ūļ -- Līvõkīel-ēstikīel-lețkīel sõnārōntõz

lǭ’igi 1 *201 adj lõhkine ▫ šķelts, sašķelts = lǭ’iglimi
  • Kõpsõn u’m lǭ’igi ūļ. Jänesel on lõhkine huul. ▫ Zaķim ir šķelta lūpa. KK78
ūļ *214 s huul, mokk ▫ lūpa
  • a’lli ūļ alumine huul ▫ apakšlūpa; i’ļļi ūļ ülemine huul ▫ augšlūpa; ūld puņtšõ a’jjõ huuli prunti ajada ▫ savilkt lūpas taurītē; ūļi jamstõ huuli närida ▫ kodīt lūpas; ūļi nūolõ huuli lakkuda ▫ laizīt lūpas KK77 a; E3 a; KK77 a
  • Tä’mmõn at ūld ve’l jemā sēmḑaks. Tal on huuled veel emapiimaga. ▫ Viņam uz lūpām vēl mātes piens. Vanād ibīztõn attõ a’llizt ūld jo pitkād. Vanadel hobustel on alumised mokad pikemad. ▫ Veciem zirgiem apakšlūpas ir garākas. KK77 a; KKI23

 

 

EsileheleUz galveno lapu


LIV  ET  LV  Kogu tekst / Viss teksts

 

 

 


Līvo kultūr sidām       Universitas Tartuensis     Latviešu valodas aģentūra