andõ ¤27 vt
(a) anda ▫ dot - a’bbõ andõ abi anda ▫ palīdzēt; alā andõ allutada, alla määrata ~ alistuda ▫ nozīmēt pakļautībā ~ pakļauties; andõks andõ andeks anda ▫ piedot; i’lzõ andõ usaldada ▫ uzticēt ; īņõz andõ kaasa anda ▫ dot līdzi; jarā andõ ära anda, loovutada ~ ära anda, reeta ▫ atdot, atteikties ~ nodot; nõ’vvõ andõ nõu anda ▫ dot padomu; si’zzõl andõ sisse anda ▫ iesniegt; tagān andõ järele anda ▫ piekāpties; tā’giž andõ tagasi anda ▫ atdot atpakaļ; tīetõ andõ teada anda ▫ paziņot; ulzõ andõ välja anda ▫ izdot 8Ro21; 1Kr9.17; Ef1.16
- Mi’n pušnikā tǭ’ž andõ eņtš liestād zīḑõn. Mu paarimees tahtis anda oma lestad juudile. ▫ Mans pušelnieks gribēja dot savas butes ebrejam. Lapst āndabõd va’nbiztõn vanās igās leibõ. Lapsed annavad vanematele vanas eas leiba. ▫ Bērni vecākiem vecumdienās dod maizi. Mä’ddõn vȯ’ļ andtõd īņõz tsukkõrzt. Meile oli kaasa antud suhkurt. ▫ Mums bija iedots līdzi cukurs. Ma kǭjkõks āndiz näntõn si’zzõl tsukkõrzt. Ma andsin lusikaga neile suhkurt sisse. ▫ Es devu viņiem ar karoti cukuru. Ma āndab tä’mmõn tieudõ, la’z ta tīedag tī’edõ. Ma annan talle teada, et ta teaks teha. ▫ Es dodu viņam zināt, lai viņš zinātu darīt. KK78b44; 152.1/3
(b) anda, lüüa ▫ sadot - Lǟ’ks andõ si’nnõn i’ļ nik. Tuleks anda sulle üle kärsa. ▫ Būtu tev jāsadod pa šņukuru. Āndab nī’emõn joutõks pi’ds sälgõ. Antakse lehmale vitsaga mööda selga. ▫ Sadod govij ar vicu pa muguru. Ma tä’mmõn āndiz jõvā nanā. Ma andsin talle nina peale [~ andsin head nina]. ▫ Es viņam krietni sadevu pa degunu [~ sadevu labu degunu]. J15; KK78a27
(c) lubada ▫ ļaut - Ta mit ä’b ānda immõr vaņtlõ – ku si’nnõn ä’b ūo aigõ ne’ije’n, ku immõr vaņtlõ. Ta mitte ei luba ümber vaadata – kui sul ei ole aega niipalju, et ümber vaadata. ▫ Viņš nemaz neļauj apskatīties apkārt – ja tev nav laika tik daudz, lai apskatītos apkārt. KK77a
(d) määrata ▫ nodot, nolemt - ka’ddimiz alā andõ kadumisele määrata ▫ nolemt iznīcībai
|
i’ļ|andõ ¤27 vt üle anda, loovutada ▫ nodot - vald i’ļandõ võim üle anda ▫ nodot varu 1Kr15.24
|
jarā|võidõ ¤27 vt ära määrida ▫ notraipīties - Ta u’m ēņtšta jarāvõidõn. Ta on ennast määrinud. ▫ Viņš ir notraipījies.
|
kandõ ¤27 vt
(a) kanda ▫ nest - ainõ, pūḑi, vietā, võrgidi kandõ heina, puid, vett, võrke kanda ▫ nest sienu, kokus, ūdeni, tīklus
- Ta kāndab mie’rrõ vietā. Ta kannab merre vett. ▫ Viņš nes uz jūru ūdeni. KK77b
(b) taluda ▫ paciest, panest - Tēg ät võit siedā paldiņ kandõ. Te ei suuda seda praegu taluda. ▫ Jūs to tagad nespējat panest. Jh16.12
(c) muneda ▫ dēt - Kanā kāndab. Kana muneb. ▫ Vista dēj. Kanā lǟ’b kāndam. Kana läheb munele. ▫ Vista iet dēt.
(d) kõrvaldada ▫ piesavināties - Ta, kui pūnga vȱidaji, kāndiz, mis sīn sai pandõd si’zzõl. Ta, kui kukruhoidja, kõrvaldas, mis sinna sisse sai pandud. ▫ Viņš kā maka turētājs piesavinājās, kas tajā bija ielikts iekšā. Jh12.6
|
kindõ ¤27 vt
(a) künda ▫ art - Ta kīndab mǭdõ, tī’eb mǭ pī’emdõks. Ta künnab maad, teeb maa pehmeks. ▫ Viņš ar zemi, padara zemi mīkstu. KK78a57
(b) mullata ▫ rušināt - Ta kīndab na’ggiri, ajāb dū’obõd i’lzõ. Ta muldab kartuleid, ajab vaod üles. ▫ Viņš rušina kartupeļus, apar vagas. KK78a57
|
lindõ ¤27 vi lennata ▫ lidot - līndab ne’iku lind lendab nagu lind ▫ lido kā putns KK77 a
- Lind līndab tībõdõks pū’zõ, pūstõ mǭ’zõ, ī’d oksā pǟld jarā tuoiz oksā pǟl, madālist, kuordõst. Lind lendab tiibadega puu otsa [~ puusse], puu pealt [~ puust] maha, ühe oksa pealt ära teise oksa peale, madalalt, kõrgelt. ▫ Putns uzlido ar spārniem kokā, no koka lejā, no viena zara uz otru zaru, zemu, augstu. Lind līndab, tībõd tilkõbõd (se u’m tabāndõks). Lind lendab, tiivad tilguvad (see on mõistatus). ▫ Putns lido, spārni pil (tā ir mīkla). Kus sa līndad? Kuhu sa lendad? ▫ Kurp tu lido? KK78a68
|
murdõ ¤27 vt
(a) murda ▫ lauzt - ka’ggõlt murdõ kaela murda ▫ lauzt kaklu; kațki murdõ katki murda ▫ salauzt; le’bbõ murdõ läbi murda ▫ izlauzties cauri; mǭ’zõ murdõ maha murda ▫ noplēst, nogalināt; eņtšõn riekkõ murdõ endale teed murda ▫ izlauzt sev ceļu; si’zzõl murdõ sisse murda ▫ ielauzties; kīeldõ murdõ keelt murda ▫ lauzīt valodu; pǟdõ murdõ pead murda ▫ lauzīt galvu
- Tōvaz mūrdab pūḑi. Torm murrab puid. ▫ Vētra lauž kokus. Ta mūrdiz kä’d kațki. Ta murdis käe katki. ▫ Viņš salauza roku. Su’ž mūrdiz lambõ mǭ’zõ. Hunt murdis lamba maha. ▫ Vilks noplēsa aitu. Ikš mūrdiz pūḑi mǭ’zõ, pǭr piškīzt mūrdizt oksād jarā Üks murdis puid maha, paar väikest murdsid oksad ära. ▫ Viens nolauza kokus, pāris mazie nolauza zarus. KK78b3; J14
(b) tühistada ▫ atcelt, lauzt - sõ’nnõ murdõ sõna murda ▫ lauzt vārdu
- Ja kēra ä’b või sǭdõ murdtõd. Ja [püha]kirja ei saa teha tühjaks. ▫ Un raksti nevar tikt atcelti. Jh10.35
(c) murda, valesti rääkima ▫ lauzīt (valodu) - Ta mūrdab eņtš kīeldõ, ku ä’briktig rõkāndõb. Ta murrab oma keelt, kuiebaõigesti räägib. ▫ Viņš lauza savu valodu, kad nepareizi runā.
|
sõidõ ¤27 vt sõuda ▫ airēt - Lǭja si’z set lǟ’b, ku tǟnda airõdõks sȭidab. Paat siis vaid läheb, kui seda aerudega sõutakse. ▫ Laiva tikai tad iet, kad to ar airiem airē. Lǭjaks sȭidab. Paadiga sõutakse. ▫ Ar laivu airē. Kalāmī’ed sȭidabõd a’igõ. Kalurid sõuavad randa. ▫ Zvejnieki airē uz malu. Kalāmī’ed tǭ’bõd sõidõ i’lzpē’ḑõn, bet tūļ u’m vastõ. Kalurid tahavad sõuda üles, aga tuul on vastu. ▫ Zvejnieki grib airēt uz augšu, bet vējš ir pretī. KK78b28
|
surdõ ¤27 vt kannustada, tallata ▫ mīt (par putniem) - Kik sūrdab ka’ņdi. Kukk kannustab kanu. ▫ Gailis min vistas. Amād līndõd sūrdabõd, bre’ḑḑõbõd. Kõik linnud kannustavad, tallavad. ▫ Visi putni min, mīda. KK78a6; KK78b37
|
tingõ ¤27 vt tuhnida, sonkida ▫ rakāties, rakņāties - Sa tīngad tammõn jūrd paļļõks. Sa tuhnid tammel juured paljaks. ▫ Tu izrakņā ozolam plikas saknes. Sigā tīngab nanāks mǭdõ. Siga tuhnib kärsaga maad. ▫ Cūka ar šņukuru rakņā zemi. Mǭ u’m sigā tingdõd. Maa on sea tuhnitud. ▫ Zeme ir cūkas izrakāta. J7; KK78b43
|
vändõ ¤27 vt
(a) keerutada ▫ vīt - pastāl pa’ggiļi vändõ pastlapaelu keerutada ▫ vīt pastalu auklas; snūorõ vändõ nööri keerutada ▫ vīt auklu
- Vǟndab langõ, snūorõ, kīeta. Keerutatakse lõnga, nööri, köit. ▫ Vij auklu, šņori, virvi. Ta pietāb ne’iku sū vǟndab. Ta valetab nagu suu suitseb [~ kerib]. ▫ Viņš melo tā, ka mute pinas. KK78b16
(b) mähkida, keerata ▫ tīt - jū’rõ vändõ juurde mähkida ▫ pietīt; si’zzõl vändõ sisse mähkida ▫ ietīt; vāldiņ vändõ lahti mähkida ▫ attīt; vi’zzõ vändõ kinni mähkida ▫ ietīt
- Ta vǟndab immõr eņtš sūormõd mīnda. Ta keerab mind ümber oma sõrmede. ▫ Viņš tin mani ap pirkstiem. KK77b
(c) siduda ▫ siet - vi’zzõ vändõ kinni siduda ▫ aizsiet ~ sasiet Jh11.44
|
vindõ ¤27 vt võita ▫ uzvarēt - Krī’evõz vīndiz saksõ. Venelane võitis sakslast. ▫ Krievs uzvarēja vācieti. Ma vīndiz sīe eņtšõn (~ eņtš pierāst). Ma võitsin selle enesele (~ enese jaoks). ▫ Es ieguvu [~ uzvarēju] to sev (~ priekš sevis). KK78; KK78b62
|
vȯidõ 1 ¤27 vt
(a) hoida ▫ turēt - vizās vȯidõ kinni hoida ▫ turēt ciet
- Sa vȱida ēņtšta mi’n riekstõ. Sa hoia ennast mu teelt eemale. ▫ Tu turies no mana ceļa [pa gabalu]. Ta vȱidab ēņtšta ne’iku ambõdõks vizās. Ta hoiab ennast nagu hammastega kinni. ▫ Viņš turas kā ar zobiem ciet. J7; KK77 a
(b) hoida ▫ glabāt, pieskatīt, aprūpēt - lapstā vȯidõ last hoida ▫ pieskatīt bērnu
- Ma vȱidiz ī’dt a’mḑi: kil ūonpȯigi, kil pi’ņņõ. Ma hoidsin ühtviisi kõiki: küll lambatalli, küll koera. ▫ Es visus pieskatīju vienādi: gan jērus, gan suni. KK78
(c) hoida, säästa, halastada ▫ saudzēt - Vȱida eņtš siļmi! Hoia oma silmi! ▫ Saudzē savas acis! 2Kr13.2
|
vȯidõ 2 ¤27 vi hoiduda ▫ turēties - kilgõ vȯidõ kõrvale hoida, hoiduda ▫ turēties malā K89
- Vȱida je’dst jarā! Hoia alt! ▫ Turies projām no priekšas!
|
võidõ 1 ¤27 vt
(a) võida, määrida ▫ ziest - Ma vȭidab si’nnõn lēba vȭidagõks. Ma määrin sulle leiba võiga. ▫ Es apziežu tev maizi ar sviestu. Vȭidab vȭita lēba pǟlõ. Määritakse võid leiva peale. ▫ Ziež sviestu uz maizes. Ta vȭidab tuoizõn mietā ūl pǟlõ si’z, ku touzõb. Ta määrib teisele mett moka peale siis, kui petab. ▫ Viņš ziež otram medu uz lūpām tad, kad viņš māna. KK78b53; KK77 a
(b) võida, salvida ▫ ieziest, eļļot = zalbõ
(c) lubjata ▫ kaļķot, balsināt - vāldaks võidtõd sāina valgeks lubjatud sein ▫ nobalsināta siena Ap23.3
|
