akkõ 1 ¤36 vt püüda ▫ ķert - vi’zzõ akkõ kinni püüda, ▫ saķert, noķert
- A’ž sa tǭ’d rištīngtõ akkõ, si’nnõn u’m vakțõmõst un vērgõmõst. Kui sa tahad inimest püüda, sul tuleb valvata ja luurata. ▫ Ja tu gribi cilvēku noķert, tev ir jāvaktē un jāizlūko. Kaš akūb īr vi’zzõ. Kass püüab hiire kinni. ▫ Kaķis noķer peli. KK78; KK77a
|
akkõ 2 ¤36 vi
(a) hakata ▫ ķerties, pielipt - jū’rõ akkõ kallale minna ~ külge hakata ▫ uzbrukt ~ pieķerties J16
- Akūb mi’nnõn ne’iku pīrgal silmõ. Hakkab mulle nagu pind silma. ▫ Ieķeras man kā skabarga acī. Akkõks immõr ka’ggõlõ. Hakkaks ümber kaela kinni. ▫ Apķertos ap kaklu. Rujā akūb ī’dtuoiz jū’rõ. Haigus hakkab üheteise külge. ▫ Slimība pielīp vienam otram. Rujā akīz mi’nnõn. Haigus hakkas mulle külge. ▫ Man pielipa slimība. Duņtš ä’b ak, u’m tȭlza. Puss ei hakka peale, on nüri. ▫ Duncis neķer, [tas] ir truls. KK78; KK77a
(b) haarata ▫ tvert, ķerties - vi’zzõ akkõ kinni haarata ▫ pieķerties
- Ma akūb pū’zõ vi’zzõ, ku ma ä’b sadā. Ma haaran puust kinni, et ma ei kuku. ▫ Es pieķeros pie koka, lai es nenokristu. ▫ Sa akūd sīe a’mmõn vi’zzõ. Sa haarad sellest särgist kinni. ▫ Tu satver to kreklu. KK77a; KK78
(c) näkata ▫ ķerties (par zivīm) - Sǟ’l amā jõvīst akūb. Seal näkkab kõige paremini. ▫ Tur ķeras vislabāk. PK86
(d) komistada ▫ aizķerties, paklupt - Sīen jālga ä’b ak. Sellel jalg ei komista ▫ Tam kāja neaizķeras.
|
blakkõ ¤36 vi rahulik, tasane, sile olla ▫ būt rāmam, noplakt - Mie’rsõ ve’ž blakūb, pīļõb pāikal, ä’b lik, ī’dlimi, ta’zzi. Meres vesi on tasane, seisab paigal, ei liigu, sile, vaikne. ▫ Jūrā ūdens noplok, stāv uz vietas, nekustās, līdzens, mierīgs. KK77
|
bressõ ¤36 vt pragada ▫ strostēt - Nai bresīz mīeztõ, ku ta tu’ļ jūobõn kuodāj. Naine pragas mehega, kui see tuli joobnult koju. ▫ Sieva strostēja vīru, kad viņš ieradās piedzēries mājās. 86a24
|
doppõ ¤36 vt hüpitada ▫ dipināt = dopīņtõ- Pūola pǟl lapstā dopūb, dopīņțõb. Põlve peal hüpitatakse last. ▫ Bērnu uz ceļgala dipina. 152.1
|
drukkõ ¤36 vt trükkida ▫ drukāt, nodrukāt - Sadā āigast āigal āt druktõd set vīžtuoistõn līvõ kīel rǭntõzt. Saja aasta kestel on trükitud ainult viisteist liivikeelset raamatut. ▫ Simts gadu laikā nodrukātas tikai piecpadsmit grāmatas lībiešu valodā. K83
|
keppõ ¤36 vi
(a) kleepuda ▫ lipt - Lu’m, razā kepūb ku’bbõ. Lumi, rasv kleepub kokku ▫ Sniegs, tauki salīp kopā.
(b) külge hakata ▫ pielipt - kepūb nemē sitā hakkab külge nagu sitt ▫ pielīp kā mēsli
|
kikkõ 1 ¤36 vt linu kükitada ▫ siet linus (etn.) - Kikūb, pi’vtäudkõks võtāb ja sidāb vi’zzõ piškīz kušt. Kükitatakse, peotäiega võetakse ja seotakse kokku väikse pundi. ▫ Sien linus, ar sauju ņem un sasien mazu kušķi. KK78a57
|
kikkõ 2 ¤36 vi kükitada ▫ tupēt - mǭ’zõ kikkõ maha kükitada ▫ notupties; tijāld kikkõm īedõ ilma jääda [~ tühjalt kükitama jääda] ▫ palikt bešā [~ tupam tukšā] KK78a56; EV14
- Mīez kikūb lōdan allõ. Mees kükitab laua all. ▫ Vīrs tup zem galda. Ta lekš kikkõs je’ddõpēḑõn. Ta läks kükakil [~ kükitades] edasi. ▫ Viņš tupus, [rāpus] devās uz priekšu. KK78; KK78a57
|
kippõ ¤36 vi
(a) taganeda ▫ kāpties - kilgõ kippõ kõrvale tõmbuda, taanduda ▫ pakāpties sāņus Hb10.38
- I’bbi kipūb. Hobune taganeb. ▫ Zirgs kāpjas atpakaļ. Kip tā’giž! Tagane! ▫ Atkāpies! KK78a57
(b) hüpata ▫ lēkt - je’ddõpēḑõn kippõ ettepoole hüpata ▫ lēkt uz priekšu KK78a57
|
klekkõ ¤36 vt
(a) plötserdada ▫ pļeckāt - klekūb midāgõst plötserdab midagi ▫ pļeckā kaut ko KK78a60
(b) plekitada ▫ notraipīt, nopleķot - jarā klektõd ära plekitatud ▫ nopleķots KK78a60
|
kleppõ 1 ¤36 vt kloppida ▫ klapēt |
kleppõ 2 ¤36 vi komistada ▫ klupt - I’bbi klepīz vastõ jūrtõ. Hobune komistas vastu juurt. ▫ Zirgs paklupa pret sakni.
|
kloppõ 1 ¤36 vt
(a) kloppida ▫ dauzīt, klapēt - pȭrandla’gtõbt kloppõ vaipa kloppida ▫ izdauzīt paklāju
(b) plaksutada ▫ plaukšķināt KKI24 |
kloppõ 2 ¤36 vi kloppida ▫ klauvēt, klauvēties - Ikš klopūb uks tagān. Üks klopib ukse taga. ▫ Kāds klauvējas pie durvīm. Ta klopīz jālgaks vastõ pȭrandtõ. Ta kloppis jalga vastu põrandat. ▫ Viņš ar kāju klauvēja pa grīdu. Sidām klopūb. Süda klopib. ▫ Sirds klauvē.
|
knappõ 1 ¤36 vi puudu tulla ▫ pietrūkt - Rǭ’ knapīz jarā. Rahast tuli puudu. ▫ Naudas pietrūka. 86.52
|
knäppõ ¤36 vt
(a) näppida ▫ knibināt - Võib ka knäppõ leibõ sumāriņ, ne’i suormõdõks knäppõ ja pistõ sū’zõ eņtšõn; knäpūb ka midēgõst ainõ; ku u’m piški āina, kītõb, lambõd knäppõbõd ainõ. Saab ka leiba näppida tükikeste kaupa, nii sõrmedega näppida ja suhu pista endale; näpib ka mingit rohtu; kui on väike rohi, öeldakse, et lambad näpivad rohtu. ▫ Var arī maizi knibināt pa druskai, tā ar pirkstiem knibināt un bāzt sev mutē; knibina arī kādu zāli; kad ir maza zāle, saka, ka aitas knibina zāli. 86.1 6
(b) näppida ▫ plūkāt - Ta knäpūb eņtš a’bbiņi. Ta näpib oma habet. ▫ Viņš plūkā savu bārdu.
(c) krabada ▫ ķerstīt - Pūošõd knäppõbõd neitsidi mūnda kõrd: või ne kuigist akkõbõd jū’rõ või ne kǭļõbõd nǟnidi. Noormehed krabavad mõnikord tütarlapsi: nad kas kuidagi hakkavad külge või nad katsuvad tisse. ▫ Puiši reizēm ķersta meitenes: vai nu tie kaut kā pieķeras klāt, vai viņi tausta pupus.
(d) noppida ▫ plūkt - Knäpīzmõ umāldkäbīdi. Noppisime humalakäbisid. ▫ Plūcām apiņu čiekurus.
|
knippõ ¤36 vt näkitseda ▫ skrubināt KK78a51 |
kruppõ ¤36 vi lõhki ja kärna minna ▫ kļūt kraupainam - jarā kruppõ kärna minna ▫ kļūt kraupainam KK78a62
|
ku’bbõ|keppõ ¤36 vi kokku kleepuda, paakuda ▫ saķepēt |
kukkõ 1 ¤36 vt kukkuda ▫ kūkot - Ke’g kukūb. Kägu kukub. ▫ Dzeguze kūko. KK78a63
|
kukkõ 2 ¤36 vi kohkuda ▫ satrūkties - I’bbi kukīz lindstõ. Hobune kohkus linnust. ▫ Zirgs satrūkās no putna.
|
kuppõ ¤36 vi kalgeneda ▫ recēt - Sēmḑa kupūb, lǟ’b ku’bbõ. Piim kalgeneb, läheb kokku. ▫ Piens sarecē, saiet kopā. KK78a63
|
lakkõ 2 ¤36 vt
(a) lakkida ▫ lakot - Lakūb mingiži rīstidi. Lakitakse mingeid riistu. ▫ Lako kaut kādus traukus.
(b) liimida ▫ līmēt - lakūb ī’dõku’bbõ mingiz smērõks liimib kokku mingi määrdega ▫ salīmē kopā ar kādu smēri
|
läppõ 1 ¤36 vi läppuda ▫ sapelēt |
läppõ 2 ¤36 vi uhkustada ▫ lepoties - Mis sa läpūd, sa ūod joutõm! Mis sa uhkustad, sa oled vaene! ▫ Ko tu lepojies, tu esi nabags! EH74.17
|
lekkõ ¤36 vi lekkida ▫ sūkties, laist cauri šķidrumu |
leššõ 1 ¤36 vt lossida ▫ izkraut (kuģi) - Mī’ed leššõbõd kuo’igõ. Mehed lossivad laeva. ▫ Vīri izkrauj kuģi.
|
leššõ 2 ¤36 vt lahjendada ▫ atšķaidīt > lajāstõ 2- Brāndiļtõ lešūb vie’dkõks. Viina lahjendatakse veega. ▫ Degvīnu atšķaida ar ūdeni. KK78a67
|
lieppõ ¤36 vi leppida ▫ līgt, norunāt - jarā lieppõ ära leppida ▫ izlīgt; ku’bbõ lieppõ kokku leppida ▫ norunāt, vienoties; sǭb ku’bbõlieptõd ja tõitõd lepitakse kokku ja tõotatakse ▫ tiek norunāts un apsolīts IK4
- Li je’dmõl jarā lieppõm eņtš ve’ļkõks! Mine enne ära leppima oma vennaga! ▫ Ej vispirms izlīgsti ar savu brāli! Mt5
|
likkõ 1 ¤36 vi
(a) liikuda ▫ kustēties - Ī’žeņtšõks sa likūd. Ise sa liigud. ▫ Tu kusties savā nodabā. KK78a68
(b) liigelda ▫ virzīties (par satiksmi) |
likkõ 2 ¤36 vt lükata, tõugata ▫ grūst, stumt - jarā likkõ eemale tõugata ▫ nogrūst malā Ap13.22; Ap7.27
- Ma likūb ra’jjõ. Ma lükkan tooli. ▫ Es stumju krēslu. Kä’dkõks sa likūd tǟnda je’ddõpēḑõn. Käega sa lükkad teda edasi. ▫ Ar roku tu viņu stum uz priekšu. Ne likīzt laijõ. Nad lükkasid paati. ▫ Viņi stūma laivu. KK78a68
|
lokkõ ¤36 vt lokkida ▫ cirtot, lokot - ibūkši lokkõ juukseid lokkida ▫ cirtot matus KK78a70
|
loppõ ¤36 vi
(a) lõppeda, lakata ▫ beigties, pārstāt - Vī’mõ lopūb. Vihm lõppeb. ▫ Lietus pārstāj. Vī’mõ u’m loppõn. Vihm on lakanud. ▫ Lietus ir pārstājis.
(b) lõppeda, otsa saada ▫ beigties, izbeigties - Mi’nnõn lopīz lēba. Mul lõppes leib ▫ Man izbeidzās maize. Pǟva knaššõ lopūb. Päev lõppeb ilusti. ▫ Diena skaisti beidzas. Rištīng īeb vanāks ja lopūb. Inimene jääb vanaks ja lõppeb. ▫ Cilvēks kļūst vecs un izbeidzas. KK78a70
(c) ära kuluda ▫ novalkāties - Ǭ’rõnd loppõbõd. Riided kuluvad ära. ▫ Drēbes novalkājas.
|
nuššõ ¤36 vt nussida ▫ pāroties - Lūomõz nušūb, si’z ta lǟ’b ja tūoizta ratstāb. Loom nussib, siis ta läheb ja teise peal ratsutab. ▫ Dzīvnieks pārojas, tad viņš iet un aplec otru. KK78b8
|
oppõ ¤36 vt õppida ▫ mācīties - sieldõks oppõ selgeks õppida ▫ iemācīties K78
- Ma opūb si’n kä’dst. Ma õpin sinu käest. ▫ Es mācos no tevis. Opīztõ kǟ’dõ pi’ds kīeta. Õpiti köiel käima. ▫ Mācījās staigāt pa virvi. KK78.3
|
pakkõ ¤36 vt pakkida ▫ saiņot, pakot - Vaļmõd liestād saitõ paktõd krežād si’zzõl. Valmis lestad pakiti korvidesse. ▫ Gatavās butes tika pakotas kurvjos. Pakūb ainõ ī’dõku’bbõ. Pakitakse heina kokku. ▫ Pako sienu kopā. Pak si’zzõl ka pakūb, vǟndab si’zzõl. Paki sisse kah pakitakse, keeratakse sisse. ▫ Pakā iekšā arī saiņo, ietin iekšā. EID; KK78b10
|
paššõ 1 ¤36 vt passida ▫ uzraudzīt, uzpasēt - Ma pašūb tǟnda. Ma passin teda. ▫ Es uzpasēju viņu. KK78b11
|
paššõ 2 ¤36 vi sobida ▫ derēt, pasēt - ku’bbõ paššõ kokku sobida ▫ saderēt kopā KK77 a
|
pikkõ ¤36 vt pigitada ▫ piķot = pikīņțõ |
plikkõ ¤36 vt laksata ▫ pliķēt - plikūb, klopūb midāgõst või si’z kä’dkõks või mū ažāks laksab, klopib midagi kas käega või muu asjaga ▫ pliķē, dauza kaut ko, vai nu ar roku, vai ar kādu citu lietu KK78b17
|
plukkõ ¤36 vi karva vahetada, sulgida ▫ mest spalvu - Kanā plukūb jarā, kǭra lǟ’b jarā, ūž kǭra kazāb; ētab karrõ, kazātõb ūd pǟl tegīž. Kana sulgib, sulestik läheb ära, uus sulestik kasvab; heidab sulgi, kasvatab jälle uuesti. ▫ Vista met spalvu, spalva noiet nost, jauna spalva uzaug; met spalvu, audzē atkal jaunu. KK78b17
|
pļoppõ ¤36 vt jamada ▫ melst KK78 |
possõ ¤36 vi mornitseda, mossitada ▫ saīgt |
prațțõ ¤36 vt korras hoida, hoolitseda ▫ kopt, uzturēt kārtībā J23- Prațūb lapstā, tu’bbõ. Hoitakse korras last, tuba. ▫ Kopj bērnu, istabu. KK78
|
pressõ ¤36 vt
(a) pressida ▫ presēt - vi’zzõ pressõ kinni pressida ▫ aizpresēt KK78b60
(b) triikida ▫ gludināt - Skrūodõr presūb ǭ’rõņi. Rätsep pressib riideid. ▫ Skroderis gludina drēbes. KK78b19
|
proppõ 1 ¤36 vt korkida ▫ korķēt - Propūb potīļ vi’zzõ, algõ ta jēngõg jarā. Pudel korgitakse kinni, et see ei hingaks ära. ▫ Pudeli aizkorķē ciet, lai tā neizgarotu. KK78b20
|
proppõ 2 ¤36 vt pookida ▫ potēt > pūotõ |
rakkõ ¤36 vt harutada ▫ ārdīt - Ǭ’rõnd rakūb vāldiņ duņtšõks. Riided harutatakse lahti pussiga. ▫ Drēbes atārda ar nazi. KK78b23
|
reppõ ¤36 vt rehvida ▫ rēvēt (mar.) = rēvõ- piškizõks reppõ kokku rehvida ▫ sarēvēt TL78b65
|
rikkõ ¤36 vt
(a) rikkuda, rikki ajada ▫ bojāt, sabojāt - jelāmizt rikkõ elu rikkuda ▫ bojāt dzīvi; tīeratõ rikkõ tervist rikkuda ▫ bojāt veselību
- Ta rikīz mašīn jarā. Ta rikkus masina ära. ▫ Viņš sabojāja mašīnu. Skrūodõr rikīz ǭ’rõn jarā. Rätsep rikkus riide ära. ▫ Drēbnieks sabojāja audumu.
(b) rikkuda, nurjata ▫ gandēt - Ta rikīz tikkiž jarā. Ta nurjas kõik ära. ▫ Viņš visu sagandēja.
(c) rüvetada ▫ apgānīt Mk7.15 |
rippõ ¤36 vi veereda ▫ ripot > vīerõ- Rištīng panāb mǭ’zõ ja si’z ripūb. Inimene heidab maha ja siis veereb. ▫ Cilvēks noliekas zemē un tad ripo. Kȭr ripūb. Ratas veereb. ▫ Ritenis ripo. KK78b24
|
roppõ ¤36 vi roomata, ronida ▫ rāpot, rāpties - Ropūb kädūdõks pi’ds mǭdõ või i’lzõ pū’zõ. Roomatakse käte abil mööda maad või [ronitakse] üles puu otsa. ▫ Rāpjas ar rokām pa zemi vai augšā kokā. Ta ropūb pū’zõ. Ta ronib puu otsa. ▫ Viņš rāpjas kokā. Läpš ropūb, ku ta ä’b kǟ’. Laps roomab, kui ta ei käi. ▫ Bērns rāpo, kad viņš nestaigā. Ta ropūb mi’n je’dsõ, mi’n gūngaserk alā, ropūb nēļa käpā pǟl. Ta käib käpakil mu ees, mu seeliku alla, käib roomab nelja käpa peal. ▫ Viņš rāpo man priekšā, zem kleitas, rāpo uz četrām ķepām. Bo’ŗ, kukki ropūb. Uss, putukas ronib. ▫ Tārps, kukainis rāpo. KK77 a; KK78b25; KK77 a
|
rõkkõ ¤36 vt kõnetada ▫ uzrunāt - Ma rõkīz tǟnda. Ma kõnetasin teda. ▫ Es viņu uzrunāju.
|
skoppõ ¤36 vt hankida, muretseda ▫ sagādāt, skapēt - Sa tuoizõn skopūd tīedõ, la’z tuoizõn vȯlkõ, mis tī’edõ. Sa hangid teisele tööd, et teisel oleks, mis teha. ▫ Tu ieskapē otram darbu, lai otram ir, ko darīt. Sīemnaigõ ka võib skoppõ. Sööki ka võib hankida. ▫ Ēdienu arī var sagādāt. KK78b30
|
smekkõ 1 ¤36 vt maitsta ▫ garšot, nogaršot - kǭjkõks (~ suormkõks) smekkõ lusikaga (~ sõrmega) maitsta ▫ nogaršot ar karoti (~ pirkstu) KK78b31
- Rokkõ smekūb, või u’m jõvā. Suppi maitstakse, kas on hea. ▫ Zupu garšo, vai ir laba. Ku sa ä’d smek, ä’d tīeda kītõ ka. Kui sa ei maitse, ei tea öelda ka. ▫ Ja tu nenogaršo, nezini arī pasacīt. KK78b20; KK78b31
|
smekkõ 2 ¤36 vi maitseda ▫ garšot, būt garšīgam - Sīemnāiga smekīz amādõn jõvīst. Söök maitses kõigile hästi. ▫ Ēdiens visiem labi garšoja.
|
täppõ 1 ¤36 vt ära arvata ▫ uzminēt |
täppõ 2 ¤36 vt laenu anda ▫ aizdot, patapināt = täpīkšõ- Ma tä’mmõn täpūb set. Ma vaid laenan talle. ▫ Es viņam tikai aizdodu. KK78b48
|
teppõ ¤36 vt toppida ▫ bāzt - si’zzõl teppõ sisse toppida ▫ iebāzt; va’izõ teppõ vahele toppida ▫ iebāzt starpā; sūdõ vi’zzõ teppõ suud kinni toppida ▫ aizbāzt muti 3Ro19
|
tikkõ 1 ¤36 vt algatada ▫ ierosināt |
tikkõ 2 ¤36 vi tikkuda ▫ uzmākties |
trussõ ¤36 vi kõduneda, pehkida ▫ trūdēt, trupt = märgõ- Trusūb ǭ’rõn, miklā pū trusūb jarā. Mädaneb riie, niiske puu mädaneb ära. ▫ Sapūst audums, mitrs koks sapūst. KK78b44
|
tukkõ ¤36 vi tukkuda ▫ snaust J16- Sa īed tukkõm, sa tukūd ī’dstī’d. Sa jääd tukkuma, sa tukud alatasa. ▫ Tu iesnaudies, tu arvien snaud. KK78b46
|