blinkõ ¤47 vi plinkida ▫ mirgot |
daņtšõ ¤47 vt tantsida ▫ dejot, dancot - tuoiz lil tagān (~ pie’rrõ) daņtšõ teise pilli järgi tantsida ▫ dancot pēc cita stabules
- Kil sa mi’nnõn ve’l dāņtšõd! Küll sa mul veel tantsid! ▫ Gan tu man vēl padancosi! Skrõuviz ažā vi’zzõ, si’z võiž tǟnda tī’edõ kui sa tǭ’d, ku ta dāņtšõb ja likūb, si’z sa ä’d või. Kruviti asi kinni, siis võis seda teha, nagu sa tahad, kui see tantsib ja liigub, siis sa ei või. ▫ Pieskrūvēja lietu, tad varēja to taisīt, kā tu gribi, ja tā staigā un kustās, tad tu nevari. KK78b30
|
dumpõ ¤47 vi mässata ▫ dumpoties |
eļkõ ¤47 vi kajada ▫ atbalsoties |
irdõ ¤47 vi harjuda ▫ pierast - si’zzõl irdõ ära harjuda ▫ aprast KK78b12
- Ma īrdiz sīekõks aššõ. Ma harjusin sellega ruttu. ▫ Es ātri pie tā pieradu. Pi’ņ u’m irdõn kaššõks, ne at kǭ’dskiņ irdõnd. Koer on harjunud kassiga, nad on kahekesi harjunud. ▫ Suns ir saradis ar kaķi, viņi abi ir saraduši. Või ta īrdõb mi’n jū’rõ? Kas ta harjub minuga? ▫ Vai viņš pieradīs pie manis? Ä’b ūo jõvā, ku läpš ī’d jūrs u’m irdõn. Ei ole hea, kui laps ühe juures on harjunud. ▫ Nav labi, ja bērns ir pieradis pie viena. Mēg ūom irdõnd sīedõ kaļdi. Me oleme harjunud sööma kalu. ▫ Mēs esam pieraduši ēst zivis. KK78a41; KK78a46
|
jämpõ ¤47 vi jamada, jantida, lõõpida ▫ ākstīties, muļķoties - Mis tēg jämpõt! Mis te jandite! ▫ Ko jūs ākstāties! Alā jämp! Ära jandi! ▫ Neāksties! Algid jämpõgid Ärge jantige ▫ Neākstieties! Mis sa jǟmpõd! Mis sa lõõbid! ▫ Ko tu muļķojies!
|
kaisõ ¤47 vt puistata ▫ kaisīt KK78b14 |
kaitsõ ¤47 vt
(a) kaitsta, hoida ▫ aizsargāt, sargāt - ēņtšta kaitsõ ennast kaitsta ▫ aizsargāties
- Pi’ņ kāitsõb lambidi su’dstõ. Koer kaitseb lambaid hundi eest. ▫ Suns sargā aitas no vilka. KK78.3
(b) karjatada ▫ ganīt - nī’emidi kaitsõ lehmi karjatada ▫ ganīt govis
- Si’gžõ kāitsiz nī’emidi rugā pǟl. Sügisel karjatati lehmi kõrrepõllul. ▫ Rudenī govis ganīja rugainē. 79.8
(c) eemal hoida ▫ gaiņāt - Jegāikš lūomõz tabārõks kāitsõb kärmiži. Iga loom sabaga hoiab eemal kärbseid. ▫ Ikviens dzīvnieks ar asti gaiņā mušas. KK78a68
|
kardõ ¤47 vi lõhnata ▫ smaržot - Puțkõz kārdõb. Lill lõhnab. ▫ Puķe smaržo. 79.5
|
karšõ ¤47 vt kraasida ▫ kārst (etn.) - villõ karšõ villa kraasida ▫ kārst vilnu; ibīzt karšõ hobust harjata ▫ sukāt zirgu
- Kāršõb kāršõks. Kraasitakse kraasiga. ▫ Kārš ar kārstuvi. KK78a54
|
kī’lõ ¤47 vt
(a) pantida ▫ ķīlāt - jarā kī’lõ panti panna ▫ ieķīlāt
(b) kihlata ▫ saderināt
(c) pandist välja lunastada ▫ izpirkt ķīlu - Ne nīe’mõd attõ kī’ldõb. Need lehmad tuleb pandist välja lunastada. ▫ Šīs govis ir izpērkamas no ķīlas.
|
kiukõ ¤47 vi kiunuda ▫ smilkstēt = ki’uņõ- Se kīukõb, kīen ki’bḑi u’m. See kiunub, kellel valus on. ▫ Smilkst tas, kam sāp. KK78a58
|
koļkõ ¤47 vi kõlkuda ▫ vazāties, dauzīties - Mis sa täs kōļkõd! Mis sa siin kõlgud! ▫ Ko tu te vazājies!
|
koukõ ¤47 vi
(a) koriseda ▫ kurkstēt - Ma’g kōkõb. Kõht koriseb. ▫ Vēders kurkst. KK77a
(b) kõõksuda ▫ elsot - Pi’ņ kōkõb, kaš ka kōkõb, si’z līb bǭ’rgõ āiga. Koer kõõksub, kass ka kõõksub, siis tuleb kole ilm. ▫ Suns elso, kaķis arī elso, tad būs slikts laiks. Kašīd, piņīd koukõbõd, si’z līb kīebi āiga. Kassid, koerad kõõksuvad, siis tuleb palav ilm. ▫ Kaķi, suņi elso, tad būs karsts laiks. KK78a61
|
kõnkõ ¤47 vi kõngeda ▫ nobeigties, nosprāgt |
kroukšõ ¤47 vi norsata ▫ krākt 74.43 |
laipõ ¤47 vt tähistada ▫ apzīmēt, aprīkot ar norādēm |
lonkõ 1 ¤47 vt longata ▫ klibot - lonkõs lǟ’dõ longates minna ▫ iet klibojot KK78a70
- Ta lōnkõb. Ta lonkab. ▫ Viņš klibo. KK78a70
|
lonkõ 2 ¤47 vi taaruda, kõikuda küljelt küljele ▫ streipuļot |
maitsõ ¤47 vt maitsta ▫ garšot - Se sīemnāiga māitsõb jõvīst. See toit maitseb hästi. ▫ Šis ēdiens garšo labi. Di’drõkõn eņtšõn ka māitsiz jūodõ. Didrõkile enesele ka maitses juua. ▫ Didriķim pašam arī patika dzert. Mv
|
merkõ 1 ¤47 vt märkida, tähistada ▫ apzīmēt |
merkõ 2 ¤47 vt sihtida ▫ mērķēt - Ma mērkõb tǟnda, kui võiks kä’ddõ sǭdõ. Ma sihin teda, kuidas võiks kätte saada. ▫ Es mērķēju uz viņu, kā viņu varētu dabūt rokā. Flintõks mērkõb. Püssiga sihitakse. ▫ Mērķē ar šauteni. KK78b2
|
noļpõ ¤47 vt nilbata, limpsata, nälbata ▫ laizīt, aplaizīt, nolaizīt - Kīelkõks nūolõb, nōļpõb. Keelega noolib, limpsab. ▫ Ar mēli laiza, aplaiza. KK78b7
|
nõrkõ ¤47 vi närtsida ▫ vīst - Puțkõz nȭrkõb, īeb kūjaks, lodžāks ne’i kougõn, ku nȭrkõb jarā. Lill närtsib, muutub kuivaks, lörtsiks, seni kui närtsib ära. ▫ Puķe novīst, kļūst sausa, sapļekusi, kamēr novīst. KK78b5
|
nõŗkõ ¤47 vi lõdveneda, nõrgeneda, rambuda ▫ atslābt, kļūt vājākam, novārgt |
nuŗkõ ¤47 vt sorida, tuhnida ▫ rakņāt, rakņāties = nurkiņtõ- nūŗkõb, vȯtšūb midāgõst tuhnib, otsib midagi ▫ rakņājas, meklē kaut ko KK78b7
- Rištīng, kis tǭ’b, lǟ’b nuŗkõm . Inimene, kes tahab, läheb sorima. ▫ Cilvēks, kas grib, iet rakņāties.
|
ņurdõ ¤47 vi nurruda ▫ ņurrāt, murrāt - Kaš ņurdõb ņurrā-ņurrā. Kass nurrub nurr-nurr. ▫ Kaķis murrā ņur, ņur. KK78
|
oudõ 2 ¤47 vi
(a) haududa, haududes pehmeks küpseda ▫ sautēties - Vȯzā ōdõb kōgiņ, si’z ä’b ūo ma’gḑi. Liha haudub kaua, siis ei ole maitsev. ▫ Gaļa ilgi sautējas, tad nav garšīga. KK78b9
(b) haududa, määnduda, põletikuline olla ▫ sust, izsust - Vīļa ǭdõb ulzõ. Vili mädaneb väljas. ▫ Labība izsūt.
(c) põõnata ▫ sust, gulšņāt - Mis sa ōdõd! Mis sa põõnad! ▫ Ko tu sūti!
|
paikõ ¤47 vt lappida, paigata ▫ lāpīt - paikõ vi’zzõ kinni lappida ▫ aizlāpīt; ta pāikõb ta paikab ▫ viņš lāpa; mēg paikõm me paikame ▫ mēs lāpām
- Pāikõb, panāb pāika pǟlõ. Paigatakse, pannakse paik peale. ▫ Lāpa, liek virsū ielāpu. Pāikõb ǭ’rõņi nõ’ggõlõks, lāngaks, lupātõks. Paigatakse riideid nõelaga, niidiga, lapiga. ▫ Lāpa drēbes ar adatu, diegu, ielāpu. Tǟnda pāikõb, tī’eb tierrõks. Seda paigatakse, tehakse terveks. ▫ To lāpa, sataisa veselu. Ta pāikõb katūkst. Ta paikab katust. ▫ Viņš lāpa jumtu. Kalāmī’ed pāikizt lajḑi. Kalamehed paikasid paate. ▫ Zvejnieki lāpīja laivas. Kuoțīdnõ’ggõl vȯ’ļ kuoțīd paiktõb pierāst. Kotinõel oli kottide paikamiseks. ▫ Maisa adata bija maisu lāpīšanai. KK78b10; 152.1/4
|
paindõ ¤47 vi painduda ▫ liekties |
palkõ 1 ¤47 vt teenida, pälvida ▫ pelnīt - eņtšõn i’lzpidāmizt palkõ endale ülalpidamist teenida ▫ pelnīt sev iztiku
|
palkõ 2 ¤47 vi teenida, ümmardada ▫ kalpot, apkalpot - izāmǭn palkõ kodumaad teenida ▫ kalpot dzimtenei; la’z tä’mmõn sǭgõ palktõd et teda teenitaks ▫ lai viņam kalpotu Mk10.45
- Engõld pālkizt tä’mmõn. Inglid ümmardasid teda. ▫ Enģeļi viņu apkalpoja. Mk113
|
pilkõ ¤47 vi
(a) pilkuda ▫ mirkšķināt, mirkšķināties - Sīlma pīlkõb. Silm pilgub. ▫ Acs mirkšķinās. KK78b14
(b) vilkuda ▫ mirguļot - Tu’ļ pīlkõb. Tuli vilgub. ▫ Uguns mirguļo.
(c) sirendada ▫ spīguļot |
pinkõ ¤47 vi jonnida ▫ niķoties - Piški läpš pīnkõb, ta strīḑõb. Väike laps jonnib, ta tülitseb. ▫ Mazs bērns niķojas, viņš strīdas. KK78b14
|
piukõ ¤47 vi piiksuda, piiksatada, piuksuda, kiiksuda ▫ iepīkstēties, pīkstēt, spiegt - Īr pīukõb. Hiir piiksub. ▫ Pele pīkst. Ta mittõ i’z piuk. Ta ei kõssanudki. ▫ Viņš pat neiepīkstējās. Ta i’z tū’oḑ mittõ piukõ. Ta ei tohtinud piiksatadagi. ▫ Viņš nedrīkstēja ne iepīkstēties. I’ļ sīe ta mittõ piuk ka. Sellest ta ei piiksatanudki. ▫ Par to viņš pat neiepīkstējās. Ta mittõ i’z piuk i’ļ sīe. Ta ei iitsatanudki sellest. ▫ Viņš pat neiepīkstējās par to.
|
piukšõ ¤47 vi
(a) piuksuda ▫ čiepstēt - Lind pīukšõb – lōlab, tšīkstõb. Lind piuksub – laulab, siuksub. ▫ Putns čiepst – dzied, čivina. KK78b15
(b) piiksuda ▫ čīkstēt - Läpš pīukšõb. Laps piiksub. ▫ Bērns čīkst. KK78b15
|
poukõ ¤47 vi
(a) paugatada, plahvatada ▫ sprāgt - U’m pidāmõst, ku ä’b pouk lǭ’igi. Tuleb hoida, et ei paugata lõhki. ▫ Jātur, lai nesasprāgst pušu. KK77 a
(b) lõheneda, lõhki minna ▫ sprēgāt - poukõ lǭ’igi lõhki minna ▫ sasprēgāt 79/6
- Kațki ä’b kuost, ku ta pōkõb lǭ’igi. Haav ei parane, kui ta lõheneb. ▫ Brūce nedzīst, ja tā sasprēgā.
(c) praksuda ▫ brakšķēt - Pūd poukõbõd tu’lsõ. Puud praksuvad tules. ▫ Koki brakšķ vējā. KK78b18
|
raiskõ ¤47 vt raisata ▫ šķērdēt - Ta rāiskab rǭ’ jarā. Ta raiskab raha ära. ▫ Viņš izšķērdē naudu. Ama vīļa u’m raisktõd jarā. Kogu vara on ära raisatud. ▫ Visa manta ir izšķērdēta. KK78b23
|
räukõ ¤47 vi
(a) röökida ▫ brēkt
(b) nutta, itkeda ▫ raudāt
(c) töinata ▫ gaudot |
ruikõ ¤47 vi rühmata ▫ cītīgi strādāt |
ruoikõ 1 ¤47 vi rutata, tõtata, kiirustada ▫ steigties - a’bbõl ruoikõ appi rutata ▫ steigties palīgā; je’ddõ ruoikõ ette rutata ▫ aizsteigties priekšā
- Kus sa rūoikõd? Kuhu sa kiirustad? ▫ Kurp tu steidzies? Ku u’m nūoŗ, si’z u’m ruoikõmõst. Kui ollakse noor, siis peab kiirustama. ▫ Kad ir jauns, tad jāsteidzas. KK78b27; KK78b50
|
ruoikõ 2 ¤47 va kiirustada ▫ steigt - Sa rūoikõd lǟ’dõ (~ tīe’dõ). Sa kiirustad minna (~ teha). ▫ Tu steidz iet (~ darīt). KK78b27
|
ruoiskõ ¤47 vi roosata, rooska anda ▫ sist ar pletni, pletnēt |
sindõ ¤47 vi sündida ▫ dzimt - ūd pǟl sindõ uuesti sündida ▫ piedzimt no jauna
- Tä’mmõn sīndiz vīž lapstā. Tal sündis viis last. ▫ Viņam piedzima pieci bērni. Vāški sīndiz sīestõ nī’emõst. Vasikas sündis sellest lehmast. ▫ No tās govs piedzima teļš. Ta u’m sindõmõst seļļi. Ta on sündimisest [~ saadik] selline. ▫ Viņš kopš dzimšanas ir tāds. Ta ä’b ūo e’gļõ sindõn, ta u’m a’mni’ggõks sindõn. Ta pole eile sündinud, ta on ammu sündinud. ▫ Viņš nav vakar piedzimis, viņš ir sen piedzimis. KK78; KK77 a; KK78b29
|
skeņḑõ ¤47 vt sõimata ▫ lamāt - skēņdõd tǟnda ä’bknaššõd sõnādõks sõimad teda inetute sõnadega ▫ [tu] lamā viņu ar neglītiem vārdiem KK78b30
|
strempõ 1 ¤47 vt trampida, tampida ▫ mīdīt - vi’zzõ strempõ kinni trampida ▫ aizmīdīt
- Āina, vȱlgõd võtāb vastõ un strēmpõb vi’zzõ. Hein, õled võetakse vastu ja tambitakse kinni. ▫ Sienu, salmus paņem pretī un piemīda.
|
strempõ 2 ¤47 vi tallata ▫ mīdīties - Ta strēmpõb liegā sizālõs, pi’ds lie’ggõ. Ta tallab pori sees, mööda pori. ▫ Viņš mīdās dubļos, pa dubļiem. KK78b37
|
suoikõ ¤47 vi soikuda ▫ apklust |
sviļpõ ¤47 vt vilistada ▫ svilpot - Knaššõ svīļpõb, ne’iku mu’zkant sviļpõsõ lǟ’b. Ilusasti vilistab, nagu muusik vilistades läheb. ▫ Skaisti svilpo, kā muzikants svilpojot iet. KK78b37
|
šimpõ ¤47 vi kiruda, sõimata ▫ lamāt > vannõ 1 (a)- Šīmpõb tūoizta, agā tuoi sīnda šīmpõb: sa burlak, sa zvē’r, sa mops. Kirutakse teist, aga teine kirub sind: sa röövel, sa elajas, sa mops. ▫ Lamā otru, vai otrs tevi lamā: tu burlaks, tu zvērs, tu mopsis. KK78b38
|
škinkõ ¤47 vt kinkida ▫ dāvināt - Škīnkõb – jõvāst sidāmõst āndab. Kingib – heast südamest annab. ▫ Dāvina – no labas sirds dod. Škinktõd ibīzõn ambidi ä’b vaņțlõ. Kingitud hobusele suhu ei vaadata. ▫ Dāvinātam zirgam zobus neskatās. KK77 a
|
täudõ ¤47 vi piisata ▫ pietikt - Tä’mmõn ä’b täud rǭ’dõ. Tal ei piisa raha. ▫ Viņam nepietiek naudas. Ä’b täud kä’ddõ! Ei piisa [~ kätte]! ▫ Nepietiek! Täudõb! Piisab! ▫ Pietiek!
|
täutõ 2 ¤47 vt
(a) täita ▫ pildīt - Sīekõks täutõb vietā või vȯ’ltõ pittõ või botīļõ. Sellega täidetakse pütti või pudelit vee või õllega. ▫ Ar to pilda ūdeni vai alu mucā vai pudelē.
(b) täide viia ▫ izpildīt, īstenot - ažād, mis mä’d va’il āt täutõd sǭnd asjad, mis meie seas on täide viidud ▫ lietas, kas mūsu starpā ir īstenotas Lk1.1
- Kolhoz sugīd i’z täut eņtš āigastplǭn. Kolhoos ei täitnud sugugi oma aastaplaani. ▫ Kolhozs nebūt neizpildīja savu gada plānu. 2L5
(c) piisata ▫ pietikt - Ä’b täut mīeldõ, ä’b täut rǭ’dõ. Ei piisa mõistust, ei piisa raha. ▫ Nepietiek prāta, nepietiek naudas.
|
tempõ 1 ¤47 vt
(a) tallata ▫ mīt, mīdīt - jālgad alā jarā tempõ jalge alla maha tallata ▫ samīt zem kājām 16Ro20
- Tēmpiz vȯrūks mǭ si’zzõl. Tallas orase maa sisse. ▫ Iemīdīja zelmeni zemē. 79/8
(b) tampida ▫ stampāt - pīenõks tempõ peeneks tampida ▫ smalki sastampāt; vi’zzõ tempõ kinni tampida ▫ aizbāzt; nǭțidi tempõ kapsaid tampida ▫ stampāt kāpostus
- Motšiņõ sǭb temptõd. Kartuliputru tambitakse. ▫ Kartupeļu putra tiek sastampāta. Midēgõst tēmpõb vi’zzõ. Tambib midagi kinni. ▫ Kaut ko aizbāž [~ aizstampā] ciet. KK77b; KK78b41
|
tempõ 2 ¤47 vi tammuda ▫ mīdīties, mīņāties - ī’d kūož pǟl tempõ kohal tammuda ▫ mīņāties uz vietas
|
tilkõ ¤47 vi tilkuda ▫ pilēt - Pīsk tīlkiz ulzõ. Vaik tilkus välja. ▫ Sveķi izpilēja ārā. Ve’ž tīlkõb le’b katūks le’bbõ. Vesi tilgub läbi katuse. ▫ Ūdens pil cauri jumtam. J14; KK78.3
|
trankõ ¤47 vt ajada, peletada ▫ trenkt - Lūomõztõ trānkõb je’dspēḑõn. Loom aetakse minema. ▫ Dzīvnieku trenc projām. Irmkõks set trānkõb. Hirmuga vaid peletatakse. ▫ Ar bailēm tikai trenc. KK78
|
trämpõ ¤47 vt
(a) trampida ▫ dauzīt (kājas), rībināt - eņtš jaļgi trǟmpõb trambib oma jalgu ▫ dauza savas kājas KK78b45
(b) tallata ▫ mīdīt - midāgõst trēmpõb jālgadõks midagi tallab jalgadega ▫ mīda kaut ko ar kājām KK78b44
- Mis sa trēmpõd tǟnda! Mis sa tallad teda! ▫ Ko tu viņu mīdi! KK78b44
|
tundõ ¤47 vt
(a) tunda, teada ▫ pazīt - Ma tūndõb tǟnda. Ma tunnen teda. ▫ Es viņu pazīstu. Ta tūndõb ne’iku eņtš kätā (~ eņtš suoŗmi). Ta tunneb nagu oma kätt (~ oma sõrmi). ▫ Viņš pazīst kā savu roku (~ savus pirkstus). KK78; KK77 a
(b) tunda, aistida ▫ just, sajust - kilmõ tundõ külma tunda ▫ just aukstumu; lemḑi tundõ sooja tunda ▫ just siltumu KK78
- Kajāgõd võibõd tundõ, ku līb tōvazt. Kajakad võivad aistida, et tuleb torm. ▫ Kaijas var sajust, ka būs vētra. Tund ne’iku eņtš kuo’nnõ! Tunne nagu oma kodus! ▫ Jūties kā savās mājās! KK77 a
|
uikõ ¤47 vt
(a) huigata ▫ ūjināt
(b) hõigata ▫ saukt |
venkõ ¤47 vt
(a) vändata ▫ griezt
(b) keerutada ▫ grozīt - Ne likīzt ǭ’jõ si’zzõl seļļiz pū’gdõb torī ja si’z sǟ’lõz ne’i vēnkizt siedā. Nad lükkasid ahju sellise klaasipiibu [~ puhumistoru] ja siis seal niimoodi keerutasid seda. ▫ Viņi ielika krāsnī tādu [stikla] pūšamo cauruli un tad tur tā to grozīja. 86b3
|
verkõ ¤47 vt tihtida, triivida ▫ drīvēt (mar.) |
vilkõ ¤47 vi vilkuda, välkuda, vilksata ▫ zibēt - jūokšõ, nemē kūondad vilkõbõd joosta, nii et kannad välguvad ▫ skriet, ka papēži zib
- Ta vīlkõb mi’nstõ pi’ddõz. Ta vilksatab minust mööda. ▫ Viņš pazib man garām. KK78b59
|
vompõ ¤47 vi taaruda ▫ gāzelēties |
vȯikõ ¤47 vi
(a) ohata ▫ nopūsties 8Ro22
(b) oiata ▫ vaidēt - Rujā rištīng vȱikõb. Haige inimene oigab. ▫ Slims cilvēks vaid.
|
võrkõ ¤47 va viitsida ▫ vīžot - Kierdi vȭrkõb, lāška ä’b võrk. Virk viitsib, laisk ei viitsi. ▫ Čakls vīžo, sliņķis nevīžo.
|