tabār *233 s saba, händ ▫ aste - ibīz tabār hobusesaba ▫ zirga aste; tabārt liktõ saba liputada ▫ luncināt asti; tabārt eitõ sabaga vehkida ▫ vicināt asti; tabārt jālgad va’ilõ tõmbõ saba jalgade vahele tõmmata ▫ iežmiegt asti starp kājām
- Lūomõd a’ilõbõd, tabār sǟlgas. Loomad jooksevad, saba seljas. ▫ Lopi skrien, asti gaisā [~ mugurā]. Ta a’ilõb, tabār jālgad va’isõ. Ta jookseb saba jalgade vahel. ▫ Viņš skrien, aste starp kājām. Tabār u’m mǭsõ, ku u’m uid. Saba on maas, kui on häbi. ▫ Aste ir lejā, kad ir kauns. Mis sa kǟ’d mi’n tabārs? Mis sa käid mu sabas? ▫ Ko tu staigā man astē? Kis pi’ņņõn tabār nustāb, ku mittõ ta ī’ž. Kes koeral saba kergitab, kui mitte ta ise. ▫ Kas sunim asti cels, ja ne viņš pats. KK77 a
|
