astõ ¤18 vi
(a) astuda, ronida ▫ kāpt, rāpties - i’lzõ astõ üles ronida ▫ uzkāpt; i’ļļõ astõ üle astuda ▫ pārkāpt; mǭ’zõ astõ maha ronida ▫ nokāpt
- Ta astāb strepīst i’lzõ ja mǭ’zõ. Ta astub trepist üles ja alla. ▫ Viņš kāpj pa trepēm augšā un lejā. Izā astīz laijõ. Isa astus paati. ▫ Tēvs iekāpa laivā. Polākõd vȯļt astõnd tarā pǟl. Poisid olid roninud tara peale. ▫ Zēni bija uzkāpuši uz žoga. Minā astīz ǭbõ i’lzõ. Mina ronisin haavapuu otsa. ▫ Es uzkāpu apsē. Pī’egiļnikād astīzt i’bbizt sälgõ. Õitsilised ronisid hobuste selga. ▫ Pieguļnieki uzkāpa zirgiem mugurā. Astīz varbõ pǟlõ, la’z ta vȯlkõ tīedaji. Astuti varba peale, et ta teaks [~ olgu teadja]. ▫ Uzkāpa uz kājas pirksta, lai viņš zinātu [~ būtu zinātājs]. Ma astāb si’n jālgad pǟlõ, la’z vȯlkõ daņtšõmõst. Ma astun su jalgadele, et peaks tantsima. ▫ Es kāpju tev uz kājām, lai būtu jādejo. KK77b; LF74.16; KK77a
(b) astuda, kõndida ▫ kāpties, stāties, iet - jū’rõ astõ juurde astuda ▫ pieiet klāt; kilgõ astõ kõrvale hoida ▫ pakāpties malā; si’zzõl astõ sisse astuda ▫ iestāties; vastõ astõ vastu astuda, vastu hakata ▫ stāties pretī 86a4; 2Tm3.5
- Ma astāb kuodāj. Ma kõnnin koju. ▫ Es eju mājās. Mȯ’lmõd astābõd sūrd samūdõks randõ . Mõlemad astuvad suurte sammudega randa. ▫ Abi lieliem soļiem iet uz krastu. Pūoga astāb izā vastõ. Poeg astub isa vastu. ▫ Dēls nostājas pret tēvu.
|
| epțõ ¤18 vt võrke üle vaadata ▫ pārbaudīt tīklus |
i’ļ|nustõ ¤18 vt tõlkida, ümber panna ▫ pārcelt, pārtulkot - Ta pa’ņ mi’nnõn i’ļnustām loulõ sūomõkīelst. Ta pani mind ümber panema laulu soome keelest. ▫ Viņš lika man pārcelt dziesmu no somu valodas. LVLR
|
istõ ¤18 vi istuda ▫ sēdēt - istāb kädūd ripsõ – si’z ta ä’b tī’e tīedõ, u’m ne’iku pū kabāl istub käed rüpes – siis ta tööd ei tee, on nagu puutükk ▫ sēž rokas klēpī [salicis] – tad viņš nedara darbu, ir kā koka gabals; istāb ne’iku ki’v pǟl – ku ä’b lik istub nagu kivi peal – kui ei liigu ▫ sēž kā uz akmens – kad nekustās; istāb ne’iku nõ’ggõld pǟl – ī’dst ī’d u’m īekõmõst istub nagu nõeltel – alatasa peab hüppama ▫ sēž kā uz adatām – arvien jālēkā; istāb ne’iku pū kand – kis kūožõst ä’b lik istub kui puukänd – kes paigalt ei liigu ▫ sēž kā koka celms – kas nekustās no vietas; istāb ne’iku sidūd pǟl – ī’dst ī’d likūb istub kui süte peal – alatasa liigub ▫ sēž kā uz oglēm – aizvien kustās KK77a
- Läpš istāb mi’n si’llõ. Laps istub minu sülle. ▫ Bērns iesēžas man klēpī. Läpš istāb mi’n si’lsõ. Laps istub minu süles. ▫ Bērns sēž man klēpī. Jemā panāb lapstā istām. Ema paneb last istuma. ▫ Māte nosēdina bērnu. Ta sai pandõd istām. Ta pandi istuma [vangi]. ▫ Viņš tika iesēdināts [cietumā].
|
| jarā|lieptõ ¤18 vt lepitada ▫ samierināt |
| jarā|nustõ ¤18 vt kõrvale jätta, hüljata ▫ atlikt malā, atmest |
kastõ ¤18 vt
(a) kasta ▫ laistīt, liet - Ta kastāb puțkidi. Ta kastab lilli. ▫ Viņš lej puķes. Ma kastāb puțkidi vie’dkõks. Ma kastan lilli veega. ▫ Es laistu puķes ar ūdeni. Leibõ u’m kastāmõst, ku panāb kukkiļi ǭ’jõ: si’z naizpūoļi tī’eb kädūd kažīzõks un tī’eb tazīzõks se kukīļ. Leiba peab kastma, kui pannakse pätse ahju: siis naisterahvas teeb käed märjaks ja teeb tasaseks selle pätsi. ▫ Maize ir jālaista, kad kukuļus liek krāsnī: tad sieviete saslapina rokas un nolīdzina to kukuli. Agā leibõ kastāb si’z tegīž kä’dkõks, ku ulzõ võtāb: panāb benk pǟlõ, si’z kastāb ja ǭ’rõn la’gtõb pǟlõ, si’z kūor u’m pī’emdi. Aga leiba kastetakse siis jälle käega, kui välja võetakse: pannakse pingile, siis kastetakse ja laotatakse riie peale, siis kooruke on pehme. ▫ Bet maizi laista tad atkal ar rokām, kad ņem ārā: uzliek uz sola, tad aplaista un uzklāj virsū drānu, tad garoza ir mīksta. PK88.12; KK78a54
(b) kasta, teha märjaks ▫ mērcēt, slapināt - Ta kastīz jālgad kažīzõks. Ta kastis jalad märjaks. ▫ Viņš samērcēja kājas. Alā kast eņtš ǭ’rõnd. Ära tee oma riideid märjaks. ▫ Nesaslapini savas drēbes. Ma kastāb lēbarazā si’zzõl. Ma kastan leiva rasva sisse. ▫ Es mērcēju maizi taukos.
|
| kuostõ 1 ¤18 vt kosta ▫ atbildēt, pateikt atbildi |
| kuostõ 2 ¤18 vi vastutada ▫ atbildēt, uzņemties atbildību |
| lieptõ ¤18 vt lepitada ▫ samierināt |
liktõ ¤18 vt
(a) liigutada ▫ kustināt - Mittõ kuorrõ ä’b liktā – ä’b ūo je’lsõ. Mitte kõrvagi ei liiguta – ei ole elus. ▫ Ne ausi nekustina – nav dzīvs. KK77 a
(b) liputada ▫ luncināt - Pi’ņ liktāb tabārtõ; nī’emõ ne’iī’ž liktāb tabārtõ . Koer liputab saba; lehm niisamuti liigutab saba. ▫ Suns luncina asti; govs arī tāpat kustina asti. KK78a68
|
loptõ ¤18 vt
(a) lõpetada ▫ beigt - skūolõ loptõ kooli lõpetada ▫ beigt skolu; tīedõ loptõ tööd lõpetada ▫ beigt darbu
- Ta loptīz kindõ. Ta lõpetas künni. ▫ Viņš beidza art. Ta loptīz tī’edõ re’jjõ. Ta lõpetas reha tegemise. ▫ Viņš beidza taisīt grābekli. Ta u’m eņtš tīe jarā loptõn. Ta on oma töö ära lõpetanud. ▫ Viņš ir savu darbu pabeidzis. KK78a70
(b) hukata, tappa ▫ nobeigt, nokaut - jarā loptõ lõppu peale teha ▫ nobeigt Mt22.7
- Ta loptīz eņtš sigā jarā. Ta tappis oma sea ära. ▫ Viņš nokāva savu cūku. KK78a70
|
| mǭ’zõ|pästõ ¤18 vt rakkest lahti võtta, rakkest päästa ▫ izjūgt |
nustõ ¤18 vt
(a) tõsta ▫ celt - ainõ nī’emõn angkõks je’ddõ nustõ heina lehmale hanguga ette tõsta ▫ ar dakšām celt sienu govij priekšā; īeldõ nustõ häält tõsta ▫ pacelt balsi; ki’v ki’v pǟlõ nustõ kivi kivi peale tõsta ▫ celt akmeni uz akmens; i’ļļõ nustõ tõlkida ▫ pārtulkot J7; L38.6
(b) kehitada ▫ raustīt - abīdi nustõ õlgu kehitada ▫ raustīt plecus
(c) heisata ▫ uzvilkt, pacelt - pla’ggõ nustõ lippu heisata ▫ uzvilkt karogu
|
pästõ ¤18 vt
(a) päästa ▫ glābt - Pästā, mis ve’l pästõ sǭb. Päästa, mis veel päästa annab. ▫ Glāb, kas vēl glābjams.
(b) lahti päästa ▫ atbrīvot, atlaist - mǭ’zõ pästõ lahti siduda ▫ atsiet; vāldiž pästõ lahti päästa ▫ atlaist vaļā; ibīzt pästõ hobust lahti rakendada ▫ izjūgt zirgu; vāldiņ pästõ lahti päästa, vabastada ▫ atsvabināt 8Ro21
- U’m lǟ’mõst pästām pi’ņ vāldiņ. Peab minema koera lahti päästma. ▫ Ir jāiet palaist vaļā suns. Pästām ibīz rattõd je’dstõ jarā. Rakendame [~ päästame] hobuse vankri eest lahti. ▫ Izjūdzam zirgu no ratiem. Ȭ’dõn pästāb jālgad mǭ’zõ. Õhtul võtab [~ päästab] jalad lahti [~ maha]. ▫ Vakarā noauj kājas. KK78b22
(c) lunastada ▫ pestīt |
pistõ 1 ¤18 vt pista ▫ bāzt - le’bbõ pistõ läbi pista ▫ bāzt cauri; si’zzõl pistõ sisse pista ▫ bāzt iekšā; kätā kabātõ pistõ kätt tasku pista ▫ bāzt roku kabatā; lešti pistõ lesti vardasse ajada ▫ vērt butes; mingizõn rǭ’dõ pistõ kellegi pistist anda ▫ kādu piekukuļot
- Ma pistāb lēba sū’zõ. Ma pistan leiva suhu. ▫ Es bāžu maizi mutē. Läpš pistāb jernõ na’nnõ. Laps pistab herne ninna. ▫ Bērns bāž zirni degunā. Pistā nõ’ggõl kierā si’zzõl! Pista nõel kera sisse! ▫ Iebāz adatu kamolā! KK78b14
|
ratstõ ¤18 vt
(a) ratsutada ▫ jāt - Ratstāb ibīztõ, lǟ’b ibīzõks ratsõl. Ratsutatakse hobust, minnakse hobusega ratsa. ▫ Jāj zirgu, dodas ar zirgu jāšus. Ratstāb ibīzõks, si’z aššõ võib lǟ’dõ. Ratsutatakse hobusega, siis võib kiiresti minna. ▫ Jāj ar zirgu, tad ātri var doties. KK78b23
(b) sugutada ▫ jāt (par dzimumattiecībām) |
repțõ ¤18 vt
(a) raputada, vangutada ▫ purināt, kratīt - pǟdõ repțõ pead raputada ▫ purināt galvu
- Paldīņ daņtšõs ro’vzt ēņtšta repțābõd. Praegu tantsides inimesed raputavad ennast. ▫ Tagad ļaudis dejojot kratās. Repțāgid põrm eņtš jālgad jūstõ jarā! Raputage tolm oma jalgadelt! ▫ Nopuriniet putekļus no savām kājām! Mt5 14
(b) raputada, puistata ▫ kaisīt, bērt - mǭ’zõ repțõ maha raputada ▫ nokaisīt; pǟlõ repțõ peale raputada ▫ uzbērt; jȭgta riek pǟl repțõ liiva teele raputada ▫ kaisīt smiltis uz ceļa KK78b24
|
uktõ ¤18 vt
(a) meelitada, peibutada ▫ vilināt, labināt - Jemān set kõrd vȯ’ļ tǟnda uktāmõst. Emal tuli mitu korda teda meelitada. ▫ Mātei vairākas reizes bija viņš jāpielabina. J16
(b) ergutada, virgutada ▫ mudināt - i’lzõ uktõ innustada ▫ pamudināt Lk23.5
(c) ässitada ▫ musināt - i’lzõ uktõ üles ässitada ▫ samusināt 2Kr9.2
|
ulz|vȯstõ ¤18 vt lunastada, välja osta ▫ izpirkt - eņtš sīdõ ulzvȯstõ oma süüd lunastada ▫ izpirkt savu vainu
|
vȯstõ ¤18 vt osta ▫ pirkt - si’zzõl vȯstõ sisse osta ▫ iepirkt; i’lzõ vȯstõ üles osta ▫ uzpirkt; ku’bbõ vȯstõ kokku osta ▫ sapirkt; ulzõ vȯstõ välja osta ▫ izpirkt
|
