ältõ ¤20 vt
(a) kiigutada, kõigutada, õõtsutada ▫ šūpot, šūpināt - jaļgi ältõ jalgu kiigutada ▫ šūpot kājas; la’jjõ ältõ paati kõigutada ▫ šūpot laivu
- Ta ǟlõb ja ǟltab ēņtšta. Ta kiigub ja kiigutab ennast. ▫ Viņš šūpojas un šūpo sevi. Lāinõd ǟltabõd. Lained õõtsutavad. ▫ Viļņi šūpo. Lind ǟltab tabārtõ. Lind õõtsutab saba. ▫ Putns šūpina asti. Ku jalgõ ǟltab, si’z ǟltab kuŗē lapstā. Kui jalga kiigutatakse, siis kiigutatakse kuradi last. ▫ Ja kāju šūpina, tad šūpina velna bērnu. KK78b28; 74.41
(b) hällitada ▫ auklēt - lapstā ältõ last hällitada ▫ auklēt bērnu
- Ta ǟltab lapstā. Ta hällitab last. ▫ Viņš auklē bērnu.
(c) liputada ▫ luncināt - tabārt ältõ saba liputada ▫ luncināt asti
|
giltõ ¤20 vt
(a) kasta ▫ laistīt
(b) üle valada (millegagi) ▫ aplaistīt - Kǭŗapāinõd sǭbõd ȭ’dõn giltõd. Karjased saavad õhtul üle valatud. ▫ Gani tiek vakarā aplaistīti.
(c) kühveldada ▫ liekšķerēt, šķūrēt - Jȭgta, vietā gīltab. Liiva, vett kühveldatakse. ▫ Smiltis, ūdeni liekšķerē. Ta gīltiz lie’ggõ pǟlõ. Ta kühveldas pori peale. ▫ Viņš uzšķūrēja dubļus virsū. KK77a
|
irtõ 1 ¤20 vt harjutada ▫ radināt - irtõ lapstā kǟ’mõ harjutada last käima ▫ radināt bērnu staigāt; nī’emidi irtõ lehmi harjutada ▫ radināt govis
- Ma tǟnda tǭ’b irtõ eņtš jū’rõ. Ma tahan teda harjutada enesega. ▫ Es gribu viņu pieradināt pie sevis. KK78a47
|
irtõ 2 ¤20 vi irvitada ▫ ņirgāties - Ta īrtab iļ munt. Ta irvitab muude üle. ▫ Viņš ņirgājas par citiem. Ne īrtabõd. Nad irvitavad. ▫ Viņi ņirgājas.
|
jamstõ ¤20 vt hammustada ▫ kost - Ta jāmstab. Ta hammustab. ▫ Viņš kož. Ta jāmstab ī’d sūtäud. Ta hammustab ühe suutäie. ▫ Viņš nokož vienu kumosu. Jāmsta ni ve’l! Hammusta nüüd veel! ▫ Kod nu vēl! KK78
|
kartõ 1 ¤20 vt karta, peljata ▫ baidīties - Ma kārtab. Ma kardan. ▫ Es baidos. Ma kārtab ne’i ku tūlda. Ma kardan nagu tuld. ▫ Es baidos kā no uguns. Ma kārtab tä’mstõ ne’i ku tu’lstõ. Ma kardan teda nagu tuld. ▫ Es baidos no viņa kā no uguns. Minā rǭz kārtiz sīest ēsti literatūrõst. Mina veidi kartsin seda eesti kirjandust. ▫ Es nedaudz baidījos no tās igauņu literatūras. Kunāid ä’b ūo jemīņ kārtamõst ukkõ lē’mizõst, pūtõksõst ja nǟlgast. Kunagi ei pea enam kartma hukkumist, puudust ja nälga. ▫ Nekad vairs nav jābaidās no bojā ejas, trūkuma un bada. Ta kārtab lǟ’dõ. Ta kardab minna. ▫ Viņš baidās iet. Ta kārtiz siedā tī’edõ. Ta kartis seda teha. ▫ Viņš baidījās no tā darba. KK77a; KK78a18; 152.2
|
kertõ ¤20 vt
(a) ahvatleda ▫ kārdināt - Ta mīnda kērtab rǭ’kõks. Ta ahvatleb mind rahaga. ▫ Viņš mani kārdina ar naudu. Kuŗē kērtiz pästājizt. Kurat ahvatles õnnistegijat. ▫ Velns kārdināja pestītāju.
(b) proovile panna ▫ pārbaudīt
(c) võrgutada ▫ savaldzināt, pavest |
| kõrtõ ¤20 vt seedida ▫ sagremot E3A |
laistõ 1 ¤20 vt liistule tõmmata ▫ uzvilkt uz liestes - Ta lāistab kengmõztõ. Ta tõmbab jalatsit liistule. ▫ Viņš uzvelk apavu uz liestes. KK78a66
|
laitõ ¤20 vt
(a) laita, taunida ▫ pelt - ta lāitab ta laidab ▫ viņš peļ
(b) sõimata, mõnitada ▫ zaimot 1Kr4.13 |
liltõ ¤20 vt
(a) pilli puhuda ▫ spēlēt pūšamo instrumentu - Lillõks, kla’rnetõks, sviļpõks līltab. Pajupilliga, klarnetiga, vilega mängitakse. ▫ Ar stabuli, klarneti, svilpi spēlē. KK78a68
(b) mängida ▫ spēlēt (mūziku) = kiltõ- Muzīkõ līltab. Muusikat mängitakse. ▫ Spēlē mūziku.
|
mõitõ ¤20 vi muutuda ▫ mainīties - Nimūd attõ mõitõnõd. Nimed on muutunud. ▫ Nosaukumi ir mainījušies. E IC
|
| naitõ ¤20 vt naita ▫ apprecināt |
paistõ 1 ¤20 vi
(a) paista, särada ▫ spīdēt, mirdzēt - Pǟva (~ pǟvaļikki) pāistab. Päike paistab. ▫ Saule spīd. Sīlmad tä’m immõrgouțļimis palgsõ pāistizt vȯndzistiz. Silmad tema ümmarguses näos särasid õnnelikult. ▫ Acis viņa apaļajā sejā laimīgi mirdzēja. JL90
(b) paista, näha olla ▫ būt redzamam - Kougõnd pāistabõd puŗŗõd. Kaugelt paistavad purjed. ▫ Tālumā redzamas buras.
|
paistõ 2 ¤20 vi paistetada ▫ tūkt - i’lzõ paistõ üles paistetada ▫ uztūkt
- Jālgad rǭžki pāistabõd. Jalad veidi paistetavad. ▫ Kājas nedaudz tūkst. 152.1/4
|
paļštõ ¤20 vt
(a) palistada ▫ vīlēt, apvīlēt - Palāgõdõn pāļštizt tutkāmõd. Linadel palistati otsad. ▫ Palagiem apvīlēja galus. 151.1/21
(b) palmida, põimida, punuda ▫ pīt, vīt - ku’bbõ paļštõ kokku põimida ▫ sapīt kopā; ibūkši paļštõ juukseid punuda ▫ sapīt matus; vaņkõ paļštõ vanikut punuda ▫ pīt vainagu 86a35
- Ibūkst pāļštab pampõ. Juuksed palmitakse patsi. ▫ Matus sapin bizē. KK78b10
|
pilktõ 1 ¤20 vt pilgutada ▫ mirkšķināt = piltõ- i’z pīlkta mittõ silmõ ei pilgutanud silmagi ▫ ne aci nepamirkšķināja
- Ta pilktõb mi’nnõn siļmi. Ta pilgutab mulle silmi. ▫ Viņš miedz man ar aci [~ mirkšķina man acis]. KK78b14
|
| pilktõ 2 ¤20 vt pilgata ▫ izzobot |
piltõ ¤20 vt pilgutada ▫ mirkšķināt = pilktõ 1- Ta pīltab siļmi. Ta pilgutab silmi. ▫ Viņš mirkšķina acis. KK78a2
|
põnktõ ¤20 vt pingutada ▫ nospriegot - Pȭnktab, vie’ntõb tǟnda eņtš kädūdõks. Pingutab, venitab seda oma kätega. ▫ Nospriego, stiepj to ar savām rokām. KK78
|
ruoiktõ ¤20 vt kiirustada ▫ steidzināt, skubināt - ruoiktõ tīe jū’r kiirustada tööle ▫ skubināt pie darba
|
seļțõ 1 ¤20 vt
(a) seletada, selgeks teha ▫ skaidrot, paskaidot - sieldõks seļțõ selgeks teha ▫ izskaidrot
(b) selgitada, selgeks saada ▫ skaidrot, noskaidrot - Siedā u’m sēļțamõst. Seda peab välja selgitama. ▫ Tas ir jānoskaidro.
(c) korrastada ▫ sakārtot - sēļțab võrgidi seab korda võrke ▫ sakārto tīklus
- Sēļțab, tī’eb sieldõks mingiz ažā, võrgõ. Seab korda, teeb korda mingi asja, võrgu. ▫ Sakārto, saved kārtībā kādu lietu, tīklu. KK78b27
|
seļțõ 2 ¤20 vi selgida ▫ noskaidroties - Āiga sēļțab. Ilm selgib. ▫ Laiks noskaidrojas.
|
sõitõ ¤20 vt jaksata, suuta ▫ spēt - Ta ä’b sȭita jemiņ a’ilõ. Ta ei jaksa enam joosta. ▫ Viņš nespēj vairs skriet. Ne sȭitabõd. Nad jaksavad. ▫ Viņi spēj. Ma ä’b sȭita jemīņ. Ma ei suuda enam. ▫ Es vairs nespēju. Ta ä’b ūo sõitõn jengõ. Ta ei ole suutnud hingata. ▫ Viņš nav spējis elpot.
|
| tilktõ ¤20 vt tilgutada ▫ pilināt |
tiltõ ¤20 vt tilgutada ▫ pilināt > tilktõ- Ma tīltab vietā si’n pǟ’zõ mingiz tīlka. Ma tilgutan su pähe mõne tilga vett. ▫ Es uzpilinu kādu pili ūdens tev uz galvas. KK78b43
|
tõitõ ¤20 vt tõotada, lubada ▫ solīt - Ta tȭitab tī’edõ näntõn nīnidi. Ta lubab teha neile linnuseid. ▫ Viņš sola uzbūvēt viņiem pilis. Ta tȭitiz andõ sīe rǭntõ. Ta lubas anda selle raamatu. ▫ Viņš apsolīja iedot to grāmatu. Ku ta tõitõn u’m, si’z ta āndab. Kui ta on lubanud, siis ta annab. ▫ Ja viņš ir apsolījis, tad viņš iedos. KK78b42
|
tuoitõ ¤20 vt toita ▫ barot - Tūoita mi’n ūonidi! Toida mu voonasid! ▫ Pabaro manus jērus! Jh21.15
|
urgtõ 1 ¤20 vt peita, varjata ▫ slēpt, nobēdzināt - ēņtšta urgtõ ennast varjata ▫ slēpties
|
vȯigtõ ¤20 vt
(a) ujutada ▫ peldināt - U’m vīmõst mie’rrõ ja vȱigtamõst mingiztõ. Peab mõnda viima merre ja ujutama. ▫ Kāds jāved uz jūru un jāizpeldina. KK78
(b) parvetada ▫ pludināt - pūd vȯigtimi le’žgõlimiz sadamǭjālgab sǭņõ puude parvetus [~ ujutamine] lähima sadamalinnani ▫ koku pludināšana līdz tuvākajai ostas pilsētai E I
|
vȯitõ 3 ¤20 vt
(a) huitada ▫ uztīt uz vārpstiņas (etn.) - U’m vȱitamõst vȯijõ, sīņõ vȱitab langõ si’zzõl. Peab huitama huid, sinna huitatakse lõnga sisse. ▫ Jāuztin vārpstiņa, tur ietin dziju iekšā.
(b) mähkida ▫ ietīt, ievīstīt - si’zzõl vȯitõ sisse mähkida ▫ ietīt
|
