eitõ 1 ¤21 vt heita, visata, paisata ▫ mest, mētāt - karrõ eitõ kakelda ▫ kauties; kivīdõks mǭ’zõ eitõ kividega surnuks visata ▫ nometāt ar akmeņiem; ki’vvõ eitõ kivi heita ▫ mest akmeni; kū’jõ eitõ kuhja panema ▫ mest kaudzi; lūomõ eitõ loomust heita ▫ mest tīklus [~ lomu]; mu’ddõ eitõ adruga väetada ▫ mēslot ar jūras mēsliem; rǭgidi eitõ hagu kokku visata ▫ samest žagarus; võrgidi eitõ võrku heita ▫ mest tīklus; leibõ eitõ ǭ’jõ leiba ahju panna ▫ iegrūst maizi krāsnī; kä’dkõks eitõ käega visata ▫ atmest ar roku; je’ddõ eitõ ette heita ▫ pārmest; ulzõ eitõ välja heita ▫ izmest Jh8.5; 79/3
- Pi’ņ, nī’emõ, i’bbi – ne ētizt karrõ. Koer, lehm, hobune – nemad ajasid karva. ▫ Suns, govs, zirgs – tie meta spalvu. Kanā ētab kǭridi. Kana sulgib. ▫ Vista met spalvas. Meynard sīegid ä’b ēta jarā eņtš je’ddõvõtāmiz. Meynard ometi ei hülga oma ettevõtmist. ▫ Meinards tomēr neatmet savu pasākumu. IK5
|
eitõ 2 ¤21 vt ehitada, asutada ▫ celt, dibināt - Brõkšā kǭrandt vȯļļi eitõn ikš rūotšli. Brõkšā talu olevat ehitanud üks rootslane. ▫ Brikšu mājas esot cēlis kāds zviedrs. Pent ētiz eņtš kǭrand kilā lǟnd tutkāmõ. Pent ehitas oma talu küla lääneotsa. ▫ Pents uzcēla savu māju ciema dienvidu galā.
|
eitõ 3 ¤21 vi
(a) heita ▫ mesties - ī’dõku’bbõ eitõ kokku heita ▫ samesties kopā; pitkāliz eitõ pikali heita ▫ mesties garšļaukus
- Kakš rištīngtõ ētabõd ī’dõku’bbõ. Kaks inimest heidavad kokku. ▫ Divi cilvēki sametas kopā. Nī’emõ ētiz. Lehm kaotas vasika [~ heitis]. ▫ Govs izmetās.
(b) muutuda, minna, hakata ▫ mesties, kļūt - aļļõks eitõ roheliseks minna ▫ sazaļot; irm eitõ hirm hakata ▫ mesties bail; kīebi eitõ palav hakata ▫ mesties karsti; kīlma eitõ külm hakata ▫ mesties auksti; piļļizõks eitõ pilviseks muutuda ▫ apmākties; pi’mdõks eitõ pimedaks minna ▫ satumst; vaļmõks eitõ valmida ▫ nogatavoties
- Ȭ’dõg ētab pi’mdõks. Õhtu läheb pimedaks. ▫ Vakars satumst [~ metas tumšs]. Tä’mmõn eitõn ne’iku irm. Tal hakanud nagu hirm. ▫ Viņam sameties tā kā bail. Īrgõb eitõ kīlma. Hakkab minema külmaks. ▫ Sāk mesties auksti. Tä’mmõn ētiz rujā kilgõ. Talle hakkas haigus külge. ▫ Viņam piemetās slimība. 86.39; J11
(c) tekkida ▫ iemesties - Boŗīd ētabõd liestād si’zzõl. Ussid tekkivad lestade sisse. ▫ Tārpi iemetas butēs.
(d) tärgata, puhkeda ▫ plaukt - lī’edõd ētabõd lehed tärkavad ▫ lapas plaukst
|
peistõ ¤21 vt soojendada ▫ sildīt - Pēstab lemmõs. Soojendatakse soojas. ▫ Silda siltumā. Ma pēstab ēņtšta ǭ’j sū je’ds. Ma soojendan ennast ahjusuu ees. ▫ Es sildos krāsns mutes priekšā. Ma pēstab sīemnaigõ lemmõks. Ma soojendan söögi soojaks. ▫ Es sasildu ēdienu. KK78b37; 1986/16; KK78b12
|
täutõ 1 ¤21 vt
(a) täita ▫ pildīt, piepildīt - täutõd sǭdõ täidetud saada ▫ tapt piepildītam Mt21.4
- Ma tǟtab tǟnda tǟdõks, ne’i ku se rīst u’m täuž täutõd. Ma täidan selle täis, nii et see nõu on täis täidetud. ▫ Es piepildu to pilnu, tā ka šis trauks ir pilns piepildīts. KK78b48
(b) täide minna ▫ tapt piepildītam, piepildīties |
tieutõ ¤21 vt
(a) teatada ▫ ziņot, paziņot - tieutõbõks tī’edõ teatavaks teha ▫ paziņot
(b) kuulutada ▫ sludināt - evangēliumõ tieutõ evangeeliumi kuulutada ▫ sludināt evaņģēliju 1Kr 1.17
- Näntõn jumāl sõnā ä’b sǭ tieutõd jemākīels. Neile jumala sõna ei kuulutata emakeeles. ▫ Viņiem dievvārdi netiek sludināti dzimtajā valodā. LVLR3
|
