broutšõ 1 ¤55 vt
(a) raasida ▫ notraukt - broutšõ lē’ḑi raasida lehti ▫ notraukt lapas
(b) kergelt hõõruda ▫ braucīt >ȭŗõ- Ma’ggõ broutšõb, paijõb kievāmstiz. Kõhtu hõõrutakse, paitatakse kergesti. ▫ Vēderu brauka, viegli glauda. KK78a32
|
dakt *77 s taht ▫ dakts, deglis > tū’k- lamp|dakt lambitaht ▫ lampas dakts
|
eļļõ 2 ¤50 vt õlitada ▫ eļļot - Eļļõks eļļõb. Õliga õlitatakse. ▫ Ar eļļu eļļo. Mašīnt eļļõb, la’z vȯlkõ kievām. Masinat õlitatakse, et oleks kerge. ▫ Mašīnu eļļo, lai būtu viegli. KK78a36
|
jarā adv
(a) ära ▫ projām, nost, no- ≈ järā; = järāndiz- jarā andõ ära anda ▫ dot projām; jarā arrõ ära arvata ▫ uzminēt; jarā eitõ hüljata ▫ atmest; jarā īndatõ hinnata, väärtust määrata ▫ novērtēt; jarā ka’ddõ ära kaduda ▫ pazust; jarā likkõ hälbida ▫ apmaldīties, nomaldīties; jarā nä’gțõ tõestada ▫ pierādīt; jarā nustõ ära tõsta ▫ nocelt nost; jarā tulkõ ära tõlkida ▫ pārtulkot; jarā tundõ ära tunda ▫ atpazīt IK5
- Tsälmõts tulāb mǭ kamār vä’ggi kievāmstiz jarā. Tsälmõtis tuleb maakamar kergesti ära. ▫ Celmupē velēna viegli nāk nost. Jālga u’m jarā pūdõn, ä’b või tä’mkõks je’llõ. Jalg on tuimaks jäänud, ei või sellega toime tulla. ▫ Kāja ir notirpusi, nevar ar to tikt galā. J14; KK78
(b) ära, läbi ▫ cauri, garām - Pūol kakš u’m jarā. Pool kaks on läbi. ▫ Ir pāri pusdiviem [~ pusdivi ir cauri]. KK77a
|
kievāmstiz adv kergesti ▫ viegli - jo kievāmstiz kergemini ▫ vieglāk 79.2
- Tä’mmõn lǟ’b jegā tīe kievāmstiz. Tal läheb iga töö kergesti. ▫ Viņam katrs darbs sokas viegli.
|
la’gtõ 1 ¤54 vt lahutada ▫ nošķirt, šķirot - lešti la’gtõ sorteerida lesti ▫ šķirot butes
- Võižmõ lambõd kievāmstiz jarā la’gtõ. Võisime lambad kergesti ära lahutada. ▫ Varējām aitas viegli nošķirt. J13
|
lǟ’dõ 1 ¤1 vi
(a) minna, käia ▫ iet, doties - aigāmǭlõ lǟ’dõ eemale minna ▫ paiet malā; i’ļa’rrõ lǟ’dõ liiale minna ▫ aiziet par tālu; i’ļļõ lǟ’dõ üle minna, siirduda ▫ pāriet, aiziet; irgõ lǟ’dõ minema hakata ▫ sākt iet; jarā lǟ’dõ ära minna ▫ aiziet; je’ddõpēḑõn lǟ’dõ jätkuda ~ edasi minna ▫ turpināties ~ doties uz priekšu; jedspē’ņ lǟ’dõ minema minna ▫ aiziet projām; kõrdõl lǟ’dõ korda minna ▫ izdoties; le’bbõ lǟ’dõ läbi minna ▫ iziet cauri; mī’elõ lǟ’dõ mehele minna ▫ iziet pie vīra; no’vvõmizõl lǟ’dõ puhkusele minna ▫ aiziet atvaļinājumā; pi’ddõz lǟ’dõ mööda minna ▫ aiziet garām; riek pǟl lǟ’dõ teele minna ▫ doties ceļā; ukkõ lǟ’dõ hukka minna ▫ iet bojā; ulzõ lǟ’dõ lahkuda, väljuda ▫ iziet ārā; vastõ lǟ’dõ vastu minna ▫ iziet pretī K85;K90; KK78.3
- Lǟ’m! Läki! ▫ Iesim! Li je’dspē’ḑõn! Käi minema! ▫ Ej projām! La’z ta läkkõ, kus kuŗē tǟnda tȭmbõg. Mingu, kus kurat teda tõmbab! ▫ Lai viņš iet, kur velns viņu rauj! Lǟ’b, kus tūļ vīb. Lähen, kuhu tuul viib. ▫ Eju, kurp vējš aizved. Ma i’z lǟ’ i’z sīņõ, i’z tǟnõ. Ma ei läinud ei sinna, ei tänna. ▫ Es neaizgāju ne šur, ne tur. Ma lǟ’b jālgiņ (~ eņtš jālgadõks). Ma lähen jala (~ omil jalul). ▫ Es eju kājām (~ savām kājām). Sa ne’i lǟ’d ne’iku pi’ds vietā. Sa lähed nii nagu mööda vett. ▫ Tu tā ej kā pa ūdeni. Ta ne’i lekš, ku tu’ļ tǟnda kitāks. Ta läks nii, nagu tuli teda põletaks. ▫ Viņš tā aizgāja, it kā uguns viņu svilinātu. Lä’bõd ne’iku kūrgõd ī’d tuoizõn tagānõ. Lähevad nagu kured üksteise taga. ▫ Iet kā dzērves viens aiz otra. Ta u’m eņtš āiga jarā je’llõn, kītiztõ, ku lekš je’dspēḑõn. Ta on oma aja ära elanud, öeldi, et läks ära. ▫ Viņš ir savu laiku nodzīvojis, teica, ka devās projām. Ta lǟ’b va’nnõ riekkõ ī’dstī’d. Ta läheb ühtelugu vana teed. ▫ Viņš aizvien iet pa veco ceļu. Tä’mmõn ī’dtõkabāl lekš se a’b ullõ ja si’z ta pa’ņ lē’tšõd si’zzõl tegīž. Tal läks ühtlugu see õlg välja ja siis ta pani liigeseõõnde jälle. ▫ Viņam arvien izgāja tas plecs ārā un tad viņš atkal ielika [to] locītavas dobumā. Se lǟ’b ne’iku su’d kurkõ. See läheb nagu hundi kurku. ▫ Tas iet kā vilkam rīklē. Ta u’m lǟ’nd i’ļ kä’d. Ta on surnud [~ läinud üle käe]. ▫ Viņš ir nomiris [~ aizgājis pār roku]. KK77 a; KK77b; KK78a22; PK88.14; 152.1
(b) minna, toimuda ▫ iet, notikt - Ne’i se lekš ī’ dstī’d. Nii läks see alatasa. ▫ Tā tas gāja arvien. Pivā lǟ’b je’ddõpēḑõn amā īe ūomõg sǭņõz. Püha jätkub kogu öö hommikuni. ▫ Svētki turpinās cauru nakti līdz rītam. KK78.3
(c) minna, viia ▫ iet, vest - Või se riek lǟ’b Dūoņigõ? Kas see tee läheb Dundagasse? ▫ Vai šis ceļš ved uz Dundagu?
(d) minna, edeneda ▫ iet, vesties - tīe, mis lǟ’b töö, mis edeneb ▫ darbs, kas vedas KK77 a
- Kievāmstiz lǟ’b ne’iku mǟngab. Kergesti läheb nagu mängides. ▫ Viegli vedas, kā spēlējoties. KK77b
(e) minna, mahtuda ▫ iet, ietilpt - Sī’ezõ rīstõ lǟ’b kakš lītõrt. Sellesse riista läheb kaks liitrit. ▫ Šajā traukā ieiet divi litri. KK78b63
(f) häälitseda ▫ izdot skaņas - Lāmbaz ī’žeņtšõks lǟ’b. Lammas häälitseb omaette. ▫ Aita izdod skaņas savā nodabā. KK78a43
|
nītsiņtõ ¤53 vt hävitada ▫ iznīcināt - Sīe ažā, lūomõ nītsiņtõb jarā; ku ä’b ūo vajāg, si’z u’m kǭ’tõmõst ja tī’emõst, ku je’mmitit ä’b ūo. See asi, loom hävitatakse ära; kui ei ole vaja, siis peab kaotama ja tegema, et enam ei ole. ▫ To lietu, dzīvnieku iznīcina; ja nevajag, tad jāpazaudina un jādara [tā], ka vairāk nav. Plakīdi ä’b või ne’i kievāmstiz nītsiņtõ. Lutikaid ei või nii kergesti hävitada. ▫ Blaktis nevar tik viegli iznīcināt. KK78b6
|
pi’ddõ 1 ¤24 vt
(a) pidada ▫ turēt - ēņtšta i’llõ pi’ddõ end üleval pidada ▫ labi uzvesties, pienācīgi izturēties; gru’mmõ pi’ddõ viha pidada, viha kanda ▫ turēt naidu; je’ddõlu’ggimizt pi’ddõ loengut pidada ▫ nolasīt [~ noturēt] priekšlasījumu; le’brõkāndimiži pi’ddõ läbirääkimisi pidada ▫ veikt pārrunas; lektsijõ pi’ddõ loengut pidada ▫ lasīt lekciju; lu’ggõ pi’ddõ lugu pidada ▫ cienīt; nõ’vvõ pi’ddõ aru pidada, nõu pidada ▫ apspriesties ~ prātot; suo’ddõ pi’ddõ sõda pidada ▫ karot; vǟ’rgidi pi’ddõ orje pidada ▫ turēt vergus; sīlmas pi’ddõ silmas pidada ▫ ievērot; sapsõ pi’ddõ rooli hoida ▫ turēt stūri; sõ’nnõ pi’ddõ sõna pidada ▫ turēt vārdu; mīelsõ pi’ddõ meeles pidada ▫ turēt prātā; kädūd ripsõ pi’ddõ käsi rüpes hoida ▫ turēt rokas klēpī; salās pi’ddõ salajas hoida ▫ turēt slepenībā; vizās pi’ddõ kinni pidada ▫ turēt ciet
- Ma pidīz maks pierāst eņtšõn rištīngt. Ma pidasin enesele maksu eest inimest. ▫ Es par maksu turēju sev cilvēku. Ma pidāb jālgad vizās, kūjad. Ma hoian jalad kinni, kuivad. ▫ Es turu kājas apautas [~ ciet], sausas. Mīez pidīz kibārt kä’dsõ. Mees hoidis mütsi käes. ▫ Vīrs turēja cepuri rokā. Ma pidāb sīe rõk eņtšõn. Ma hoian selle jutu enese teada. ▫ Es paturēšu to sakāmo pie sevis. Pidā eņtš sīlmad ja eņtš kūorad vāldiņ! Hoia oma silmad ja oma kõrvad lahti! ▫ Turi savas acis un savas ausis vaļā! Pidā eņtš sūdõ (~ kīeldõ)! Pea oma suu [kinni] (~ keel [paigal])! ▫ Turi savu muti (~ mēli)! Ta pidīz mīnda eņtš sīlmad allõ. Ta hoidis mind oma silma all. ▫ Viņš paturēja mani savā acu priekšā. Ta pidīz mī’edpūoliži, ne’i ta ke’i piekslõsõ. Ta pidas meesterahvaid, nii ta käis ringi ajades. ▫ Viņai bija vīrieši, tā viņa staigāja blandīdamās apkārt. KK78.3; 152.1/3; KK78
(b) pidada, hoida ▫ turēt, aprūpēt - nī’emõ pi’ddõ lehma pidada ▫ turēt govi; i’llõ pi’ddõ ülal pidada ▫ uzturēt
- Mēg pidīzmõ mingiz nēļa si’ggõ. Me pidasime mingit nelja siga. ▫ Mēs turējām kādas četras cūkas. Ma sīnda pidāb ne’iku lapstā. Ma hoian sind nagu last. ▫ Es rūpējos par tevi kā par bērnu. 502.2; KK78a19
(c) pidada, kanda ▫ valkāt - ǭriņi (~ kengi) pi’ddõ riideid (~ kingi) kanda ▫ drēbes (~ kurpes) valkāt; ǭ’rõnd jarā pi’ddõ riided ära kanda ▫ novalkāt drēbes
- Ta pidāb jõ’vḑi ǭ’riņi. Ta kannab häid riideid. ▫ Viņš valkā labas drēbes.
(d) pidada, käsitada ▫ uzskatīt, atzīt - õigiks pi’ddõ õigeks pidada ▫ uzskatīt par pareizu; sīlizõks pi’ddõ süüdi mõista ▫ atzīt par vainīgu; slikțõks pi’ddõ halvaks pidada ▫ uzskatīt par sliktu; vajāgõmõks pi’ddõ vajalikuks pidada ▫ uzskatīt par vajadzīgu
- Ta pidīz pietāmiz pa pattõks. Ta pidas valetamist patuks. ▫ Viņš uzskatīja melošanu par grēku. Jǭņ pidīz eņtš nāizta lāiskaks. Jǭņ pidas oma naist laisaks. ▫ Jānis uzskatīja savu sievu par slinku. KK78.3
(e) pidada, pühitseda, tähistada ▫ svinēt - Taļšpi’vḑi pi’ddõ jõule pidada ▫ svinēt Ziemassvētkus
(f) peatada ▫ apturēt - Rōda panāb ibīzõn sū’zõ, la’z tǟnda võigõ kievāmstiz pi’ddõ. Rauad pannakse hobustele suhu, et võiks teda kergesti peatada. ▫ Laužņus ieliek zirgam mutē, lai viņu varētu viegli apturēt. KK77 a
(g) taluda ▫ izturēt - vastõ pi’ddõ vastu pidada ▫ izturēt
- Paskāndiz amād kūožõd jarā, ä’b või pi’ddõ. Pasandas kõik kohad täis, ei suuda pidada. ▫ Piemēsloja visas vietas, nav izturams.'
|
pī’lõ ¤51 vt
(a) seista, püsida ▫ stāvēt, pastāvēt, turēties - jālgal pī’lõ jalul püsida ▫ stāvēt kājās; ku’bsõ pī’lõ koos püsida ▫ turēties kopā; mīelsõ pī’lõ meeles seista, püsida ▫ stāvēt prātā; pāikal pī’lõ paigal seista või püsida ▫ stāvēt uz vietas; pistõ pī’lõ püsti seista ▫ stāvēt stāvus; īedõ pī’lõm püsima jääda ▫ palikt stāvam; pī’lõm īedõ seisma jääda ▫ apstāties; pī’lõm pānda seisma panna ▫ apstādināt; pī’lõb ne’iku tȭlpa seisab nagu post ▫ stāv kā stabs KK78.3; KK78a21
- Vȯ’ļ seļļi tūļi āiga, nädīliņ pī’liz. Oli selline tuuline ilm, nädalaid püsis. ▫ Bija tāds vējains laiks, nedēļām turējās. Ta ä’b pī’l jālga pǟl – ku u’m ne’i je’nnõ lakkõn. Ta ei seisa jala peal – kui on nii palju lakkunud. ▫ Viņš neturas uz kājām – kad ir tik daudz salacies. Mis sa pī’lõd ne’iku pūkabāl! Mis sa seisad nagu puutükk! ▫ Ko tu stāvi kā koka gabals! Sa tä’m panād pī’ļõm uks jū’rõ. Sa paned ta seisma ukse juurde. ▫ Tu liec viņam stāvēt pie durvīm. Kuoigīd at pī’lõnd reidsõ. Laevad on seisnud reidil. ▫ Kuģi ir stāvējuši reidā. Alā pī’l mi’n nanā allõ! Ära seisa mu nina all! ▫ Nestāvi man deguna priekšā! KK77 a; KK78b15; KK77 a; 152.2/10
(b) istuda, sobida ▫ derēt - Ta ī’dstī’d ēņtšta spīegiļtõb, kui ǭ’rõnd pī’lõbõd. Ta vaatab ennast alatasa peeglist, kuidas riided istuvad. ▫ Viņš aizvien spoguļojas, kā drēbes der. KK78b33
(c) säilida ▫ stāvēt, saglabāties - Kalā pī’lõb i’ļ tǭla āitas kīlmas. Kala säilib üle talve aidas külmas. ▫ Zivis stāv pa ziemu klētī aukstumā. KK78b15
(d) olla, vedeleda ▫ atrasties - Duņtš pī’lõb mǭsõ. Puss vedeleb maas. ▫ Duncis guļ zemē. KK78a37
|
plakā *41 s lutikas ▫ blakts (Cimex lectularius) - pǟgiņ plakīdi palju lutikaid ▫ daudz blakšu
- Plakīdi ä’b või ne’i kievāmstiz jarā nītsiņtõ. Lutikaid ei või nii kegesti ära hävitada. ▫ Blaktis nevar tik viegli iznīcināt. KK78b35
|
| rēdnikā *41 s sadulsepp ▫ seglinieks |
| sa’ddõl *236 s sadul ▫ segli |
| se’ddõl|pū *12 s harilik kikkapuu ▫ segliņš (Euonymus europaeus L.) |
sū 1 *12 s suu ▫ mute - piški, knaš, immõrgoutlimi sū ne’iku pūmpar ouk väike ilus ümmargune suu nagu nööpauk ▫ maza, skaista, apaļa mute kā pogas caurums; sūr, laigā sū ne’iku krupān suur lai suu nagu kärnkonnal ▫ liela, plata mute kā krupim; sū vāldiņ ne’iku krupān suu lahti nagu kärnkonnal ▫ mute vaļā kā krupim; sū vāldiņ kūldõ suu ammuli kuulata ▫ klausīties ieplēstu muti; perīņ sūdo rõkāndõ suud mööda rääkida ▫ runāt pa prātam [~ pa mutei]; sūdõ andõ suud anda ▫ skūpstīt, dot mutes; sūdõ brūikõ suud pruukida ▫ palaist muti, brūķēt muti; sūdõ pi’ddõ suud pidada ▫ turēt muti; sūdõ vi’zzõ pānda suud kinni panna ▫ aizvērt muti; ī’dstõ sūstõ ühest suust ▫ vienā mutē; pi’vst sū’zõ je’llõ peost suhu elada ▫ dzīvot no rokas mutē; sūst sū’zõ suust suhu ▫ no mutes mutē; ä’b võtā mittõ sū’zõ ei võta suu sissegi ▫ ne mutē neņem; ma’gḑiz sūkõks sīedõ suure suuga süüa ▫ ēst ar gardu muti; pūol sūkõks poole suuga ▫ pusbalsī [~ ar pusi mutes]; ne’iku ī’dstõ sūstõ nagu ühest suust ▫ kā vienā mutē KK77 a; KK77b
- Sū īeb tȭlzaks. Suu muutub paksuks [~ nüriks] [toomingamarjadest]. ▫ Mute notirpst [no ievogām]. Sū jūokšõb vietā. Suu jookseb vett. ▫ Slienas tek. Sū lǟ’b ne’iku su’dmaļ. Suu käib [~ läheb] nagu veski. ▫ Mute strādā kā sudmalas. Ta rõkāndõb, nemē sū vǭ’tõb. Ta räägib nii, et suu vahutab. ▫ Viņš runā ar putām uz lūpām [~ ka mute puto]. Si’n u’m sū ne’iku sandrokkõ täuž. Sul on suu nagu putru täis. ▫ Tev mute ir kā pilna ar putru. Pidā sū vāldiņ, la’z kärmi tulgõ si’zzõl! Pea suu lahti, las kärbes tuleb sisse! ▫ Turi muti vaļā, lai muša ienāk iekšā! Pa’n sū vi’zzõ! Pane suu kinni! ▫ Aizver muti! Pidā sū vizās, kärmizt līndabõd si’zzõl! Pea suu kinni, kärbsed lendavad sisse! ▫ Turi muti ciet, mušas ielidos iekšā! Sū u’m vizās ne’iku pierz. Suu on kinni nagu perse. ▫ Mute ir ciet kā dibens. Alā sa ku’ltõ eņtš sū jarā, sū ju ka kulūb! Ära sa kuluta oma suud ära, suu ju ka kulub! ▫ Nenodeldē savu muti, mute jau arī dilst! Pidā eņtš sūdõ (~ kīeldõ)! Pea oma suu (~ keel)! ▫ Turi savu muti (~ mēli)! Ne rõkāndizt ne’iku ī’dstõ sūstõ. Nad rääkisid nagu ühest suust. ▫ Viņi runāja kā vienā mutē. Mis sa ajād eņtš sūstõ ulzõ! – Mis rištīng mõtlõb, siedā ä’b või a’mmõ rõkāndõ. Mis sa ajad oma suust välja! – Kõike, mida inimene mõtleb, ei või rääkida. ▫ Ko tu dzen no savas mutes ārā! – Ko cilvēks domā, to visu nevar runāt. Ta rõkāndiz pūol sūkõks, knappõ võiž mȯistõ, kūlõb set, ku bobīkšõb. Ta rääkis poole suuga, napilt võis mõista, kuuleb vaid, et pobiseb. ▫ Viņš runāja pusbalsī [~ ar pusi mutes], knapi varēja saprast, dzird tik, ka murmina. Se vȯļļi seļļi sūkõks naizpūoļi. See olevat selline suuga naisterahvas. ▫ Tā esot tāda mutīga sieva. Jõvā sū, se u’m sūŗ rõkāndiji. Hea suu, see on suur rääkija. ▫ Laba mute, tas ir liels runātājs. Kis u’m sūŗ rõkāndiji, pietāji, sīen u’m laigā sū. Kes on suur rääkija, valetaja, sel on lai suu. ▫ Kas ir liels runātājs, melis, tam ir plata mute. Kis rõkāndiz pǟgiņ, kītiztõ, ä’b ūo sū pǟlõ sa’ddõn. Kes rääkis palju, öeldi, ei ole suu peale kukkunud. ▫ Kurš daudz runāja, [par to] teica, [ka] nav uz mutes kritis. Se u’m mi’nnõn sū pie’rrõ – mis u’m kievāmstiz rõkāndõ. See on mulle suu järgi – mis on kerge rääkida. ▫ Tas ir man pa mutei – kas ir viegli runājams. KK77 a; KK78; 79/5
|
| tū’k *128 s sütik, taht ▫ deglis = dakt |
vȯlkõ ¤10 va (ta, see) olgu ▫ lai ir (viņš, tas) - Mašīnt eļļõb, la’z vȯlkõ kievām. Masinat õlitatakse, et oleks [~ olgu] kerge. ▫ Mašīnu eļļo, lai būtu viegli.
|
