je’llõ 1 ¤13 vt
(a) töötada, tegeleda ▫ strādāt, nodarboties - ainõ je’llõ ~ je’llõ āinaks heina teha ▫ vākt sienu; je’llõ rī’jkõks rehetöid teha ▫ veikt rijas darbus; je’llõ amā joudkõks (~ amāl joudõl) töötada kõigest jõust ▫ strādāt no visa spēka KK78; KK77a
- Ta sugīd ä’b või je’llõ. Ta sugugi ei või töötada. ▫ Viņš nemaz nevar strādāt. Līvõ kēravīļa lūojid āt je’llõnd kīel kõrdõlpa’nmizõks. Liivi kirjavara loojad on tegelenud keelekorraldusega. ▫ Lībiešu rakstniecības veidotāji ir nodarbojušies ar valodas normēšanu. Ta jelīz sportõks. Ta tegeles spordiga. ▫ Viņš nodarbojās ar sportu. U’m je’llõn ne’i, ku nǭ’gõ tū’gõb. On töötanud nii, et nahk suitseb. ▫ Ir strādājis tā, ka āda kūp. U’m je’llõn ne’i, ku sīlmad pu’nnizt. On töötanud nii, et silmad punased. ▫ Ir strādājis tā, ka acis sarkanas. KK77a; K85"
(b) teha ▫ darīt - Ta īrgõb je’llõ tīedõ. Ta hakkab tööd tegema. ▫ Viņš sāk darīt darbu. Ta jelāb rištīngõks seis brīnõmtõ. Ta teeb inimesega seitse imet. ▫ Viņš dara ar cilvēku septiņus brīnumus. Ne’i u’m tīedõ je’llõn, ku nǭgõ u’m sǟlgas ka’žži. Nii on tööd teinud, et nahk on seljas märg. ▫ Tā ir darbu darījis, ka āda uz muguras ir slapja. KK77a
|
je’llõ 2 ¤13 vt käia, käärida ▫ rūgt - Vȯ’llõ īrgõb je’llõ. Õlu hakkab käima. ▫ Alus sāk rūgt. Vȯ’l jelāb. Õlu käib. ▫ Alus rūgst.
|
je’llõ 3 ¤13 vi
(a) elada ▫ dzīvot - kuo’nnõ, rāndas je’llõ kodus, rannas elada ▫ dzīvot mājās, jūrmalā
- Kǭrli jelāb Sīkrõgõl. Kǭrli elab Sīkrõgis. ▫ Kārlis dzīvo Sīkragā. Ta tuļ Sīkrõgõl jelām. Ta tuli Sīkrõgi elama. ▫ Viņš atnāca dzīvot uz Sīkragu. Tuoi suodā, mis mä’d kazām sai le’bbõ jelām, tuoi līvliztõn jemīņ vaijõ. Teine sõda, mis meie põlvkond pidi läbi elama, tõi liivlastele rohkem vaeva. ▫ Otrais karš, kurš mūsu paaudzei bija jāpiedzīvo, atnesa lībiešiem vairāk posta. Jegāī’dõn u’m jelāmõst eņtš pie’rrõ. Igaüks peab elama enese järgi. ▫ Katram ir jādzīvo pa savam. Ma jelāb ne’i ku jemā ripsõ. Ma elan nagu ema süles. ▫ Es dzīvoju kā mātes klēpī. Ku rištīng jelāb ne’i ku kik nanā pǟl, si’z ta jegāl āigal võib li’bštõ. Kui inimene elab nagu kukenoka peal, siis ta võib igal ajal libastada. ▫ Ja cilvēks dzīvo kā uz gaiļa knābja, viņš var jebkurā laikā paslīdēt. Ma ne’i ku kǭ’d tu’l va’isõ jelāb, ī’dst irm un tuoist irm. Ma elan nagu kahe tule vahel, ühest hirm ja teisest hirm. ▫ Es dzīvoju kā starp diviem uguņiem, no viena bail un no otra bail. Jelāb ne’i ku kuoț sizāl. Elab nagu kotis. ▫ Dzīvo kā maisā. Ne’i ku tu’lka’jsõ jelāb, ä’b või mõitizõks tǟnda sǭdõ. Elab nagu tulekahjus, ei või teistsuguseks teda saada. ▫ Dzīvo kā ugunsgrēkā, nevar viņu padarīt citādu. Ta jelāb ne’i ku tijā tūļ (~ ne’i ku tūl pǟl). Ta elab nagu tühi tuul (~ nagu tuule peal). ▫ Viņš dzīvo kā tukšs vējš (~ kā uz vēja). Ma jelāb ne’i ku u’ņštä’bbiz. Ma elan nagu unes. ▫ Es dzīvoju kā sapnī. Ne ne’i ku kaš pi’ņņõks jelābõd. Need elavad nagu kass koeraga. ▫ Viņi dzīvo kā kaķis ar suni. Ne jelābõd ne’i ku piņīd. Need elavad kui koerad. ▫ Viņi dzīvo kā suņi. KK77a; KK77b; KK78; VS36
(b) toime tulla ▫ tikt galā - Jālga u’m jarā pūdõn, ä’b või tä’mkõks je’llõ. Jalg on tuimaks jäänud, ei või sellega toime tulla. ▫ Kāja ir notirpusi, nevar ar to tikt galā. KK78
(c) asustada ▫ apdzīvot - līvližist i’ļļõ je’ltõd teritorij liivlaste poolt asustatud maa-ala ▫ lībiešu apdzīvotā teritorija
|
ka’zzõ ¤13 vi kasvada ▫ augt - si’zzõl ka’zzõ sisse kasvada ▫ ieaugt; sūrõks ka’zzõ suureks kasvada ▫ izaugt lielam; vi’zzõ ka’zzõ kinni kasvada ▫ aizaugt J20; KK77a
- Paldīņ Tsä’lmõt jo’ug u’m vi’zzõ ka’zzõn. Nüüd on Tsälmõti jõgi kinni kasvanud. ▫ Tagad Celmupe ir aizaugusi. Se kazāb ku sēņ: tämpõ ä’b ūo, mūpõ līb pūolkuijõn. See kasvab kui seen: täna ei ole, homme on poolkuivanud. ▫ Tas aug kā sēne: šodien nav, rīt būs pa pusei izžuvis. Vȭrõzlejā kazāb si’zzõl. Liigliha kasvab sisse. ▫ Liekā gaļa ieaug iekšā. KK77a
|
pa’llõ 3 ¤13 vi
(a) põleda ▫ degt - pa’llõ pū’ojõ jū’r kõrbeda [~ põleda] põhja ▫ piedegt pie dibena KK77 a
- Je’l palīz jarā. Hoone põles maha. ▫ Dzīvojamā māja nodega. Se je’llõ tu’lstõ palāb. See elumaja põleb tules [~ tulest]. ▫ Tā dzīvojamā māja deg ugunī [~ sadeg no uguns]. Nī’em palāb si’zzõl. Lehm põleb sisse. ▫ Govs sadeg [kūtī]. Alt ǭ’j palām! Pane ahi põlema! ▫ Iekur krāsni! Sīemnāiga palāb jū’rõ. Söök kõrbeb põhja. ▫ Ēdiens piedeg. KK78.3; KK34II11
(b) küdeda ▫ kurēties - Ǭ’j palāb. Ahi köeb. ▫ Krāsns kuras.
|
sõ’vvõ 2 ¤13 vt sügada, kaapida ▫ kasīt - ki’rrõ sõ’vvõ kukalt sügada ▫ kasīt pakausi
- Ta sõvāb na’nnõ. Ta sügab nina. ▫ Viņš kasa degunu. Mi’n sǟlga sõ’vlõb, ma sõvāb sälgõ. Mu selg sügeleb, ma sügan selga. ▫ Mana mugura niez, es kasu muguru. KK78b28
|
ta’ggõ ¤13 vt
(a) taguda, lüüa ▫ sist - latīņ kīeldõ pǟ’zõ ta’ggõ ladina keelt pähe taguda ▫ kalt galvā latīņu valodu JL68
- Tagāb vazārõks pi’ds laktõ. Taotakse vasaraga vastu alasit. ▫ Sit ar veseri pa laktu.
(b) taguda, sepistada ▫ kalt - mȭkõ ta’ggõ mõõka sepistada ▫ kalt zobenu; õ’bdõ ta’ggõ hõbedat sepistada ▫ kalt sudrabu; ulzõ ta’ggõ välja taguda ▫ izkalt
- Rōdast tagāb a’žḑi. Rauast taotakse asju. ▫ No dzelzs kaļ lietas. Tagāb kabaļi ulzõ. Taotakse tükke välja. ▫ Izkaļ gabalus. Vanāst vȯ’ļtõ ta’gdõd vikātõd. Vanasti olid sepistatud vikatid. ▫ Senāk bija kaltas izkaptis. Ē’ņõz tagāb. Rähn toksib. ▫ Dzenis kaļ. KK78b40; 86.51
(c) rautada ▫ apkalt - ibīzt ta’ggõ hobust rautada ▫ apkalt zirgu; rattidi ta’ggõ vankrit rautada ▫ apkalt ratus
- Lǟ’b ibīztõ tagām, u’m pa’nmõst rōdad jū’rõ. Minnakse hobust rautama, peab panema rauad alla [~ juurde]. ▫ Iet apkalt zirgu, jāpieliek pakavi. Ta tagīz ne’ije’n ibīži. Ta rautas nii palju hobuseid. ▫ Viņš apkala tik daudz zirgu. KK78b4
|
va’llõ 1 ¤13 vt kallata, valada ▫ liet, bērt - jarā va’llõ ära kallata ▫ noliet; jū’rõ va’llõ juurde kallata ▫ pieliet; mǭ’zõ va’llõ maha kallata ▫ izliet; pǟlõ va’llõ peale valada ▫ uzliet; si’zzõl va’llõ sisse kallata ▫ ieliet KK78
- Ma valāb ī’dstõ rīstõst tuoiz rīst si’zzõl ja krūzõst vietā pǟlõ. Ma valan ühest nõus teise nõu sisse ja kruusist vett peale. ▫ Es no viena trauka leju otrā un no krūzes ūdeni virsū. Ne’ije’n vietā va’ltõd! Nii palju vett valatud! ▫ Tik daudz ūdens izliets! I’ļ kä’d ä’b tū’oḑ va’llõ tuoizõn brāndiļt potīļõst, si’z jūoji āndab valājizõn i’ļ sīlmad. Tagantkätt ei tohi teisele viina pudelist valada, siis annab jooja valajale üle silmade. ▫ Pār roku nedrīkst liet otram degvīnu no pudeles, tad dzērājs dod lējējam pa acīm. Ǭŗad valābõd. Leetseljakutel murduvad [~ valavad] lained. ▫ Sēkļi bango. KK78b51; 86.58
|
