kouvõ 1 ¤17 vt
(a) kaevata ▫ rakt - i’lzõ kouvõ üles kaevata ▫ uzrakt; vāldiņ kouvõ lahti kaevata ▫ atrakt
- Kis tuoizõn oukõ kōvab, se ī’ž sīņõ sizzõl sadāb. Kes teisele auku kaevab, see ise sinna sisse kukub. ▫ Kas citam bedri rok, tas pats tajā iekšā iekrīt. Mī’ed lekštõ kōvam riek vāldiņ. Mehed läksid teed lahti kaevama. ▫ Vīri devās atrakt ceļu. KK78
(b) kaapida ▫ kārpīt - Ǟrga kōvab mǭdõ jālgaks, si’z ta rištīngtõ džutškõb ja boksūb. Härg kaevab maad jalaga, siis ta inimest toksib ja puksib. ▫ Vērsis kārpa zemi kājām, tad viņš cilvēku baksta un dunkā.
|
kouvõ 2 ¤17 vt puskida, kaevata ▫ badīt, iebadīt - Ǟrga kōviz tä’m jarā. Härg kaevas ta surnuks. ▫ Bullis nobadīja viņu.
|
loulõ ¤17 vt laulda ▫ dziedāt - lōlab ne’iku kik laulab nagu kukk ▫ dzied kā gailis KK77 a
- Ta knaššõ lōlab. Ta laulab ilusasti. ▫ Viņš skaisti dzied. Mēg lōlam ku’bsõ. Me laulame koos. ▫ Mēs dziedam kopā. Ta lōlab tūoizta loulõ: ma kītõb ne’i, ta kītõb ne’i. Ta laulab teist laulu: mina ütlen nii, tema ütleb naa. ▫ Viņš dzied citu dziesmu: es saku tā, viņš saka tā. Lapst lōlabõd ne’iku pešli’nkizt. Lapsed laulavad kui pääsukesed. ▫ Bērni dzied kā bezdelīgas. KK77b; KK78b48
|
