ikš|a’mmi *193 adj üksainus ▫ vienīgs, viens vienīgs - A’mši skūoliš siedā tei ikša’mmi optāji. Kõigis koolides tegi seda üksainus õpetaja. ▫ Visās skolās to darīja viens vienīgs skolotājs. Sa tǭ’d ikša’mmi i’ļ ī’d ibīz sǭdõ võimõ. Sa tahad üksinda ühe hobuse üle saada võimu. ▫ Tu gribi vienīgais iegūt varu pār vienu zirgu. Si’z āigalē’ḑ tu’ļ ulzõ i’ļ jemīņ kū ikša’mmi. Siis tuli üle mitme kuu välja üksainus ajaleht. ▫ Tad pa vairākiem mēnešiem iznāca viens vienīgs laikraksts. K87; J15
|
i’lzõ adv
(a) üles, ülespoole ▫ augšā (virziens), augšup - i’lzõ a’jjõ üles ajada (magamast) ▫ piecelt augšā, uzmodināt; i’lzõ īekõ üles hüpata ▫ pielekt augšā; i’lzõ nūzõ üles tõusta ▫ piecelties, pamosties; i’lzõ sǭdõ üles saada (magamast) ▫ dabūt augšā ~ pamodināt; i’lzõ tī’edõ taastada ▫ atjaunot KK78; KK78a37; KK78a37; J11
- Kaš a’iliz i’lzõ pū’zõ. Kass jooksis üles puusse. ▫ Kaķis uzskrēja augšā kokā. Näntõn, kīen vȯ’ļ vizā u’ņ, ä’b või i’lzõ sǭdõ, kītiz: magūb ne’i ku kuoț. Nendest, kel oli kõva uni, ei või üles saada, öeldi: magab nagu kott. ▫ Par tiem, kuriem bija ciešs miegs, nevarēja dabūt augšā, teica: guļ kā maiss. Kū (~ pīla; ~ pițki; ~ pǟva) tulāb i’lzõ. Kuu (~ pilv; ~ äike; ~ päike) tuleb üles. ▫ Mēness (~ mākonis; ~ negaiss; ~ saule) parādās [~ nāk augšup]. KK78; KK77b
(b) üles, avamere poole, avamerele ▫ tālāk jūrā, dziļāk jūrā - Skuțkīd i’zt lǟ’tõ ne’i kōgaz i’lzõ, ku võiž vȯigõ. Tüdrukud ei läinud nii kaugele üles, et võis ujuda. ▫ Meitenes negāja tik tālu augšā, ka varēja peldēt. KK78a43
|
immõr 1 adv
(a) ümber, ringi ▫ apkārt, ap - amā immõr ümberringi ▫ visapkārt; immõr kǟ’dõ ümber käia ▫ staigāt apkārt; immõr vaņtlõ ümber vaadata ▫ paraudzīties apkārt; immõr võttõ ümber piirata ▫ ielenkt E IE; Lk21.20
(b) ümber, kummuli ▫ apkārt, otrādi
(c) läbi ▫ apkārt, cauri - Se kū u’m immõr. See kuu on läbi. ▫ Tas mēnesis ir apkārt. KK78
(d) umbes ▫ aptuveni - immõr sadā āigast āigal umbes saja aasta jooksul ▫ aptuveni simt gadu laikā K83 E VII
|
kū *12 s
(a) kuu (taevakeha) ▫ mēness - pūol|kū poolkuu ▫ pusmēness
- nūoŗ kū noor kuu ▫ jauns mēness; tijā kū kuu loomine ▫ tukšs mēness; täuž kū täiskuu ▫ pilns mēness; vanā kū vana kuu ▫ vecs mēness
- Kū pāistab. Kuu paistab. ▫ Mēness spīd. Nūoŗ kū, ku īrgõb su’ggõ; vanā kū, ku īrgõb ku’llõ. Noor kuu, kui hakkab tekkima; vana kuu, kui hakkab kuluma. ▫ Jauns mēness, kad sāk rasties; vecs mēness, kad sāk dilt. KK78a71
(b) kalendrikuu ▫ mēnesis - janvār kū jaanuarikuu ▫ janvāra mēnesis
- Āigastõs u’m kakštuoistõn kūdõ. Aastas on kaksteist kuud. ▫ Gadā ir divpadsmit mēneši.
|
mǭ’zõ 2 pop maha, alla ▫ nost, zemē, no- - mǭ’zõ arrõ maha arvata, lahutada ▫ atskaitīt; mǭ’zõ astõ maha astuda ▫ nokāpt; mǭ’zõ istõ maha istuda ▫ apsēsties; mǭ’zõ jettõ maha jätta ▫ atstāt; mǭ’zõ langõ maha langeda ▫ noslīgt; mǭ’zõ laskõ maha lasta ▫ nošaut; mǭ’zõ lǟ’dõ maha minna; loojuda ▫ norietēt; lǭda pǟld mǭ’zõ likkõ laualt maha ajada ▫ nogāzt no galda; mǭ’zõ mattõ maha matta ▫ aprakt; mǭ’zõ nīelõ alla neelata ▫ norīt; mǭ’zõ pīkstõ maha rõhuda, suruda ▫ nospiest, apspiest; mǭ’zõ ra’bbõ maha lüüa ▫ nosist; mǭ’zõ ra’dļõ maha raiuda ▫ nocirst; mǭ’zõ repțõ maha raputada ▫ nokratīt; mǭ’zõ sa’ddõ maha sadada, kukkuda ▫ nokrist; mǭ’zõ tappõ maha tappa ▫ nogalināt; mǭ’zõ tõmbõ maha tõmmata ▫ noraut, novilkt; mǭ’zõ viskõ maha visata ▫ nomest; mǭ’zõ vie’ddõ maha ajada ▫ novilkt; mǭ’zõ võttõ maha võtta ▫ noņemt 152.2/15; 152.1/5
- Pǟva (~ kū) lǟ’b mǭ’zõ. Päev (~ kuu) läheb looja. ▫ Saule (~ mēness) noriet. KK77 a
|
mõitõz adv muidu, teisiti ▫ citādi ≈ mõitiz (a)- A’ž mõitõz ä’b või, si’z ma kǭ’ļõb sǭdõ eņtšon brī aigõ april kū e’žmis pūolsõ. Kui teisiti ei saa, siis ma püüan saada enesele vaba aega aprillikuu esimesel poolel. ▫ Ja citādi nevar, tad es mēģināšu sev dabūt brīvu laiku aprīļa pirmajā pusē.
|
nūzõ ¤49 vi
(a) tõusta ▫ celties - i’lzõ nūzõ üles tõusta ▫ piecelties ~ augšāmcelties; istām nūzõ istuma tõusta ▫ piecelties sēdus; jālga pǟl nūzõ jalule tõusta ▫ piecelties kājās
- Pǟva nūzõb, kū ka nūzõb. Päike tõuseb, kuu ka tõuseb. ▫ Saule lec, mēness arī lec. Tōvaz nūzõb. Torm tõuseb. ▫ Vētra ceļas. Tūļ nūzõb. Tuul tõuseb. ▫ Vējš ceļas. Jēzõs nūziz i’lzõ. Jeesus tõusis üles. ▫ Jēzus augšāmcēlās. Ūondžõl nūzõb u’nstõ i’lzõ. Hommikul tõustakse magamast [~ unest] üles. ▫ No rīta ceļas no miega. Sa nūzõd istām, ä’d nūzõ jālga pǟl. Sa tõused istuma, sa ei tõuse jalule. ▫ Tu piecelies sēdus, nepiecelies kājās. Pițkīzka’briki nūzõb i’lzõ - tik, tik. Tikutaja tõuseb üles – tikk-tikk. ▫ Mērkaziņa ceļas augšā – tik, tik. KK78b8; 85/1
(b) kerkida ▫ rūgt - Mī’kõl nūzõb i’lzõ tīemī’ekõks või ne’iī’ž. Taigen kerkib pärmiga või niisama. ▫ Mīkla rūgst ar raugu vai tāpat. KK78b8
(c) pärineda, pärit olla ▫ celties (par izcelsmi) - Ä’b ūo tieudtõb, kust ta u’m nūzõn. Ei ole teada, kust ta on pärit. ▫ Nav zināms, no kurienes viņš cēlies.
|
tijā *19 adj
(a) tühi ▫ tukšs - tijā me’r [kalast] tühi meri ▫ [no zivīm] tukša jūra; tijā ne’iku vanā kū tühi nagu vana kuu ▫ tukšs kā vecs mēness EV4
- Kus tijā kūož, sǟ’l pūtõb. Kus tühi koht, seal on puudu [~ puudub]. ▫ Kur tukša vieta, tur trūkst. Mi’n ma’g u’m vä’ggi tijā. Mu kõht on väga tühi. ▫ Mans vēders ir ļoti tukšs. Ta tu’ļ tǟnõ tijād kädūdõks. Ta tuli siia tühjade kätega. ▫ Viņš atnāca šurp ar tukšām rokām. Ta tu’ļ tǟnõ tijā ne’iku vīžkopīk. Ta tuli siia tühi kui viiekopikane. ▫ Viņš atnāca šurp tukšs kā pieckapeika. KK77b; KK77 a; J20
(b) tühine, väärtusetu ▫ tukšs, nevērtīgs - Ta rõkāndõb ti’jjõ rõkkõ (~ ti’jḑi sõ’ņdi). Ta räägib tühja juttu (~ tühje sõnu). ▫ Viņš runā tukšu. KK77b
(c) vaene ▫ nabags, tukšinieks - Ta tī’eb mi’n tijāks, saņțõks. Ta teeb mu vaeseks, sandiks. ▫ Viņš padara mani par tukšinieku, ubagu. Minā u’m ne’i tijā ne’iku svȯrkõz. Mina olen nii vaene nagu rott. ▫ Es esmu tik nabags kā žurka. Minā u’m ne’i tijā ne’iku saņț kuoț. Mina olen nii tühi nagu sandi kott. ▫ Es esmu tik tukšs kā ubaga tarba. KK77 a; KK77b
(d) kaine ▫ skaidrā - Mitikš pǟva sa ä’d ūo tijā. Ükski päev sa ei ole kaine. ▫ Nevienu dienu tu neesi skaidrā.
(e) vallaline ▫ neprecējies Ga4.27 |
vi’l 1 *76 s
(a) jahedus ▫ vēsums - Ma ä’b kāndat vi’llõ. Ma ei kannata jahedust. ▫ Es nepanesu vēsumu.
(b) vari ▫ ēna - vi’llõ andõ varju anda, varjuga katta ▫ apēnot Hb9.5
- Ta kārtab eņtš vi’lstõ. Ta kardab oma varju. ▫ Viņš baidās no savas ēnas. Pū ētab vi’llõ. Puu heidab varju. ▫ Koks met ēnu. Eņtš vi’llõn i’ļļõ ä’b pä’z. Oma varjust üle ei pääse. ▫ Savai ēnai pāri netiek. Kūn set u’m vi’l, ku kū u’m vizāsõ, mingi pīla tulāb pǟlõ. Kuul on vaid [siis] vari, kui kuu on kinni, mingi pilv tuleb peale. ▫ Mēnesim ir ēna tikai [tad], ja mēness ir ciet, kāds mākonis uznāk virsū. KK78b51
|
