āiga 1 *33 s
(a) aeg ▫ laiks (hronometriskais) - āina|āiga heinaaeg ▫ siena laiks; ēdrõm|āiga õitseaeg ▫ ziedu laiks; īe|āiga ööaeg ▫ nakts laiks; i’lzõ|nūzõmiz|āiga ülestõusmisaeg ▫ celšanās laiks; i’mtõm|āiga imetamisaeg ▫ zīdīšanas laiks; kikīd|āiga kukelaulu aeg ▫ gaiļu laiks, gaiļi; kīela | āiga kellaaeg ▫ pulksteņa laiks; kildõb|āiga külviaeg ▫ sējas laiks; kindtõb|āiga künniaeg ▫ aramais laiks; laps|kandtõb|āiga lapsekandmisaeg ▫ grūtniecības laiks; lȭinagst|āiga lõunaaeg ▫ pusdienlaiks; ma’ggõm|lǟ’dõb|āiga magamaminekuaeg ▫ gulētiešanas laiks; na’ggõrd|võttõb|āiga ~ na’ggõrd|võttõks|āiga kartulivõtuaeg ▫ kartupeļu novākšanas laiks; ȭ’dõg|āiga õhtuaeg ▫ vakara laiks; pivād|āiga pühadeaeg ▫ svētku laiks; sigā|taptõb|āiga seatapuaeg ▫ cūku kaušanas laiks; si’gž|āiga sügisaeg ▫ rudens laiks; sitā|vie’dtõb|āiga sõnnikuveo aeg ▫ mēslu vešanas laiks; sõ’v|āiga suveaeg ▫ vasaras laiks; ūomõg|āiga hommikune aeg ▫ rīta laiks; ve’jmiz|āiga püügihooaeg ▫ zvejas laiks; vešpõr|āiga videvikuaeg ▫ mijkrēšļa laiks; vīļa|āiga lõikusaeg ▫ ražas laiks; vīļa|je’ltõb|āiga viljatöödeaeg ▫ ražas novākšanas laiks
- kievādi āiga kevadine aeg ▫ pavasara laiks; si’gži āiga sügisene aeg ▫ rudens laiks; sõ’vvi āiga suvine aeg ▫ vasaras laiks; talli āiga talvine aeg ▫ ziemas laiks; obāz āiga hiline aeg ▫ vēls laiks; parāz āiga paras aeg ▫ piemērots laiks; pe’rri āiga viimane aeg ▫ pēdējais laiks; vāldiž āiga vaba aeg ▫ brīvs laiks; varāz āiga varane aeg ▫ agrs laiks; va’ņši aigši vanasti ▫ senos laikos; je’dsõ aigõ enneaegu ▫ pirms laika; kōgiņ aigõ kaua aega ▫ ilgu laiku; strēk aigõ tükk aega ▫ kādu laiku; se võtāb aigõ see võtab aega ▫ tas prasa laiku; amūst āigast ammust ajast ▫ kopš seniem laikiem; siedaig sǭņõ seni, selle ajani ▫ līdz tam laikam; sīest āigast sellest ajast ▫ kopš tā laika; mingiz āigaks mõneks ajaks ▫ uz kādu laiku; jegāl āigal igal ajal ▫ katrā laikā; kievādiz āigal kevadisel ajal ▫ pavasara laikā; kōgiņ āigal pika aja jooksul ▫ ilgā laikā; õigiz āigal õigel ajal ▫ īstā laikā; perīz āigal viimasel ajal ▫ pēdējā laikā; sīel āigal sel ajal ▫ tolaik; sīel eņtš āigal samal ajal ▫ tanī pašā laikā; tīe āigal töö ajal ▫ darba laikā; päuvõ āigis päeva ajal ▫ dienas laikā; va’ņši aigši vanasti ▫ senos laikos; aigõ pi’ds aegamööda ▫ laika gaitā; aigõ vībtõ aega viita ▫ kavēt laiku; aigõ võttõ aega võtta ▫ paņemt laiku; pitkā āiga igavus ~ igav ▫ garlaicība ~ garlaicīgi 9Ro9; E IC; D22
- Ni u’m āiga. Nüüd on aeg. ▫ Nu ir laiks. Āiga ä’b vȯ’dlõ. Aeg ei oota. ▫ Laiks negaida. Āiga u’m jūsõ. Aeg on käes. ▫ Laiks ir klāt. Tä’m āiga u’m le’bbõ. Ta aeg on läbi. ▫ Viņa laiks ir cauri. Mi’n āiga u’m täuž. Mu aeg on täis. ▫ Mans laiks ir galā [~ pilns]. Jegāī’dõn eņtš āiga. Igaühel oma aeg. ▫ Katram savs laiks. Āiga lopūb. Aeg lõppeb. ▫ Laiks beidzas. Amā āiga ta u’m sīlmad allõ. Kogu aeg on ta silma all. ▫ Visu laiku viņš ir acu priekšā. Paldītõn u’m ro’vdõn rikāz āiga. Praegu on inimestel rikas aeg. ▫ Patlaban cilvēkiem ir bagāts laiks. Ta tu’ļ riktig āigas. Ta tuli õigel ajal. ▫ Viņš atnāca īstajā laikā. Siz tä’m āigis, ku ta u’m läpš vȯnd, siz ne at kǟ’nd lambiļ Tsä’lmõts. Siis tema aegadel, kui ta on laps olnud, siis nad on käinud Tsälmõtis lambakarjas. ▫ Tad viņa laikos, kad viņš ir bijis bērns, tad viņi ir gājuši uz Celmupi ganīt aitas. Seļļi kuoŗŗimi lǭtkubūd kouți võtāb aigõ. Selline korjamine koguduste kaudu võtab aega. ▫ Tāda vākšana pa draudzēm paņem laiku. Mi’nnõn u’m pitkā āiga Mul on igav. ▫ Man ir garlaicīgi. Mi’nnõn ä’b ūo aigõ mittõ jalgõ lǟ’dõ tubāst ulzõ. Mul ei ole aega mitte jalgagi toast välja astuda [~ minna]. ▫ Man nav laika pat ne pēdu iziet ārā no istabas. KK77a; KK78; 1986/17; 152.2/9
(b) ilm ▫ laiks, laika apstākļi - bǭ’rgõ āiga kole ilm ▫ bargs laiks; ka’žži āiga märg ilm ▫ slapjš laiks; kīebi āiga palav ilm ▫ karsts laiks; kīlma āiga külm ilm ▫ auksts laiks; knaš āiga ilus ilm ▫ skaists laiks; lem āiga soe ilm ▫ silts laiks; ōḑig āiga palav, haudes ilm ▫ karsts, sutīgs laiks; sitā āiga halb [~ sitt] ilm ▫ slikts [~ sūdīgs] laiks; vī’mi āiga vihmane ilm ▫ lietains laiks
- Seļļi āiga ku mittõ pi’ņ ä’b või ulzõ lǟ’dõ. Selline ilm, et koergi ei või välja minna. ▫ Tāds laiks, ka pat suns nevar iziet ārā. Āiga kīerõb. Ilm pöörab. ▫ Laiks mainās. Tämpõ tȭitiz jõ’vvõ aigõ. Täna lubati head ilma. ▫ Šodien solīja labu laiku. Lem āigaks vȯzā rikābõb . Sooja ilmaga liha rikneb. ▫ Siltā laikā gaļa bojājas. 502.2; KK78b23
|
a’ilõ ¤51 vi
(a) joosta, söösta ▫ skriet, traukties - ku’bbõ a’ilõ kokku põrgata ▫ saskrieties; mǭ’zõ a’ilõ maha söösta ▫ noskriet; tuoizõn pǟlõ a’ilõ teisele kallale tormata ▫ uzbrukt otram; a’ilõ ibīz hobust ära vaevata ~ hobust ära ajada ▫ nodzīt zirgu ~ noskriet zirgu
- Ma a’iliz tästā ne’iku tūļ tabār allõ. Ma jooksin siit nii, et tuul saba all. ▫ Es aizskrēju no šejienes kā vēja plēsts [~ it kā vējš zem astes]. Ta a’iliz ne’i, ku kūondad tū’giztõ. Ta jooksis nii, et kannad suitsesid. ▫ Viņš skrēja tā, it kā pēdas sviltu [~ ka pēdas dūmoja]. Ne a’iliztõ ne’i, ku mǭ rū’tšiz. Nad jooksid nii, et maa müdises. ▫ Viņi skrēja tā, ka zeme drebēja. Ku tu’ļ vadā kuoț, liestād a’ilizt kuoțțõ si’zzõl. Kui tuli noodakott, siis lestad sööstsid kotti sisse. ▫ Kad nāca vada maiss, tad butes ieskrēja maisā. Pițkīzka’briki a’ilõb a’rtiz mǭ’zõ. Tikutaja sööstab kaldu maa poole. ▫ Mērkaziņa traucas slīpi zemes virzienā. KK77; 1984.1
(b) sõita, söösta ▫ braukt, traukties - Tallõ ma a’iliz sūrstõ kȭnkast rie’ggõks mǭ’zõ ja kīļaz vigā pǟlõ a’iliz jeirōdadõks kui lind. Talvel ma sõitsin suurest künkast kelguga alla ja kiila jää peal sõitsin uiskudega nagu lind. ▫ Ziemā es braucu no lielās kāpas ar ragavām un pa kailsala klāto vigu traucos ar slidām kā putns. Mašīnõd a’iliztõ ku’bbõ. Autod sööstsid kokku. ▫ Automašīnas saskrējās. JL75; KK78.3
(c) joosta, voolata ▫ tecēt, plūst - Jālgad panāb sāina pǟlõ, ve’r a’ilõb tā’giž. Jalad paneb seina peale, veri voolab tagasi. ▫ Uzliek kājas uz sienas, asinis plūst atpakaļ. Rõk ai’lõb jõvīst – kui sa rõkāndõd, ne’i lǟ’b. Jutt jookseb hästi – kuidas sa räägid, nii läheb. ▫ Runa plūst labi – kā tu runā, tā iet. KK77a
|
allõ 1 adv
(a) all ▫ apakšā, lejā - Pȭrand u’m allõ. Põrand on all. ▫ Grīda ir apakšā. Tä’mnāigast u’m pǟgiņ na’ggiri allõ. Tänavu on palju kartuleid all. ▫ Šogad ir daudz kartupeļu apakšā. KK78a37
(b) all, ranna lähedal ▫ lejā, krasta tuvumā jūrā - Sīekõrd allõ vȯ’ļ jemīņ lešti. Seekord all oli rohkem lesti. ▫ Šoreiz lejā bija vairāk bušu.
|
allõ 2 pop all ▫ zem - Ne istābõd pū allõ. Nad istuvad puu all. ▫ Viņi sēž zem koka. E VII
|
buļīkšimi *200 s vulin ▫ burbuļošana, mutuļošana - Ī’dtõkabāl sugūb se buļīkšimi sǟ’l, kus u’m mingi tǭ’gõz, või sǟ’l at kivīd allõ või mingi pū u’m allõ; si’z ve’ž lǟ’b iļļõ i’ļ sīe buļīkšõs. Ühtlugu see vulin tekkib seal, kus on mingi takistus, kas seal on kivid all või mõni puu on all; siis vesi läheb üle selle vulisedes. ▫ Aizvien tā mutuļošana gadās tur, kur ir kāds šķērslis, vai tur ir akmeņi apakšā, vai kāds koks ir apakšā; tad ūdens tek pār to mutuļodams. 86a25
|
groš *69 s kross ▫ grasis - Mǭīlma pästāji maksīz kuolmkimdõ õ’bdizt groššõ. Maailma lunastaja maksis kolmkümmend hõbekrossi. ▫ Pasaules pestītājs maksāja trīsdesmit sudraba grašus. Ä’b ūo mittõ groššõ (~ kopīkt) jeng allõ. Ei ole krossigi (~ kopikatki) hinge taga. ▫ Nav ne graša (~ kapeikas) pie dvēseles. J19; KK77a
|
jālga *34 s jalg ▫ kāja - kīņḑõl|jālga küünlajalg ▫ svečturis; tikā|jālga pläru (omakeeratud suits) ▫ kazaskāja (paštīta cigarete)
- jālgad alā sǭdõ jalad alla saada ▫ nostāties uz kājām; jālgad alā lǟ’dõ jalgade alla sattuda ▫ paskriet zem kājām; jālgad allõ vȱlda jalgade all olla ▫ būt pa kājām; jālga pǟl sǭdõ jalgu alla saada ▫ tikt uz kājām; jālgad pǟl vȱlda liikvel olla ~ tagajalgadel olla ~ ärevil või vihane olla ▫ būt kustībā ~ būt uz kājām ~ būt satrauktam; jalgõ je’ddõ pānda jalga ette panna ▫ aizlikt kāju priekšā; jalgõ vȯidõ jalga hoida, kaitsta ▫ saudzēt kāju; jaļgi alā võttõ jalgu alla võtta ▫ celties kājās; ä’b võta jaļgi alā ei võta jalgu alla ▫ neceļas kājās; jaļgi kengõ jalgu kängitseda ▫ aut kājas; jaļgi pie’zzõ jalgu pesta ▫ mazgāt kājas; jaļgi pästõ jalgu lahti võtta ▫ noaut kājas; jaļgi (~ tagān) vie’ddõ jalgu (~ järele) vedada ▫ vilkt kājas; jaļgi vāldiņ pānda jalga lasta ▫ ņemt kājas pār pleciem; kõ’urõd jālgad ne’i ku kūokõd (~ raņtpūd) kõverad jalad nagu konksud (~ rangid) ▫ līkas kājas kā āķi (~ sakas); pīentõd jālgad ne’i ku štorkõn peenikesed jalad nagu toonekurel ▫ tievas kājas kā stārķim; sūŗ jālga ne’i ku ibīzõn suur jalg nagu hobusel ▫ liela kāja kā zirgam KK78a20
- Jālgad īebõd ku pūkabāld. Jalad muutuvad nagu puutükkideks. ▫ Kājas kļūst kā koka gabali. Jālgad ä’b kāndatõ – si’z ne ä’b ūotõ tierrõd. Jalad ei kanna – siis need ei ole terved. ▫ Kājas nenes – tad tās nav veselas. Ma tī’eb jālgad vāldiņ. Ma võtan jalad lahti. ▫ Es noauju kājas. Jālgad lǟ’bõd rištä’bbiz, sa ūod jarā jūobõn. Jalad lähevad risti, sa oled joobnud. ▫ Kājas iet šķērsām, tu esi iereibis. Ä’b või jālga je’ddõ pānda, tulīnõz sadāb! Ei või jalga ette panna, kohe kukub! ▫ Nevar likt kāju priekšā, tūlīt nokrīt! Pidā ibīz jalgõ! Pea hobuse jalga! ▫ Turi zirga kāju! I’bbi vȱidab jalgõ, jālga pȯdūb. Hobune hoiab jalga, jalg valutab. ▫ Zirgs saudzē kāju, kāja sāp. Mi’n u’m tä’m jaļgi paijõmõst. Ma pean ta jalgu paitama. ▫ Man ir jāglauda viņam kājas. I’bbi pȯtkāstõb jālgaks. Hobune lööb jalaga. ▫ Zirgs sper ar kāju. Ma lǟ’b jālgiņ (~ eņtš jālgadõks). Ma lähen jala (~ omil jalul). ▫ Es eju kājām (~ savām kājām). Jālgad ne’i smagād, ne’iku vȯlkstõ svināst tǟdõd. Jalad nii rasked nagu oleksid tina täis. ▫ Kājas tik smagas, it kā būtu pilnas svina. Ta pa’ņ jālgad vāldiņ. Ta laskis jalga. ▫ Viņš ņēma kājas pār pleciem. Ta võtāb jālgad sälgõ – ku ta ne’i kierdõ lǟ’b. Ta võtab jalad selga – kui ta nii nobedalt läheb. ▫ Viņš ņem kājas pār pleciem – ja viņš tā ātri iet. Mis sa jelād amād nēļa jālgaks lovāl! Mis sa aeled [~ elad] kõigi nelja jalaga voodil! ▫ Ko tu dzīvojies ar visām četrām kājām pa gultu! KK77a
|
jū’rõ|tǟ’tõks *208 s
(a) märkus ▫ piezīme
(b) lisamärk, diakriitik ▫ papildu zīme, diakritiskā zīme (lingv.) - U’m kȭlbatõd jū’rõtǟ’tõkši kēratǟ’dõd pǟlõ ja allõ. On tarvitatud lisamärke kirjatähtede peal ja all. ▫ Izmantotas papildu zīmes uz un zem burtiem. K85
|
kaņțlimi *200 adj
(a) kandiline, nurgeline ▫ stūrains, kantains
(b) tahuline ▫ skaldņains - nēļakaņțlimi mīr, kus allõ jegās tūrsõ vȯ’ļ kīetõb kūož neljatahuline müür, kus all igas nurgas oli keedukoht ▫ četrskaldņains mūris, kur apakšā katrā stūrī bija vārīšanas vieta KK34I1
|
katūks *205 s katus ▫ jumts - katūks ku’ļ katusehari ▫ jumta kore; katūkst ra’bbõ katust lüüa ▫ sist jumtu; kǭ’dkiļgi katūks viilkatus ▫ divslīpju jumts Mt4.5
- Jelāmi u’m katūks allõ. Elamine on katuse all. ▫ Dzīvošana ir zem jumta. Je’llõn pa’ņ katūks pǟlõ. Majale pandi katus peale. ▫ Mājai uzlika jumtu. ä’b ūo katūkst, mittõ pǟn vǭŗõ. Ei ole katust [ega] mitte peavarju. ▫ Nav jumta, pat ne pajumtes. Katūksõst tulāb vī’mõ le’bbõ. Katusest tuleb vihma läbi. ▫ Jumtam tek cauri lietus. KK77a
|
käpā *41 s käpp ▫ ķepa - käppõ i’mmõ käppa imeda ▫ sūkāt ķepu; käpād pǟl sa’ddõ käpuli kukkuda ▫ nokrīt uz ķepām
- Sa ūod tä’m käpā allõ. Sa oled ta käpa all. ▫ Tu esi zem viņa ķepas. Ta panāb käpā pǟlõ ja pīkstõb mǭ’zõ. Ta paneb käpa peale ja surub maha. ▫ Viņš uzliek ķepu virsū un nospiež. KK77a
|
ke’ž *87 s käsi ▫ roka - jõvā ke’ž parem käsi ▫ labā roka; kurā ke’ž vasak käsi ▫ kreisā roka; vȯndzi ke’ž õnnelik käsi ▫ laimīga roka; kä’d tutkāmõs käeulatuses ▫ rokas stiepiena attālumā; kädūd jū’rõ pānda käed külge panna ▫ pielikt rokas; kädūd ku’bbõ pānda käed kokku või risti panna ▫ salikt rokas kopā; kätā nustõ kätt tõsta ▫ pacelt roku; kīndidi kä’ddõ pānda kindaid kätte panna ▫ uzvilkt cimdus rokā; kä’dkõks eitõ käega lüüa ▫ atmest ar roku; ke’žži jū’rõ pānda käsi külge panna ▫ pielikt rokas; ke’žži la’gtõ käsi laotada ▫ plātīt rokas; ke’žži pū’dõks pie’zzõ käsi puhtaks pesta ▫ nomazgāt rokas tīras ~ mazgāt rokas nevainībā; ke’žži pi’ddõ ripsõ käsi rüpes hoida ▫ turēt rokas klēpī; eņtš kä’ds pi’ddõ enese käes pidada ~ enese valduses pidada ▫ turēt pie sevis; i’ļ kä’d tagantkätt ▫ pa roku galam KK78; Lk20.19; 79.11
- Ke’ž tä’mmõn u’m kil vizā – ku panāb, si’z attõ sīlmad ullõ. Käsi on tal küll kõva – kui paneb, siis on silmad väljas. ▫ Roka viņam gan ir stipra, kad liek, tad acis ir ārā. Ke’ž ä’b vēļ je’llõ. Käsi ei luba töötada. ▫ Roka neļauj strādāt. Ke’ž ä’b kūl. Käsi ei kuula sõna. ▫ Roka neklausa. Ta u’m mi’n jõvā ke’ž. Ta on mu parem käsi. ▫ Viņš ir mana labā roka. Ne tu’ļtõ, kädūd ī’dsku’bsõ. Nad tulid käsikäes. ▫ Viņi atnāca roku rokā. Ma pidāb sīnda kä’dstõ vizās. Ma hoian sind käest kinni. ▫ Es turu tevi aiz rokas. Mi’n kädūd at ne’i ku vi’zzõ si’dtõd. Mu käed on nagu kinni seotud. ▫ Manas rokas ir kā sasietas. Kädūd sõ’vlõbõd – si’z ma tǭ’b tuoizõn ra’bbõ. Käed sügelevad – siis tahan teisele lüüa. ▫ Rokas niez – tad es gribu otram iesist. Pa’n kädūd kilgõ! Pane käed kõrvale! ▫ Novāc rokas [~ noliec rokas malā]! Ta pa’ņ kädūd tä’m kilgõ – si’z ta jõvāks tǟnda pidāb. Ta pani käed tema külge – siis ta peab teda heaks. ▫ Viņš pielika viņam rokas – tad viņš uzskata viņu par labu. Pa’n kädūd ku’bbõ, u’m jumālt pǭlamõst! Pane käed kokku, peab jumalat paluma! ▫ Saliec rokas kopā, jālūdz dievs! Alā pa’n eņtš kä’d tuoiz kabātõ! – ku tǭ’d sa’lliz võttõ. Ära pane oma kätt teise tasku! – [öeldadkse,] kui tahad salaja võtta. ▫ Nebāz savu roku cita kabatā! – [saka,] ja gribi slepeni paņemt. Ta u’m mi’n kä’d allõ si’z, ku minā u’m se tīedaji – kui ma panāb, ne’i ta tī’eb. Ta on mu käe all siis, kui mina olen see teadja – kuidas ma käsin, nii ta teeb. ▫ Viņš ir manās rokās tad, kad es esmu tas zinātājs – kā es lieku, tā viņš dara. Tuoi u’m tä’m kä’d allõ, ta võtīz eņtš kä’d alā. Teine on tema käe all, ta võttis oma käe alla. ▫ Otrs ir viņa rokās, viņš paņēma savās rokās. Amādõn i’z ūo i’bbi kä’d pierāst. Kõikidele ei olnud hobune käepärast. ▫ Visiem zirga nebija pa rokai. Se u’m mi’n kä’d pie’rrõ, seļļi tīe, mis lǟ’b. See on mulle käe järgi, selline töö, mis edeneb. ▫ Tas man ir pa rokai – tāds darbs, kas iet. Ta jelāb eņtš kä’d pǟl, eņtš pierāstõ. Ta elab oma käe peal, enese jaoks. ▫ Viņš dzīvo uz savu roku, sevis pēc. Ta kāndab mīnda kädūd pǟl jõvāst mīelstõ. Ta kannab mind kätel heast meelest. ▫ Viņš nēsā mani uz rokām aiz laba prāta. Alā nustā eņtš kätā tä’m pierāst! Ära tõsta tema pärast kätt! ▫ Nepacel viņa dēļ savu roku! Alā nustā eņtš kätā tä’m vastõ, si’z ä’b lī jõvīst! Ära tõsta oma kätt tema vastu, siis ei lähe hästi! ▫ Nepacel savu roku pret viņu, tad nebūs labi! Ma pǭlab tä’m kätā – ku ma tǭ’b tǟnda nāizõks. Ma palun ta kätt – kui ma tahan teda naiseks. ▫ Es lūdzu viņas roku – kad es gribu viņu par sievu. Se u’m tä’m kä’d tīe. See on tema kätetöö. ▫ Tas ir viņa roku darbs. Ta mūrdab eņtš ke’žži, ta u’m kõ’zzi. Ta murrab oma käsi, ta on vihane. ▫ Viņš lauza savas rokas, viņš ir nikns. Ma sai rǭntõ kä’ddõ. Ma sain raamatu kätte. ▫ Es dabūju grāmatu rokā. Ma sai sīe neitst eņtš kä’ddõ. Ma sain selle neiu enese kätte. ▫ Es dabūju to meitu rokā. Ta pidāb sīe eņtš kä’dsõ eņtš perīz tutkām sǭņõ. Ta hoiab seda enese käes oma viimase otsani. ▫ Viņš tur to savās rokās līdz pašam galam. Ta u’m kädūd-jālgadõks sīen vastõ. Ta on käte-jalgadega selle vastu. ▫ Viņš ar rokām un kājām ir tam pretī. KK77a; KK78.3; KK78a69
|
kīeltõks *206 s keeld ▫ liegums, aizliegums - Se mõtsā u’m kīeltõks allõ. See mets on keelu all. ▫ Tas mežs ir zem lieguma.
|
kīetõb|kūož *143 s keedukoht ▫ vārāmā vieta - Sūr kūoršnõg allõ jegās tū’rsõ vȯ’ļ kīetõbkūož. Suure korstna all oli igas nurgas keedukoht. ▫ Zem lielā skursteņa katrā stūrī bija vārāmā vieta.
|
kikkõ 2 ¤36 vi kükitada ▫ tupēt - mǭ’zõ kikkõ maha kükitada ▫ notupties; tijāld kikkõm īedõ ilma jääda [~ tühjalt kükitama jääda] ▫ palikt bešā [~ tupam tukšā] KK78a56; EV14
- Mīez kikūb lōdan allõ. Mees kükitab laua all. ▫ Vīrs tup zem galda. Ta lekš kikkõs je’ddõpēḑõn. Ta läks kükakil [~ kükitades] edasi. ▫ Viņš tupus, [rāpus] devās uz priekšu. KK78; KK78a57
|
kīņtš *148 s küüs, küünis, sõrg ▫ nags - lejā|kīņtš nahkkabi (hobusel) ▫ ienadzis (zirgam); nī’emõ kīņtš lehma sõrg ▫ govs nags; kīndõd va’isõ vȱlda küüsis olla ▫ būs nagos; kīndõd va’izõ sǭdõ küüsi sattuda ▫ nonākt nagos; kīndõd va’istõ ulzõ sǭdõ küüsist pääseda ▫ izkļūt no nagiem; seļļizt kīndõd ne’i ku kaššõn sellised küüned nagu kassil ▫ tādi nagi kā kaķim KK78a14; KK78a20
- Kīndõd knaššõ ēdrikšõbõd. Küüned õitsevad ilusti. ▫ Nagi skaisti zied. Mustā verm u’m kīndõd allõ. Must värv on küünte all. ▫ Melna krāsa ir zem nagiem. Sūrd kīndõd attõ ne’i ku kuļļõn. Suured küüned on nagu kullil. ▫ Lieli nagi kā vanagam. Ma u’m tä’m kīndõd va’isõ; sūormõd ne’i vizās ä’b pidāt. Ma olen ta küünte vahel; sõrmed nii kinni ei hoia. ▫ Es esmu viņa nagos, pirksti tik stingri netur. Ta pidāb sīnda eņtš kīndõdõks. Ta hoiab sind [kinni] oma küüntega. ▫ Viņš tur tevi savos nagos. Sa ūod tikkiž eņtš kīndõdõks ku’bbõ kīskõn, mis si’nnõn u’m. Sa oled kõik oma küüntega kokku kraapinud, mis sul on. ▫ Tu esi visu ar saviem nagiem kopā sarausis, kas tev ir. KK77a
|
kõzā *25 s
(a) viha, tigedus ▫ dusmas, naids - kõ’zzõ pi’ddõ viha pidada ▫ turēt naidu Mt5.21
- Mi’n u’m seļļi kõzā, ku ma a’ilõks nǭ’gõst ulzõ. Mul on selline viha, et ma jookseksin nahast välja. ▫ Man ir tādas dusmas, ka es izskrietu no ādas ārā. Paldiņ ta u’m seļļiz kõzā allõ. Praegu ta on sellise viha all. ▫ Pašlaik viņš ir tādās dusmās [~ zem tādām dusmām]. Ta kõzās nä’gțõb ambidi. Ta näitab vihaga hambaid. ▫ Viņš dusmās rāda zobus. Sīlmad je’dsõ kõzāks īeb kērabizõks. Silmade ees läheb vihaga kirjuks. ▫ Acu priekšā no dusmām sametas raibs. Alā nä’gț eņtš kõ’zzõ muntõn. Ära näita oma tigedust teistele. ▫ Neizrādi savas dusmas citiem. KK77 a; 86a48; KK77b
(b) pahandus ▫ nepatikšanas - Mikīļõst vȯ’ļ set kõ’zzõ. Mikīļist oli ainult pahandust. ▫ No Miķeļa bija tikai nepatikšanas. J16
|
kūonda *46 s kand ▫ papēdis - Ta ī’ediz potīļkabālõks kūonda kațki. Ta lõikas pudelikilluga kanna katki. ▫ Viņš ar pudeles gabalu sagrieza papēdi. Polākõz ailiz ne’i kierdõ, ku kūondad ī’d vīlkizt. Poiss jooksis nii kiiresti, et jalakannad ainult välkusid. ▫ Zēns skrēja tik ātri, ka papēži vien zibēja. Nai u’m mi’n kūonda allõ. Naine on mu kanna all. ▫ Sieva ir zem manas tupeles [~ papēža]. Ta i’z lask mittõ kuondõ mǭ jū’r. Ta ei lasknud kandagi maha. ▫ Viņš pat papēdi nepielika pie zemes. KK77 a; 79.4
|
la’gdõ 2 *119 adj lage ▫ klajš = la’gdi- Īeb la’gdõ touvõ alā, ku je’l u’m pagalām. Jäädakse lageda taeva alla, kui elumaja on hukas. ▫ Paliek zem klajām debesīm, kad māja ir pagalam. Mēg ūomõ la’gdõ touvõ allõ – ä’b ūo mittõ ī’dtõ je’llõ, kūožõ, kus vǭŗõ lǟ’dõ. Me oleme lageda taeva all – ei ole ühtki maja, kohta, kuhu varjule minna. ▫ Mēs esam zem klajas debess – nav nevienas mājas, vietas, kur iet pajumtē. KK77 a
|
lä’b *74 s aken ▫ logs - lä’b eng akna hing ▫ loga eņģe; lä’b rǭm aknaraam ▫ loga rāmis; lä’b rūt aknaruut ▫ loga rūts; lä’b allõ akna all ▫ zem loga; lä’b jūs akna juures ▫ pie loga, lä’b tagān akna taga ▫ aiz loga
- Tutkāmi lä’b u’m vāldiž. Otsaaken on lahti ▫ Gala logs ir vaļā.
|
li’ggõ ¤29 vi liguda, liguneda ▫ mirkt - Mis sa ligūd vī’mõ kä’ds? Mis sa liguned vihma käes? ▫ Ko tu mirksti lietū? Ta ligūb vie’d sizālõs, ve’ž viedāb ulzõ sīe sūoliz. See liguneb vee sees, vesi tõmbab välja selle soolase. ▫ Tas mirkst ūdenī, ūdens izvelk ārā to sāļo. Ǭ’rõnd li’ggõbõd. Pesu liguneb. ▫ Drēbes mirkst. Ne’i li’ggõn, ku mittõ ambõ allõ ä’b ūo kūja. Nii ligunenud, et isegi hamba all ei ole kuiv. ▫ Tik izmircis, ka pat zem zoba nav sauss. KK77b; KK78a68
|
loț *65 s lott ▫ ādas kroka = mõrtš 1 (a)- loț kurk allõ lott kurgu all ▫ dubultzods
|
mittõ 2 adv
(a) mitte ▫ ne ≈ mit- mittõ ī’dtõ mitte ühtki, mitte kedagi ▫ nevienu; mittõ midāgid mitte midagi ▫ neko; mittõ midēd ~ mittõ midēgõst mitte midagi ▫ nekas; mittõ tilkõ mitte põrmugi ▫ it nemaz; mittõ je’dmõl ī’dtõ kūdõ mitte enne üht kuud ▫ ne agrāk par vienu mēnesi; ä’b kūl mittõ ī’dtõ ei kuule mitte kedagi ▫ neklausa nevienu; mittõ mikšmõks pānda mitte hoolida ▫ nelikties ne zinis
- Ta i’z tīeda mittõ midāgid. Ta ei teadnud mitte kui midagi. ▫ Viņš nezināja [it] nekā. Ta ä’b pa’n (~ pidā) mīnda mittõ mikšmõks. Ta ei pane (~ pea) mind mitte millegiks. ▫ Viņš neuzskata mani ne par ko.
(b) mitte, isegi ▫ pat - Ne’i li’ggõn, ku mittõ ambõ allõ ä’b ūo kūja. Nii ligunenud, et isegi hamba all ei ole kuiv. ▫ Tik izmircis, ka pat zem zoba nav sauss. KK77b
|
mǭ 1 *12 s
(a) maa, maapind ▫ zeme, zemes virsa - mier ja mǭ pǟl merel ja maal ▫ uz jūras un sauszemes; kabāl mǭdõ tükk maad ▫ gabals zemes; mǭdõ sǭņ jarā pa’llõ maani maha põleda ▫ nodegt līdz pamatiem [~ zemei]; mǭdõ je’llõ maad harida ▫ apstrādāt zemi; mǭsõ ma’ggõ maas lamada ▫ gulēt zemē; mǭstõ i’lzõ nustõ maast üles tõsta ▫ pacelt no zemes; mǭstõ i’lzõ sǭdõ maast üles saada ▫ tikt augšā no zemes KK78; 79/1
- Mä’d mǭ u’m sūr ja rikāz. Meie maa on suur ja rikas. ▫ Mūsu zeme ir liela un bagāta. Ne’iku mǭ palāb mi’n jālgad allõ, ne’i tǭ’b lǟ’dõ. Nagu maa põleb mu jalge all, nii tahan minna. ▫ Kā zeme deg zem manām kājām, tā gribu iet. Siedā ä’d līeda sa mǭ pǟl. Seda ei leia sa maa peal. ▫ Zemes virsū tu to neatradīsi. U’m võtāmõst duņtš mǭstõ i’lzõ, algõ ta pī’lõg mǭsõ. Peab võtma pussi maast üles, et see ei vedeleks maas. ▫ Jāpaceļ duncis no zemes, lai tas nestāvētu uz zemes. Sīen u’m je’lsõ mǭ jālgad allõ – ä’b ūo seļļi rištīng, kis pī’lõb kūož pǟl. Sellel on elus maa jalge all – ei ole selline inimene, kes seisab koha peal. ▫ Tam ir dzīva zeme zem kājām – nav tāds cilvēks, kas stāv uz vietas. KK78a37; KK77 a
(b) maa, muld ▫ zeme, augsne - mǭdõ kindõ maad künda ▫ art zemi; mǭdõ vä’gtõ maad väetada ▫ mēslot zemi; mǭ’zõ killõ maha külvata ▫ iesēt zemē; mǭ’zõ mattõ maha matta ▫ aprakt, apglabāt; mǭ’zõ pānda maha panna ▫ iedēstīt; mǭ si’zzõl stǭdõ maha istutada ▫ iestādīt zemē KK78b61
- Panāb na’ggõrd (~ sīpõld) mǭ si’zzõl. Pannakse kartulid (~ sibulad) maha. ▫ Iestāda kartupeļus (~ sīpolus). Võtāb na’ggiri mǭstõ i’lzõ . Võetakse kartuleid. ▫ Novāc kartupeļus. Võtāb bīetõd (~ strīnkõd) mǭstõ i’lzõ. Võetakse peedid (~ kaalikad) üles. ▫ Novāc bietes (~ kāļus). KK78b61
(c) maa, provints ▫ lauki, province - Mǭlõ ve’l u’m lūnda. Maal on veel lund. ▫ Laukos vēl ir sniegs. Mǭlõ ve’l lu’m katāb mǭdõ. Maal veel lumi katab maad. ▫ Laukos vēl sniegs sedz zemi.
|
mõrtš 1 *105 s
(a) lott ▫ kroka = loț- mõrtš kurk allõ lott kurgu all ▫ kroka zem kakla KK78a18
(b) lõuaalune ▫ pazode |
nēļa *43 num neli ▫ četri - nēļa sīlma allõ nelja silma all ▫ zem četrām acīm
|
pǟva *26 s
(a) päev ▫ diena - pǭlandõks|pǟva palvepäev ▫ lūgšanu diena; rišt|pǟva ristipäev ▫ krusta diena; sindi|pǟva sünnipäev ▫ dzimšanas diena
- pǟva le’bbõ päev otsa, päev läbi ▫ cauru dienu; pǟvast päuvõ päevast päeva ▫ diendienā; sieldõ ne’iku pǟva päevselge ▫ skaidrs kā diena; sieldõ pǟva āigal päise päeva ajal ▫ gaišā dienas laikā; pǟviņ päevade kaupa ▫ pa dienām; ī’ds knaššõs pǟvas ühel ilusal päeval ▫ kādā jaukā [~ vienā skaistā] dienā; mustād pǟvad pierāst mustadeks päevadeks ▫ nebaltām dienām; jõ’vḑi päuvḑi nǟ’dõ häid päevi näha ▫ redzēt labas dienas; nūorši päuvši noores eas ▫ jaunībā, jaunības dienās; va’ņši päuvši vanaduspäevil ▫ vecumā, vecumdienās J81
- Amād pǟvad at jumāl pǟvad. Kõik päevad on jumala päevad. ▫ Visas dienas ir dieva dienas. Tä’m pǟvad at lu’gdõd. Ta päevad on loetud. ▫ Viņa dienas ir skaitītas. Tä’m pǟvad attõ tǟdõd, attõ ku’bbõ lu’gdõd, lu’g täuž. Ta päevad on täis, on kokku loetud, arv täis. ▫ Viņa dienas ir pilnas, ir saskaitītas, skaits ir pilns. Ku sa jelād, si’z sa ve’l pǟgiņ päuvḑi nǟd. Kui sa elad, siis sa veel palju päevi näed. ▫ Kad tu dzīvosi, tu vēl daudz dienu redzēsi. KK77 a
(b) päike, päev ▫ saule = pǟvaļikki- pǟva mǭ’lē’mi päikeseloojang ▫ saules riets; seļļizt, mis ä’b ūo pǟva allõ sellist, mida ei ole päikse all ▫ tādu, kas nav zem saules; sieldõ ne’iku pǟva selge nagu päike ▫ gaišs kā saule KK77 a
- Pǟva pāistab. Päike paistab. ▫ Saule spīd. Pǟva kārgõb. Päike tõuseb. ▫ Saule lec. Pǟva lǟ’b lūojõ. Päike läheb looja. ▫ Saule riet. Pǟva kitāb. Päike kõrvetab. ▫ Saule karsē. Pǟva lekš vi’zzõ. Päike läks pilve taha. ▫ Saule aizgāja aiz mākoņiem [~ ciet]. Pǟva u’m vizās. Päike on pilve taga. ▫ Saule ir aiz mākoņiem [~ ciet]. Pǟva tu’ļ pīla aldõst ulzõ. Päike tuli pilve alt välja. ▫ Saule iznāca no mākoņu apakšas. Ta istīz tubā kilgõ pǟva kä’ddõ. Ta istus maja äärde päikse kätte. ▫ Viņš apsēdās pie mājas saulē. Lapst peislõbõd pǟva kä’ds. Lapsed peesitavad päikese käes. ▫ Bērni sildās saulē. Pǟva pāistab, vī’mõ sadāb, si’z mirīņõd daņtšõbõd. Päike paistab, vihma sajab, siis surnud tantsivad. ▫ Saule spīd, lietus līst, tad miroņi dejo. Jegā ažā tulāb pǟva kä’ddõ. Iga asi tuleb avalikuks [~ päeva kätte]. ▫ Katra lieta nāk gaismā [~ iznāk saulē]. J16; KK77 a; KK78; KK78b27
|
pi’ddõ 1 ¤24 vt
(a) pidada ▫ turēt - ēņtšta i’llõ pi’ddõ end üleval pidada ▫ labi uzvesties, pienācīgi izturēties; gru’mmõ pi’ddõ viha pidada, viha kanda ▫ turēt naidu; je’ddõlu’ggimizt pi’ddõ loengut pidada ▫ nolasīt [~ noturēt] priekšlasījumu; le’brõkāndimiži pi’ddõ läbirääkimisi pidada ▫ veikt pārrunas; lektsijõ pi’ddõ loengut pidada ▫ lasīt lekciju; lu’ggõ pi’ddõ lugu pidada ▫ cienīt; nõ’vvõ pi’ddõ aru pidada, nõu pidada ▫ apspriesties ~ prātot; suo’ddõ pi’ddõ sõda pidada ▫ karot; vǟ’rgidi pi’ddõ orje pidada ▫ turēt vergus; sīlmas pi’ddõ silmas pidada ▫ ievērot; sapsõ pi’ddõ rooli hoida ▫ turēt stūri; sõ’nnõ pi’ddõ sõna pidada ▫ turēt vārdu; mīelsõ pi’ddõ meeles pidada ▫ turēt prātā; kädūd ripsõ pi’ddõ käsi rüpes hoida ▫ turēt rokas klēpī; salās pi’ddõ salajas hoida ▫ turēt slepenībā; vizās pi’ddõ kinni pidada ▫ turēt ciet
- Ma pidīz maks pierāst eņtšõn rištīngt. Ma pidasin enesele maksu eest inimest. ▫ Es par maksu turēju sev cilvēku. Ma pidāb jālgad vizās, kūjad. Ma hoian jalad kinni, kuivad. ▫ Es turu kājas apautas [~ ciet], sausas. Mīez pidīz kibārt kä’dsõ. Mees hoidis mütsi käes. ▫ Vīrs turēja cepuri rokā. Ma pidāb sīe rõk eņtšõn. Ma hoian selle jutu enese teada. ▫ Es paturēšu to sakāmo pie sevis. Pidā eņtš sīlmad ja eņtš kūorad vāldiņ! Hoia oma silmad ja oma kõrvad lahti! ▫ Turi savas acis un savas ausis vaļā! Pidā eņtš sūdõ (~ kīeldõ)! Pea oma suu [kinni] (~ keel [paigal])! ▫ Turi savu muti (~ mēli)! Ta pidīz mīnda eņtš sīlmad allõ. Ta hoidis mind oma silma all. ▫ Viņš paturēja mani savā acu priekšā. Ta pidīz mī’edpūoliži, ne’i ta ke’i piekslõsõ. Ta pidas meesterahvaid, nii ta käis ringi ajades. ▫ Viņai bija vīrieši, tā viņa staigāja blandīdamās apkārt. KK78.3; 152.1/3; KK78
(b) pidada, hoida ▫ turēt, aprūpēt - nī’emõ pi’ddõ lehma pidada ▫ turēt govi; i’llõ pi’ddõ ülal pidada ▫ uzturēt
- Mēg pidīzmõ mingiz nēļa si’ggõ. Me pidasime mingit nelja siga. ▫ Mēs turējām kādas četras cūkas. Ma sīnda pidāb ne’iku lapstā. Ma hoian sind nagu last. ▫ Es rūpējos par tevi kā par bērnu. 502.2; KK78a19
(c) pidada, kanda ▫ valkāt - ǭriņi (~ kengi) pi’ddõ riideid (~ kingi) kanda ▫ drēbes (~ kurpes) valkāt; ǭ’rõnd jarā pi’ddõ riided ära kanda ▫ novalkāt drēbes
- Ta pidāb jõ’vḑi ǭ’riņi. Ta kannab häid riideid. ▫ Viņš valkā labas drēbes.
(d) pidada, käsitada ▫ uzskatīt, atzīt - õigiks pi’ddõ õigeks pidada ▫ uzskatīt par pareizu; sīlizõks pi’ddõ süüdi mõista ▫ atzīt par vainīgu; slikțõks pi’ddõ halvaks pidada ▫ uzskatīt par sliktu; vajāgõmõks pi’ddõ vajalikuks pidada ▫ uzskatīt par vajadzīgu
- Ta pidīz pietāmiz pa pattõks. Ta pidas valetamist patuks. ▫ Viņš uzskatīja melošanu par grēku. Jǭņ pidīz eņtš nāizta lāiskaks. Jǭņ pidas oma naist laisaks. ▫ Jānis uzskatīja savu sievu par slinku. KK78.3
(e) pidada, pühitseda, tähistada ▫ svinēt - Taļšpi’vḑi pi’ddõ jõule pidada ▫ svinēt Ziemassvētkus
(f) peatada ▫ apturēt - Rōda panāb ibīzõn sū’zõ, la’z tǟnda võigõ kievāmstiz pi’ddõ. Rauad pannakse hobustele suhu, et võiks teda kergesti peatada. ▫ Laužņus ieliek zirgam mutē, lai viņu varētu viegli apturēt. KK77 a
(g) taluda ▫ izturēt - vastõ pi’ddõ vastu pidada ▫ izturēt
- Paskāndiz amād kūožõd jarā, ä’b või pi’ddõ. Pasandas kõik kohad täis, ei suuda pidada. ▫ Piemēsloja visas vietas, nav izturams.'
|
pī’lõ ¤51 vt
(a) seista, püsida ▫ stāvēt, pastāvēt, turēties - jālgal pī’lõ jalul püsida ▫ stāvēt kājās; ku’bsõ pī’lõ koos püsida ▫ turēties kopā; mīelsõ pī’lõ meeles seista, püsida ▫ stāvēt prātā; pāikal pī’lõ paigal seista või püsida ▫ stāvēt uz vietas; pistõ pī’lõ püsti seista ▫ stāvēt stāvus; īedõ pī’lõm püsima jääda ▫ palikt stāvam; pī’lõm īedõ seisma jääda ▫ apstāties; pī’lõm pānda seisma panna ▫ apstādināt; pī’lõb ne’iku tȭlpa seisab nagu post ▫ stāv kā stabs KK78.3; KK78a21
- Vȯ’ļ seļļi tūļi āiga, nädīliņ pī’liz. Oli selline tuuline ilm, nädalaid püsis. ▫ Bija tāds vējains laiks, nedēļām turējās. Ta ä’b pī’l jālga pǟl – ku u’m ne’i je’nnõ lakkõn. Ta ei seisa jala peal – kui on nii palju lakkunud. ▫ Viņš neturas uz kājām – kad ir tik daudz salacies. Mis sa pī’lõd ne’iku pūkabāl! Mis sa seisad nagu puutükk! ▫ Ko tu stāvi kā koka gabals! Sa tä’m panād pī’ļõm uks jū’rõ. Sa paned ta seisma ukse juurde. ▫ Tu liec viņam stāvēt pie durvīm. Kuoigīd at pī’lõnd reidsõ. Laevad on seisnud reidil. ▫ Kuģi ir stāvējuši reidā. Alā pī’l mi’n nanā allõ! Ära seisa mu nina all! ▫ Nestāvi man deguna priekšā! KK77 a; KK78b15; KK77 a; 152.2/10
(b) istuda, sobida ▫ derēt - Ta ī’dstī’d ēņtšta spīegiļtõb, kui ǭ’rõnd pī’lõbõd. Ta vaatab ennast alatasa peeglist, kuidas riided istuvad. ▫ Viņš aizvien spoguļojas, kā drēbes der. KK78b33
(c) säilida ▫ stāvēt, saglabāties - Kalā pī’lõb i’ļ tǭla āitas kīlmas. Kala säilib üle talve aidas külmas. ▫ Zivis stāv pa ziemu klētī aukstumā. KK78b15
(d) olla, vedeleda ▫ atrasties - Duņtš pī’lõb mǭsõ. Puss vedeleb maas. ▫ Duncis guļ zemē. KK78a37
|
plǭț|lēba *21 s plaadisai ▫ plātsmaize - Plǭțlēba: mī’kõl u’m allõ, pǟlõ panāb zaftõ või umāŗi. Plaadisai: taigen on all, peale pannakse moosi või õunu. ▫ Plātsmaize: mīkla ir apakšā, virsū liek ievārījumu vai ābolus. KK77 a
|
puŗŗõnikā *41 s purjekas, purjelaev ▫ burinieks, burukuģis = puŗŗõ|kuo’ig- Puŗŗõnikā u’m puŗŗõd allõ. Purjekas on purjede all. ▫ Burinieks ir zem burām. 1986/16
|
rattõd|ra’j *122 s vankritool ▫ ratu soliņš - Rattõdra’j vȯ’ļ seļļi, mis võiž käbīņțõ rattõd reinõd pǟl, ja tä’mmõn allõ vȯ’ļtõ fe’ddõrd. Vankritool oli selline, mida võis kinnitada vankri küljelaudade peale ja selle all olid vedrud. ▫ Ratu soliņš bija tāds, ko varēja piestiprināt pie ratu sānu dēļiem, un zem tā bija atsperes. 152.1/6
|
rištīng *157 s inimene ▫ cilvēks - a’iliji rištīng paigalpüsimatu inimene ▫ cilvēks, kas nespēj nostāvēt mierā; rištīngt vȯ’dlõ inimest oodata ▫ gaidīt cilvēku; rištīngõks rõkāndõ inimesega rääkida ▫ runāt ar cilvēku; kakš rištīngt kaks inimest ▫ divi cilvēki; ro’vzt tu’lbõd inimesed tulevad ▫ ļaudis nāk; pǟgiņ ro’vžti palju inimesi ▫ daudz ļaužu
- Ku sa seļļi a’iliji rištīng ūod, kis pāikal ä’b pī’l, si’z si’nnõn kizūb, mits tūldõ si’nnõn at jālgad allõ. Kui sa selline paigalpüsimatu inimene oled, siis küsitakse sinult, mitu tuult sul jalge all on. ▫ Ja tu tāds skrejošs cilvēks esi, kas uz vietas nestāv, tad tev prasa, cik vēju tev ir zem kājām. Se u’m seļļi rištīng, kis lǟ’b ja jelāb ne’iku mašīn. See on selline inimene, kes läheb ja töötab nagu masin. ▫ Tas ir tāds cilvēks, kurš iet un strādā kā mašīna. Se rištīng u’m ne’iku kalā vie’d sizāl. See inimene on nagu kala vees. ▫ Tas cilvēks ir kā zivs ūdenī. Ä’b ūo rištīng vīerda sizāl – kis u’m švakkõ rištīng. Ei ole inimese verd sees – kes on nõrk inimene. ▫ Nav cilvēka asiņu iekšā – kas ir švaks cilvēks. Sīe rištīngõn ä’b ūo pǟdõ, kis seļļizt tīedõ te’i, mis ä’b ūo vajāg. Sel inimesel ei ole pead, kes sellist tööd tegi, mida pole vaja. ▫ Tādam cilvēkam nav galvas, kas tādu darbu izdarījis, kas nav vajadzīgs. Sīe rištīngõn u’m kana pǟ. Sel inimesel on kana pea. ▫ Tam cilvēkam ir vistas galva. Sǟ’l u’m ro’vžti ne’i je’n ku kärmiži (~ ku jȭgta mä’g pǟl; ~ ku jȭgta rānda pǟl). Seal on inimesi nii palju kui kärbseid (~ kui liiva mäe peal; ~ kui liiva rannal). ▫ Tur ir cilvēku tik daudz kā mušu (~ kā smilšu uz kalna; ~ kā smilšu jūrmalā). KK77 a
|
sīlma *34 s
(a) silm ▫ acs - siļmõz vaņțlõ silma vaadata ▫ skatīties acīs; siļmi pilktõ (~ piltõ) silmi pilgutada ▫ mirkšķināt acis; brūnizt, tumšizt sīlmad pruunid tumedad silmad ▫ brūnas, tumšas acis; knaššõd si’ņņizt sīlmad ilusad sinised silmad ▫ skaistas zilas acis; märgizt sīlmadõks rähmaste silmadega ▫ ar pūžņojošām acīm; vizās sīlmadõks kinnisilmi ▫ ar aizvērtām acīm; sīlmad je’dsõ un tagān silmad ees ja taga ▫ acis priekšā un aizmugurē ; sīlmad pu’nnizt nemē ǟrgan (~ särgõn) silmad punased kui härjal (~ särjel) ▫ sarkanas acis kā vērsim (~ raudai); mustād sīlmad ne’i ka tšigīņõn, ä’b tǭ’ nǟ’dõ mustad silmad nagu mustlasel, ei taha näha ▫ melnas acis kā čigānam, negrib redzēt; sūrd sīlmad ne’iku būndald suured silmad nagu võitoosid ▫ lielas acis kā sviesta ķērnes; sīlmad ne’iku kaššõn silmad nagu kassil ▫ acis kā kaķim; ve’žžizt sīlmad nemē ilgõlapsõn vesised silmad kui hülgepojal ▫ slapjas acis kā ronēnam; siļmšt sǭņi vȭlgidi silmini võlgades ▫ parādi līdz acīm; siļmi mǭ’zõ ra’bbõ silmi maha lüüa ▫ nodurt acis; siļmi kīerõ silmi jõllitada ▫ bolīt acis; siļmi la’gtõ suuri silmi teha ▫ ieplest acis; kǭ’d sīlma va’izõ jettõ kahe silma vahele jätta ▫ nepamanīt [~ atstāt starp divām acīm]; siļmi pie’zzõ silmi pesta ▫ mazgāt acis; mingiz pǟl siļmi eitõ kellelegi silma heita ▫ mest uz kādu acis; mittõ siļmšti ä’b laskõ mitte silmist lasta ▫ neizlaist no acīm; nēļa sīlma allõ nelja silma all ▫ zem četrām acīm; nemē pīrgal sīlmas nagu pind silmas ▫ kā skabarga acī; siļmiz sa’ddõ silma torgata [~ silmi sadada] ▫ durties acīs; sīlma sīlma, āmbaz ambõ vastõ silm silma, hammas hamba vastu ▫ acs pret aci, zobs pret zobu; sīlmas pi’ddõ silmas pidada ▫ ņemt vērā; sīlmad pǟl sa’ddõ silmili kukkuda ▫ nokrist uz acīm 79/5; KK77
- Sīlmad kārtabõd sieldõmtõ. Silmad kardavad valgust. ▫ Acis baidās gaismas. Sīlmad attõ īezõ vizās. Silmad on öösel kinni. ▫ Acis naktī ir ciet. Ma laskūb set sīlmad vi’zzõ. Ma lasen vaid silmad kinni. ▫ Es tik aizveru acis. Ku sa panād sīlmad vi’zzõ, si’z sa ä’d tǭ’ nǟ’dõ, pīkstõd vi’zzõ. Kui sa paned silmad kinni, siis sa ei taha näha, pigistad kinni. ▫ Ja tu aizver acis, tad tu negribi redzēt, aizmiedz acis. Si’z tulāb u’ņ, ku sīlmad lǟ’bõd vi’zzõ. Siis tuleb uni, kui silmad lähevad kinni. ▫ Tad nāk miegs, kad acis krīt ciet. Si’z ku rǟkõb, kītõb, ku sīlmad attõ vie’d si’zāl. Siis kui nutetakse, öeldakse, et silmad on vees. ▫ Tad, kad raud, saka, ka acis ir ūdenī. Vaņțõl mi’nnõn siļmiz! Vaata mulle silma! ▫ Skaties man acīs! Ta ä’b lask mīnda sīlmad aldõst ulzõ. Ta ei lase mind silma alt välja. ▫ Viņš neizlaiž mani no acīm. Ta u’m amād ro’vd sīlmad allõ. Ta on kõigi inimeste silme all. ▫ Viņš ir visu cilvēku acu priekšā. Ku pǟ pȯdūb, si’z īeb sīlmad je’dsõ mustāks, kõzāks īeb kērabizõks. Kui pea valutab, läheb silmade ees mustaks, vihaga läheb kirjuks. ▫ Ja galva sāp, tad acu priekšā sametas melns, niknumā metas raibs. Mi’nnõn u’m u’d sīlmad je’dsõ, un pu’nnizt kärmizt attõ. Mul on udu silmade ees ja on punased kärbsed. ▫ Man ir migla acu priekšā, un ir sarkanas mušas. Jedspē’ḑõn mi’n sīlmad je’dst! Ära mu silmist [~ silmade eest]! ▫ Prom no manām acīm! Se u’m mi’n sīlma pie’rrõ – knaš, mis mi’nnõn mīeldõb. See on mu silma järgi – ilus, mis mulle meeldib. ▫ Tas ir man pa prātam [~ pēc manas acs] – skaists, kas man patīk. Eņtš sīlma u’m izānd. Oma silm on kuningas [~ peremees]. ▫ Paša acis neviļ [~ paša acs ir kungs]. Sīlmad īebõd kērabizõks sīe pǟvaks (~ pǟva kä’dsõ). Silmad lähevad kirjuks selle päiksega (~ päikse käes). ▫ Acis kļūst raibas ar to sauli (~ tajā saulē). Mēg rõkāndizmõ sīlma sīlma vastõ. Me rääkisime silmitsi [~ silm silma vastu]. ▫ Mēs sarunājāmies aci pret aci. Irmõn at sūrd sīlmad. Hirmul on suured silmad. ▫ Bailēm ir lielas acis. Ta ä’b kāndat mīnda mittõ sīlma tutkāmõs. Ta ei salli mind silmaotsaski. ▫ Viņš neieredz mani ne acu galā. Ta pīkstiz sīlma vi’zzõ: si’z ne’i sieldõ ä’b nǟ. Ta pigistas silma kinni: siis nii selgesti ei näe. ▫ Viņš piemiedza aci: tad tik skaidri neredz. Sa pa’ņd sīlmad tä’mmõn pǟ’zõ – ku ta i’z nǟ, sa kītizt un ta mūoštiz. Sa panid silmad talle pähe – kui ta ei näinud, sa ütlesid ja ta mõistis. ▫ Tu parādīji viņam [~ ieliki viņam acis galvā] – ja viņš neredzēja, tu pateici, un viņš saprata. Ma ä’b usk eņtš siļmi. Ma ei usu oma silmi. ▫ Es neticu savām acīm. Sīlmadõn lǟ’b pǭ’mi pūol pǟlõ. Silmadel läheb pahupool peale. ▫ Acis izgriežas otrādi. Ta eņtš siļmi blikštiņtõb – sīlmadõks rõkāndõb. Ta pilgutab oma silmi – räägib silmadega. ▫ Viņš mirkšķina savas acis – runā ar acīm. Alā pū’gõ põrmõ siļmiz! Ära aja [~ puhu] prügi [~ tolmu] silma! ▫ Nepūt miglu [~ putekļus] acīs! Ma laskīz tä’m ulzõ siļmšti. Ma lasin ta silmist. ▫ Es izlaidu viņu no acīm. Ma si’n siļmšti jo lugīz. Ma juba lugesin sinu silmist. ▫ Es jau nolasīju no tavām acīm. Mi’n u’m jelāmõst tīedõ ja ī’d sīlmaks vakțõmõst tǟnda. Ma pean tegema tööd ja ühe silmaga valvama teda. ▫ Man jādara darbs un ar vienu aci jāpieskata viņš. KK77 a; KK77b
(b) silm, silmus, aas ▫ acs, valdziņš - sukā sīlma sukasilm ▫ zeķes valdziņš , võrgõ sīlma võrgusilm ▫ tīkla acs; sukān siļmi i’lzõ võttõ sukal silmi üles võtta ▫ uzņemt zeķei valdziņus
- U’m kuoŗŗõmõst sīlmad je’dsõ u’m pȯimõmõst sīlmad i’lzõ. Peab korjama enne silmad [vardale] ja peab võtma silmad üles. ▫ Jāsavāc vispirms valdziņi un jāuzceļ valdziņi. Sukā siļmšti arābõb ulzõ. Sukasilmad jooksevad [~ Sukk laguneb silmadest välja]. ▫ Zeķes valdziņi irst. KK78
(c) silm, tööriista varre- või niidiauk ▫ acs, caurums - kirrõ sīlma kirvesilm ▫ cirvja kāta caurums; nõ’ggõl sīlma nõelasilm ▫ adatas acs
|
tappõ ¤26 vt tappa ▫ nogalināt, kaut, slepkavot - mǭ’zõ tappõ maha tappa, mõrvata ▫ nogalināt, noslepkavot
- Ta tapāb ne’iku teijõ: pēgal allõ pidāb, ulzõ ä’b sǭ. Ta tapab nagu täid: pöidla all hoiab, välja ei saa. ▫ Viņš nogalina kā uti: tur zem īkšķa, ārā netiek. Traņād, nēḑi mie’dlinkizt tapābõd si’gžõ mǭ’z. Lesed, neid mesilased tapavad sügisel maha ▫ Trani, tos bites rudenī nogalina. KK77 a; 152.11/5
|
tībõz *180 s
(a) tiib ▫ spārns - kuodā tībõz majatiib ▫ mājas spārns; vadā tībõz noodatiib ▫ vada spārns; nemē tībis vȱlda nagu tiivul olla ▫ būt kā spārnos EV12
- Lind eņtš pūogad panāb tībõd alā. Lind võtab [~ paneb] oma pojad tiibade alla. ▫ Putns noliek savus mazuļus zem spārniem. Mēg ūomõ si’n tībõd allõ – ku attõ joutõmd ro’vd ja u’m seļļi jõvā rištīng, kis āndab kūož, vǭŗ. Me oleme su tiibade all – kui on vaesed inimesed ja on selline hea inimene, kes annab koha, varju. ▫ Mēs esam tavā paspārnē [~ zem taviem spārniem] – ja ir nabadzīgi ļaudis un ir tāds labs cilvēks, kas dod vietu, pajumti. KK77 a
(b) uim ▫ spura - liestā|tībõz lestauim ▫ butes spura; tabār|tībõz sabauim ▫ astes spura 85/2
|
tōvaz 1 *177 s taevas ▫ debesis - mingizt touvõz nustõ kedagi taevani ülistada [~ tõsta] ▫ celt kādu debesīs; nemē touvõst mǭ’zõ sa’ddõn nagu taevast alla kukkunud ▫ kā no debesīm nokritis; la’gdõ touvõ alā ~ la’gdõ touvõ allõ lageda taeva alla ~ lageda taeva all ▫ zem klajas debess KK77 a
- Didžā vaņțlõb touvõzõ. Didžā vaatab taevasse. ▫ Didzis raugās debesīs. Seļļizt ä’b ūo, ku rištīng touvõ sǭb. Seda ei ole, et inimene taeva saab. ▫ Tā nav, ka cilvēks tiek debesīs. Ta tūndõb ēņtšta nemē seismis touvõs. Ta tunneb end nagu seitsmendas taevas. ▫ Viņš jūtas kā septītajās debesīs. J11; KK78b22
|
tšäbīkšõ ¤55 vi kahiseda ▫ čabēt - Kūjad lī’edõd tšäbīkšõbõd tūl kä’dsõ, jālgad allõ. Kuivad lehed kahisevad tuule käes, jalgade all. ▫ Sausas lapas čab vējā, zem kājām. Kīela tšäbīkšiz ja gräbīkšiz. Kell kahises ja krabises. ▫ Pulkstenis iečabējās un iegrabējās. KK78b46
|
tšärkstõ 2 ¤53 vi raksuda, rudiseda ▫ kraukšķēt - Umārz tšärkstõb ambõd allõ. Õun raksub hammaste all. ▫ Ābols kraukšķ zobos. KK78b46
|
tūļ *214 s tuul ▫ vējš - le’b|tūļ tõmbetuul, tuuletõmbus ▫ caurvējš; pū’oj|tūļ põhjatuul ▫ ziemeļvējš; ūomõg|tūļ idatuul ▫ austrumvējš
- kiļgi tūļ külgtuul ▫ sānvējš; tūl allõ vȱlda allatuult olla ▫ būt pa vējam; tūl käds vȱlda tuule käes olla ▫ būt vējā; tūl vǭŗs pī’lõ allatuult seista ▫ stāvēt aizvējā; tūlstõ ulzõ kīerõ tuulest välja keerata [tuuleveskit] ▫ izgriezt no vēja [vējdzirnavas] KK77 a
- Tūļ u’m vastõ (~ jõvāst kilgstõ; ~ kurāst kilgstõ; ~ perīņ). Tuul on vastu (paremalt küljelt; ~ vasakult küljelt; ~ päri). ▫ Vējš ir pretī (~ no labās puses; ~ kreisās puses; ~ aizmugures). Pū’gõb vi’l tūļ. Puhub jahe tuul. ▫ Pūš dzestrs vējš. Ku Sūrmie’r u’m tūl allõ, si’z Piškimie’r u’m vagā. Kui Suurmeri on allatuule, siis Väikemeri on vaikne. ▫ Kad Dižjūra ir pa vējam, tad Mazjūra ir mierīga. Tūldõ ä’b ūo mittõ rǭz. Tuult pole mitte sugugi. ▫ Vēja nav nemaz. Tūļ viedāb le’bbõ. Tuul tõmbab [~ läbi]. ▫ Vējš velk cauri. Tä’mmõn u’m tūļ pǟsõ. Tal on tuul peas. ▫ Viņam ir vējš galvā. Pǟ u’m täuž tūldõ, tūļ pū’gõb le’bbõ. Pea on tuult täis, tuul puhub läbi. ▫ Galva ir pilna vēja, vējš pūš cauri. Se u’m tūlstõ võttõd, seļļi nīekõ. See on tuulest võetud, selline tühiasi. ▫ Tas ir no vēja grābts, tāds nieks. Kis tūldõ kīlab, se tūldõ nītõb. Kes tuult külvab, see tuult niidab. ▫ Kas vēju sēj, tas vēju pļauj. J20; KK77 a; KK77b; TL78b65
|
tū’r *128 s nurk ▫ stūris, kakts > nūrka- Sūr kūoršnõg allõ jegās tū’rsõ vȯ’ļ kīetõbkūož. Suure korstna all igas nurgas oli keedukoht. ▫ Zem lielā skursteņa katrā stūrī bija vārīšanas vieta. Ku läpš ä’b kūl, si’z skūolmēstar panāb laps tū’rõ, si’z tä’mmõn u’m uid. Kui laps ei kuula, siis koolmeister paneb lapse nurka, siis tal on häbi. ▫ Ja bērns neklausa, skolmeistars ieliek bērnu kaktā, tad viņam ir kauns. KK34I1; KK78
|
urgõ ¤37 vi põgeneda ▫ bēgt - jarā urgõ ära põgeneda ▫ aizbēgt KK78b49
- Ma ūrgõb tä’m je’dstõ. Ma põgenen tema eest. ▫ Es bēgu no viņa. Ne īrgizt urgõ. Nad hakkasid põgenema. ▫ Viņi sāka bēgt. Tītštiji ūrgõb mõtsõ. Jutlustaja põgeneb metsa. ▫ Sludinātājs bēg uz mežu. Ta ūrgiz tästā ne’iku tu’ļ tabār allõ. Ta põgenes siit, nagu tuli [~ oleks] saba all. ▫ Viņš aizbēga no šejienes kā plēsts [~ uguns zem astes]. KK78b49; J13; IK4; KK77 a
|
vakț *66 s
(a) valvur ▫ sargs
(b) valve ▫ sardze, apsardze - Ta u’m vakț allõ. Ta on vahi all. ▫ Viņš ir zem sardzes. Ta sǭb pi’dtõd vakț allõ. Teda peetakse vahi all. ▫ Viņš tiek turēts zem sardzes. KK78
|
vie’d|a’lli *193 adj veealune ▫ zemūdens- - vie’da’lli lǭja allveelaev ▫ zemūdene L32:7.2
- Vie’da’lli lǭja vȯ’ļ kǟ’nd Sīkrõg allõ. Allveelaev oli käinud Sīkrõgi all. ▫ Zemūdene bija bijusi pie Sīkraga.
|
