭras. On mingi selline taim, mis kasvab järves. ▫ Ir kaut kāds tāds augs, kas aug ezerā. 152.2/10
(b) istik ▫ stāds |
| tank *94 s tank ▫ tanks |
| tazā|baļk *94 s pruss ▫ brusa EIIIf |
| ... |
