| alā 1 ¤62 va ära ▫ ne- |
| algid ¤62 va ärge ▫ ne- |
| algõ ¤62 va ärgu ▫ ne- |
ä’b ¤62 va ei ▫ ne- - Ma ä’b lǟ’. Ma ei lähe. ▫ Es neiešu. Ta ä’b tīeda. Ta ei tea. ▫ Viņš nezina. Mēg ä’b nǟmõ. Meie ei näe. ▫ Mēs neredzam. Ne ä’b jāmstat. Nad ei hammusta. ▫ Viņi nekož. Mi’nnõn ä’b ūo aigõ. Mul pole aega. ▫ Man nav laika. Ä’b ūo tǟ’dzi. Pole tähtis. ▫ Nav svarīgi. Ä’b ūo vi’ggõ. Pole viga. ▫ Nav [ne] vainas. Ä’b ta tu’l. Ega ta tule. ▫ Viņš jau nenāks. Ma ä’b tund tēḑi. Ma ei tunne teid. ▫ Es jūs nepazīstu. Paldiņ tä’m kalmõ jemīņ mēg mitikš ä’b tīedamõ ja ä’b līedaksmõ. Praegu tema kalmu enam me ükski ei tea ja ei leiaks. ▫ Patlaban viņa kapu mēs neviens vairs nezinām un neatrastu.
|
ä’d ¤62 va ei ▫ ne- - Sa ä’d ūo tīera. Sa ei ole terve. ▫ Tu neesi vesels. Kas sa midāgid ä’d vastāt? Kas sa midagi ei vasta? ▫ Vai tu neko neatbildēsi?
|
ät ¤62 va ei ▫ ne- - Tēg ät kūldõt. Te ei kuula. ▫ Jūs neklausāties. Tēg ät sȭitat mittõ stuņdõ mi’nkõks īņi virgs vȱlda. Teie ei suuda tundigi minuga koos ärkvel olla. ▫ Jūs nespējat ne stundu būt līdz ar mani nomodā.
|
i’z ¤62 va ei ▫ ne- - i’z ūo ei olnud ▫ nebija; i’z ūo aigõ ei olnud aega ▫ nebija laika
- Ma i’z lǟ’ i’z sīņõ, i’z tǟnõ. Ma ei läinud ei sinna ega tänna. ▫ Es negāju ne turp, ne šurp. I’z ūo ȭ’dõgspūoļi ve’l lǟ’nd, ku vȯ’ļțõ purdõd vaļmõd. Ei olnud õhtupoolik veel möödas [~ läinud], kui purre oli valmis. ▫ Vakarpuse vēl nebija pagājusi, kad laipa bija gatava. Tä’m kālma pǟl i’z sǭ pandõd mingiz mǟ’dõltõbki’v agā rišt. Ta kalmu peale ei saanud pandud mingit mälestuskivi ega risti. ▫ Uz viņa kapa netika uzlikts nekāds piemineklis vai krusts. KK77a
|
i’zt ¤62 va ei ▫ ne- - Ne’i sūŗi laijḑi i’zt bõuvõtõ. Nii suuri paate ei ehitatud. ▫ Tik lielas laivas nebūvēja. TL78b66
|
