arrõ ¤50 vt
(a) arvata, arutada ▫ uzskatīt, domāt, spriest - ma arrõb ma arvan ▫ es uzskatu; tagān arrõ läbi arutada, järeldada ▫ izspriest
(b) arvestada ▫ rēķināties - ä’b arrõs arvestamata ▫ nerēķinoties ~ neņemot vērā 2Kr5.19
(c) arvet pidada, arvutada ▫ uzskaitīt, aprēķināt - tagān arrõ iļ kulūd kulude üle arvet pidada ▫ uzskaitīt izdevumus; tagān arrõs i’ļ āndamiz ja võtāmiz andmist ja võtmist arvestades ▫ došanu un ņemšanu uzskaitot Lk14.28; Fl4.15
- Rǭ’dõ ta tūndiz jõvīst ja mūoštiz siedā lu’ggõ ja arrõ. Raha ta tundis hästi ja oskas seda lugeda ja arvutada. ▫ Naudu viņš pārzināja labi un prata to skaitīt un aprēķināt. MV
|
dämmõ ¤50 vt tammitada ▫ aizdambēt - Bä’bbõrd vȯļtõ dämmõnd sǟ’l siedā jo’ugõ vi’zzõ. Koprad olid tammitanud seal selle jõe kinni. ▫ Bebri bija tur to upi aizdambējuši. 86a16
|
doņņõ ¤50 vi jonnida, tönnida ▫ niķoties - Iļ laps kītõb, ku ta doņņõb; ta ne’i pūol itkõs ajāb midēgõst pǟlõ. Lapsest öeldakse, et ta jonnib; ta nii poolnuttes ajab midagi peale. ▫ Par bērnu saka, ka viņš niķojas; viņš tā pa pusei raudot pierunā. 86a35
|
doŗŗõ 1 ¤50 vi jonnida ▫ tiepties - Läpš doŗŗõb. Laps jonnib. ▫ Bērns tiepjas. Ne doŗŗõbõd. Nad jonnivad. ▫ Viņi tiepjas.
|
drillõ 1 ¤50 vt drillida, harjutada ▫ vingrināt, drillēt - Kašpūoga drillõb eņtš kīntšidi. Kassipoeg teritab [~ harjutab] oma küüsi. ▫ Kaķēns asina [~ vingrina] nagus. La’z ma ne’i nāizta drillõb! Las ma nii drillin naist! ▫ Lai es tā izdrillēju sievu! KK78; KK77a
|
drillõ 2 ¤50 vt puurida ▫ urbt - Ta drillõb ōkõd si’zzõl. Ta puurib augud sisse. ▫ Viņš ieurbj caurumus.
|
eļļõ 2 ¤50 vt õlitada ▫ eļļot - Eļļõks eļļõb. Õliga õlitatakse. ▫ Ar eļļu eļļo. Mašīnt eļļõb, la’z vȯlkõ kievām. Masinat õlitatakse, et oleks kerge. ▫ Mašīnu eļļo, lai būtu viegli. KK78a36
|
irrõ ¤50 vi irevile ajada ▫ atņirgt - ambõd irrõnd hambad irevile ajanud ▫ atņirguši zobus
|
kärrõ ¤50 vt kärutada ▫ vest ar ķerru |
kemmõ ¤50 vt kammida ▫ ķemmēt - ibūkši kemmõ juukseid kammida ▫ ķemmēt matus
|
kvärrõ ¤50 vi krooksuda ▫ kurkstēt - Kūonad kvärrõbõd. Konnad krooksuvad. ▫ Vardes kurkst.
|
kvellõ ¤50 vt pruunistada ▫ nobrūnināt - Vȯ’zzõ kvellõb. Liha pruunistatakse. ▫ Gaļu nobrūnina. KK78a64
|
mõllõ 1 ¤50 vt
(a) sonkida, sorida ▫ grābstīties - mõllõb immõrkouți kä’dkõks või pūkõks songib ümberringi käega või puuga ▫ grābstās apkārt ar roku vai koku KK78b1
(b) sasida, torkida ▫ bakstīt - mõllõb, kui kuijõb torgib, [vaatab] kuidas kuivab ▫ baksta, [skatās] kā žūst KK78b1
|
mõllõ 2 ¤50 vi möllata ▫ trakot = ūlastõ, vȭlatõ |
narrõ ¤50 vt narrida ▫ nerrot - Ta narrõb mīnda: tī’eb jūokidi mi’nkõks, ertļõb. Ta narrib mind, teeb minuga nalja, õrritab. ▫ Viņš mani nerro: jokojas ar mani, kaitina.
|
ņammõ ¤50 vt nämmutada, nätsutada ▫ košļāt ≈ ņämmõ; = ņäugõ |
ņämmõ ¤50 vt nämmutada, nätsutada ▫ košļāt ≈ ņammõ; = ņäugõ |
pillõ 1 ¤50 vt pillata ▫ šķērdēt |
pillõ 2 ¤50 vt pilduda ▫ mest, mētāt - jarā pillõ minema pilduda ▫ aizmest; laigāld pillõ laiali pilduda, hajutada ▫ izmētāt, izklīdināt 2L4
- Ta pillõb mingizt a’žžõ pi’ds mǭdõ, kaisõb, repțāb, pillõb. Ta pillub mingit asja mööda maad, puistab, raputab, pillub. ▫ Viņš mētā kādu lietu pa zemi, kaisa, birdina, mētā. KK78b14
|
pinnõ ¤50 vt pinnida ▫ kapināt (etn.) - Pinnõb vikārtõ, klopūb va’imizõks vazārõks lakt pǟl. Pinnitakse vikatit, klopitakse teravaks haamriga alasi peal. ▫ Kapina izkapti, izdauza asu ar āmuru uz laktas. KK78b14
|
puņņõ 1 ¤50 vt punnida ▫ spundēt - Vi’zzõ võib puņņõ: vȯ’lrīstõn panāb puņ pǟlõ ja panāb vi’zzõ. Kinni võib punnida: õllenõule pannakse punn peale ja pannakse kinni. ▫ Aizspundēt var [tā]: alus traukam uzliek spundi un aiztaisa ciet. KK78b20
|
ruļļõ ¤50 vt
(a) veeretada ▫ velt - ruļļõb kūnkiļi veeretatakse [lume]palle ▫ veļ [sniega] bumbas KK76.1
(b) rullida, rullile keerata ▫ rullēt - ruļļõb rūļid i rullitakse rulle ▫ rullē ruļļus KK76.1
- Palāgidi ruļļiz ruļļõks. Voodilinu rulliti rulliga. ▫ Palagus rullēja ar rulli. Tulāb īļing, āina ne’iku lǟ’b ruļļõs. Tuleb iil, hein läheb nagu rullides. ▫ Nāk viesulis, siens iet it kā rullējoties. Ruļļõb mǭ vi’zzõ, kui u’m kūja. Rullitakse muld kinni, kui on kuiv. ▫ Aizrullē zemi ciet, kad ir sauss. KK78b26; 79/4; KK78b68
|
skruļļõ ¤50 vt rullida, rulli keerata ▫ rullēt, skrullēt KK77 |
štemmõ ¤50 vt häälestada, timmida ▫ noskaņot, pieregulēt, noštimmēt - Ta u’m eņtš muzīktõ štemmõn ne’i, ku ta võib spēļõ. Ta on oma muusikariista timminud nii, et ta võib mängida. ▫ Viņš ir savu mūzikas instrumentu noskaņojis tā, lai viņš varētu spēlēt. KK78b34
|
toņņõ ¤50 vt lõhkuda, rikkuda ▫ saplēst, sabojāt - Toņņõb, rikūb jarā. Lõhub, rikub ära. ▫ Saplēš, sabojā. KK78b43
|
trillõ ¤50 vi sillerdada ▫ mirdzēt |
tšammõ ¤50 vt sobrada ▫ čammāt - Ta tšammõb, siegūb viļļõ ne’i, kui ä’b ūo riktig. Ta sobrab, segab vilja nii, kuidas pole õige. ▫ Viņš čammā, maisa labību tā, kā nav pareizi. KK78b45
|
vannõ 2 ¤50 vt vanduda, vannet anda ▫ zvērēt - Ta vannõb siz, ku tä’mmõn u’m kītõmõst, se u’m tuo’d, ja nustāb kuolm suormõ i’lzõ ja kītõb. Ta vannub siis, kui ta peab ütlema, [et] see on tõde, ning tõstab kolm sõrme üles ja ütleb. ▫ Viņš zvēr tad, kad viņam jāsaka, [ka] tā ir taisnība, un viņš paceļ trīs pirkstus augšā un saka.
|
veļļõ 1 ¤50 vt võlvida ▫ velvēt = velvõ |