ba’llõ ¤29 vi pleekida ▫ balēt - Balūb jarā, īeb vāldaks. Pleegib ära, muutub valgeks. ▫ Izbalē, kļūst balts. KK77
|
bļo’ggõ ¤29 vt lobada ▫ pļāpāt - Ta bļogūb ti’jjõ. Ta ajab tühja loba. ▫ Viņš pļāpā tukšu. Ta bļogūb a’mmõ ulzõ. Ta ajab igasugust [~ kõike] loba välja ▫ Viņš visu izpļāpā.
|
bri’ggõ ¤29 vt
(a) prügitada, sillutada ▫ bruģēt
(b) teha trepiastmeid ▫ taisīt kāpņu laidumu |
bu’ŗŗõ ¤29 vt nõiduda ▫ burt, pesteļot - Buŗā buŗūb tuoizõn mingiz vigā jū’rõ. Nõid nõiub teisele mingi vea külge. ▫ Burvis piebur otram kādu kaiti. Buŗūb tuoiz kanktõks. Nõiub teise kangeks. ▫ Nobur otru stīvu. KK78a32
|
bu’zzõ ¤29 vt väänata, puserdada (pesu) ▫ izgriezt (veļu) |
di’llõ ¤29 vi kuluda ▫ dilt 152.1> ku’llõ- Ta dilūb järāndiz, ku īeb kūjaks ne’i ku pū. Ta kulub ära, kui jääb kuivaks nagu puu. ▫ Viņš izdilst, kad paliek sauss kā koks. KK77a
|
do’ŗŗõ 2 ¤29 vi viriseda ▫ īdēt - Läpš doŗūb. Laps viriseb. ▫ Bērns īd. Lapst do’ŗŗõbõd, ä’b ne itkõt, ä’b ne räukõt. Lapsed virisevad, ei nad nuta, ei nad karju. ▫ Bērni īd, ne viņi raud, ne viņi kliedz. 152.1
|
e’ggõ ¤29 vi puhkida, ähkida ▫ elst, tusnīt |
glä’bbõ ¤29 vt peita ▫ slēpt, glabāt - Gläbūb ne’i, ku tuoi ä’b või kä’ddõ sǭdõ, u’m pa’nmõst seļļizõ kūožõ, kus tuoi ä’b nǟ, ä’b tīeda. Peidetakse nii, et teine ei või kätte saada, peab panema sellisesse kohta, kus teine ei näe, ei tea. ▫ Noglabā tā, lai otrs nevar dabūt rokā, jāliek tādā vietā, kur otrs neredz, nezina. KK78a44
|
grä’mmõ ¤29 vt mäluda ▫ gremot > me’rdõ- Ku jelāj sīeb eņtš sīemnaigõ pīenõks, si’z ta grämūb. Kui loom sööb oma sööki peeneks, siis ta mälub. ▫ Kad dzīvnieks saēd savu ēdienu smalku, tad viņš gremo. KK78a45
|
gri’nnõ ¤29 vi jonnida ▫ niķoties - Ku läpš strīḑõb, ä’b või mīeriņtõ, si’z ta grinūb. Kui laps riidleb, ei saa [teda] rahustada, siis ta jonnib. ▫ Kad bērns strīdas, [viņu] nevar nomierināt, tad viņš niķojas. KK78a45
|
gru’mmõ ¤29 vi tusatseda ▫ īgņoties - Rištīng grumūb, ku tä’mmõn u’m grumā, zǟl, tämā ä’b või jarā u’nnõ, grumūb ī’žeņtšõks. Inimene tusatseb, kui tal on viha, kahju, ta ei või ära unustada, tusatseb omaette. ▫ Cilvēks īgņojas, kad viņam ir dusmas, žēl, viņš nevar aizmirst, īgņojas savā nodabā. KK78a45
|
i’mmõ ¤29 vt imeda, lutsida ▫ zīst, sūkāt, zīžļāt - Läpš imūb nännõ. Laps imeb nisa. ▫ Bērns zīž pupu. Läpš (~ polākõz) imūb suormõ. Laps (~ poiss) imeb sõrme. ▫ Bērns (~ puisēns) zīžļā. Lapst i’mmõbõd ūļi. Lapsed imevad huuli. ▫ Bērni sūc lūpas. KK78a46
|
i’nnõ ¤29 vi uinuda ▫ migt - ma’ggõm i’nnõ magama uinuda ▫ aizmigt
|
ja’ggõ 1 ¤29 vt
(a) jagada, jaotada ▫ dalīt - pūol pǟl ja’ggõ pooleks jagada ▫ dalīt uz pusēm; ulzõ ja’ggõ laiali jagada ▫ izdalīt, izplatīt; lešti, mǭdõ, nītidi ja’ggõ lesti, maad, niite jagada ▫ dalīt butes, zemi, pļavas; kim vīd pǟl ja’ggõ kümme jagada viiega ▫ dalīt desmit ar pieci 152.2
(b) rühmitada ▫ iedalīt, klasificēt - ja’ggõ kuolmõ ja’ggõ jaotada kolmeks osaks ▫ iedalīt trijās daļās; si’zzõl ja’ggõ rühmitada ▫ iedalīt
(c) lahutada ▫ šķirt, nodalīt - ja’ggõ nēḑi ī’dtuoižist neid üksteisest lahutada ▫ nošķirt tos vienu no otra Mt25.32
|
ja’ggõ 2 ¤29 vi jaguda ▫ dalīties (mat.) - kim jagūb vīd pǟl kümme jagub viiega ▫ desmit dalās ar pieci
|
jõ’vvõ ¤29 vt
(a) lihvida ▫ slīpēt
(b) ihuda ▫ trīt - veisõ jõ’vvõ nuga ihuda ▫ trīt nazi
- Ta jõvāb veisõ. Ta ihub nuga. ▫ Viņš trin nazi.
|
ki’llõ 2 ¤29 vi
(a) kõlada ▫ skanēt - Ma kūliz ki’llõm loulõ. Ma kuulsin kõlamas laulu. ▫ Es dzirdēju skanam dziesmu.
(b) koliseda ▫ rībēt - Blek kilūb, ku tǟnda pieksāb, klopūb, dõ’ržtõb. Plekk koliseb, kui seda pekstakse, klopitakse, lõgistatakse. ▫ Skārds rīb, kad to dauza, klapē, tricina. KK78a57
|
ki’zzõ ¤29 vt
(a) küsida ▫ jautāt, vaicāt
(b) nõuda, soovida ▫ prasīt - Sīen sai jū’rõ druktõd ki’zdõd mõtkõks tekst. Sellele sai juurde trükitud nõutud mõttega tekst. ▫ Tam tika piedrukāts teksts ar prasīto saturu. Ma kizūb si’n kä’dst ainõ eņtš pierāst. Ma nõuan sinu käest heina enese jaoks. ▫ Es prasu tev sienu priekš sevis.
|
kla’nnõ 1 ¤29 vt kummardada ▫ klanīt - pǟdõ kla’nnõ pead kummardada ▫ klanīt galvu KK77a
|
kla’nnõ 2 ¤29 vi kummarduda ▫ klanīties - Klanūb amā rumpõks või pǟkõks. Kummardutatakse kogu keha või peaga. ▫ Klanās ar visu ķermeni vai galvu. KK78a59
|
kli’bbõ ¤29 vi longata ▫ klibot - Ma klibūb mȯ’lmõd jālgad pǟlõ. Ma lonkan mõlemat jalga. ▫ Es kliboju ar abām kājām. Ra’j klibūb. Tool lonkab. ▫ Krēsls klibo. KK77a
|
ko’bbõ ¤29 vi
(a) kobrutada ▫ putot - mie’r kobūb meri kobrutab ▫ jūra puto; vȯ’llõ kobūb õlu kobrutab ▫ alus puto
(b) kerkida ▫ rūgt - Lēba nūzõb, kobūb i’lzõ. Leib tõuseb, kerkib üles. ▫ Maize rūgst, uzbriest. KK78a61
|
ko’ggõ ¤29 vt hirmuda ▫ nobīties |
ku’bbõ 1 ¤29 vt
(a) koguda ▫ savākt - joudõ ku’bbõ jõudu koguda ▫ savākt spēkus
(b) kokku kutsuda ▫ sapulcināt Ap14.27 |
ku’bbõ 2 ¤29 vi koguneda, koonduda ▫ savākties |
ku’llõ 1 ¤29 vi kuluda ▫ dilt - pȭrand kulūb põrand kulub ▫ grīda nodilst
- Rǭ’ kulūb pakānd. Raha kulub kiiresti. ▫ Nauda ātri iztērējas. Mis sīeb, se kulūb. Mida süüakse, see kulub. ▫ Ko ēd, tas dilst. KK78a63
|
ku’llõ 2 ¤29 vi kuluda, vajalik olla ▫ derēt, noderēt - Ūd kǟngad ku’llõkst ne’ikuine’i jarā. Uued kingad kuluksid nagunii ära. ▫ Jaunas kurpes noderētu tik un tā.
|
kuo’žžõ ¤29 vt kosida ▫ bildināt - Pȯis kuožūb nāizta, si’z ta neitstõ võtāb nāizõks. Poiss kosib naist, siis ta võtab neiut naiseks. ▫ Puisis bildina sievu, tad viņš ņem meiteni par sievu. Jaņī kuožīz Līžõ. Jaņī kosis Līži. ▫ Jānis bildināja Līzi. KK78a64
|
ku’zzõ ¤29 vt kusta ▫ čurāt |
la’ggõ 1 ¤29 vi
(a) laguneda ▫ brukt - Kuodā lagūb. Maja laguneb. ▫ Māja brūk. Je’l lagīz jarā, u’m jarā la’ggõn ja si’zzõl sa’ddõn. Elamu lagunes ära, on lagunenud ja sisse langenud. ▫ Māja sabruka, ir sabrukusi un iegruvusi. KK78a65
(b) katki minna ▫ izirt - Sukā lagīz jarā. Sukk läks katki. ▫ Zeķe izira.
(c) lahku minna, lahutada ▫ šķirties, izšķirties - mī’estõ la’ggõ mehest lahku minna, lahutada ▫ šķirties no vīra; tuoiz jūrstõ jarā la’ggõ teise juurest ära minna ▫ šķirties no otra; jelāmõst la’ggõ elust lahkuda ▫ šķirties no dzīves KK78a65
- Ma lagīz eņtš naistõ. Ma lahutasin oma naisest. ▫ Es izšķīros no savas sievas. Ne lagīztõ. Nad lahutasid. ▫ Viņi izšķīrās. KK77a1
(d) eemale hoida, taganeda ▫ atkāpties 2Kr12.8 |
la’ggõ 2 ¤29 vi
(a) laieneda ▫ paplašināties
(b) levida ▫ izplatīties
(c) laotuda ▫ klāties - laigāld la’ggõ laiali laotuda ▫ izklāties
(d) laiuda ▫ plesties |
la’mmõ ¤29 vt kiruda, sõimata ▫ lādēt, lamāt - Või ta sīnda lamūb? Kas ta sind kirub? ▫ Vai viņš tevi lād? KK77 a
|
lä’bbõ ¤29 vi läbeda ▫ paciesties |
le’bbõ 1 ¤29 vi vihelda ▫ pērties (pirtī) - Lebūb sōnas lūdõks. Viheldakse saunas vihaga. ▫ Peras pirtī ar slotiņu. KK78a67
|
li’bbõ ¤29 vi libiseda ▫ slīdēt - libūb mǭ’zõ libiseb maha ▫ noslīd zemē KK77 a
|
li’ggõ ¤29 vi liguda, liguneda ▫ mirkt - Mis sa ligūd vī’mõ kä’ds? Mis sa liguned vihma käes? ▫ Ko tu mirksti lietū? Ta ligūb vie’d sizālõs, ve’ž viedāb ulzõ sīe sūoliz. See liguneb vee sees, vesi tõmbab välja selle soolase. ▫ Tas mirkst ūdenī, ūdens izvelk ārā to sāļo. Ǭ’rõnd li’ggõbõd. Pesu liguneb. ▫ Drēbes mirkst. Ne’i li’ggõn, ku mittõ ambõ allõ ä’b ūo kūja. Nii ligunenud, et isegi hamba all ei ole kuiv. ▫ Tik izmircis, ka pat zem zoba nav sauss. KK77b; KK78a68
|
lo’mmõ ¤29 vi
(a) kummarduda ▫ liekties - mǭ’zõ lo’mmõn maha kummardunult ▫ noliecies mǭ’zõ lo’mmõ maha painduda ▫ noliekties Mk1.7; KK78a70
(b) painduda ▫ locīties - tūlkõks lo’mmõ tuulega painduda ▫ locīties vējā KK78a70
|
lo’zzõ ¤29 vi lösutada ▫ gulšņāt - Lāmbaz lozūb mǭsõ. Lammas lösutab maas. ▫ Aita gulšņā zemē. Mis sa lōda jūsõ lozūd! Mis sa laua juures lösutad! ▫ Ko tu gulšņā pie galda! KK78a70
|
lõ’vvõ ¤29 vt
(a) soovida ▫ vēlēt, novēlēt - vȯnnõ lõ’vvõ õnne soovida ▫ novēlēt laimes
(b) määrata ▫ nolemt, izvēlēt - je’l pierāst lõ’vdõt jālga elu jaoks määratud jalg ▫ dzīvei nolemta kāja IK5
(c) välja valida ▫ izvēlēties - Amā e’žmõks lõvīzt kȭlbatõb ānkaŗplatš. Kõige esimeseks valiti välja sobiv ankruplats. ▫ Vispirms izvēlējās derīgu enkurvietu. EID
|
lu’ggõ ¤29 vt
(a) lugeda ▫ lasīt - Ma lugūb rǭntõzt. Ma loen raamatut. ▫ Es lasu grāmatu. Ma lugūb rǭntidi. Ma loen raamatuid. ▫ Es lasu grāmatas.
(b) loendada, lugeda, arvata ▫ skaitīt - lu’ggõs ulzõ välja arvatud ▫ izņemot, neskaitot EVII
- Sa lugūd lešti. Sa loed lesti. ▫ Tu skaiti butes. Ma lugūb, mits nī’emõ attõ. Ma loen, mitu lehma on. ▫ Es skaitu, cik govju ir. Nēḑi võib sūormõd pǟl lu’ggõ, ä’b ūo mingi pǟgiņ. Neid võib sõrmedel lugeda, ei ole mingi palju. ▫ Tos var uz pirkstiem saskaitīt, nav neko daudz. KK77b; KK78a71
|
ma’ggõ ¤29 vi
(a) magada ▫ gulēt - lovāl (~ ullõ) ma’ggõ voodis (~ väljas) magada ▫ gulēt gultā (~ ārā); ma’ggõm laškõ magama heita ▫ apgulties; ma’ggõm īedõ magama jääda ▫ iemigt, aizmigt; ma’ggõm pānda magama panna ~ magama heita ▫ apguldīt ~ apgulties; magūb ne’i ku jarā kūolõn (~ kuoț; ~ pūklutš) magab nagu surnu (~ kott; ~ puupakk) ▫ guļ kā nomiris (~ maiss; ~ bluķis) KK77 a
- Läpš magūb jemā jūsõ. Laps magab ema juures. ▫ Bērns guļ pie mātes. Sǟ’l magūb jemā lapsõks. Seal magab ema lapsega. ▫ Tur guļ māte ar bērnu. Ta magūb īed ja pǟvad le’bbõ. Ta magab ööd ja päevad läbi. ▫ Viņš guļ caurām naktīm un dienām. Ma magīz tä’m jūsõ i’ļ īe. Ma magasin ööd tema juures. ▫ Es gulēju pie viņa pa nakti. Jǭņõn vȯ’ļ āiga ma’ggõ. Jaanil oli aeg magada. ▫ Jānim bija laiks gulēt. Ma tǭ’b ma’ggõ, no’vvõmõst u’m. Ma tahan magada, peab puhkama. ▫ Es gribu gulēt, jāatpūšas. Ei ma’ggõm ne’iku piški siļk. Jäi magama nagu pisike silk. ▫ Aizmiga kā maza reņģe. KK77 a; KK77b; KK78; KK78b13
(b) magada, sugulises vahekorras olla ▫ pārgulēt, mīlēties - Pȯis magīz sīe neitstõks. Poiss magas selle tüdrukuga. ▫ Puisis pārgulēja ar to meiteni.
(c) lamada ▫ gulēt (nomodā) - rujādkuodās ma’ggõ haiglas lamada ▫ gulēt slimnīcā
- Ta magūb rujā. Ta lamab haigena. ▫ Viņš guļ slims. 86a48
|
ma’ņņõ ¤29 vt
(a) valvata ▫ pamanīt, uzmanīt - Ma maņūb, või ta tulāb. Ma valvan, kas ta tuleb. ▫ Es uzmanu, vai viņš nāk. KK78b1
(b) tunda, tajuda ▫ just - Sa maņūd, kui ta u’m si’n jūsõ. Sa tunned, kuidas ta on sinu juures. ▫ Tu jūti, kā viņš ir pie tevis. Mūdõ mittõ midāgid eņtšsuglizt i’z ūo maņdõb. Muud midagi iseäralikku polnud märgata. ▫ Cits nekas īpašs nebija manāms. KK78b1
|
mȯ’jjõ 1 ¤29 vt tunda, tajuda ▫ just, sajust - Kǭrli mȯjūb, ku ni u’m sȭidami pǟgiņ kievāmim. Kǭrli tunneb, et nüüd on sõudmine palju kergem. ▫ Kārlis jūt, ka nu airēšana ir daudz vieglāka.
|
mȯ’jjõ 2 ¤29 vi mõjuda ▫ ietekmēties |
mõ’ggõ ¤29 vi
(a) kumiseda, kõmada, kõmiseda ▫ dunēt - Mǭ mõgūb. Maa kõmiseb. ▫ Zeme dun. Sūrkabāld mõ’ggõbõd. Suurtükid kõmavad. ▫ Lielgabali dun.
(b) müdiseda ▫ dimdēt |
mu’ļļõ ¤29 vt mäluda ▫ gremot, košļāt - Ta muļūb sūsõ sīemnaigõ. Ta mälub suus sööki. ▫ Viņš gremo mutē ēdienu. KK78b3
|
mu’rrõ ¤29 vi murelikuks muutuda ▫ noskumt |
mu’ŗŗõ ¤29 vi vaeva näha, pingutada, askeldada ▫ pūlēties - Mis sa ne’i je’nnõ muŗūd? Mis sa askeldad nii palju? ▫ Ko tu tik daudz pūlies? Alā mu’ŗ! Ära näe vaeva! ▫ Nepūlies! Ilm2.3
|
mu’žžõ ¤29 vt musi anda ▫ bučot |
no’jjõ ¤29 vi nõjatuda, najatuda ▫ atbalstīties, atslieties = ti’ggõ (a)- Ma nojūb vastõ sainõ. Ma nõjatun vastu seina. ▫ Es atbalstos pret sienu.
|
no’rrõ ¤29 vi
(a) nõrguda, imbuda ▫ izsūkties, aizsūkties - Ve’ž norūb jarāndõz kažīz kūožõstõ. Vesi nõrgub ära märjast kohast. ▫ Ūdens aizsūcas projām no slapjās vietas. KK78b7
(b) neelduda ▫ uzsūkties |
no’vvõ ¤29 vi puhata ▫ atpūsties - Riekstõ sa novūd. Teest sa puhkad. ▫ Tu atpūties no ceļa. Rištīng novūb, võtāb rǭžki jengõ. Inimene puhkab, tõmbab natuke hinge. ▫ Cilvēks atpūšas, nedaudz atvelk elpu. KK78b7
|
nõ’rrõ ¤29 vi sukelduda ▫ nirt |
nõ’ŗŗõ ¤29 vt mugida, närida ▫ zelēt - tabākt nõ’ŗŗõ tubakat närida ▫ zelēt tabaku
|
nu’žžõ ¤29 vt
(a) kokku tõmmata ▫ savilkt - Ta nužūb nõ’ggõlõks tšuppõ ǭ’rõnt, viedāb ku’bbõ. Ta tõmbab riide nõelaga hunnikusse, veab kokku. ▫ Viņš savelk ar adatu kaudzē drānu, savelk kopā. KK78b8
(b) kissitada ▫ miegt - siļmi nu’zžõ silmi kissitada ▫ miegt acis
|
õ’vvõ 2 ¤29 vi
(a) voolata ▫ plūst - Ve’ž õvūb. Vesi voolab. ▫ Ūdens plūst.
(b) läbi imbuda, nõrguda ▫ sūkties - Rīststõ õvūb ve’ž. Nõust immitseb läbi vett. ▫ No trauka sūcas ūdens. Sūolve’ž õvūb le’b paņ ūrgõd. Soolvesi nõrgub läbi pange urgete. ▫ Sālījums sūcas caur spaiņa gropēm.
|
pa’ggõ ¤29 vi praguneda ▫ plaisāt |
pa’llõ 2 ¤29 vt kaarutada ▫ ārdīt sienu - Āina palūb i’lzõ, rejāks kīerõb immõr. Hein kaarutatakse üles, rehaga keeratakse ümber. ▫ Sienu uzārda, ar grābekli apgriež apkārt. Lē’mõst ainõ pa’llõm. Peab minema heina kaarutama. ▫ Jāiet ārdīt sienu.
|
pä’zzõ ¤29 vi
(a) pääseda ▫ tikt, iekļūt, izkļūt, izglābties - le’bbõ pä’zzõ läbi pääseda ▫ tikt cauri; si’zzõl pä’zzõ sisse pääseda ▫ tikt iekšā; ulzõ pä’zzõ välja pääseda ▫ izkļūt; vāldiž pä’zzõ lahti pääseda ▫ tikt vaļā; sīlmad aldõ je’dspēḑõn pä’zzõ silma alt ära pääseda ▫ aizmukt no acīm J16
- Ma päzūb jarā si’n jūstõ. Ma pääsen ära sinu juurest. ▫ Es tieku projām no tevis. Kui set tä’mstõ vāldiņ päzūb. Kuidas vaid temast lahti saab. ▫ Ka tik no viņa tiek vaļā. Ma i’z pä’z eksam jū’r. Ma ei pääsenud eksamile. ▫ Es nepiekļuvu pie eksāmena. Kuŗŗõtēji ä’b pä’z strǭipstõ. Kurjategija ei pääse karistusest. ▫ Noziedznieks neizglābsies no soda. Ma ä’b pä’z paldīņ tūlda. Ma ei pääse praegu tulema. ▫ Es netieku patlaban atnākt. Ta päzīz jarā urgõm. Ta pääses põgenema. ▫ Viņam izdevās aizbēgt. Tämpõ ä’b pä’z sȭidam. Täna ei pääse sõudma. ▫ Šodien netiek airēt. J22; KK78b22; KK78b23
(b) sattuda ▫ nokļūt, nonākt - Kalāmī’e vīļa päzīz ūtrop vazār alā. Kaluri vara sattus oksjonihaamri alla. ▫ Zvejnieka manta nonāca zem āmura. 2L2
|
pe’ļļõ ¤29 vt teenida ▫ pelnīt, strādāt, kalpot, dienēt - eņtš pe’ļdõd rǭ’ oma teenitud raha ▫ paša pelnīta nauda KK78b12
- Ma peļūb tä’m jūsõ. Ma teenin tema juures. ▫ Es strādāju pie viņa. Ta peļūb tǟnda. Ta teenib teda. ▫ Viņš kalpo viņam. Sīe tīekõks peļūb pǟgiņ. Selle tööga teenib palju. ▫ Ar šo darbu var nopelnīt daudz. Amād jo ī’tist ä’b pe’ļļõt. Kõik ju ühtviisi ei teeni. ▫ Visi jau vienādi nepelna. KK78b12
|
pie’rrõ 1 ¤29 vt pärida, saada pärandiks ▫ mantot 1Kr15.50 |
pie’zzõ ¤29 vt pesta ▫ mazgāt - ēņtšta pie’zzõ end pesta ▫ mazgāties; pū’dõks pie’zzõ puhtaks pesta ▫ nomazgāt tīru; siļmi pie’zzõ silmi pesta ▫ mazgāt acis
- Ma piezūb ke’žži, siļmi, jaļgi, ǭ’riņi, pȭrandtõ. Ma pesen käsi, silmi, jalgu, riideid, põrandat. ▫ Es mazgāju rokas, acis, kājas, drēbes, grīdu. KK78
|
pi’žžõ ¤29 vt pissida ▫ čurāt - Läpš pižūb. Laps pissib. ▫ Bērns čurā. KK78
|
plo’ggõ ¤29 vt rikkuda ▫ izbojāt - Rištīng plogūb set jelāmiz jarā, rištīng midāgõst ä’b mõttõl. Inimene rikub vaid elu ära, inimene midagi ei mõtle. ▫ Cilvēks tikai izbojā dzīvi, cilvēks neko nedomā. KK78b17
|
põ’rrõ ¤29 vi laguneda ▫ izjukt = arābõ (b) |
pu’ggõ ¤29 vi pugeda ▫ līst - si’zzõl pu’ggõ sisse pugeda ▫ ielīst; ulzõ pu’ggõ välja pugeda ▫ izlīst KK78b20
- Mõtsāst pugīz ulzõ re’bbi. Metsast puges välja rebane. ▫ No meža izlīda lapsa. Ta pugīz pȭzõ si’zzõl, ūrgiz jarā tuoiz je’dstõ. Ta puges põõsasse, põgenes ära teise eest. ▫ Viņš ielīda krūmā, aizbēga no otra. Mi’nnõn ne’i lǟlamstiz lǟ’b, ku u’m pu’ggõmõst mǭn alā. Mul läheb nii raskelt, et peab minema [~ pugema] mulla alla. ▫ Man iet tik grūti, ka jālien zem zemes. Ta u’m ne’i jõvā, ne’i li’bḑi, ku pugūb mi’nnõn si’zzõl. Ta on nii hea, nii libe, et poeb mulle sisse. ▫ Viņš ir tik labs, tik slidens, ka man pielien [~ ielien man iekšā]. KK77 a; J13
|
pu’jjõ ¤29 vt raisata ▫ izšķērdēt |
pu’ļļõ ¤29 vt mäluda ▫ košļāt 86a7 |
pu’nnõ ¤29 vi punada ▫ sārtoties - Pǟva punūb, tōvaz ka punūb mūndakõrd, se u’m bǭ’rgõ āiga pǟl . Päike punab, taevas ka punab mõnikord, see on halva ilma peale. ▫ Saule sārtojas, debesis arī dažreiz sārtojas, tas ir uz sliktu laiku. KK78b20
|
pu’rrõ 1 ¤29 vt
(a) järada, närida, pureda ▫ grauzt, krimst - purūb nemē pi’ņ lūdõ järab nagu koer konti ▫ grauž kā suns kaulu
- Pi’ņ purūb lūdõ. Koer pureb konti. ▫ Suns grauž kaulu. Mis sa mīnda purūd? Mis sa mind närid? ▫ Ko tu mani kremt? Se u’m lēba, mis ambõdõks võib pu’rrõ, tǟnda pa rǭziņ purūb. See on leib, mida hammastega võib närida, seda raashaaval näritakse. ▫ Tā ir maize, ko ar zobiem var grauzt, to pa drusciņai grauž. KK78b21
(b) purustada, puruks teha ▫ sadrupināt, sasmalcināt - Märgõn pūdõ purūd jarā. Mädanenud puud teed puruks. ▫ Sapuvušu koku sadrupini. KK78b21
|
pu’rrõ 2 ¤29 vi puruneda, puruks muutuda ▫ sadrupt - Sumarīņ ī’d purūb jarā. Raashaaval muutub puruks. ▫ Pa drusciņai vien sadrūp. KK78b21
|
ra’bbõ 1 ¤29 vt lüüa ▫ sist - jarā ra’bbõ ära lüüa ▫ sasist; mǭ’zõ rabbõ maha lüüa ▫ nosist; ulzõ ra’bbõ välja lüüa ▫ izsist; vi’zzõ ra’bbõ kinni lüüa ▫ aizsist 79/3
- Kīela rabūb. Kell lööb. ▫ Pulkstenis sit. Pițki rabūb mǭ’zõ. Äike lööb maasse. ▫ Zibens iesper zemē. Ta rabīz kakš kätā ku’bbõ. Ta lõi kaks kätt kokku. ▫ Viņš sasita divas rokas kopā. Äl vȯ’ļ dēļist ku’bbõ ra’bdõd. Häll oli laudadest kokku löödud. ▫ Šūpulis bija sasists no dēļiem. Si’n ta kil rabūb mǭ’zõ ne’iku tūltouvõ. Sinu ta küll lööb maha nagu tühjatähja. ▫ Tevi gan viņš nositīs kā nieku. Mīnda ne’iku vazārõks rabūb mǭ’zõ. Mind nagu vasaraga lüüakse maha. ▫ Mani nosit kā ar veseri. Sa võid mi’n ra’bbõ kabāļiz, ma ka ä’b rõkānd. Sa võid mu lüüa tükkideks, ma kah ei räägi. ▫ Tu vari mani sasist gabalos, es arī [tad] nerunāšu. J16; KK77 a; 151.1/18; KK78b23
|
ra’bbõ 2 ¤29 vi
(a) minna, muutuda ▫ mesties, kļūt - aļļõks ra’bbõ roheliseks minna ▫ mesties zaļam; lemmõks ra’bbõ soojaks muutuda ▫ mesties siltam [par laiku] KK78b23
(b) puhkeda ▫ plaukt - Ēdrõmõd ra’bbõbõd ulzõ. Õied puhkevad. ▫ Ziedi plaukst. Lī’edõd ra’bbõbõd ulzõ. Lehed puhkevad. ▫ Lapas plaukst. 152.1/6
|
ra’mmõ ¤29 vt rammida ▫ blietēt |
ri’bbõ ¤29 vi laperdada, lotendada ▫ plivināties - Pūŗaz ribūb. Puri laperdab. ▫ Bura plivinās.
|
ri’jjõ ¤29 vt õgida ▫ rīt - si’zzõl ri’jjõ kugistada, sisse ahmida ▫ ierīt
- Ta ne’i aššõ rijūb sīemnāiga eņtšõn si’zzõl. Ta nii ruttu õgib söögi enesele sisse. ▫ Viņš tik ātri ierij ēdienu. Ta ri’jjõks tikkiž jarā. Ta õgiks kõik ära. ▫ Viņš aprītu visu. KK78b25
|
sie’ggõ 1 ¤29 vt
(a) segada ▫ maisīt - sandrokkõ sie’ggõ putru segada ▫ maisīt biezputru; ǭ’jõ sie’ggõ ahjus tuld segada ▫ sabakstīt krāsnī malku
- Kǭjkõks siegūb sīemnaigõ. Lusikaga segatakse sööki. ▫ Ar karoti maisa ēdienu. KK78b29
(b) segada, kloppida ▫ kult, putot - Ma siegīz tä’mmõn šūmõ. Ma segasin talle vahtu. ▫ Es sakūlu viņam putas.
(c) segada, segi ajada ▫ jaukt - jarā sie’ggõ ära segada ▫ sajaukt
- Ta siegīz lu’ggimiz jarā. Ta segas lugemise ära. ▫ Viņš izjauca lasīšanu. Sa siegūd tä’m tīe (~ ažād) jarā. Sa ajad ta töö (~ asjad) segi. ▫ Tu jauc viņa darbu (~ lietas). KK78b30; KK78.3
(d) segada, häirida ▫ traucēt |
sie’ggõ 2 ¤29 vi seguneda ▫ sajaukties |
si’ggõ ¤29 vt sugeda ▫ sukāt - pǟ’dõ si’ggõ pead sugeda ▫ sukāt galvu
- Li’ņḑi sigūb ǭŗaks. Linu soetakse harjaga. ▫ Linus sukā ar suku. KK78b28
|
si’rrõ ¤29 vi lipata, tormata ▫ nesties, skriet - Sirūb, kierdi lǟ’b. Lippab, nobedalt läheb. ▫ Nesas, veikli iet. KK78b29
|
ska’ņņõ ¤29 vi kõliseda ▫ šķindēt > ki’llõ 2- Skaņūb blek, glǭz. Kõliseb plekk, klaas. ▫ Šķind skārds, stikls. KK78b30
|
sko’llõ 2 ¤29 vi uhta ▫ skaloties - Lāinõd sko’llõbõd. Lained uhavad. ▫ Viļņi skalojas.
|
sme’ļļõ ¤29 vt ammutada ▫ smelt - Kǭjkõks smeļūb sīemnaigõ. Lusikaga ammutatakse sööki. ▫ Ar karoti smeļ ēdienu. KK78b31
|
spe’rrõ ¤29 vt krattida ▫ zagt, čiept, spert |
ste’ņņõ ¤29 vi ägiseda, oiata ▫ stenēt - Steņūb, ku pȯdūb sizālõs, pa je’nnõks sīend. Ägisetakse, kui sees valutab, palju söönud. ▫ Sten, kad sāp iekšā, par daudz ir ēdis. KK78b34
|
su’ggõ 1 ¤29 vi
(a) sugeneda, tekkida ▫ rasties - jū’rõ su’ggõ juurde sugeneda ▫ rasties klāt KK78b36
- Knoušõld su’ggõbõd jū’rõ. Sääski sugeneb juurde. ▫ Odi rodas klāt. Sīen alz sugīz ikš agā tuoi ouk tegīž si’zzõl. Sellele tekkis alati üks või teine auk jälle sisse. ▫ Tam vienmēr atkal radās viens vai divi caurumi. Sugīz sūr tōvaz. Tõusis suur torm. ▫ Sacēlās liela vētra. KK78b36; J14; J13
(b) juhtuda, sündida ▫ gadīties, notikt - Mis täs sugūb? Mis siin sünnib? ▫ Kas te notiek? Sīen u’m su’ggõmõst. See peab sündima. ▫ Tam ir jānotiek. Mt24.6
(c) muutuda ▫ kļūt - A’ž kuoț sugūb ouklizõks, si’z tǟnda võib paikõ vi’zzõ. Kui kott muutub auklikuks, siis võib seda kinni lappida. ▫ Ja maiss kļūst caurs, tad to var aizlāpīt.
|
su’llõ ¤29 vi sulada ▫ kust - jarā su’llõ ära sulada ▫ nokust; ku’bbõ su’llõ kokku sulada ▫ sakust kopā; ulzõ su’llõ välja sulada ▫ izkust K84; KK78
- Ta mõtlõb, kui ta sulūb jarā, ne’i jõvā ta u’m, kui ta võib midāgõst ulzõ libīņtõ si’n kä’dstõ. Ta mõtleb, kuidas ta sulab ära, nii hea ta on, kuidas ta võib midagi välja nuiata sinu käest. ▫ Viņš domā, kā viņš izkusīs, tik labs viņš ir, kā viņš varētu kaut ko izdīkt no tevis. Lu’m u’m jõvā jarā su’llõn. Lumi on juba ära sulanud. ▫ Sniegs jau ir nokusis. KK78a68
|
ški’rrõ ¤29 vt jaotada, sortida ▫ šķirot E IE- Škirūb mingiži a’žḑi, na’ggiŗi, jegāikš zort eņtš kūožõsõ. Jaotatakse mingeid asju, kartuleid, iga sort oma kohas. ▫ Šķiro kaut kādas lietas, kartupeļus, katra šķirne ir savā vietā. KK78b38
|
ta’bbõ ¤29 vt
(a) mõistatada ▫ minēt - Rištīngõn u’m ta’bbõmõst, kuņtš ta sǭb tieutõ, mis se u’m pa ažā. Inimesel tuleb mõistatada, kuni ta saab teada, mis asi see on. ▫ Cilvēkam ir jāmin, kamēr viņš uzzina, kas tā ir par lietu. KK78b40
(b) tabada, kätte saada ▫ tvert - ilzõ ta’bbõ tabada, kinni võtta ▫ satvert 1Kr3.19
|
ta’rrõ ¤29 vt tarida ▫ vilkt kopā - Sēļtab, tarūb võrgidi. Korrastatakse, taritakse võrke. ▫ Kārto, velk kopā tīklus. KK78b41
|
tie’nnõ ¤29 vt tänada ▫ pateikties - Sa tienūd sīe je’dst. Sa tänad selle eest. ▫ Tu pateicies par to. Tie’nnigid eņtš nūoŗi sõzaŗi! Tänage oma noori õdesid! ▫ Pateicieties savām jaunajām māsām! KK78b43; J3
|
ti’ggõ 1 ¤29 vt toetada ▫ balstīt - Sa tigūd stok vastõ ukstā. Sa toetad kepi vastu ust. ▫ Tu atbalsti spieķi pret durvīm. Sa tigūd, la’z ne vǟ’rõd pī’lõgõd vizās. Sa toetad, et need väravad seisaksid kinni. ▫ Tu atbalsti, lai tie vārti stāvētu ciet. Ta mīnda pūolsǭņi tigūb. Ta mind poolenisti toetab. ▫ Viņš mani pa pusei atbalsta. KK78b43
|
ti’ggõ 2 ¤29 vi
(a) toetuda, nõjatuda ▫ balstīties, atslieties = no’jjõ- Ma ä’b või tä’m pǟlõ ti’ggõ. Ma ei või temale toetuda. ▫ Es nevaru pret viņu atbalstīties. Ma tigūb (~ nojūb) vastõ sainõ. Ma toetun (~ nõjatun) vastu seina. ▫ Es atbalstos pret sienu. Ma tigūb stok pǟlõ. Ma toetun kepile. ▫ Es atbalstos uz spieķa. KK78b43
(b) toetuda, tugineda ▫ paļauties - Võid ti’ggõ tä’m pūolõ. Võid temale tugineda. ▫ Vari uz viņu paļauties. KK78b61
|
ti’ggõ 3 ¤29 vi pahaseks, vihaseks minna ▫ noskaisties |
ti’llõ ¤29 vi liguneda ▫ mirkt - Linād ti’llõbõd. Linad ligunevad. ▫ Palagi mirkst. KK78b43
|
to’vvõ ¤29 vt tahuda ▫ tēst - Baļkõ tovūb kirrõks. Palki tahutakse kirvega. ▫ Baļķi tēš ar cirvi. Ikš kaņț vȯ’ļ to’vdõd la’iglimizõks. Üks kant oli tahutud lapikuks. ▫ Viena skaldne bija notēsta plakana. KK78b44; 151.1/19
|
tra’llõ ¤29 vt traalida ▫ tralēt (mar.) |
tšu’rrõ ¤29 vi pissida ▫ čurāt - Ta tšurūb. Ta pissib. ▫ Viņš čurā. KK78
|
u’llõ 1 ¤29 vi uluda ▫ kaukt - Pi’ņ ulūb. Koer ulub. ▫ Suns kauc. Mis sa ulūd! Mis sa ulud! ▫ Ko tu kauc! 79/3; KK78b48
|
ulz|ra’bbõm ¤29 s lööve ▫ izsitumi - Rīndad pǟl at ulzra’bbõmd. Rinnal on lööve. ▫ Uz krūtīm ir izsitumi.
|
u’nnõ 1 ¤29 vt unustada ▫ aizmirst = u’ņštõ 2- Ta unīz sõzār kītimiz. Ta unustas õe öeldu. ▫ Viņš aizmirsa māsas sacīto. J10
|
u’nnõ 2 ¤29 vi ununeda ▫ aizmirsties - Se sõnā unīz jarā. See sõna ununes. ▫ Tas vārds aizmirsās. KK78b48
|
va’jjõ ¤29 vi vajuda ▫ grimt - Lǭja vajūb. Paat vajub. ▫ Laiva grimst. Ne’iku mǭn alā va’jjõn, ä’b nǟ, ä’b kūl. Nagu maa alla vajunud, ei näe, ei kuule. ▫ Kā pazemē nogrimis, neredz, nedzird. KK78b50; KK77 a
|
va’llõ 2 ¤29 vi valutada, kipitada, pakitada ▫ smelgt, sāpēt - Āmbaz valūb. Hammas valutab. ▫ Zobs smeldz. Rīndad al valūb. Rinna all pakitab. ▫ Pakrūtē smeldz.
|
va’llõ 3 ¤29 vi luituda, pleekida ▫ balot, balēt |
vä’zzõ ¤29 vi väsida ▫ nogurt, piekust - Rištīng väzūb. Inimene väsib. ▫ Cilvēks nogurst. Mi’n jālgad vȯ’ļtõ ne’i jarā vä’zzõnd ne’iku jarā ra’bdõd. Mu jalad olid nii ära väsinud nagu ära pekstud. ▫ Manas kājas bija tik nogurušas, kā sadauzītas. KK78; KK77 a
|
ve’jjõ ¤29 vt kalastada ▫ zvejot - Lešti ve’jjõm vadāks līvõd vȯļļid oppõnd sǭrlizt kä’dstõ. Lesti püüdma noodaga olevat liivlased õppinud saarlaste käest. ▫ Zvejot butes ar vadu lībieši esot iemācījušies no sāmsaliešiem. E ID
|
ve’ļļõ 2 ¤29 vt vaalida ▫ velēt = tȭlatõ- Veļūb tȭlaks ǭ’rõntõ. Vaalitakse kurikaga riiet. ▫ Velē ar vāli drēbi. KK78b52
|
ve’rrõ ¤29 vi püsida ▫ stāvēt - pāikal ve’rrõ paigal püsida ▫ stāvēt uz vietas
|
vie’nnõ ¤29 vi venida ▫ stiepties, vilkties - vienūb nekā va liestād sūolve’ž venib nagu va lestasoolvesi ▫ velkas kā bušu sālījums; vienūb pitkāks kasvab pikaks ▫ izstiepjas garš
- Gum vienūb. Kumm venib. ▫ Gumija stiepjas. Rištīng lǟ’b lougõ, lougõ ne’iku vienūks. Inimene läheb aeglaselt, aeglaselt, nagu veniks. ▫ Cilvēks iet lēnām, lēnām, it kā velkoties. Paldīņ pi’ds randõ vienūb vizā grantõks kattõd sūrriek. Praegu mööda randa kulgeb kõva kruusaga kaetud maantee. ▫ Tagad pa jūrmalu stiepjas ciets, ar granti klāts lielceļš. KK78b69
|
vi’jjõ 1 ¤29 vt hammustada mürgiselt ▫ indīgi dzelt - Vijālikki vijūb. Rautsik hammustab mürgiselt. ▫ Rudā dzēlējskudra dzeļ.
|
vi’jjõ 2 ¤29 vt
(a) keerutada ▫ vīt - Vijūb ī’dõku’bbõ, mits kīerdõ attõ ku’bsõ. Keerutab kokku, mitu keeret on koos. ▫ Vij kopā, vairāki vijumi ir kopā. KK78b62
(b) kerida ▫ tīt - Ta vijūb lānga kie’rrõ. Ta kerib lõnga kerasse. ▫ Viņš tin dziju kamolā. KK78b59
|
vi’llõ 1 ¤29 vt petta ▫ vilt - Mi’n mēļ vilīz. Mu meel pettis [mind]. ▫ Mans prāts [mani] pievīla. Rištīngtõ vilūb. Inimest petetakse, tüssatakse. ▫ Cilvēku pieviļ. KK78b61; KK78b59
|
vi’llõ 2 ¤29 vi harjuda, viluda ▫ pierast - Pie’rrõ vilīz jarā ja mūoštiz siedā jõvīst. Pärast harjus ära ja oskas seda hästi. ▫ Vēlāk pierada un prata to labi. D10
|
vȯ’zzõ ¤29 vt tabada, osuda ▫ trāpīt |
võ’llõ ¤29 vt nõiduda ▫ burt - jarā võ’llõ ära sõnuda, ära võluda ▫ noburt Ga3.1
|
võ’zzõ ¤29 vi
(a) võsuda ▫ dzīt atvases - Kand võzūb, tä’mmõn tu’lbõd ūd võzād. Känd võsub, tal tulevad uued võsud. ▫ Celms dzen atvases, tam nāk jaunas atvases. KK78
(b) haljendada ▫ zaļot Hb9.4
(c) levida ▫ izplatīties Ap12.24 |
zi’bbõ ¤29 vi
(a) välkuda ▫ zibeņot > valktõ- Kui u’m pițki, si’z zibāndõks zibūb pi’ds ga’isõ. Kui on pikne, siis välk välgub mööda õhku. ▫ Kad ir negaiss, tad zibens zibina gaisā. KK78b39
(b) kumada ▫ plaiksnīt, blāzmot - Tu’lka’j u’m nā’dõb, zibūb. Tulekahi on näha, kumab. ▫ Ugunsgrēks ir redzams, blāzmo. KK78b39
|
zva’ņņõ 1 ¤29 vt kõlistada ▫ šķindināt - Mingiz ažāks võid zvaņņõ. Võid mingi asjaga helistada. ▫ Ar kādu lietu var šķindināt. KK78b40
|
zva’ņņõ 2 ¤29 vi heliseda, lüüa ▫ zvanīt - Tubā kīela zvaņūb. Toakell lööb. ▫ Istabas pulkstenis zvana. Kīela zvaņūb ulzõ lǭtõld. Kell heliseb jumalateenistuselt välja [~ Kirik lüüakse välja]. ▫ Zvans izzvana dievkalpojumu. KK78b40
|