āiga 1 *33 s
(a) aeg ▫ laiks (hronometriskais) - āina|āiga heinaaeg ▫ siena laiks; ēdrõm|āiga õitseaeg ▫ ziedu laiks; īe|āiga ööaeg ▫ nakts laiks; i’lzõ|nūzõmiz|āiga ülestõusmisaeg ▫ celšanās laiks; i’mtõm|āiga imetamisaeg ▫ zīdīšanas laiks; kikīd|āiga kukelaulu aeg ▫ gaiļu laiks, gaiļi; kīela | āiga kellaaeg ▫ pulksteņa laiks; kildõb|āiga külviaeg ▫ sējas laiks; kindtõb|āiga künniaeg ▫ aramais laiks; laps|kandtõb|āiga lapsekandmisaeg ▫ grūtniecības laiks; lȭinagst|āiga lõunaaeg ▫ pusdienlaiks; ma’ggõm|lǟ’dõb|āiga magamaminekuaeg ▫ gulētiešanas laiks; na’ggõrd|võttõb|āiga ~ na’ggõrd|võttõks|āiga kartulivõtuaeg ▫ kartupeļu novākšanas laiks; ȭ’dõg|āiga õhtuaeg ▫ vakara laiks; pivād|āiga pühadeaeg ▫ svētku laiks; sigā|taptõb|āiga seatapuaeg ▫ cūku kaušanas laiks; si’gž|āiga sügisaeg ▫ rudens laiks; sitā|vie’dtõb|āiga sõnnikuveo aeg ▫ mēslu vešanas laiks; sõ’v|āiga suveaeg ▫ vasaras laiks; ūomõg|āiga hommikune aeg ▫ rīta laiks; ve’jmiz|āiga püügihooaeg ▫ zvejas laiks; vešpõr|āiga videvikuaeg ▫ mijkrēšļa laiks; vīļa|āiga lõikusaeg ▫ ražas laiks; vīļa|je’ltõb|āiga viljatöödeaeg ▫ ražas novākšanas laiks
- kievādi āiga kevadine aeg ▫ pavasara laiks; si’gži āiga sügisene aeg ▫ rudens laiks; sõ’vvi āiga suvine aeg ▫ vasaras laiks; talli āiga talvine aeg ▫ ziemas laiks; obāz āiga hiline aeg ▫ vēls laiks; parāz āiga paras aeg ▫ piemērots laiks; pe’rri āiga viimane aeg ▫ pēdējais laiks; vāldiž āiga vaba aeg ▫ brīvs laiks; varāz āiga varane aeg ▫ agrs laiks; va’ņši aigši vanasti ▫ senos laikos; je’dsõ aigõ enneaegu ▫ pirms laika; kōgiņ aigõ kaua aega ▫ ilgu laiku; strēk aigõ tükk aega ▫ kādu laiku; se võtāb aigõ see võtab aega ▫ tas prasa laiku; amūst āigast ammust ajast ▫ kopš seniem laikiem; siedaig sǭņõ seni, selle ajani ▫ līdz tam laikam; sīest āigast sellest ajast ▫ kopš tā laika; mingiz āigaks mõneks ajaks ▫ uz kādu laiku; jegāl āigal igal ajal ▫ katrā laikā; kievādiz āigal kevadisel ajal ▫ pavasara laikā; kōgiņ āigal pika aja jooksul ▫ ilgā laikā; õigiz āigal õigel ajal ▫ īstā laikā; perīz āigal viimasel ajal ▫ pēdējā laikā; sīel āigal sel ajal ▫ tolaik; sīel eņtš āigal samal ajal ▫ tanī pašā laikā; tīe āigal töö ajal ▫ darba laikā; päuvõ āigis päeva ajal ▫ dienas laikā; va’ņši aigši vanasti ▫ senos laikos; aigõ pi’ds aegamööda ▫ laika gaitā; aigõ vībtõ aega viita ▫ kavēt laiku; aigõ võttõ aega võtta ▫ paņemt laiku; pitkā āiga igavus ~ igav ▫ garlaicība ~ garlaicīgi 9Ro9; E IC; D22
- Ni u’m āiga. Nüüd on aeg. ▫ Nu ir laiks. Āiga ä’b vȯ’dlõ. Aeg ei oota. ▫ Laiks negaida. Āiga u’m jūsõ. Aeg on käes. ▫ Laiks ir klāt. Tä’m āiga u’m le’bbõ. Ta aeg on läbi. ▫ Viņa laiks ir cauri. Mi’n āiga u’m täuž. Mu aeg on täis. ▫ Mans laiks ir galā [~ pilns]. Jegāī’dõn eņtš āiga. Igaühel oma aeg. ▫ Katram savs laiks. Āiga lopūb. Aeg lõppeb. ▫ Laiks beidzas. Amā āiga ta u’m sīlmad allõ. Kogu aeg on ta silma all. ▫ Visu laiku viņš ir acu priekšā. Paldītõn u’m ro’vdõn rikāz āiga. Praegu on inimestel rikas aeg. ▫ Patlaban cilvēkiem ir bagāts laiks. Ta tu’ļ riktig āigas. Ta tuli õigel ajal. ▫ Viņš atnāca īstajā laikā. Siz tä’m āigis, ku ta u’m läpš vȯnd, siz ne at kǟ’nd lambiļ Tsä’lmõts. Siis tema aegadel, kui ta on laps olnud, siis nad on käinud Tsälmõtis lambakarjas. ▫ Tad viņa laikos, kad viņš ir bijis bērns, tad viņi ir gājuši uz Celmupi ganīt aitas. Seļļi kuoŗŗimi lǭtkubūd kouți võtāb aigõ. Selline korjamine koguduste kaudu võtab aega. ▫ Tāda vākšana pa draudzēm paņem laiku. Mi’nnõn u’m pitkā āiga Mul on igav. ▫ Man ir garlaicīgi. Mi’nnõn ä’b ūo aigõ mittõ jalgõ lǟ’dõ tubāst ulzõ. Mul ei ole aega mitte jalgagi toast välja astuda [~ minna]. ▫ Man nav laika pat ne pēdu iziet ārā no istabas. KK77a; KK78; 1986/17; 152.2/9
(b) ilm ▫ laiks, laika apstākļi - bǭ’rgõ āiga kole ilm ▫ bargs laiks; ka’žži āiga märg ilm ▫ slapjš laiks; kīebi āiga palav ilm ▫ karsts laiks; kīlma āiga külm ilm ▫ auksts laiks; knaš āiga ilus ilm ▫ skaists laiks; lem āiga soe ilm ▫ silts laiks; ōḑig āiga palav, haudes ilm ▫ karsts, sutīgs laiks; sitā āiga halb [~ sitt] ilm ▫ slikts [~ sūdīgs] laiks; vī’mi āiga vihmane ilm ▫ lietains laiks
- Seļļi āiga ku mittõ pi’ņ ä’b või ulzõ lǟ’dõ. Selline ilm, et koergi ei või välja minna. ▫ Tāds laiks, ka pat suns nevar iziet ārā. Āiga kīerõb. Ilm pöörab. ▫ Laiks mainās. Tämpõ tȭitiz jõ’vvõ aigõ. Täna lubati head ilma. ▫ Šodien solīja labu laiku. Lem āigaks vȯzā rikābõb . Sooja ilmaga liha rikneb. ▫ Siltā laikā gaļa bojājas. 502.2; KK78b23
|
āigal 3 pop jooksul, kestel ▫ laikā - sadā āigast āigal saja aasta jooksul ▫ simt gadu laikā K83
|
āigast *140 s aasta ▫ gads - mūn āigast järgmisel aastal ▫ nākamgad; tagāmūn āigast ülejärgmisel aastal ▫ aiznākamajā gadā; sadīņ āigastidi tā’gižpēḑõn sadu aastaid tagasi ▫ pirms simtiem gadu; Ūž āigast uusaasta ▫ Jaungads; vanā āigast ȭ’dõg vana-aasta õhtu ▫ Vecgada vakars KK78a25; E IC
- Kalāmī’ed kǟ’bõd āigast le’bbõ mie’rsõ. Kalamehed käivad aasta läbi merel. ▫ Zvejnieki cauru gadu iet jūrā. Vȯndzizt Ūdtõ āigastõ! Õnnelikku uut aastat! ▫ Laimīgu Jauno gadu!
|
āndatõ ¤53 vt annetada ▫ ziedot, dāvināt - Mõitiz päp tä’mmõn ä’b vȯlks āndatõn 1858. āigast bībõl. Muidu kirikuõpetaja poleks talle annetanud 1858. aasta piiblit. ▫ Citādi mācītājs nebūtu viņam uzdāvinājis 1858. gada bībeli. Mv
|
bikt 2 *77 s armulaud ▫ dievgalds ≈ bikț, = jumāl|lōda- I’ļ āigast ikš kõrd lǟ’b jumālleibõ võtām, lǟ’b bikt jū’rõ. Üle aasta üks kord minnakse jumalaleiba võtma, minnakse armulauale. ▫ Ik gadu vienu reizi iet pēc dievmaizītes, iet pie dievgalda. Mēg vȯ’ļmõ bikt jūs. Me olime armulaual. ▫ Mēs bijām pie dievgalda.
|
drukkõ ¤36 vt trükkida ▫ drukāt, nodrukāt - Sadā āigast āigal āt druktõd set vīžtuoistõn līvõ kīel rǭntõzt. Saja aasta kestel on trükitud ainult viisteist liivikeelset raamatut. ▫ Simts gadu laikā nodrukātas tikai piecpadsmit grāmatas lībiešu valodā. K83
|
ī’dõks||sadā *39 num üheksasada ▫ deviņsimt - ī’dõkssadā āigast va’nnit üheksasaja aasta vanune ▫ deviņsimt gadu vecs; ī’dõkssadā e’žmi üheksasaja esimene ▫ deviņsimt pirmais
|
i’ļ|vaņțlõks *206 s aruanne ▫ pārskats - āigast i’ļvaņțlõks aastaaruanne ▫ gada pārskats; pe’ļdõks ja kǭ’tõks i’ļvaņțlõks kasumiaruanne [~ sissetuleku ja väljamineku auanne] ▫ peļņas un zaudējumu pārskats
|
immõr 1 adv
(a) ümber, ringi ▫ apkārt, ap - amā immõr ümberringi ▫ visapkārt; immõr kǟ’dõ ümber käia ▫ staigāt apkārt; immõr vaņtlõ ümber vaadata ▫ paraudzīties apkārt; immõr võttõ ümber piirata ▫ ielenkt E IE; Lk21.20
(b) ümber, kummuli ▫ apkārt, otrādi
(c) läbi ▫ apkārt, cauri - Se kū u’m immõr. See kuu on läbi. ▫ Tas mēnesis ir apkārt. KK78
(d) umbes ▫ aptuveni - immõr sadā āigast āigal umbes saja aasta jooksul ▫ aptuveni simt gadu laikā K83 E VII
|
īrgandõksõl adv algul, hakul ▫ sākumā - āigast īrgandõksõl aasta algul ▫ gada sākumā; e’žmiz īrgandõksõl esialgu ▫ sākotnēji; lǟ’ndz sadāāigastõd īrgandõksõl möödunud sajandi algul ▫ pagājušā gadsimta sākumā EI
|
jegā *2 pn iga ▫ katrs - jegā āigast iga aasta ▫ katru gadu; jegā īnda je’dst iga hinna eest ▫ par katru cenu; jegā pǟva iga päev ▫ katru dienu; jegā vīțõ igaviisi ▫ visos veidos; jegāl āigal igal ajal ▫ katrā laikā
|
jo|lǟndz ˟ adj ülemöödunud ▫ aizpagājušais > ändi- jolǟndz āigast ülemöödunud aasta ▫ aizpagājušais gads; jolǟndz nädīļ ülemöödunud nädal ▫ aizpagājusī nedēļa
|
kakš||sadā *39 num kakssada ▫ divsimt - kakšsadā āigastõ kakssada aastat ▫ divsimt gadu; kǭ’dsadā āigast va’nnit kahesaja aasta vanune ▫ divsimt gadu vecs; pie’rrõ kǭdtõsa’ddõ āigastõ pärast kahtsada aastat ▫ pēc divsimt gadiem; kǭ’dsadā e’žmi kahesaja esimene ▫ divsimt pirmais
|
kǭ’dõks||sadā *39 num kaheksasada ▫ astoņsimt - kǭdõkssadā āigast va’nnit kaheksasaja aasta vanune ▫ astoņsimt gadu vecs; pie’rrõ kǭdõkstsa’ddõ āigastõ pärast kaheksatsada aastat ▫ pēc astoņsimt gadiem; kǭ’dõkssadā e’žmi kaheksasaja esimene ▫ astoņsimt pirmais
|
kūja 1 *21 s
(a) kuivus, kuiv ilm ▫ sausums, sauss laiks - Sīe āigast vȯ’ļ sūr kūja. Sel aastal oli suur kuivus. ▫ Togad bija liels sausums. Seļļizt kuijõ ma ä’b mǟ’dlõ. Sellist kuivust ma ei mäleta. ▫ Tādu sausumu es neatceros.
(b) kuiv, kuiv pind ▫ sausums, sauszeme - Ku kalā u’m kūja pǟl si’z ta kūolõb jarā. Kui kala on kuival [~ kuiva peal], siis ta sureb ära. ▫ Ja zivs ir sausumā, tad tā nomirst.
|
kuolm||sadā *39 num komsada ▫ trīssimt - kuolmsadā āigast va’nnit kolmesja aastane ▫ trīssimt gadu vecs; pie’rrõ kuolmõsa’ddõ āigastõ pärast kolmesada aastat ▫ pēc trīssimt gadiem; kuolmsadā e’žmi kolmesaja esimene ▫ trīssimt pirmais
|
kutsõ ¤34 vt kutsuda ▫ saukt, aicināt - eņtš jū’rõ kutsõ enese juurde kutsuda ▫ aicināt pie sevis; jarā kutsõ ära kutsuda ▫ aizsaukt; ulzõ kutsõ välja kutsuda ▫ izsaukt ~ izaicināt 152.1
- Va’nbizt kutsīzt tä’m Vǟntast kuodāj. Vanemad kutsusid ta Ventspilsist koju. ▫ Vecāki atsauca viņu mājās no Ventspils. Ma kutsīz tä’m eņtšõn pa a’blizõks. Ma kutsusin ta enesele abiliseks. ▫ Es aicināju viņu sev palīgos. Hilda kutsīz āigast pie’rrõ jarā. Hilda kutsuti aasta pärast ära [~ suri aasta pärast]. ▫ Hilda pēc gada nomira [~ tika aizsaukta]. KK78a63
|
kūž||sadā *39 num kuussada ▫ sešsimt - kūžsadā āigastõ kuussada aastat ▫ sešsimt gadu; kūdsadā āigast va’nnit kuuesaja aastane ▫ sešsimt gadu vecs; pie’rrõ kūdtõsa’ddõ āigastõ pärast kuutsada aastat ▫ pēc sešsimt gadiem; kūdsadā e’žmi kuuesaja esimene ▫ sešsimt pirmais
|
le’bbõ 3 pop läbi ▫ cauru - amā pǟva le’bbõ kogu päev läbi ▫ visu cauru dienu; amā īe le’bbõ terve öö läbi ▫ visu cauru nakti; āigast le’bbõ aasta läbi ▫ visu cauru gadu
- Sõ’vvõ le’bbõ pigā jegās līvõ kǭrands jelīzt zīḑõd. Suve läbi pea igas liivi talus elasid juudid. ▫ Cauru vasaru gandrīz katrā lībiešu mājā dzīvoja ebreji. E ID
|
lopāndõksõl adv lõpul ▫ beigās - 1931. āigast lopāndõksõl 1931. aasta lõpul ▫ 1931. gada beigās; tä’msõ’vvõ lopāndõksõl selle suve lõpul ▫ šīs vasaras beigās K87
|
nēļa|sadā *39 num nelisada ▫ četrsimt - nēļasadā āigast va’nnit neljasaja aasta vanune ▫ četrsimt gadu vecs; nēļasadā e’žmi neljasaja esimene ▫ četrsimt pirmais
|
seis|sadā *39 num seitsesada ▫ septiņsimt - seissadā āigastõ seitsesada aastat ▫ septiņsimt gadu; seissadā āigast va’nnit seitsmesaja aasta vanune ▫ septiņsimt gadu vecs; seissadā e’žmi seitsmesaja esimene ▫ septiņsimt pirmais
|
