āibaltõ ¤53 vi ilastada ▫ siekaloties - Läpš āibaltõb. Laps ilastab. ▫ Bērns siekalojas. Lapst āibaltõbõd. Lapsed ilastavad. ▫ Bērni siekalojas.
|
alāntõ 1 ¤53 vt alandada ▫ pazemot - Mȯiznikād alāntizt ta’lro’vžti. Mõisnikud alandasid talupoegi. ▫ Muižnieki pazemoja zemniekus. Būņțik i’z tǭ’ alāntõ ēņtšta lețliztõn. Būņțik ei tahtnud alanduda lätlaste ees. ▫ Buntigs nevēlējās zemoties latviešiem.
|
alāntõ 2 ¤53 vi alanduda ▫ zemoties - Alāntõ – se u’m, a’ž ta āndab ēņtšta mingizõn alā; se u’m ūdstiz tī’edõd sõnā. Alanduda – see on, kui ta annab ennast mingisugusele alla; see on uuesti tehtud sõna. ▫ Zemoties – tas ir [tad], kad viņš kādam pakļaujas; tas ir jaundarināts vārds. Tämā alāntiz mȯiznikād je’ds. Ta alandas ennast mõisnike ees. ▫ Viņš zemojās muižnieku priekšā. Līvlizt i’zt alāntõt sūr Kǭrliz je’dsõ. Liivlased ei alandunud suure Kǭrli ees. ▫ Lībieši nezemojās lielā Kārļa priekšā. Minā alāntõb krīevõdõn, lețliztõn. Mina alandun venelaste, lätlaste ees. ▫ Es zemojos krieviem, latviešiem.
|
| alāstõ ¤53 vi armu anda, halastada ▫ apžēlot |
alīztõ 1 ¤53 vt alistada ▫ pakļaut - Saksād alīztizt līvliži. Sakslased alistasid liivlasi. ▫ Vācieši pakļāva lībiešus.
|
alīztõ 2 ¤53 vi alistuda ▫ pakļauties, padoties - Līvõd saitõ pīkstõd alīztõ saksādõn. Liivlased sunniti alistuma sakslastele. ▫ Lībieši tika piespiesti pakļauties vāciešiem. Saksād alīztizt suodās. Sakslased alistusid sõjas. ▫ Vācieši padevās karā.
|
aļtõ ¤53 vi hallitada ▫ pelēt - Lēba aļtõb. Leib hallitab. ▫ Maize pelē. KK77
|
āmbaztõ ¤53 vi näägutada, irvitada ▫ zoboties - Āmbaztõ – ne’i ku pilkõ, le’b ambõd ne’i vie’ddõ, ambõ pǟl võttõ. Näägutada – nagu pilgata, läbi hammaste nii vedada, hamba peale võtta. ▫ Zoboties – tā kā apsmiet, caur zobiem tā vilkt, uz zoba ņemt. Mis sa āmbaztõd! Mis sa näägutad! ▫ Ko tu zobojies!
|
āndatõ ¤53 vt annetada ▫ ziedot, dāvināt - Mõitiz päp tä’mmõn ä’b vȯlks āndatõn 1858. āigast bībõl. Muidu kirikuõpetaja poleks talle annetanud 1858. aasta piiblit. ▫ Citādi mācītājs nebūtu viņam uzdāvinājis 1858. gada bībeli. Mv
|
| āndõļtõ ¤53 vi hangeldada, äritseda ▫ tirgoties, andelēties 152.1/4 |
apāndõ ¤53 vi
(a) hapneda ▫ skābt - Ta pa’ņ sēmḑa apāndõm. Ta pani piima hapnema. ▫ Viņš nolika pienu rūgt. KK77
(b) käärida ▫ rūgt
(c) hapneda, kaua magada ▫ sust - Kītõb, vāņ, a’ž magūb kōgiņ: apāndõb lovāl; ni ūotõ kil apāndõnd; nūz ni i’lzõ, ni u’m apāntõd pǟgiņ lovāl. Öeldakse, vaat, kui kaua magatakse: hapneb voodis; nüüd olete küllalt hapnenud; tõuse nüüd üles, nüüd on palju voodis hapnetud. ▫ Saka, redz, ja ilgi guļ: sūt gultā; nu esat sutuši gana; celies nu augšā, nu ir daudz susts gultā. 152.1/7
|
apāntõ ¤53 vt hapendada ▫ skābēt, raudzēt - nǭțidi apāntõ kapsaid hapendada ▫ skābēt kāpostus
|
| arāndõ ¤53 vi laheneda ▫ atrisināties |
| arāntõ ¤53 vt lahendada ▫ risināt, atrisināt |
arestīertõ ¤53 vt arreteerida ▫ arestēt - Saksād tǭ’žtõ mīnda arestīertõ. Sakslased tahtsid mind arreteerida. ▫ Vācieši gribēja mani arestēt.
|
arīņtõ ¤53 vt
(a) korda seada, korda teha ▫ savest kārtībā - Arīņtõb vȭrta – tǟnda nemē parāntõb, tǟnda pāikõb, tī’eb tierrõks. Tehakse korda võrku – seda nagu parandatakse, seda paigatakse, tehakse terveks. ▫ Saved kārtībā tīklu – to tā kā labo, to lāpa, sataisa. 152.1/4
(b) harida, talitada, põetada ▫ kopt, aprūpēt |
ārmakstõ ¤53 vt säästa, kokku hoida ▫ taupīt - Ta ārmakstõb rǭ’dõ. Ta hoiab raha kokku. ▫ Viņš taupa naudu. Rǭ’dõ u’m ārmakstõmõst. Raha peab kokku hoidma. ▫ Nauda ir jātaupa. Ma pidāb tagāvarāks midēgõst, rǭ’dõ ārmakstõb, ma ä’b ānda ne’i je’n rǭ’dõ ulzõ. Ma hoian midagi tagavaraks, raha hoian kokku, ma ei anna nii palju raha välja. ▫ Es turu kaut ko rezervē, taupu naudu, es neizdodu tik daudz naudas. Mi’n u’m jõvā sūtäuž, ma ārmakstõb siedā eņtš lapst pierāst, eņtš jemān. Mul on hea suutäis, ma hoian seda oma laste jaoks, oma emale. ▫ Man ir labs kumoss, es taupu to saviem bērniem, savai mātei.
|
ārmaztõ ¤53 vt armastada ▫ mīlēt - armõ ārmaztõ rahu armastada ▫ mīlēt mieru; izāmǭdõ ārmaztõ isamaad armastada ▫ mīlēt tēvzemi; neitstõ (~ pȯisõ) ārmaztõ tüdrukut (~ poissi) armastada ▫ mīlēt meiteni (~ puisi)
- Lapst ārmaztõbõd va’nbiži. Lapsed armastavad vanemaid. ▫ Bērni mīl vecākus. Ma ārmaztõb sīnda! Ma armastan sind! ▫ Es tevi mīlu!
|
| armstõ ¤53 vt rahustada ▫ mierināt |
| armtõ ¤53 vt rahuldada ▫ apmierināt |
artõ 1 ¤53 vt lammutada, lõhkuda ▫ ārdīt, nojaukt - je’llõ artõ hoonet lammutada ▫ nojaukt ēku; mǭ’zõ artõ maha lõhkuda ▫ noārdīt Ef2.14
- Ma artiz kirrõks käp jarā. Ma lõhkusin kirvega kapi ära. ▫ Es ar cirvi izārdīju skapi.
|
| astāmtõ ¤53 vt astendada ▫ kāpināt (mat.) |
| ä’b|vȯņštõ ¤53 vi luhtuda, ebaõnnestuda ▫ neizdoties, nelaimēties |
ädāgtõ ¤53 vt
(a) ehmatada ▫ baidīt, biedēt - Kuŗē ädāgtiz nāizta. Kurat ehmatas naist. ▫ Velns baidīja sievieti. Se ädāgtiz nänt vä’ggi jarā. See ehmatas nad väga ära. ▫ Tas viņus ļoti nobiedēja. Ta ädāgtiz sīnda, sa ädāgizt tä’mstõ. Ta ehmatas sind, sa ehmusid temast. ▫ Viņš baidīja tevi, tu nobijies no viņa. KK78; J23
(b) peletada ▫ aizbiedēt - Ta u’m seļļi paint, kis nǟb, ku su’ž tulāb lambiž, ī’ž ä’b ädāgt siedā sutā, bet ī’ž panāb je’dspēḑõn. Ta on selline karjane, kes näeb, et hunt tuleb lammastesse, [kuid] ise ei peleta seda hunti, vaid ise paneb minema. ▫ Viņš ir tāds gans, kas redz, ka vilks nāk aitās, [bet] pats neaizbiedē to vilku, bet pats liekas projām. PK86b16
|
ädāstõ ¤53 vt
(a) erutada ▫ satraukt - Se ädāstõb usktītštijiz jengõ. See erutab usukuulutaja hinge. ▫ Tas satrauc ticības sludinātāja dvēseli. IK5 (I86)
(b) noomida ▫ rāt - Sa ūod jarā ädāstõd. Sa oled läbi noomitud. ▫ Tu esi norāts. KK78
(c) vannutada ▫ zvērināt Ap19.13 |
| ädātõ ¤53 vt ähvardada ▫ draudēt |
ämārdõ ¤53 vi hämarduda ▫ krēslot - Īrgõb ämārdõ. Hakkab hämarduma. ▫ Sāk krēslot.
|
| äpārtõ ¤53 vi äpardada, äparduda ▫ neizdoties |
ǟrmatõ ¤53 vi härmatada ▫ nosarmot - Pūd ǟrmatõbõd. Puud härmatavad. ▫ Koki nosarmo.
|
| balīņtõ ¤53 vt pleegitada ▫ balināt KKI29 |
| bazōntõ ¤53 vt pasundada ▫ bazūnēt |
bētõrtõ ¤53 vi kakerdada ▫ grīļoties - lǟ’b bētõrtõs läheb kakerdades ▫ iet grīļodamies
- Jūobõn bētõrtõb. Joodik kakerdab. ▫ Dzērājs grīļojas.
|
biltõ ¤53 vt püülida ▫ bīdelēt - Biltiz biltõ. Püüliti püüli. ▫ Bīdelēja bīdeļu miltus. Lǟ’b su’dmaļõ biltõm, tī’eb pīenidi jo’vḑi. Minnakse veskile püüli tegema, tehakse peent jahu. ▫ Iet uz dzirnavām bīdelēt, taisa smalkus miltus. 86a22
|
| bizīņțõ ¤53 vi kiini joosta ▫ bizot = bīzõ |
blikštiņțõ ¤53 vt pilgutada ▫ mirkšķināt - Ta eņtš siļmi blikštiņțõb. Ta pilgutab oma silmi. ▫ Viņš mirkšķina savas acis.
|
bobīņțõ ¤53 vi pobiseda ▫ murmināt - Rištīng ī’žeņtšõks vā’giž bobīņțõb. Inimene endamisi vaikselt pobiseb. ▫ Cilvēks savā nodabā klusi murmina. KK77
|
bōldartõ ¤53 vt paugutada, mürtsutada ▫ klaudzināt - Ta bōldartõb ukši. Ta paugutab uksi. ▫ Viņš klaudzina durvis. KK78a31
|
| bombardīertõ ¤53 vt pommitada ▫ bombardēt |
borātõ ¤53 vi müristada ▫ rībēt - Pițki borātõb. Pikne müristab. ▫ Pērkons rībina. Ku läpš pīerslõb, kītõb: „Mis sa borātõd!” Kui laps peeretab, öeldakse: „Mis sa müristad!” ▫ Kad bērns sabojā gaisu, saka: „Ko tu rībini!” PK88.15
|
brakštõ ¤53 vt praksutada, ragistada ▫ brakšķināt - Brakštõd okšti, mūrdad okšti. Praksutad oksi, murrad oksi. ▫ Brakšķini zarus, lauz zarus. KK78a31
|
brutsīņțõ ¤53 vt nühkida ▫ berzēt, berzēties > ȭŗikšõ- brutsīņțõ eņtš nǭ’gõ nühkida oma nahka ▫ berzēt savu ādu
- Ma võib mūdõ midēgõd brutsīņțõ või ne’i ȭŗõ, ȭŗikšõ kuigõd. Ma võin midagi muud nühkida või nii hõõruda, nühkida kuidagi. ▫ Es varu kaut ko citu berzēt vai tā berzt, berzēties kaut kā. Ta ēņtšta brutsīņțiz pū kilgs. Ta nühkis ennast puu vastu [~ külge]. ▫ Viņš berzējās gar koku. *156.1
|
| budīļtõ ¤53 vt soperdada ▫ darīt pa roku galam |
bukkõrtõ ¤53 vi puperdada ▫ dauzīties, strauji pukstēt - Sidām bukkõrtõb. Süda puperdab. ▫ Sirds dauzās. KK77b
|
buktõ ¤53 vt pressida pükse ▫ buktēt - Bikšidi buktõb pletīzõrõks. Pükse pressitakse triikrauaga. ▫ Bikses buktē ar gludekli. KK78a32
|
| buļīkštõ ¤53 vi mulistada ▫ plunkšķināt |
būoŗtõ ¤53 vt kirjata, mustriga kaunistada ▫ izrakstīt, izrotāt - Rikkõmõd ta’lro’vzt rie’ggõd vȯļtõ kēradõks būoŗtõd. Rikkamate taluinimeste reed olid kirjadega kirjatud. ▫ Bagātāko zemnieku kamanas bija rakstiem izrakstītas. E IE
|
burbiļtõ ¤53 vi mulle ajada ▫ burbuļot - burbiļtõs tulāb mǭstõ i’lzõ mulle ajades tuleb põhjast [~ maast] üles ▫ burbuļojot nāk augšā
|
butšīņțõ ¤53 vt musitada ▫ bučot - Eņtš luštõks butšīņtõb eņtš läpši. Oma lõbuks musitatakse oma lapsi. ▫ Savam priekam bučo savus bērnus. Jelājt ä’b butšīņțõd. Looma ei musitatud. ▫ Dzīvnieku nebučoja. KK78a33
|
buzārtõ ¤53 vt puserdada, hõõruda ▫ burzīt, berzēt - Buzārtõb, ȭŗõb ǭ’rõndt, papīert või kä’dsõ, või lōda pǟl. Puserdatakse, hõõrutakse riiet, paberit kas käes või laua peal. ▫ Burza, berž drānu, papīru vai rokā, vai uz galda. Vȯ’ļ ne’i, buzārtiz pi’ds loudõ, la’z ǭ’rõn vȯlkõ pī’emdi. Oli nii, hõõruti mööda lauda, et riie oleks pehme. ▫ Bija tā, berzēja pa galdu, lai drāna būtu mīksta. KK78a33
|
danktõ 2 ¤53 vt noogutada ▫ noliekt, klanīt - pǟkõks danktõ peaga noogutada ▫ māt ar galvu KK78a33
- Mikīļ danktiz pǟdõ. Mikīļ noogutas pead. ▫ Miķelis nolieca galvu. J16
|
| dopāstõ ¤53 vt raputada ▫ kratīt 152.2 |
| dopīņțõ ¤53 vt hüpitada ▫ dipināt 152.1 = doppõ |
drēgõltõ ¤53 vt riivi panna ▫ aizbultēt - Uļļizuks piḑīks vi’zzõ drēgõltõ. Välisukse peaks riivi panema. ▫ Ārdurvis būtu jāaizbultē.
|
drǭkõltõ ¤53 vt traageldada ▫ diegt, trāklēt ≈ trǭkõltõ- ku’bbõ drǭkõltõ kokku traageldada ▫ sadiegt
|
drõtsīņțõ 1 ¤53 vt urgitseda ▫ urbināt - sõrmkõks drõtsīņțõ sõrmega urgitseda ▫ urbināt ar pirkstu KK77a
|
drõtsīņțõ 2 ¤53 vt logistada ▫ tricināt - Tūļ tǟnda drõtsīņțõb. Tuul seda logistab. ▫ Vējš to tricina.
|
dukārtõ ¤53 vt togida ▫ dunkāt - Ta kīskõb ja dukārtõb. Ta kisub ja togib. ▫ Viņš plēš un dunkā. KK78
|
eitõltõ 1 ¤53 vt pilduda ▫ mētāt, mētāties - laigāld eitõltõ laiali pilduda ▫ izmetāt
- Ta eitõltõb rǭ’dõ. Ta pillub raha. ▫ Viņš mētājas ar naudu. Ma eitõltõb lä’bḑizt. Ma liigutan labidat. ▫ Es mētāju lāpstu. Mis sa eitõltõd a’žḑi! Mis sa pillud asju laiali! ▫ Ko tu izmētā lietas! 86.39
|
eitõltõ 2 ¤53 vt püherdada ▫ vārtīties - Panāb mǭ’zõ, ēņtšta eitõltõb ne’iku i’bbi. Heidab maha, püherdab nagu hobune. ▫ Noliekas zemē, vārtās kā zirgs. Lapst ēņtšta eitõltõbõd. Lapsed püherdavad. ▫ Bērni vārtās. KK78a36; KK78a35
|
emalīertõ ¤53 vt emailida ▫ emaljēt - emalīertõd padā emailpott ▫ emaljēts katls 86a40
|
| emīņtõ 1 ¤53 vt paljundada, rohkendada ▫ vairot, pavairot 2Kr9.10, Hb6.14 |
| emīņtõ 2 ¤53 vi paljuneda ▫ vairoties |
erktõ ¤53 vt ergutada ▫ uzmundrināt - Izā erktõb pȯigõ. Isa ergutab poega. ▫ Tēvs uzmundrina dēlu.
|
| ēstistõ ¤53 vt eestindada, eestistada ▫ igauniskot |
ēviļtõ ¤53 vt hööveldada ▫ ēvelēt - pȭrandt ēviļtõ põrandat hööveldada ▫ ēvelēt grīdu; šindiļi ēviļtõ sindleid hööveldada ▫ ēvelēt šindeļus
|
| flirtõ ¤53 vi flirtida ▫ flirtēt |
gagīņțõ ¤53 vi kaagatada ▫ gāgināt = gägītõ- Gūogõz u’m, kis gagīņțõb. Hani on [see], kes kaagatab. ▫ Zoss ir [tā], kas gāgina. KK78a43
|
gägītõ ¤53 vi kaagatada ▫ gāgināt = gagīņțõ- Gūogõd gägītõbõd. Haned kaagatavad. ▫ Zosis gāgina.
|
giftõ ¤53 vt mürgitada ▫ indēt > vijātõ- Ta giftūb mīnda jarā. Ta mürgitab mu ära. ▫ Viņš noindē mani.
|
gintõ ¤53 vt vihata ▫ ienīst - Mīnda ta gintõb. Mind ta vihkab. ▫ Mani viņš ienīst. Jh6.7
|
glagāstõ ¤53 vi lärmata ▫ trokšņot - Ku lapst kǟ’bõd ja ourõbõd, si’z lapst glagāstõbõd, tī’ebõd mä’rrõ. Kui lapsed käivad ja karjuvad, siis lapsed lärmavad, teevad kära. ▫ Kad bērni staigā un brēc, tad bērni trokšņo, taisa troksni. KK78a43
|
globārtõ ¤53 vt kolksutada ▫ klaudzināt - Tūļ globārtõb ukstā. Tuul kolksutab ust. ▫ Vējš klaudzina durvis. KK78a44
|
globāstõ ¤53 vi kolksuda ▫ klaudzēt - Mingi ukš ä’b ūo riktig vizās, tūļ tǟnda liktāb, si’z ta globāstõb. Mingi uks ei ole korralikult kinni, tuul seda liigutab, siis ta kolksub. ▫ Kādas durvis nav kārtīgi ciet, vējš tās kustina, tad tās klaudz. KK78a44
|
| globātõ ¤53 vt kopsida, koputada ▫ klauvēt |
| glǭstõ ¤53 vt hellitada ▫ glāstīt > silāstõ |
golātõ ¤53 vi kolatada ▫ klaudzēt - Ānkaŗ lǟ’nd golātõs mie’rpū’ojõ je’dspēḑõn. Ankur läinud kolatades ära merepõhja. ▫ Enkurs klaudzot nogājis jūras dibenā.
|
| goļātõ ¤53 vi kohiseda ▫ šalkt |
gõḑīņțõ ¤53 vt kõdistada ▫ kutināt - Alā gõḑīņț! Ära kõdista! ▫ Nekutini! Ta gõdīņțõb siedā sūdõ. Ta kõdistab seda suud. ▫ Tas kutina to muti. KK77a
|
| gregāstõ ¤53 vi rögistada ▫ krēpot E3A |
grǭpštõ ¤53 vt kobada ▫ taustīties, grābstīties - Grǭpštõb pi’ds ti’jjõ kūožõ, pi’ds a’igiži kädūdõks, vȯtšūb. Kobatakse mööda tühja kohta, mööda ääri kätega, otsitakse. ▫ Taustās pa tukšu vietu, pa malām ar rokām, meklē. Pi’mdõs ka grǭpštõb. Pimedas ka kobatakse. ▫ Tumsā arī taustās. KK78a45
|
| grūoiptõ ¤53 vi soont raiuda või lõigata ▫ gropēt, grebt gropes |
| gunktõ ¤53 vt krookida ▫ krokot |
gūorštõ ¤53 vi krudiseda ▫ gurkstēt - Lu’m gūorštõb. Lumi krudiseb. ▫ Sniegs gurkst.
|
idāntõ ¤53 vt idandada ▫ diedzēt = idīņțõ- Ta idāntõb ma’gḑidi. Ta idandab linnaseid. ▫ Viņš diedzē iesalu.
|
idīņțõ ¤53 vt idandada ▫ diedzēt = idāntõ- Ne idīņțõbõd sīemgidi. Nad idandavad seemneid. ▫ Viņi diedzē sēklas. KK78a46
|
| īebtõ ¤53 vt jahutada ▫ dzesēt |
īeltõ ¤53 vt
(a) hääletada ▫ balsot - īņõ īeltõ nõustuda, kaasa tulla ▫ piebalsot 7Ro16
(b) häälitseda, häält teha ▫ izdot skaņas - Īeltõb, kis tī’eb sūkõks mä’rrõ, lōlab. Häält teeb, kes teeb suuga kära, laulab. ▫ Skaņas izdod [tas], kas ar muti taisa troksni, dzied. KK78a46
|
| ilāntõ 1 ¤53 vt ülendada ▫ lielīt Mt23.12 |
| ilāntõ 2 ¤53 vi üleneda ▫ lielīties, dižoties 2Kr10.18 |
| i’ļ|tapārtõ ¤53 vt veenda ▫ pārliecināt 2L12 |
| imātõ ¤53 vt imetleda ▫ apbrīnot |
| immõr|kēratõ ¤53 vt ümber kirjutada ▫ pārrakstīt |
| immõr|kītõ ¤53 vt ümber sõnastada ▫ parafrāzēt |
| immõrtõ ¤53 vt ümbritseda ▫ ieskaut, ietvert |
imūstõ ¤53 vt
(a) himustada ▫ kārot, tīkot - Ta imūstõb jūodõ. Ta himustab juua. ▫ Viņš kāro iedzert.
(b) himustada ▫ iekārot 7Ro7 |
īndatõ ¤53 vt
(a) hinnata ▫ vērtēt - jarā īndatõ väärtust leida, väärtust määrata ▫ novērtēt
- Se ažā u’m vä’ggi tõurõks īndatõd. See asi on väga kalliks hinnatud. ▫ Šī lieta ir novērtēta ļoti dārgi. Ne īndatõbõd kōpõ. Nad hindavad kaupa ▫ Viņi vērtē preces.
(b) hinnangut anda ▫ dot vērtējumu |
irdtõ ¤53 vt harjumust kujundada, harjutada ▫ ieradināt, pieradināt - Kui ta ēņtšta si’zzõl irdtiz. Kuidas ta enesele harjumust kujundas. ▫ Kā viņš sevi ieradināja.
|
| īrgiņțõ 1 ¤53 vt algatada ▫ ierosināt, iesākt = irgtõ |
īrgiņțõ 2 ¤53 vt kupatada ▫ noplaucēt, applaucēt - sēņi īrgiņțõ seeni kupatada ▫ applaucēt sēnes; vȯ’zzõ īrgiņțõ liha kupatada ▫ applaucēt gaļu
|
| irgtõ ¤53 vt algatada ▫ ierosināt, iesākt = īrgiņtõ 1 |
irmtõ ¤53 vt
(a) hirmutada ▫ biedēt - Alā irmt mīnda kū’oḑõks! Ära hirmuta mind kohtuga! ▫ Nebiedē mani ar tiesu!
(b) heidutada ▫ iebiedēt - Līvlizt at irmtõd. Liivlased on heidutatud. ▫ Lībieši ir iebiedēti.
|
| istāntõ ¤53 vt istuma panna ▫ apsēdināt, iesēdināt |
| jarā|kītõ ¤53 vi loobuda, ära öelda ▫ atteikties |
| jarāndõ ¤53 vt eritada ▫ izdalīt |
jelātõ 1 ¤53 vt elustada, taaselustada ▫ atdzīvināt - kūolõnt ä’b või jelātõ surnut ei saa elustada ▫ mirušo nevar atdzīvināt
|
jelātõ 2 ¤53 vt kääritada ▫ raudzēt - Jaņī jelātõb vȯ’ltõ. Jaņī kääritab õlut. ▫ Jānis raudzē alu.
|
| jēngandõ ¤53 vi ohhetada ▫ nopūsties |
jēngatõ 1 ¤53 vt kunstlikku hingamist teha ▫ elpināt - Upāndõnt u’m jēngatõmõst. Uppunule tuleb teha kunstlikku hingamist. ▫ Slīkonis jāelpina.
|
| jēngatõ 2 ¤53 vi ohata ▫ nopūsties |
| jengtõ ¤53 vt loomi tappa ▫ kaut lopus |
jovātõ ¤53 vt jahvatada ▫ malt - jo’vḑi jovātõ jahu jahvatada ▫ malt miltus; tie’rrõ jovātõ teri jahvatada ▫ malt graudus; pīenõks jovātõ peeneks jahvatada ▫ samalt smalki
- Izā lekš vȯ’ddiri jovātõm. Isa läks otri jahvatama. ▫ Tēvs devās malt miežus.
|
jūlgastõ ¤53 vt julgustada ▫ iedrošināt - Izā jūlgastiz mīnda. Isa julgustas mind. ▫ Tēvs mani iedrošināja.
|
| jumāltõ ¤53 vt jumaldada ▫ dievināt |
jūotõ 1 ¤53 vt joota ▫ dzirdīt - Jemā jūotõb lapstā. Ema joodab last. ▫ Māte dzirda bērnu. Ma tǟnda jūotõb vȯ’lkõks. Ma joodan teda õllega. ▫ Es dzirdu viņu ar alu. KK78a53
|
jūotõ 2 ¤53 vt
(a) joota ▫ lodēt
(b) keevitada ▫ metināt |
jūrmatõ ¤53 vi
(a) tuimaks muutuda, ära surra ▫ notirpt - Jālga jūrmatiz jarā. Jalg suri ära. ▫ Kāja notirpa.
(b) uimaseks või oimetuks muutuda ▫ apdullt - jūrmatõnõks īedõ oimetuks muutuda ▫ kļūt apdullušam KK77a
- Ku rištīng u’m jūrmatõn, vä’zzõn, piekslõb ī’dõ pūolõ, tuoizõ pūolõ, lūoilõb ī’žeņtšõks. Kui inimene on uimane, väsinud, põrkab ühele poole, teisele poole, tuigerdab omaette. ▫ Ja cilvēks ir apdullis, noguris, mētājas uz vienu pusi, uz otru pusi, grīļojas savā nodabā. KK78a75
|
| jūrtõ ¤53 vi juurduda ▫ iesakņoties, ieviesties E IE |
| kālkastõ ¤53 vt lubjata, lubjastada ▫ kaļķot |
| kālkistõ ¤53 vi lubjastuda ▫ kaļķoties |
| kalktõ ¤53 vi lupjuda ▫ apkaļķoties |
kāndatõ 1 ¤53 vt
(a) kannatada, kogeda ▫ ciest - va’llõ kāndatõ valu kannatada ▫ ciest sāpes
- Tä’m ka’ggõl kāndatõb. Ta kael kannab. ▫ Viņa kakls cieš. KK77a
(b) kannatada, sallida ▫ ieredzēt, ciest - Ma ä’b või tǟnda sīlma tutkāmõs kandatõ. Ma ei või teda silma otsas sallida. ▫ Es nevaru viņu ieredzēt ne acu galā. Ta ä’b kāndat mīnda. Ta ei salli mind. ▫ Viņš mani necieš.
(c) taluda ▫ paciest, izturēt - Ma ä’b või kāndatõ siedā nēmiztõ. Ma ei või kannatada selle nägemist. ▫ Es nevaru paciest to skatu. Ma ä’b või siedā kāndatõ. Ma ei või seda taluda. ▫ Es nevaru to paciest. Kui ma võiji siedā kāndatõ? Kuidas ma võivat seda välja kannatada? ▫ Kā es varot to izturēt? KK78b60
|
kāndatõ 2 ¤53 vi vastu pidada, välja kannatada ▫ paciesties - Kāndat ve’l! Kannata veel! ▫ Pacieties vēl!
|
| kāndatõ 3 ¤53 vi ära tasuda, rentaabel olla ▫ atmaksāties, atpelnīties |
kapīņțõ 1 ¤53 vt hakkida, raiuda ▫ kapāt - Sigād pierāst või nī’emõd pierāst kapīņțiz na’ggiri, bīetidi, te’i pīenõks nēḑi rōdaks. Sigade jaoks või lehmade jaoks raiuti peeneks kartuleid, peete, tehti neid peeneks kapsarauaga. ▫ Cūkām vai govīm kapāja kartupeļus, bietes, sasmalcināja tās ar dzelzīti. Sigān u’m kapīņțõmõst pīenõks na’ggõrd. Seale tuleb kartulid peeneks raiuida. ▫ Cūkai kartupeļi jāsakapā smalki. 86.50; KK78a53
|
kapīņțõ 2 ¤53 vt pinnida ▫ kapināt (etn.) - Vikātõ kapīņțõb, rabūb vastõ, al u’m vikāt lakt, mis pǟl pidāb vikāt ja vazārõks rabūb, la’z vikāt tierā īegõ vȯitõks ja se vȯlks paŗīmstiz ī’edõb. Vikatit pinnitakse, lüüakse vastu, all on vikatialasi, mille peal hoitakse vikatit ja haamriga lüüakse, et vikati tera muutuks õhukeseks ja see oleks paremini lõikav. ▫ Izkapti kapina, sit pa to, apakšā ir izkapts lakta, uz kuras tur izkapti un sit ar āmuru, lai izkapts asmens kļūtu plāns un tas labāk grieztu. 86.50
|
kappiļțõ ¤53 vt kõblata ▫ kaplēt - Lǟ’ks kappiļtõ mǭdõ. ~ Piḑīks kappiļțõm mǭdõ. Peaks kõplama maad. ▫ Būtu jākaplē zeme.
|
kārgastõ ¤53 vt karastada ▫ rūdīt - roudõ kārgastõ rauda karastada ▫ rūdīt dzelzi; ēņtšta kārgastõ ennast karastada, karastuda ▫ norūdīties
- Sport kārgastõb. Sport karastab ▫ Sports norūda.
|
karīņțõ 1 ¤53 vt riputada ▫ karināt - Ta karīņțiz ēņtšta mi’nnõn ka’ggõlõ, ne’i ku ta mi’nnõn u’m pa lǟlamõks. Ta riputas ennast mulle kaela, nii et ta on mulle koormaks. ▫ Viņš uzkārās man kaklā, tā ka viņš man ir par apgrūtinājumu. KK77a
|
karīņțõ 2 ¤53 vi rippuda ▫ karāties - Ǭ’rõnd karīņțõbõd käpsõ. Riided ripuvad kapis. ▫ Drēbes karājas skapī. Rištīng īeb karīņțõm. Inimene jääb rippuma. ▫ Cilvēks paliek karājamies. KK78.3; KK78b22
|
kasīņțõ ¤53 vt
(a) kraapida ▫ skrāpēt - Ma kasīņțõb si’ggõ duņtšõks, la’z ta īegõ knaš, pū’dõz. Ma kraabin siga pussiga, et ta saaks ilus puhas. ▫ Es skrāpēju cūku ar dunci, lai tā kļūst skaista, tīra. KK78b18
(b) kratsida ▫ kasīt - Kasīņțõb, kīndõdõks kīskõb jo vizāstiz. Kratsib, küüntega kisub veel kõvemini. ▫ Kasa, ar nagiem plēš vēl stiprāk. KK78b28
|
katkāndõ ¤53 vi katkeda ▫ pārtrūkt - katkāndõd ki’lliji katkega häälik ▫ lauzts patskanis
|
katkāstõ 1 ¤53 vt
(a) katkestada, katki tõmmata, ära tõmmata ▫ pārraut, saraut - katkāstõd katkeline ▫ saraustīts
- Lāmbaz katkāstiz kieud kațki. Lammas tõmbas köie katki. ▫ Aita pārrāva virvi pušu. Ta katkāstiz eņtš rīndadalīz jarā. Ta katkestas oma rindealuse ära. ▫ Viņš sarāva savu pakrūti. KK78a54
(b) katkuda, kitkuda ▫ plēst - Ma katkāstõb pi’vkõks ainõ. Ma kitkun peoga rohtu. ▫ Es ar plaukstu plēšu zāli. KK78a54
|
katkāstõ 2 ¤53 vi katkeda ▫ trūkt, pārtrūkt - Lānga katkāstiz. Niit katkes. ▫ Diegs pārtrūka.
|
katsīņtõ ¤53 vt küünitada ▫ sniegties > ulātõ- Sa katsīņtõd umārztõ kä’ddõ sǭdõ. Sa küünitad õuna kätte saada. ▫ Tu sniedzies dabūt ābolu. KK78a54
|
kațkīstõ ¤53 vi katkeda ▫ pārtrūkt - Lānga u’m kațkīstõn. Lõng on rebenenud. ▫ Pavediens ir pārtrūcis.
|
| kazāndõ ¤53 vi areneda ▫ attīstīties |
| kazāntõ ¤53 vt arendada ▫ attīstīt K85 |
kazātõ ¤53 vt
(a) kasvatada ▫ audzināt - i’lzõ kazātõ üles kasvatada ▫ uzaudzināt; jõvīst kazātõd hästi kasvatatud ▫ labi audzināts
- Ta u’m kazātõn eņtš pūoga salājzõks. Ta on kasvatanud oma poja vargaks. ▫ Viņš ir izaudzinājis savu dēlu par zagli. KK78
(b) töödelda ▫ apstrādāt = tīekslõ |
käbīņțõ ¤53 vt haakida, kinnitada ▫ kabināt - i’lzõ käbīņțõ üles kinnitada ▫ uzkabināt KK78a64
- Rattõd ra’j vȯ’l seļļi, mis võiž käbīņțõ rattõd reinõd pǟlõ. Vankriiste oli selline, mida võis haakida vankri külgede peale. ▫ Ratu sēdeklis bija tāds, ko varēja piekabināt pie ratu sānu dēļiem. 152.1
|
kämpiļțõ ¤53 vt
(a) lohakalt teha ▫ nekārtīgi darīt
(b) vusserdada ▫ nemākulīgi strādāt, čakarēties = kǟ’mõrtõ- Ta ä’b mūošta, ta set kämpiļțõb. Ta ei oska, ta vaid vusserdab. ▫ Viņš neprot, viņš tikai čakarējas.
(c) pusida ▫ tūļāties |
käpārtõ ¤53 vi rabeleda, sipelda ▫ ķepuroties - Ta ī’žeņtšõks käpārtõb immõrkouți. Ta rabeleb omaette ringi. ▫ Viņš savā nodabā ķepurojas apkārt. KK78a64
|
| kǟrandõ ¤53 vi käharduda ▫ cirtoties |
| kǟrantõ ¤53 vt kähardada ▫ sacirtot |
kǟrgastõ ¤53 vt kõõrutada ▫ kladzināt - Kanā kǟrgastõb, tǭ’b sīedõ. Kana kõõrutab, tahab süüa. ▫ Vista kladzina, grib ēst. KK78a64
|
kēļštõ ¤53 vt
(a) pilgata ▫ apsmiet Ga6.7
(b) mõnitada ▫ ņirgāties Mt20.19- Sa kēļštõd tūoizta. Sa mõnitad teist. ▫ Tu ņirgājies par otru. KK78a55
|
| kepīņtõ ¤53 vt kleepida ▫ līmēt, lipināt |
kēratõ ¤53 vt kirjutada ▫ rakstīt - si’zzõl kēratõ sisse kirjutada ▫ ierakstīt K85
- Ma kēratiz si’n i’lzõ. Ma kirjutasin su üles ▫ Es tevi pierakstīju. KK78a55
|
kešīļtõ ¤53 vt ammutada kahvaga ▫ dukurēt (etn.) - Kešīļtõb vie’d sizāld ulzõ kešīļõks. Ammutatakse kahvaga veest välja. ▫ Dukurē ar dukuru ārā no ūdens. KK78a55
|
| kibīļțõ ¤53 vt takistada, raskusi tekitada ▫ traucēt, radīt grūtības, radīt ķibeles |
kidīņțõ ¤53 vt kala sisikonda eemaldada ▫ ķidāt zivis - Kidīņțõb ne’i, ku siļki rakāndõb. Nii eemaldatakse sisikonda, kui räimi roogitakse. ▫ Ķidā tā, kad siļķēm ņem ārā iekšas.
|
| kierdiņtõ ¤53 vt kiirendada ▫ paātrināt |
kīertõ ¤53 vi keerutada ▫ griezt (riņķī) - Ta kīertõb daņtšõ. Ta keerutab tantsu. ▫ Viņš griež danci.
|
| kīetõ ¤53 vt keeta ▫ vārīt |
| kievāmtõ ¤53 vt hõlbustada, kergendada ▫ atvieglot |
kīkõrtõ ¤53 vt kiikriga vaadata ▫ raudzīties ar tālskati, ķīķerēt - Ta kīkõrtõb kīkõrõks. Ta vaatab kiikriga. ▫ Viņš skatās ar tālskati. KK78a58
|
kilāstõ 1 ¤53 vt häälestada ▫ skaņot - Muskāntõd kilāstõbõd eņtš instrumentõd ku’bbõ. Muusikamehed häälestavad oma pillid kokku. ▫ Muzikanti saskaņo savus instrumentus.
|
| kilāstõ 2 ¤53 vt külastada ▫ apciemot |
kīlmatõ ¤53 vt
(a) külmetada ▫ saldēt - Ma u’m kīlmatõn ēņtšta. Ma olen ennast ära külmetanud. ▫ Es esmu apsaldējies. Alā kīlmat ēntšta! Ära külmeta ennast! ▫ Nesaldējies! ▫ 79.6
(b) külmuda ▫ sasalt, aizsalt - Lä’b kīlmatõb vi’zzõ, sǟ’l kuņštnikā tǟ’tõb nēḑi rūožidi. Aken külmub kinni, seal kunstnik joonistab neid roose. ▫ Logs aizsalst, tur mākslinieks zīmē tās rozes. PK88.12
|
| kiltõ ¤53 vt mängida pilli ▫ spēlēt mūzikas instrumentu = liltõ, spēļõ |
kīļaztõ ¤53 vi kiilata ▫ spīdēt - Jei kīļaztõb. Jää kiilgab. ▫ Ledus spīd.
|
| kīņḑõltõ 1 ¤53 vt piserdada ▫ smidzināt |
kī’ņḑõltõ 2 ¤53 vi pakitseda külma tõttu, küüsitada ▫ smelgt, tirpt - A’ž mi’nnõn kīlmabõd kädūd ja tulāb tu’bbõ, si’z suormtutkāmõd pȯ’ddõbõd, si’z kīņḑõltõb, sūormõd kīņḑõltõbõd. Kui mul käed külmetavad ja tulen tuppa, siis sõrmeotsad valutavad, siis küüsitab, sõrmed küüsitavad. ▫ Ja man rokas salst un ienāku istabā, tad pirkstu gali sāp, tad smeldz, pirksti smeldz. 86.52
|
kipīļtõ ¤53 vt kühveldada ▫ liekšķerēt - Mǭdõ kipīļtiz lä’bḑõks pa rǭziņ, la’z ta vȯlkõ pī’emdõ. Mulda kühveldati labidaga vähehaaval, et see oleks pehme. ▫ Zemi liekšķerēja ar lāpstu pa druskai, lai tā būtu mīksta. KK78a58
|
kipīņtõ ¤53 vt tagurdada ▫ padzīt atpakaļ - Kipīņtõb ibīztõ tā’giž. Tagurdatakse hobust. ▫ Zirgu padzen atpakaļ. KK78a57
|
kīrgastõ ¤53 vi kireda ▫ dziedāt (par gaili) - Kik kīrgastõb. Kukk kireb. ▫ Gailis dzied.
|
kistāntõ ¤53 vt kustutada ▫ dzēst - tūlda kistāntõ tuld kustutada ▫ dzēst uguni; kalkõ kistāntõ lupja kustutada ▫ dzēst kaļķus; jūomiznälgõ kistāntõ janu kustutada ▫ dzēst slāpes; u’lzõ kistāntõ ära kustutada ▫ nodzēst; võlgõ kistāntõ võlga kustutada ▫ dzēst parādu Kl2.14
- Mī’ed a’ilizt mõtsõ kistāntõm. Mehed jooksid metsa kustutama. ▫ Vīri skrēja dzēst mežu. Tu’l kistāntõb jarā vie’dkõks. Tule kustutab ära veega. ▫ Uguni nodzēš ar ūdeni. KK78a58
|
kītõ ¤53 vt
(a) öelda ▫ teikt, sacīt - tā’giž kītõ ära öelda ▫ atteikt; ulzõ kītõ välja öelda ▫ izteikt; vastõ kītõ vastata ▫ atbildēt; ä’b kīt ä’b kuijõ, ä’b kažīzt ei ütle ei kuiva ega märga ▫ nesaka ne sausu, ne slapju; ä’b kīt ä’b mustõ, ä’b valdõ ei ütle ei musta ega valget ▫ nesaka ne melnu, ne baltu KK77a
- Ma kīt, ma tīedab, ku ro’vzt tǟnda nutīzt ka Dēvit jǭraks. Ma ütlen, ma tean, et inimesed kutsusid seda ka Dēvitjärveks. ▫ Es saku, es zinu, ka cilvēki sauca to arī par Dieviņezeru. Sa kītõd tä’mmõn sū’zõ. Sa ütled talle suu sisse. ▫ Tu saki viņam acīs [~ mutē]. Ta pǟgiņ kītõb. Ta palju lobiseb. ▫ Viņš daudz pļāpā. 152.2; KK77b
(b) kiita ▫ slavēt - Ta kītiz ēņtšta kovālõks. Ta kiitis ennast targaks. ▫ Viņš teica sevi gudru [esam].
(c) märkida, väljendada ▫ paust - Pu’nni kik katūks pǟl – se kītõb tu’lka’jjõ. Punane kukk katuse peal – see väljendab tulekahju. ▫ Sarkans gailis uz jumta – tas pauž ugunsgrēku. K34II11
|
klagīņtõ ¤53 vi kakerdada ▫ streipuļot - klagīņtõb immõrkouți kakerdab ringi ▫ streipuļo apkārt KK78a59
|
klakšīņtõ ¤53 vi
(a) laksutada ▫ klakšķināt - klakšīņtõb kīelkõks laksutab keelega ▫ klakšķina ar mēli KK78a59
(b) plagistada nokaga ▫ klabināt KK78a59 |
klāmbartõ 1 ¤53 vt klammerdada ▫ skavot - vi’zzõ klāmbartõ kinni klammerdada ▫ saskavot KK78a59
|
| klāmbartõ 2 ¤53 vi klammerduda ▫ pieķerties |
klapārtõ ¤53 vt lõksutada, laterdada ▫ klabināt - sūdõ klapārtõ suud lõksutada ▫ klabināt muti
- Ta klapārtõb, ä’b tī’e riktig tīedõ, rõkāndõb un klapārtõb. Ta laterdab, ei tee õiget tööd, räägib ja laterdab. ▫ Viņš klabina, nedara īstu darbu, runā un klabina. KK78a59
|
| klepārtõ ¤53 vi komberdada ▫ kleperēt |
| klīmpartõ ¤53 vt klimberdada ▫ klimperēt |
klīstõrtõ ¤53 vt
(a) kliisterdada ▫ klīsterēt
(b) liimida ▫ līmēt - klīstõrtõb vi’zzõ rīstõ liimib anumat kinni ▫ salīmē trauku KK78a60
|
klobārtõ ¤53 vt kolistada, kolksutada ▫ klabināt, klaudzināt - Tūļ klobārtõb ukstā. Tuul kolksutab uksega. ▫ Vējš klaudzina durvis. KK78a60
|
| kložīņtõ ¤53 vi tuikuda ▫ streipuļot KK78a60 |
| knašīstõ ¤53 vt kaunistada ▫ izdaiļot |
| knäpārtõ ¤53 vt näppida, näperdada ▫ knibināt |
| knippiļtõ ¤53 vt nüpeldada ▫ slānīt |
knubīņtõ ¤53 vt näppida ▫ knibināt - Vāldiņ suoļmõ ä’b või suormõdõks knubīņtõ. Lahti ei saa sõlme sõrmedega näppida. ▫ Mezglu nevar ar pirkstiem atknibināt. KK77b
|
kǭ’d|kȭrdastõ ¤53 vt kahekordistada ▫ divkāršot = kǭ’d|kȭrdatõ- Tä’m pālka sai kǭ’dkȭrdastõt. Tema palk sai kahekordistatud. ▫ Viņa alga tika divkāršota.
|
| kǭ’d|kȭrdatõ ¤53 vi kahekordistada ▫ divkāršot = kǭ’d|kȭrdastõ |
| kōgaztõ ¤53 vi kaugeneda ▫ attālināties |
kǭkštõ ¤53 vi kaagutada, kõõrutada ▫ kladzināt ≈ kǭ’gštõ- Kanā kǭkštõb, rīļõb . Kana kõõrutab, riidleb. ▫ Vista kladzina, rājas. KK78a61
|
kolāstõ 1 ¤53 vt kangastada, peegeldada ▫ atspīdēt, atspoguļot - Ve’ž kolāstab, ne’i ku pāistab. Vesi kangastab, nii et paistab. ▫ Ūdens atspīd, tā ka mirdz. KK78a61
|
| kolāstõ 2 ¤53 vi kangastuda, peegelduda, kajastuda ▫ atspoguļoties EA |
komandīertõ ¤53 vt
(a) kamandada ▫ komandēt, izrīkot
(b) lähetada, komandeerida ▫ komandēt, sūtīt komandējumā |
| kǭrḑiņtõ ¤53 vt juhtida, juhendada ▫ vadīt > jū’ondõ |
korktõ ¤53 vt korkida ▫ korķēt - potīļt korktõ pudelit korkida ▫ korķēt pudeli
|
kovāltõ ¤53 vt
(a) nuputada ▫ gudrot - Kovāltõb, tǭ’b ūd pǟl tī’edõ, mõtlõb. Nuputab, tahab uut moodi teha, mõtleb. ▫ Gudro, grib pa jaunam darīt, domā. KK78a61
(b) targutada ▫ pārgudri runāt |
kȭidantõ ¤53 vt soastada (lõngu soa sisse panna) ▫ šķietot, vērt velkus šķietā (etn.) - Kȭidantõb, panāb lāngad kõidõ si’zzõl, si’z võib ku’ddõ. Soastab, paneb lõngad soa sisse, siis võib kududa. ▫ Šķieto, velk velkus šķietā, tad var aust. KK78a55
|
| kȭlbantõ ¤53 vt rakendada, kohaldada ▫ likt lietā |
kȭlbatõ ¤53 vt
(a) kasutada, tarvitada ▫ lietot, izmantot - Kȭlbatigid aigõ tārpalistiz! Kasutage aega otstarbekalt! ▫ Izlietojiet laiku lietderīgi!
(b) käsitseda ▫ lietot, rīkoties - mȯistliz ūdtõ instrumentõ kȭlbatõ oskuslikult uut instrumenti käsitseda ▫ prasmīgi rīkoties ar jaunu instrumentu
|
kȭmatõ ¤53 vi
(a) kohmetuda ▫ sastingt, nosalt - Kädūd at kȭmatõnd kīlmast. Käed on külmast kohmetunud. ▫ Rokas ir sastingušas no aukstuma.
(b) pakatada ▫ sprēgāt - Ūld at kȭmatõnd. Huuled on pakatanud. ▫ Lūpas ir sasprēgajušas.
|
| kȭrdiņtõ 1 ¤53 vt korrutada ▫ šķetināt (etn.) |
| kȭrdiņtõ 2 ¤53 vt korrutada ▫ reizināt (mat.) |
| kȭrštõ 1 ¤53 vi ringelda, tiirelda ▫ riņķot = kȭrõ |
kȭrštõ 2 ¤53 vi krooksuda ▫ kurkstēt - Kūonad kȭŗštõbõd kvar-kvar. Konnad krooksuvad krooks-krooks. ▫ Vardes kurkst kvā-kvā. LF74.24
|
| kȭrštõ 3 ¤53 vi kõõrutada (kanast vms) ▫ kladzināt |
| ... |
