dēņõ ¤49 vt teenida, teenistuses olla ▫ dienēt, kalpot - Ku tuoiz jūs jelāb, si’z dēņõb tūoizta. Kui teise juures töötatakse, siis teenitakse teist. ▫ Kad pie otra strādā, tad viņam kalpo. KK78a33
|
dūšig 2 adv tugevasti, kõvasti ▫ dūšīgi, stipri - Ku dūšig sadāb, si’z ne’i ku mǭ u’m vālda. Kui kõvasti sajab, siis nagu maa on valge. ▫ Ja stipri līst, tad it kā zeme būtu balta. Mi’n līb kīebi, ku dūšig jelāb. Mul hakkab palav kui kõvasti töötan. ▫ Man būs karsts, ja dūšīgi strādāšu. KK77b; KK78
|
gruzūd *76 s pl rusud ▫ prauli, drupas - Kǟrpa jelāb pūgruzūd sizāl. Kärp elab puurusudes. ▫ Sesks dzīvo koka praulos. 86a5
|
jelāb *157 adj
(a) elav, elus ▫ dzīvs > je’lsõ- jelāb lūomõz elav loom ▫ dzīvs dzīvnieks
(b) vilgas, elav ▫ rosīgs, dzīvīgs - jelāb rištīng vilgas inimene ▫ dzīvīgs cilvēks
|
je’llõ 1 ¤13 vt
(a) töötada, tegeleda ▫ strādāt, nodarboties - ainõ je’llõ ~ je’llõ āinaks heina teha ▫ vākt sienu; je’llõ rī’jkõks rehetöid teha ▫ veikt rijas darbus; je’llõ amā joudkõks (~ amāl joudõl) töötada kõigest jõust ▫ strādāt no visa spēka KK78; KK77a
- Ta sugīd ä’b või je’llõ. Ta sugugi ei või töötada. ▫ Viņš nemaz nevar strādāt. Līvõ kēravīļa lūojid āt je’llõnd kīel kõrdõlpa’nmizõks. Liivi kirjavara loojad on tegelenud keelekorraldusega. ▫ Lībiešu rakstniecības veidotāji ir nodarbojušies ar valodas normēšanu. Ta jelīz sportõks. Ta tegeles spordiga. ▫ Viņš nodarbojās ar sportu. U’m je’llõn ne’i, ku nǭ’gõ tū’gõb. On töötanud nii, et nahk suitseb. ▫ Ir strādājis tā, ka āda kūp. U’m je’llõn ne’i, ku sīlmad pu’nnizt. On töötanud nii, et silmad punased. ▫ Ir strādājis tā, ka acis sarkanas. KK77a; K85"
(b) teha ▫ darīt - Ta īrgõb je’llõ tīedõ. Ta hakkab tööd tegema. ▫ Viņš sāk darīt darbu. Ta jelāb rištīngõks seis brīnõmtõ. Ta teeb inimesega seitse imet. ▫ Viņš dara ar cilvēku septiņus brīnumus. Ne’i u’m tīedõ je’llõn, ku nǭgõ u’m sǟlgas ka’žži. Nii on tööd teinud, et nahk on seljas märg. ▫ Tā ir darbu darījis, ka āda uz muguras ir slapja. KK77a
|
je’llõ 2 ¤13 vt käia, käärida ▫ rūgt - Vȯ’llõ īrgõb je’llõ. Õlu hakkab käima. ▫ Alus sāk rūgt. Vȯ’l jelāb. Õlu käib. ▫ Alus rūgst.
|
je’llõ 3 ¤13 vi
(a) elada ▫ dzīvot - kuo’nnõ, rāndas je’llõ kodus, rannas elada ▫ dzīvot mājās, jūrmalā
- Kǭrli jelāb Sīkrõgõl. Kǭrli elab Sīkrõgis. ▫ Kārlis dzīvo Sīkragā. Ta tuļ Sīkrõgõl jelām. Ta tuli Sīkrõgi elama. ▫ Viņš atnāca dzīvot uz Sīkragu. Tuoi suodā, mis mä’d kazām sai le’bbõ jelām, tuoi līvliztõn jemīņ vaijõ. Teine sõda, mis meie põlvkond pidi läbi elama, tõi liivlastele rohkem vaeva. ▫ Otrais karš, kurš mūsu paaudzei bija jāpiedzīvo, atnesa lībiešiem vairāk posta. Jegāī’dõn u’m jelāmõst eņtš pie’rrõ. Igaüks peab elama enese järgi. ▫ Katram ir jādzīvo pa savam. Ma jelāb ne’i ku jemā ripsõ. Ma elan nagu ema süles. ▫ Es dzīvoju kā mātes klēpī. Ku rištīng jelāb ne’i ku kik nanā pǟl, si’z ta jegāl āigal võib li’bštõ. Kui inimene elab nagu kukenoka peal, siis ta võib igal ajal libastada. ▫ Ja cilvēks dzīvo kā uz gaiļa knābja, viņš var jebkurā laikā paslīdēt. Ma ne’i ku kǭ’d tu’l va’isõ jelāb, ī’dst irm un tuoist irm. Ma elan nagu kahe tule vahel, ühest hirm ja teisest hirm. ▫ Es dzīvoju kā starp diviem uguņiem, no viena bail un no otra bail. Jelāb ne’i ku kuoț sizāl. Elab nagu kotis. ▫ Dzīvo kā maisā. Ne’i ku tu’lka’jsõ jelāb, ä’b või mõitizõks tǟnda sǭdõ. Elab nagu tulekahjus, ei või teistsuguseks teda saada. ▫ Dzīvo kā ugunsgrēkā, nevar viņu padarīt citādu. Ta jelāb ne’i ku tijā tūļ (~ ne’i ku tūl pǟl). Ta elab nagu tühi tuul (~ nagu tuule peal). ▫ Viņš dzīvo kā tukšs vējš (~ kā uz vēja). Ma jelāb ne’i ku u’ņštä’bbiz. Ma elan nagu unes. ▫ Es dzīvoju kā sapnī. Ne ne’i ku kaš pi’ņņõks jelābõd. Need elavad nagu kass koeraga. ▫ Viņi dzīvo kā kaķis ar suni. Ne jelābõd ne’i ku piņīd. Need elavad kui koerad. ▫ Viņi dzīvo kā suņi. KK77a; KK77b; KK78; VS36
(b) toime tulla ▫ tikt galā - Jālga u’m jarā pūdõn, ä’b või tä’mkõks je’llõ. Jalg on tuimaks jäänud, ei või sellega toime tulla. ▫ Kāja ir notirpusi, nevar ar to tikt galā. KK78
(c) asustada ▫ apdzīvot - līvližist i’ļļõ je’ltõd teritorij liivlaste poolt asustatud maa-ala ▫ lībiešu apdzīvotā teritorija
|
jemīņim adv enim, kõige rohkem ▫ visvairāk - Ta jemīņim jelāb ainõ. Ta teeb kõige rohkem heina. ▫ Viņš visvairāk nodarbojas ar siena vākšanu [~ vāc sienu].
|
jõvāgid adv
(a) küllaltki ▫ visai - Jõvāgid ja’mdõ nõ’ggõl vȯ’ļ. Küllaltki jäme nõel oli. ▫ Bija visai resna nagla. 151.1
(b) päris, täiesti ▫ pavisam, gluži - Ta jelāb jõvāgid le’žgõl. Ta elab päris lähedal. ▫ Viņš dzīvo pavisam tuvu.
|
jūsõ 2 pop juures, kallal ▫ pie ~ jūs- Ma vȯ’ļ aŗšt jūs. Ma olin arsti juures. ▫ Es biju pie ārsta. Ta jelāb kuodā projekt jūs. Ta töötab maja kavandi kallal. ▫ Viņš strādā pie mājas projekta.
|
kalā *18 s kala ▫ zivs - ka’ļḑi ve’jjõ kala püüda ▫ zvejot zivis
- Ta jelāb nemē kalā vie’d sizāl. Ta elab nagu kala vees. ▫ Viņš dzīvo kā zivs ūdenī. Ka’llõ jemīņ ä’b ūo. Kala enam ei ole. ▫ Zivju vairs nav. Sūolizt ka’llõ sǭb set tallõ. Soolast kala saab ainult talvel. ▫ Sālītas zivis var dabūt tikai ziemā. Tämpõ u’m veitõ ka’ļḑi. Täna on vähe kalu. ▫ Šodien ir maz zivju.
|
ke’ž *87 s käsi ▫ roka - jõvā ke’ž parem käsi ▫ labā roka; kurā ke’ž vasak käsi ▫ kreisā roka; vȯndzi ke’ž õnnelik käsi ▫ laimīga roka; kä’d tutkāmõs käeulatuses ▫ rokas stiepiena attālumā; kädūd jū’rõ pānda käed külge panna ▫ pielikt rokas; kädūd ku’bbõ pānda käed kokku või risti panna ▫ salikt rokas kopā; kätā nustõ kätt tõsta ▫ pacelt roku; kīndidi kä’ddõ pānda kindaid kätte panna ▫ uzvilkt cimdus rokā; kä’dkõks eitõ käega lüüa ▫ atmest ar roku; ke’žži jū’rõ pānda käsi külge panna ▫ pielikt rokas; ke’žži la’gtõ käsi laotada ▫ plātīt rokas; ke’žži pū’dõks pie’zzõ käsi puhtaks pesta ▫ nomazgāt rokas tīras ~ mazgāt rokas nevainībā; ke’žži pi’ddõ ripsõ käsi rüpes hoida ▫ turēt rokas klēpī; eņtš kä’ds pi’ddõ enese käes pidada ~ enese valduses pidada ▫ turēt pie sevis; i’ļ kä’d tagantkätt ▫ pa roku galam KK78; Lk20.19; 79.11
- Ke’ž tä’mmõn u’m kil vizā – ku panāb, si’z attõ sīlmad ullõ. Käsi on tal küll kõva – kui paneb, siis on silmad väljas. ▫ Roka viņam gan ir stipra, kad liek, tad acis ir ārā. Ke’ž ä’b vēļ je’llõ. Käsi ei luba töötada. ▫ Roka neļauj strādāt. Ke’ž ä’b kūl. Käsi ei kuula sõna. ▫ Roka neklausa. Ta u’m mi’n jõvā ke’ž. Ta on mu parem käsi. ▫ Viņš ir mana labā roka. Ne tu’ļtõ, kädūd ī’dsku’bsõ. Nad tulid käsikäes. ▫ Viņi atnāca roku rokā. Ma pidāb sīnda kä’dstõ vizās. Ma hoian sind käest kinni. ▫ Es turu tevi aiz rokas. Mi’n kädūd at ne’i ku vi’zzõ si’dtõd. Mu käed on nagu kinni seotud. ▫ Manas rokas ir kā sasietas. Kädūd sõ’vlõbõd – si’z ma tǭ’b tuoizõn ra’bbõ. Käed sügelevad – siis tahan teisele lüüa. ▫ Rokas niez – tad es gribu otram iesist. Pa’n kädūd kilgõ! Pane käed kõrvale! ▫ Novāc rokas [~ noliec rokas malā]! Ta pa’ņ kädūd tä’m kilgõ – si’z ta jõvāks tǟnda pidāb. Ta pani käed tema külge – siis ta peab teda heaks. ▫ Viņš pielika viņam rokas – tad viņš uzskata viņu par labu. Pa’n kädūd ku’bbõ, u’m jumālt pǭlamõst! Pane käed kokku, peab jumalat paluma! ▫ Saliec rokas kopā, jālūdz dievs! Alā pa’n eņtš kä’d tuoiz kabātõ! – ku tǭ’d sa’lliz võttõ. Ära pane oma kätt teise tasku! – [öeldadkse,] kui tahad salaja võtta. ▫ Nebāz savu roku cita kabatā! – [saka,] ja gribi slepeni paņemt. Ta u’m mi’n kä’d allõ si’z, ku minā u’m se tīedaji – kui ma panāb, ne’i ta tī’eb. Ta on mu käe all siis, kui mina olen see teadja – kuidas ma käsin, nii ta teeb. ▫ Viņš ir manās rokās tad, kad es esmu tas zinātājs – kā es lieku, tā viņš dara. Tuoi u’m tä’m kä’d allõ, ta võtīz eņtš kä’d alā. Teine on tema käe all, ta võttis oma käe alla. ▫ Otrs ir viņa rokās, viņš paņēma savās rokās. Amādõn i’z ūo i’bbi kä’d pierāst. Kõikidele ei olnud hobune käepärast. ▫ Visiem zirga nebija pa rokai. Se u’m mi’n kä’d pie’rrõ, seļļi tīe, mis lǟ’b. See on mulle käe järgi, selline töö, mis edeneb. ▫ Tas man ir pa rokai – tāds darbs, kas iet. Ta jelāb eņtš kä’d pǟl, eņtš pierāstõ. Ta elab oma käe peal, enese jaoks. ▫ Viņš dzīvo uz savu roku, sevis pēc. Ta kāndab mīnda kädūd pǟl jõvāst mīelstõ. Ta kannab mind kätel heast meelest. ▫ Viņš nēsā mani uz rokām aiz laba prāta. Alā nustā eņtš kätā tä’m pierāst! Ära tõsta tema pärast kätt! ▫ Nepacel viņa dēļ savu roku! Alā nustā eņtš kätā tä’m vastõ, si’z ä’b lī jõvīst! Ära tõsta oma kätt tema vastu, siis ei lähe hästi! ▫ Nepacel savu roku pret viņu, tad nebūs labi! Ma pǭlab tä’m kätā – ku ma tǭ’b tǟnda nāizõks. Ma palun ta kätt – kui ma tahan teda naiseks. ▫ Es lūdzu viņas roku – kad es gribu viņu par sievu. Se u’m tä’m kä’d tīe. See on tema kätetöö. ▫ Tas ir viņa roku darbs. Ta mūrdab eņtš ke’žži, ta u’m kõ’zzi. Ta murrab oma käsi, ta on vihane. ▫ Viņš lauza savas rokas, viņš ir nikns. Ma sai rǭntõ kä’ddõ. Ma sain raamatu kätte. ▫ Es dabūju grāmatu rokā. Ma sai sīe neitst eņtš kä’ddõ. Ma sain selle neiu enese kätte. ▫ Es dabūju to meitu rokā. Ta pidāb sīe eņtš kä’dsõ eņtš perīz tutkām sǭņõ. Ta hoiab seda enese käes oma viimase otsani. ▫ Viņš tur to savās rokās līdz pašam galam. Ta u’m kädūd-jālgadõks sīen vastõ. Ta on käte-jalgadega selle vastu. ▫ Viņš ar rokām un kājām ir tam pretī. KK77a; KK78.3; KK78a69
|
kougimõl 1 adv kaugemal ▫ tālāk - Ta jelāb kougimõl. Ta elab kaugemal. ▫ Viņš dzīvo tālāk.
|
kougõn adv
(a) kaugel ▫ tālu - Ta jelāb kougõn. Ta elab kaugel. ▫ Viņš dzīvo tālu. Se tīe ni vȯ’ļ ne’i kougõn. See töö oli nüüd nii kaugel. ▫ Tas darbs tagad bija tik tālu. J14
(b) taamal ▫ tālumā |
krõdā *39 s urgas ▫ bedre, midzenis - Kǟrpa jelāb mingizt kivīd või krõdād sizāl. Kärp elab mingite kivide või urgaste sees. ▫ Sesks dzīvo kādos akmeņos vai bedrēs. 86a5
|
le’žgõl 1 adv
(a) ligidale, lähedale ▫ klāt (virziens), tuvu (virziens) ≈ le’žgõlõ 1- le’žgõl laskõ ligi lasta ▫ laist klāt
- Astā le’žgõl! Astu ligi! ▫ Nāc klāt! Ta kārtab, ä’b ānda le’žgõl. Ta kardab, ei anna lähedale. ▫ Viņš baidās, nelaiž klāt. Sīe lūomõn ä’b sǭ le’žgõl. Sellele loomale ei saa lähedale. ▫ Šim dzīvniekam netiek klāt. KK77 a
(b) ligidal, lähedal ▫ tuvu - Ta u’m le’žgõl. Ta on ligidal. ▫ Viņš ir tuvu. Ta jelāb jõvāgõt le’žgõl. Ta elab päris lähedal. ▫ Viņš dzīvo pavisam tuvu.
|
nõtkāstõ ¤53 vt
(a) nikastada ▫ sastiept - Nõtkāstõb eņtš sūormidi ne’i, ku nēḑi mūrdab pa je’nnõks, pa je’nnõks jelāb näntkõks. Nikastatakse oma sõrmi nii, et neid murtakse liiga palju, liiga palju töötatakse nendega. ▫ Sastiepj savus pirkstus tā, ka tos lauza pārāk daudz, pārāk daudz strādā ar tiem. KK78b5
(b) nõtkutada ▫ locīt - pūolidi nõtkāstõ põlvi nõtkutada ▫ locīt ceļgalus 11Ro4
|
patli 2 *199 adj patune ▫ grēcīgs - Ta jelāb patlizt jelāmizt. Ta elab patust elu. ▫ Viņš dzīvo grēcīgu dzīvi. KK77 a
|
pe’rri 2 *193 adj
(a) viimane, päramine, viimne ▫ pēdējais - pe’rri pǟva viimne päev ▫ pastardiena, pe’rri stuņd viimne tund ▫ pēdējā stundiņa
- Sa eid perīzõks. Sa jäid viimaseks. ▫ Tu paliki pēdējais. Ku tīe loptāb, si’z kītõb: „Ma perīz pǟva jelāb”. Kui töö lõpetatakse, siis öeldakse: „Ma viimast päeva töötan”. ▫ Kad darbu beidz, saka: „Es pēdējo dienu strādāju”. Pe’rri riek u’m, ku perīzt kõrdõ lǟ’b, amā pe’rri riek lǟ’b kālmata’rrõ. Viimne tee on, kui viimast korda minnakse, kõige viimsem tee läheb surnuaeda. ▫ Pēdējais ceļš ir tad, kad pēdējo reizi iet, pats pēdējais ceļš iet uz kapiem. Ku pe’rri stuņd u’m jūsõ, si’z u’m kūolõmõst, pe’rri pǟva u’m je’dmõl siedā. Kui viimne tund on käes, siis peab surema, viimne päev on enne seda. ▫ Kad pēdējā stundiņa ir klāt, tad jāmirst, pēdējā diena ir pirms tam. Ta eņtš perīz kopīk juoi jarā. Ta jõi maha oma viimase kopika. ▫ Viņš nodzēra savu pēdējo kapeiku. Mūnda sīemiz pierāst perīz serk āndab jarā. Mõni annab söögi eest viimase särgi ära. ▫ Dažs par ēdienu atdod pēdējo kreklu. Perīzt si’nnõn võtāb ulzõ: si’z sa ūod tijā ne’iku pūšõl. Sinust võetakse viimast välja: siis sa oled tühi kui põis. ▫ No tevis izspiež [~ izņem] pēdējo – tad tu esi tukšs kā pūslis. KK77 a; KK77b
(b) pärastine ▫ vēlākais |
pūol 4 pop
(a) pool ▫ pusē, malā - Ta jelāb mõtsā pūol. Ta elab metsa pool. ▫ Viņš dzīvo meža pusē. Pū’oj pūol nūzõbõd pīlad. Põhja pool tõusevad pilved. ▫ Ziemeļu pusē ceļas mākoņi. KK78.3
(b) poole ▫ uz pusi - Ma ke’i kilā pūol. Ma kõndisin küla poole. ▫ Es aizstaigāju uz ciema pusi.
|
rištīng *157 s inimene ▫ cilvēks - a’iliji rištīng paigalpüsimatu inimene ▫ cilvēks, kas nespēj nostāvēt mierā; rištīngt vȯ’dlõ inimest oodata ▫ gaidīt cilvēku; rištīngõks rõkāndõ inimesega rääkida ▫ runāt ar cilvēku; kakš rištīngt kaks inimest ▫ divi cilvēki; ro’vzt tu’lbõd inimesed tulevad ▫ ļaudis nāk; pǟgiņ ro’vžti palju inimesi ▫ daudz ļaužu
- Ku sa seļļi a’iliji rištīng ūod, kis pāikal ä’b pī’l, si’z si’nnõn kizūb, mits tūldõ si’nnõn at jālgad allõ. Kui sa selline paigalpüsimatu inimene oled, siis küsitakse sinult, mitu tuult sul jalge all on. ▫ Ja tu tāds skrejošs cilvēks esi, kas uz vietas nestāv, tad tev prasa, cik vēju tev ir zem kājām. Se u’m seļļi rištīng, kis lǟ’b ja jelāb ne’iku mašīn. See on selline inimene, kes läheb ja töötab nagu masin. ▫ Tas ir tāds cilvēks, kurš iet un strādā kā mašīna. Se rištīng u’m ne’iku kalā vie’d sizāl. See inimene on nagu kala vees. ▫ Tas cilvēks ir kā zivs ūdenī. Ä’b ūo rištīng vīerda sizāl – kis u’m švakkõ rištīng. Ei ole inimese verd sees – kes on nõrk inimene. ▫ Nav cilvēka asiņu iekšā – kas ir švaks cilvēks. Sīe rištīngõn ä’b ūo pǟdõ, kis seļļizt tīedõ te’i, mis ä’b ūo vajāg. Sel inimesel ei ole pead, kes sellist tööd tegi, mida pole vaja. ▫ Tādam cilvēkam nav galvas, kas tādu darbu izdarījis, kas nav vajadzīgs. Sīe rištīngõn u’m kana pǟ. Sel inimesel on kana pea. ▫ Tam cilvēkam ir vistas galva. Sǟ’l u’m ro’vžti ne’i je’n ku kärmiži (~ ku jȭgta mä’g pǟl; ~ ku jȭgta rānda pǟl). Seal on inimesi nii palju kui kärbseid (~ kui liiva mäe peal; ~ kui liiva rannal). ▫ Tur ir cilvēku tik daudz kā mušu (~ kā smilšu uz kalna; ~ kā smilšu jūrmalā). KK77 a
|
sklēndartõ ¤53 vi lulli lüüa ▫ slaistīties, klenderēt - kǟ’dõ sklēndartõs käia lulli lüües ringi ▫ staigāt klenderējot KK78
- Kis tīedõ jelāb, sīen ä’b ūo aigõ sklēndartõ. Kes tööd teeb, sel ei ole aega lulli lüüa. ▫ Kas dara darbu, tam nav laika slaistīties. KK78
|
strēkiņ adv jaokaupa, hooti ▫ strēķiem - Ta jelāb siedā tīedõ strēkiņ. Ta teeb seda tööd hooti. ▫ Viņš dara to darbu pa strēķiem. KK78.3
|
