a’bkõks pop abil ▫ ar palīdzību - jumāl a’bkõks jumala abil ▫ ar dievpalīgu
|
joud *98 s
(a) jõud, jaks, ramm ▫ spēks, spars - joudõ kǭ’ļõ jõudu katsuda ▫ spēkoties ~ mēroties spēkiem; joudõ ku’bbõ jõudu koguda ▫ krāt spēkus; joudsõ vȱlda kehtida ▫ būt spēkā; ilmõ joudtõ īedõ jõuetuks jääda ▫ palikt bezpēcīgam 2L13
- Mi’n joud ä’b tu’l vastõ. Mu jõud ei käi vastu. ▫ Man pietrūkst spēka [~ mans spēks nenāk pretī]. Se lǟ’b i’ļ mi’n joud. See käib mul üle jõu. ▫ Tas ir pāri maniem spēkiem. Ta võtīz amā joud ku’bbõ, lekš tī’emõ amāl joudõl. Ta võttis kogu jõu kokku, läks tegema kõigest jõust. ▫ Viņš saņēma kopā visus spēkus, gāja darīt visiem spēkiem. Pūtiz jarā joudõ. Jõust tuli puudu. ▫ Pietrūka spēka. Se āndab joudõ jū’rõ. See annab jõudu juurde. ▫ Tas dod spēku klāt. Sīe tubā ta te’i eņtš joudkõks. Selle maja tegi ta omal jõul. ▫ Šo māju viņš uzcēla saviem spēkiem. KK77a
(b) vägi, võim ▫ spēks, vara - jumāl joud jumala vägi ▫ dieva vara; tu’lbizt jōdõd tulevased võimud ▫ nākamās varas Ro8.38; KK78b61
|
jumāl *233 s jumal ▫ dievs - jumālt pallõ jumalat paluda, palvetada ▫ lūgt dievu; jumālõks jettõ jumalaga jätta ▫ pateikt ardievas
- Jumāl pierāst! Jumala pärast! ▫ Dieva dēļ! Jumālõks! Jumalaga! ▫ Ar dievu! La’z jumāl āndag! Jumal andku! ▫ Lai dievs dod! La’z jumāl ä’bțõg! Jumal aidaku! ▫ Lai dievs palīdz! La’z jumāl vȱidag! Jumal hoidku! ▫ Lai dievs pasargā! Või si’z sa jumālt ä’d kārta? Kas sa siis jumalat ei karda? ▫ Vai tad tu dieva nebīsties? Jumāl siedā tīedab! Jumal seda teab! ▫ Dievs to zina! Alā jumāl pūolstõ vanāpȯisõks īe! Ära jumala eest vanapoisiks jää! ▫ Dieva dēļ, nepaliec par vecpuisi. KK77a; KK78b61; 2L21
|
kāndam *159 s kandam, seljatäis ▫ nasta - kāndamt kandõ kandamit kanda ▫ nest nastu; kāndamõks vȱlda koormaks olla ▫ būt par nastu
- Ta lekš sūr kāndamõks sǟlgas. Ta läks suure kandamiga seljas. ▫ Viņš gāja ar lielu nastu mugurā. Ku u’m jumāl pand kāndam alā, si’z u’m kāndamõst. Kui jumal on pannud kandami alla, siis peab kandma. ▫ Ja dievs ir nolicis zem nastas, tad jānes. KK78
|
kõ’zzi *193 adj
(a) kuri, vihane ▫ dusmīgs - kõ’zzi rištīng kuri inimene ▫ dusmīgs cilvēks; kõ’zzi ne’i, ku la’z jumāl vȱidag kuri, nii et jumal hoidku ▫ tik dusmīgs, ka lai dievs pasargā; kõ’zzi ne’i ku su’ž kuri nagu hunt ▫ dusmīgs kā vilks KK78a20
- Kõ’zzi ke’ž, kis tuļīnõst panāb ne’i ku šläukt. Kuri käsi – kes kohe paneb nagu pläuh. ▫ Dusmīga roka – kas tūlīt liek, ka plaukš. Ta ne’i ku tūlda sīlgõb, ne’i kõ’zzi. Ta nagu sülitab tuld, nii kuri. ▫ Viņš tā kā uguni spļauj, tik dusmīgs. Rištīng u’m kõ’zzi ne’i ku su’ž. Inimene on kuri nagu hunt. ▫ Cilvēks ir dusmīgs kā vilks. Ta vaņtliz mi’n pǟlõ kõ’zzizt sīlmadõks. Ta vaatas minu peale kurjade silmadega. ▫ Viņš paraudzījās uz mani ar dusmīgām acīm. Ta sai krūz pǟlõ kõzīzõks. Ta sai kruusi peale vihaseks. ▫ Viņš sadusmojās uz krūzi. KK77 a; KK78.3; J13; KK77b
(b) tige ▫ nikns - kõ’zzi pi’ņ tige koer ▫ nikns suns; ne’i kõ’zzi ne’i ku pi’ņ nii tige kui koer ▫ tik nikns kā suns KK78a22
|
kristli *199 s kristlane ▫ kristietis - kristlizt jumāl kristlaste jumal ▫ kristiešu dievs IK5
|
lūodõ 1 ¤9 vt
(a) luua, alustada ▫ radīt, izveidot - lūodõ vastõrõkāndimiži tekitada vastuväiteid ▫ radīt iebildumus
- Jumāl luoi mǭ’. Jumal lõi maa. ▫ Dievs radīja zemi. Tämpõ mēg luoimõ kū’jõ. Täna me lõime kuhja. ▫ Šodien mēs izveidojām kaudzi. 74.35
(b) sigitada ▫ vairot
(c) luua, käärida (kangast) ▫ šķērēt ( etn.) - lūodõ kāngazt kangast käärida ▫ šķērēt
|
pǟva *26 s
(a) päev ▫ diena - pǭlandõks|pǟva palvepäev ▫ lūgšanu diena; rišt|pǟva ristipäev ▫ krusta diena; sindi|pǟva sünnipäev ▫ dzimšanas diena
- pǟva le’bbõ päev otsa, päev läbi ▫ cauru dienu; pǟvast päuvõ päevast päeva ▫ diendienā; sieldõ ne’iku pǟva päevselge ▫ skaidrs kā diena; sieldõ pǟva āigal päise päeva ajal ▫ gaišā dienas laikā; pǟviņ päevade kaupa ▫ pa dienām; ī’ds knaššõs pǟvas ühel ilusal päeval ▫ kādā jaukā [~ vienā skaistā] dienā; mustād pǟvad pierāst mustadeks päevadeks ▫ nebaltām dienām; jõ’vḑi päuvḑi nǟ’dõ häid päevi näha ▫ redzēt labas dienas; nūorši päuvši noores eas ▫ jaunībā, jaunības dienās; va’ņši päuvši vanaduspäevil ▫ vecumā, vecumdienās J81
- Amād pǟvad at jumāl pǟvad. Kõik päevad on jumala päevad. ▫ Visas dienas ir dieva dienas. Tä’m pǟvad at lu’gdõd. Ta päevad on loetud. ▫ Viņa dienas ir skaitītas. Tä’m pǟvad attõ tǟdõd, attõ ku’bbõ lu’gdõd, lu’g täuž. Ta päevad on täis, on kokku loetud, arv täis. ▫ Viņa dienas ir pilnas, ir saskaitītas, skaits ir pilns. Ku sa jelād, si’z sa ve’l pǟgiņ päuvḑi nǟd. Kui sa elad, siis sa veel palju päevi näed. ▫ Kad tu dzīvosi, tu vēl daudz dienu redzēsi. KK77 a
(b) päike, päev ▫ saule = pǟvaļikki- pǟva mǭ’lē’mi päikeseloojang ▫ saules riets; seļļizt, mis ä’b ūo pǟva allõ sellist, mida ei ole päikse all ▫ tādu, kas nav zem saules; sieldõ ne’iku pǟva selge nagu päike ▫ gaišs kā saule KK77 a
- Pǟva pāistab. Päike paistab. ▫ Saule spīd. Pǟva kārgõb. Päike tõuseb. ▫ Saule lec. Pǟva lǟ’b lūojõ. Päike läheb looja. ▫ Saule riet. Pǟva kitāb. Päike kõrvetab. ▫ Saule karsē. Pǟva lekš vi’zzõ. Päike läks pilve taha. ▫ Saule aizgāja aiz mākoņiem [~ ciet]. Pǟva u’m vizās. Päike on pilve taga. ▫ Saule ir aiz mākoņiem [~ ciet]. Pǟva tu’ļ pīla aldõst ulzõ. Päike tuli pilve alt välja. ▫ Saule iznāca no mākoņu apakšas. Ta istīz tubā kilgõ pǟva kä’ddõ. Ta istus maja äärde päikse kätte. ▫ Viņš apsēdās pie mājas saulē. Lapst peislõbõd pǟva kä’ds. Lapsed peesitavad päikese käes. ▫ Bērni sildās saulē. Pǟva pāistab, vī’mõ sadāb, si’z mirīņõd daņtšõbõd. Päike paistab, vihma sajab, siis surnud tantsivad. ▫ Saule spīd, lietus līst, tad miroņi dejo. Jegā ažā tulāb pǟva kä’ddõ. Iga asi tuleb avalikuks [~ päeva kätte]. ▫ Katra lieta nāk gaismā [~ iznāk saulē]. J16; KK77 a; KK78; KK78b27
|
tieudõ ¤28 vt
(a) teada ▫ zināt - ä’b tīeda, ne’iku sigā pivāpäuvõ ei tea, nagu siga pühapäeva ▫ nezina, kā cūka svētdienu KK78a21
- Sa tikkiž tīedad i’ļ tä’m (~ tä’mstõ). Sa tead kõike tema kohta (~ temast). ▫ Tu zini visu par viņu. Kis siedā tīedab! Kes seda teab! ▫ Kas to [lai] zina! Tīeda ni! Mine tea! ▫ [Ej] nu sazini! Ma ä’b tīeda ä’b īedõ, ä’b päuvõ. Ma ei tea ei ööd ega päeva. ▫ Es nezinu ne dienu, ne nakti. Ne’i je’n sa tīedad ne’iku sigā pivāpǟvast. Niipalju sa tead nagu siga pühapäevast. ▫ Tik daudz tu zini kā cūka par svētdienu. Ma tǭ’b sǭdõ tieudõ. Ma tahan saada teada. ▫ Es gribu uzzināt. Ma āndab tä’mmõn tieudõ, la’z ta tīedag tī’edõ. Ma annan talle teada, et ta teaks teha. ▫ Es dodu viņam zināt, lai viņš zinātu darīt. Se jõvīst vȯ’ļ tieudtõb. See oli hästi teada. ▫ Tas bija labi zināms. Se īeb mä’d tieudtõb. See jääb meie teada. ▫ Tas paliek mūsu zināšanai. Set jumāl touvõsõ tīedab, mä’ddõn u’m mēļ piški. Ainult jumal taevas teab, meil on mõistus pisike. ▫ Tikai dievs debesīs zina, mums prāts ir par īsu. K89; KK77 a; KK78b42; KK78; 152.2/11; KK77b
(b) osata ▫ prast - Ta tīedab leibõ tī’edõ; kis ju mūoštab tī’edõ, se tīedab, kui tǟnda u’m tī’emõst. Ta oskab leiba teha; kes juba mõistab teha, see teab, kuidas seda peab tegema. ▫ Viņš prot taisīt maizi; kas jau prot taisīt, tas zina, kā tas jātaisa. KK78b42
|
tieutõ ¤21 vt
(a) teatada ▫ ziņot, paziņot - tieutõbõks tī’edõ teatavaks teha ▫ paziņot
(b) kuulutada ▫ sludināt - evangēliumõ tieutõ evangeeliumi kuulutada ▫ sludināt evaņģēliju 1Kr 1.17
- Näntõn jumāl sõnā ä’b sǭ tieutõd jemākīels. Neile jumala sõna ei kuulutata emakeeles. ▫ Viņiem dievvārdi netiek sludināti dzimtajā valodā. LVLR3
|
ūoļikš *209 s
(a) hooldus, hoolekanne ▫ aprūpe, kopšana
(b) hoolitsus ▫ gādība - Jumāl je’ddõnēji ūoļikš Jumala ettenägelik hoolitsus ▫ Dieva tālredzīgā gādība
|
ūoņõz *180 s tall -e, voon ▫ jērs = ūoņi, ūon|pūoga- Jumāl Ūoņõz Jumala Tall ▫ Dieva jērs
|
