agā 1 knj aga ▫ bet = bet- Jemā pa’ņ lapsõn lǟ’mõ kuodāj, agā ta i’z lǟ’. Ema käskis lapsel koju minna, aga ta ei läinud. ▫ Māte lika bērnam iet mājās, bet viņš negāja.
|
ädāgtõ ¤53 vt
(a) ehmatada ▫ baidīt, biedēt - Kuŗē ädāgtiz nāizta. Kurat ehmatas naist. ▫ Velns baidīja sievieti. Se ädāgtiz nänt vä’ggi jarā. See ehmatas nad väga ära. ▫ Tas viņus ļoti nobiedēja. Ta ädāgtiz sīnda, sa ädāgizt tä’mstõ. Ta ehmatas sind, sa ehmusid temast. ▫ Viņš baidīja tevi, tu nobijies no viņa. KK78; J23
(b) peletada ▫ aizbiedēt - Ta u’m seļļi paint, kis nǟb, ku su’ž tulāb lambiž, ī’ž ä’b ädāgt siedā sutā, bet ī’ž panāb je’dspēḑõn. Ta on selline karjane, kes näeb, et hunt tuleb lammastesse, [kuid] ise ei peleta seda hunti, vaid ise paneb minema. ▫ Viņš ir tāds gans, kas redz, ka vilks nāk aitās, [bet] pats neaizbiedē to vilku, bet pats liekas projām. PK86b16
|
| bet knj aga ▫ bet = agā 1 |
bõ’ņdžõ ¤51 vi
(a) piriseda ▫ sīkt - Knoušõld bõ’ndžõbõd. Sääsed pirisevad. ▫ Odi sīc.
(b) põriseda, sumiseda ▫ dūkt - Rištīng lapst võibõd bõ’ņdžõ, vā’giž kuigõst eņtš va’is rõkāndõbõd, ne’i ku ä’b sǭ midēgõst arū; sǟ’l võib vȱlda rǭz īeldõ ka, bet sa kū’oḑõn arū ä’d sǭ, mis ne rõkāndõbõd. Inimlapsed võivad sumiseda, vaikselt kuidagi omavahel räägivad, nii et ei saa midagi aru; seal võib olla veidi häält kah, aga sa otse aru ei saa, mis nad räägivad. ▫ Cilvēkbērni var dūkt, klusi kaut kā savā starpā runā, tā ka neko nevar saprast; tur var būt arī nedaudz skaņas, bet tu tieši nevari saprast, ko viņi runā. Mie’dlinkizt ka bõ’ņdžõbõd; bõ’ņdžõbõd parmõd, kärmizt. Mesilased ka sumisevad; sumisevad parmud, kärbsed. ▫ Bites arī dūc; dūc dunduri, mušas. *156.1
|
i’llõ adv
(a) üleval ▫ augšā - Kūorad at pist i’llõ. Kõrvad on püsti üleval. ▫ Ausis ir stāvus gaisā [~ augšā]. Kūora ä’b pīl i’llõ, bet mǭ’zõ lūotšõb. Kõrv ei seisa üleval, vaid paindub maha. ▫ Auss nestāv augšā, bet liecas uz leju. KK78; KK77
(b) üleval, kõrgel ▫ augstu - Ve’l pǟva u’m i’llõ,ȭ’dõg ve’l kougõn. Veel on päike kõrgel, õhtu veel kaugel. ▫ Saule vēl ir augstu, vakars vēl tālu. KK78
(c) üleval, ärkvel ▫ augšā, nomodā - Sa ūod jo i’llõ. Sa oled juba üleval. ▫ Tu jau esi augšā. KK78a37
(d) ülal ▫ uz- - i’llõ pi’ddõ ülal pidada, elatada ▫ uzturēt
- Mū mǭīlmaks ku’bbõ pūtimizt võiž amā jõvīst i’llõ pi’ddõ set pi’ds mīerda. Muu maailmaga suhtlemist võis kõige paremini ülal hoida ainult meritsi. ▫ Saziņu ar pārējo pasauli varēja vislabāk uzturēt tikai pa jūru.
|
i’lz|pēḑõn adv
(a) ülespoole ▫ augšup - Ma vaņtlõb i’lzpēḑõn. Ma vaatan ülespoole. ▫ Es raugos augšup. J7; KK78a38
(b) üles(poole), avamere poole ▫ augšup, tālāk jūrā ~ i’lzõ|pēḑõn- Kalāmī’ed tǭ’bõd sõidõ i’lzpē’ḑõn, bet tūļ u’m vastõ. Kalurid tahavad sõuda üles, aga tuul on vastu. ▫ Zvejnieki grib airēt uz augšu, bet vējš ir pretī.
|
ī’tlõ ¤60 vt võrrelda ▫ salīdzināt - Agā kīenkõks la’z ma ī’tlõg siedā su’gkazāmt? Aga kellega ma võrdleksin seda sugupõlve? ▫ Bet ar ko lai es salīdzinu šo paaudzi? Mt11 16
|
kaibõ ¤37 vt
(a) kaevata ▫ sūdzēties, sūdzēt - kū’oḑõ kaibõ kohtusse kaevata ▫ iesūdzēt tiesā
- Ma tīedab, kis mīnda kāibiz. Ma tean, kes minu peale kaebas. ▫ Es zinu, kas mani apsūdzēja. Läpš lǟ’b jemān kaibõm tuoiz pǟlõ. Laps läheb emale teise peale kaebama. ▫ Bērns iet sūdzēties mātei par otru. KK78
(b) kurta ▫ gausties - i’ļ eņtš kaibõ enese üle kurta ▫ gausties par sevi
- Kāibõb i’ļ eņtš lapst, va’ist at slikțõd lapst, agā kāibõb, ku pūoga u’m kougõn kuondõ ja ä’b tu’l vaņtlõm. Kurdetakse oma laste üle, vahel on halvad lapsed, aga kaevatakse, et poeg on kaugel ja ei tule vaatama. ▫ Gaužas par saviem bērniem, reizēm ir slikti bērni, bet gaužas, ka dēls ir tālu no mājām un nenāk apraudzīt. FŽ88.33
|
kastõ ¤18 vt
(a) kasta ▫ laistīt, liet - Ta kastāb puțkidi. Ta kastab lilli. ▫ Viņš lej puķes. Ma kastāb puțkidi vie’dkõks. Ma kastan lilli veega. ▫ Es laistu puķes ar ūdeni. Leibõ u’m kastāmõst, ku panāb kukkiļi ǭ’jõ: si’z naizpūoļi tī’eb kädūd kažīzõks un tī’eb tazīzõks se kukīļ. Leiba peab kastma, kui pannakse pätse ahju: siis naisterahvas teeb käed märjaks ja teeb tasaseks selle pätsi. ▫ Maize ir jālaista, kad kukuļus liek krāsnī: tad sieviete saslapina rokas un nolīdzina to kukuli. Agā leibõ kastāb si’z tegīž kä’dkõks, ku ulzõ võtāb: panāb benk pǟlõ, si’z kastāb ja ǭ’rõn la’gtõb pǟlõ, si’z kūor u’m pī’emdi. Aga leiba kastetakse siis jälle käega, kui välja võetakse: pannakse pingile, siis kastetakse ja laotatakse riie peale, siis kooruke on pehme. ▫ Bet maizi laista tad atkal ar rokām, kad ņem ārā: uzliek uz sola, tad aplaista un uzklāj virsū drānu, tad garoza ir mīksta. PK88.12; KK78a54
(b) kasta, teha märjaks ▫ mērcēt, slapināt - Ta kastīz jālgad kažīzõks. Ta kastis jalad märjaks. ▫ Viņš samērcēja kājas. Alā kast eņtš ǭ’rõnd. Ära tee oma riideid märjaks. ▫ Nesaslapini savas drēbes. Ma kastāb lēbarazā si’zzõl. Ma kastan leiva rasva sisse. ▫ Es mērcēju maizi taukos.
|
kūolõmi *200 s suremine ▫ miršana > kūolimi- Ku rištīng u’m kūolõmiz pǟl, si’z tä’m sūormõd ä’b pī’lõtõ kõ’urõd, agā si’z ta viedāji eņtš sūormõd tā’giž. Kui inimene on suremas, siis ta sõrmed ei püsi kõveras, aga siis ta vedavat oma sõrmed tagasi. ▫ Kad cilvēks ir uz miršanu, tad viņa pirksti neturas saliekti, bet tad viņš atvelkot savus pirkstus atpakaļ. PK88.11
|
lejā *19 s
(a) liha, ihu ▫ miesa - vȭrõz|lejā liigliha ▫ liekā gaļa KK77 a
- le’jjõ eitõ ihusse lüüa ▫ iemesties miesā
- Ta u’m lejā mi’n lejāst. Ta on ihu minu ihust. ▫ Viņš ir miesa no manas miesas. Vaim kil u’m vaļmõz, bet lejā u’m nõ’ddõr. Vaim on küll valmis, aga liha on nõder. ▫ Gars gan ir gatavs, bet miesa ir vāja. U’m vȯ’dlõmõst, ku ta kazātõb lejā eņtš lūd pǟlõ, si’z u’m rištīng nägū. Peab ootama, kui ta kasvatab liha oma luudele, siis on inimese nägu. ▫ Jāgaida, kad viņš uzaudzēs miesu uz saviem kauliem, tad būs cilvēka skatā. Lūd, lejā luštõ täuž. Luud, liha lusti täis. ▫ Kauli, miesa jautrības pilni. Lejā vȯ’ļ tūorõz. Ihu oli marraskil. ▫ Miesa bija noberzta. Rujā ētiz le’jjõ. Haigus lõi ihusse. ▫ Slimība iemetās miesā. KK77 a;
(b) olend ▫ būtne - Ja a’ž Izānd ä’b lītõltõks nēḑi päuvḑi, ä’b sǭks mitikš lejā pästõd. Ja kui Issand ei kahandaks neid päevi, ei saaks ükski olend päästetud. ▫ Un ja Kungs neīsinātu tās dienas, neviena būtne netiktu izglābta. Mk13.20
|
līešk *135 s
(a) viljakühvel ▫ labības liekšķere, laiška (etn.) - Līeškõks līeškõb gro’udidi ku’bbõ. Viljakühvliga kühveldatakse teri kokku. ▫ Ar labības liekšķeri liekšķerē graudus kopā. KK78a68
(b) hauskar ▫ liekšķere = kipīļ
(c) saunakulp ▫ ķipītis ( etn.) - Sōna līešk vȯ’ļ pūstõ tī’edõd vaņšti, agā pie’rrõ siedā ni jo littõrdõks ētab pǟlõ. Saunakulp oli vanasti puust tehtud, aga pärast seda nüüd ju heidetakkse liitritega peale. ▫ Ķipītis senatnē bija no koka taisīts, bet pēc tam nu jau ar stopiem met virsū.
|
lūotantõ ¤53 vt
(a) lohutada ▫ mierināt - Ni ta sǭb lūotantõd. Nüüd teda lohutatakse. ▫ Tagad viņš tiek mierināts. Lk16.25
(b) rõõmustada, rõõmu valmistada ▫ iepriecināt - Agā se u’m, ku ma tä’dkõks ku’bs sǭks lūotantõd. Aga see on, et ma teiega koos saaksin rõõmustatud. ▫ Bet tā ir, ka es līdz ar jums tiktu iepriecināts. 1Ro12
(c) julgustada ▫ iedrošināt 1Ts5.14 |
moškõ ¤34 vt
(a) tampida ▫ stampāt - Moškūb tǟnda, možīņtõb. Tambitakse seda, segatakse läbi. ▫ To sastampā, sajauc. KK78b7
(b) pressida, survet avaldada ▫ spiest, likt - Tūoizta moškūb, pietāb, kītõb, ku āndab, agā ä’b ānda. Teist pressitakse, valetatakse, öeldakse, et antakse, aga ei anta. ▫ Otru spiež, krāpj, saka, ka dos, bet nedod. KK78b2
(c) nottida ▫ nosist, nomušīt |
mõitiz adv
(a) muidu ▫ citādi ≈ mõitõz- Mõitiz sa kil je’dspēḑõn ä’d lǟ’. Muidu sa küll ära ei lähe. ▫ Citādi tu gan projām neaiziesi.
(b) muidu, tavaliselt ▫ parasti - mõitiz set kakš vȭrta tavaliselt ainult kaks võrku ▫ parasti tikai divus tīklus E ID
(c) teisiti ▫ citādāk - Agā ma mõtlõb, ku se u’m mõitiz. Aga ma mõtlen, et see on teisiti. ▫ Bet es domāju, ka tas ir citādāk. 152.2/11
|
mudžīņtõ 2 ¤53 vi sehkendada, õiendada ▫ rosīties, ņemties - Ta ī’ds kūožõs set mudžīņtõb, agā ä’b nǟ, mis ta vȯlks jarā tī’end. Ta ühes kohas vaid õiendab, aga ei näe, mis ta oleks ära teinud. ▫ Viņš vienā vietā tikai rosās, bet neredz, ko viņš būtu izdarījis. KK78
|
nužīņtõ ¤53 vi pusida ▫ noņemties, nopūlēties - Amādõn ä’b viedāst, ta sǟ’l nužīņtõb je’ddõpēḑõn. Kõigil ei edene, ta seal pusib edasi. ▫ Visiem neveicas, viņš tur pūlas tālāk. Ī’ds kūožõs set nužīņtõb, agā ä’b nǟ’, mis ta vȯlks jarā tī’end. Ühes kohas vaid pusib, aga ei paista, mis ta oleks ära teinud. ▫ Vienā vietā tikai noņemas, bet neredz, ko viņš būtu izdarījis. KK78b68
|
pi’ddõz 1 adv
(a) mööda ▫ garām (virziens) - pi’ddõz laskõ mööda lasta ▫ palaist garām; pi’ddõz lǟ’dõ mööda minna ▫ iet garām; pi’ddõz sǭdõ mööda saada ▫ tikt garām K85; KK77 a
- Ne’i lǟ’b pi’ddõz, ku mit ä’b vaņtõl si’n pǟlõ, agā lǟ’b pi’ddõz je’ddõ. Nii läheb mööda, et mitte ei vaata su peale, aga läheb mööda ette. ▫ Tā iet garām, ka pat neskatās uz tevi, bet aiziet garām priekšā. E. Vääri lǟ’b tulkõm autor ja kīel ki’zzimizõn pi’ddõz. E. Vääri läheb tõlke autori ja keele küsimusest mööda. ▫ E. Vēri tulkojuma autora un valodas jautājumam paiet garām. Ma lǟ’b si’nstõ pi’ddõz. Ma lähen sinust mööda. ▫ Es eju tev garām. KK77b; K85; KK78a41
(b) möödas ▫ garām = mīedõ- Amā lǟlam u’m pi’ddõz. Kõige raskem on möödas. ▫ Pats grūtākais ir garām. Se āiga u’m jõ pi’ddõz. See aeg on juba möödas. ▫ Tas laiks jau ir garām. Ma u’m si’nstõ pi’ddõz. Ma olen sinust möödas. ▫ Es esmu tev garām. KK78a41
|
set 2 adv aina, vaid, muudkui ▫ vien, arvien, tik - U’m jõbā āiga ma’ggõm lǟ’dõ, agā polākõz set lugūb. On juba aeg magama minna, poiss aga muudkui loeb. ▫ Ir jau laiks iet gulēt, bet zēns arvien lasa. Poiški set magīz ī’d. Poiss ainult magas aina. ▫ Zēns tik gulēja vien. Tu’l set tǟnõ! Tule aga siia. ▫ Nāc vien šurp. Mis sǟ’l, la’z set läkkõ! Mis seal ikka, muudkui lase käia! ▫ Ko tur daudz, lai tik iet!
|
sīe|kõrd adv seekord, sedakorda ▫ šoreiz, toreiz - Sīekõrd tēḑi vīž jelājvagōnõdõks, bet paldīž tēg sǭtõ jālgiņ a’jtõd Sibīrijz. Seekord teid viidi loomavagunitega, aga nüüd te saate jala aetud Siberisse. ▫ Toreiz jūs aizveda ar lopu vagoniem, bet tagad jūs tiekat kājām dzīti uz Sibīriju. PK88.3
|
sõidõ ¤27 vt sõuda ▫ airēt - Lǭja si’z set lǟ’b, ku tǟnda airõdõks sȭidab. Paat siis vaid läheb, kui seda aerudega sõutakse. ▫ Laiva tikai tad iet, kad to ar airiem airē. Lǭjaks sȭidab. Paadiga sõutakse. ▫ Ar laivu airē. Kalāmī’ed sȭidabõd a’igõ. Kalurid sõuavad randa. ▫ Zvejnieki airē uz malu. Kalāmī’ed tǭ’bõd sõidõ i’lzpē’ḑõn, bet tūļ u’m vastõ. Kalurid tahavad sõuda üles, aga tuul on vastu. ▫ Zvejnieki grib airēt uz augšu, bet vējš ir pretī. KK78b28
|
šnaptõ ¤53 vi napsitada ▫ iedzert, iešņabot - Ma set rǭžki šnaptiz, bet pǟ u’m dullõnz. Ma vaid raasuke napsitasin, aga pea on segi. ▫ Es tikai drusku iešņaboju, bet galva ir dulla. KK78b32
|
ta’lk *128 s talgud ▫ talka - Tallõ, bet sõ’vvõ āina ja vīļa ta’lkis, kȭlbatiz rie’ggidi. Talvel, aga [ka] suvel heina- ja viljatalgutel, kasutati regesid ▫ Ziemā, bet [arī] vasarā siena un labības talkās, lietoja ragavas. E IE
|
tuoistiz 1 adv teiselt poolt ▫ no otras puses, otrādi, citādi - Agā tuoistiz ma mõtlõb, ku set se ä’b ūo mi’n pierāst vä’ggi pitkā riek. Aga teiselt poolt ma mõtlen, kui see vaid ei ole minu jaoks väga pikk tee. ▫ Bet, no otras puses, es domāju, ka tik manis dēļ tas nav ļoti garš ceļš.
|
u’mmit 2 adv ometi ▫ taču, tomēr - Ma u’mmit si’nnõn kītiz, bet sa i’zt kūl. Ma ometi sulle ütlesin, aga sa ei kuulnud. ▫ Es taču tev teicu, bet tu neklausījies. 86a57
|
vagā|mīez *166 adj vagur inimene ▫ kluss cilvēks - Bet mis sa vagāmīez la’z tī’egõ. Aga mis sa, vagur inimene, peaks tegema. ▫ Bet ko tu, kluss cilvēks, lai dari. J58
|
vaimli *199 adj vaimne, vaimulik ▫ garīgs - Pandõkst opātõks u’m vaimli, agā ma u’m lejāli. Käsuõpetus on vaimne, aga mina olen lihalik. ▫ Bauslība ir garīga, bet es esmu miesīgs. Rǭntist āt kūž vaimliz mõtkõks. Raamatutest on kuus vaimuliku sisuga. ▫ No grāmatām sešas ir garīga satura. 7Ro14; K83
|
vakā 2 *41 s vakk (Riia vakk; 66,4146 l) ▫ pūrs (Rīgas pūrs; 66,4146 l) (etn.) - Ikš vakā u’m kūž sīekõ, bet ī’ds vakās u’m vȯnd kim kiļmõ. Üks vakk on kuus mahukülimittu, aga ühes vakas on olnud kümme külvikülimittu. ▫ Viens pūrs ir seši sieki, bet vienā pūrā ir bijuši desmit sējas sieki. 152.1/2
|
võrgõ *115 s võrk ▫ tīkls - võrgõ kieuž võrgunöör ▫ tīkla virve; võrgõ kork võrgukork ▫ tīkla korķis; võrgõ lānga võrgulõng ▫ tīkla diegs; võrgõ īedõ võrku jääda ▫ iekļūt tīklā ~ palikt tīklos; võrgõ lǟ’dõ võrku minna ▫ saiet tīklā
- Jegā ī’dõn vȯ’ļtõ kakš vȭrta. Igaühel oli kaks võrku. ▫ Katram bija divi tīkli. Võrgõd ȭ’dõn ētizt mie’rrõ, bet ūoņdžõl lekštõ viedām nänt ulzõ. Võrgud lasti õhtul merre, aga hommikul mindi neid välja võtma. ▫ Tīklus vakarā iemeta jūrā, bet no rīta gāja vilkt tos laukā. Saimõ tijād võrgõd. Saime tühjad võrgud. ▫ Dabūjām tukšus tīklus. Ta panāb mīnda eņtš võrgõ si’zzõl. Ta mässib [~ paneb] mind oma võrku. ▫ Viņš iepin mani savos tīklos. E ID; EV2; KK77 a
|
vȭrõz|lejā *19 s liigliha ▫ audu granulācija, liekā gaļa (anat.) - Vȭrõzlejā ä’b kuost, bet kazāb si’zzõl. Liigliha ei parane, vaid kasvab sisse. ▫ Liekā gaļa nedzīst, bet ieaug iekšā. KK77 a
|
