ändiz|pǟvan adv üleeile ▫ aizvakar - ve’l jo ändizpǟvan veel üleüleeile ▫ vēl aizvakar KK78a25
|
bri’g *59 s
(a) kivisillutis ▫ bruģis
(b) trepiastmestik ▫ kāpņu laidums - āita|bri’g aidatrepp ▫ klēts kāpnes
- Tī’eb bri’g, ikš või kakš astūgt, ku ukš u’m jo kuordõ sillõ; bri’g sǭb tī’edõd pūstõ, ki’vstõ. Tehakse astmestik, üks või kaks astet, kui uks on kõrgemal sees; astmestik tehakse puust, kivist. ▫ Taisa kāpņu laidumu, vienu vai divus pakāpienus, ja durvis ir augstāk iekšā; laidumu taisa no koka, akmeņiem. KK78a31
|
ī’d|va’it adv üksvahe ▫ kādu laiku - Ni ta ī’dva’it sadīz jo dīezgõn. Nüüd ta üksvahe sadas juba küllalt. ▫ Nu tas kādu laiku jau [bija] lijis diezgan. KK78
|
i’llõ adv
(a) üleval ▫ augšā - Kūorad at pist i’llõ. Kõrvad on püsti üleval. ▫ Ausis ir stāvus gaisā [~ augšā]. Kūora ä’b pīl i’llõ, bet mǭ’zõ lūotšõb. Kõrv ei seisa üleval, vaid paindub maha. ▫ Auss nestāv augšā, bet liecas uz leju. KK78; KK77
(b) üleval, kõrgel ▫ augstu - Ve’l pǟva u’m i’llõ,ȭ’dõg ve’l kougõn. Veel on päike kõrgel, õhtu veel kaugel. ▫ Saule vēl ir augstu, vakars vēl tālu. KK78
(c) üleval, ärkvel ▫ augšā, nomodā - Sa ūod jo i’llõ. Sa oled juba üleval. ▫ Tu jau esi augšā. KK78a37
(d) ülal ▫ uz- - i’llõ pi’ddõ ülal pidada, elatada ▫ uzturēt
- Mū mǭīlmaks ku’bbõ pūtimizt võiž amā jõvīst i’llõ pi’ddõ set pi’ds mīerda. Muu maailmaga suhtlemist võis kõige paremini ülal hoida ainult meritsi. ▫ Saziņu ar pārējo pasauli varēja vislabāk uzturēt tikai pa jūru.
|
īņõkst adv
(a) korraga ▫ reizē - Lǟ’m īņõkst! Lähme korraga! ▫ Iesim reizē! Ku kakš rištīngt lǟ’bõd ku’bbõ, ku näntõn attõ kǭzgõnd, si’z īezõ, ku nūoŗpǭŗ lǟ’b ma’ggõm, u’m lǟ’mõst īņõkst; kis lǟ’b jo aššõ, se jo aššõ kūolõb. Kui kaks inimest lähevad kokku, kui neil on pulmad, siis öösel, kui noorpaar läheb magama, peab minema korraga; kes läheb enne, see enne sureb. ▫ Kad divi cilvēki saiet kopā, kad viņiem ir kāzas, tad naktī, kad jaunais pāris iet gulēt, jāiet reizē [ar viņiem]; kas iet ātrāk, tas ātrāk nomirst. KK78
(b) (ühes)koos, seltsis ▫ kopā - Lǟ’mõ īņõkst kuodāj! Lähme seltsis koju! ▫ Iesim reizē mājup! Mēg lǟ’mõ īņõkst naizkõks. Me läheme koos naisega. ▫ Mēs ejam reizē ar sievieti. Mi’n u’m jõvā mēļ, ku sa tulād mä’dkõks īņõkst. Mul on hea meel, et sa tuled koos meiega. ▫ Man ir labs prāts, ka tu nāc kopā ar mums. KK78
(c) ühtlasi ▫ vienlaikus, pie viena 2L12 |
jo prp enam (eessõna keskvõrde moodustamiseks) ▫ vairāk (prievārds pārākās pakāpes veidošanai) - pitkā – jo pitkā pikk – pikem ▫ garš – garāks
|
jõvā *19 adj
(a) hea ▫ labs - jõvā mīelkõks hea meelega ▫ labprāt; jõvā vȯn pǟl hea õnne peale ▫ uz labu laimi; jõvāks kītõ heaks kiita ▫ atzīt par labu ~ akceptēt; jõvāks pi’ddõ heaks pidada ▫ uzskatīt par labu; jõ’vvõ tī’edõ head teha ▫ darīt labu; jõ’vāks võttõ heaks võtta ▫ ņemt par labu J3
- Vȯ’l sa jõvā! Ole hea! ▫ Esi labs! Jõ’vvõ riekkõ! Head teed! ▫ Laimīgu ceļu! Jõ’vvõ tīeratõ! Head tervist! ▫ Labu veselību! Rištīng u’m jõvā ne’i ku pešlinki. Inimene on hea nagu pääsuke. ▫ Cilvēks ir labs kā bezdelīga. Se ä’b tūo jõ’vvõ. See ei too head. ▫ Tas labu nenesīs. Āndiztõ jõ’vvõ jo jõ’vvõ. Anti heast veel paremat. ▫ Deva to labāko. Võtā jõ’vāks siedā, mis ma si’nnõn sǭtõb. Võta heaks seda, mis ma sulle saadan. ▫ Ņem par labu to, ko es tev sūtu. KK77a; KK34II
(b) parem, parempoolne ▫ labais, labās puses - jõvā ke’ž parem käsi ▫ labā roka; jõvā pūol parem pool ▫ labā puse
- Ligīd jõ’vvõ kätā! Minge paremat kätt! ▫ Ejiet pa labi! Ma lǟ’b jõ’vvõ kä’ddõ (~ jõ’vvõ pūolõ). Ma lähen paremat kätt (~ paremale poole). ▫ Es eju pa labi (~ uz labo pusi). Būoḑ u’m jõvās kä’ds (~ jõvās pūols). Pood on paremat kätt (~ paremal pool). ▫ Veikals ir pa labi (~ labajā pusē). Ma tu’ļ jõvāst kä’dst (~ jõvāst pūolstõ). Ma tulin paremalt käelt (~ paremalt poolt). ▫ Es nācu no labās puses. KK78a38
|
jurg *94 adj
(a) kare ▫ raupjš - Vīla u’m jurg, seļļi va’imi rǭz, vīla ä’b ūo ne’i pī’emdi. Vill on kare, selline natuke terav, vill ei ole nii pehme. ▫ Vilna ir raupja, tāda asa nedaudz, vilna nav tik mīksta. Mingiz lambõn u’m seļļi jurg vīla. Mõnel lambal on selline kare vill. ▫ Dažām aitām ir tāda raupja vilna.
(b) jäme ▫ biezs, rupjš - Jurg lānga – seļļi jo ja’mdõ lānga. Jäme lõng – selline jämedam lõng. ▫ Rupja dzija – tāda biezāka dzija.
|
kālma *46 s
(a) haud ▫ kaps, kapa bedre - ku’bbi kālma ühine haud ▫ kopīgs kaps; kalmõ lǟ’dõ hauda minna ▫ aiziet kapā; kālmaks irmtõ hauaga hirmutada ▫ baidīt ar kapu; kālmast urgõ kalmust põgeneda ▫ bēgt no kapa
- Tǟnda set kālma opātõb. Teda õpetab ainult haud. ▫ Viņu tikai kaps izmācīs. Ta u’m ī’d jālgaks kālmas jõvā. Ta on ühe jalaga hauas juba. ▫ Viņš ar vienu kāju jau ir kapā. Ta u’m jo kālma aigās, ta ä’b ūo rištīng kȭrdas. Ta on ju haua äärel, ta ei ole inimese seisundis. ▫ Viņš jau ir kapa malā, viņš nav cilvēka stāvoklī. Tuoizõn kōvab kalmõ, ī’ž sadāb sī’ezõ. Teisele kaevab hauda, ise sellesse kukub. ▫ Citam kapu rok, pats tajā iekrīt. Ku sa slikțõ jelād mi’nkõks, sa vīd mīnda kalmõ. Kui sa halvasti elad minuga, sa viid mind hauda. ▫ Ja tu slikti dzīvo ar mani, tu iedzen mani kapā. KK77a; KK77b
(b) kalm, hauaküngas ▫ kapavieta, kapa kopiņa - knaš kālma ilus hauaküngas ▫ skaista kapavieta; kālmidi tī’edõ kalme teha ▫ taisīt kapu kopiņas
|
kasīņțõ ¤53 vt
(a) kraapida ▫ skrāpēt - Ma kasīņțõb si’ggõ duņtšõks, la’z ta īegõ knaš, pū’dõz. Ma kraabin siga pussiga, et ta saaks ilus puhas. ▫ Es skrāpēju cūku ar dunci, lai tā kļūst skaista, tīra. KK78b18
(b) kratsida ▫ kasīt - Kasīņțõb, kīndõdõks kīskõb jo vizāstiz. Kratsib, küüntega kisub veel kõvemini. ▫ Kasa, ar nagiem plēš vēl stiprāk. KK78b28
|
kä’d|vaŗž *113 s
(a) käsivars ▫ delms (anat.) - kä’dvaŗž – a’bbõ sǭņ käsivars – õlani ▫ delms – līdz plecam 79.3
- Ta mūrdiz kä’dvard kațki. Ta murdis käsivarre katki. ▫ Viņš salauza delmu.
(b) küünarvars ▫ apakšdelms (anat.)
(c) käis ▫ uzrocis - Kä’dvaŗž, ta ä’b ūo jū’rõ umbõltõd. Käis, ta ei ole külge õmmeldud. ▫ Uzrocis, tas nav piešūts. Attõ seļļizt kä’dvārdõd, mis viedāb kīndõrbūst sǭņõ, la’z vȯlkõ jo lem, a’ž ä’b ūo seļļi jak. On sellised käised, mis tõmmatakse küünarnukini, et oleks soe, kui ei ole sellist jakki. ▫ Ir tādi uzroči, kurus uzvelk līdz elkonim, lai būtu silts, ja nav tādas jakas. PK88.12
|
kievāmstiz adv kergesti ▫ viegli - jo kievāmstiz kergemini ▫ vieglāk 79.2
- Tä’mmõn lǟ’b jegā tīe kievāmstiz. Tal läheb iga töö kergesti. ▫ Viņam katrs darbs sokas viegli.
|
kīņḑõl 2 *235 s pisar ▫ asara - Ku lǟ’b ma’ggõm, si’z ä’b või räukõ, ku tu’ļļizt kīņḑõld kitābõd siļmi, tī’ebõd sīlman slikțõ. Kui minnakse magama, ei või nutta, sest tulised pisarad põletavad silmi, teevad silmale halba. ▫ Kad iet gulēt, tad nevar raudāt, jo karstas asaras dedzina acis, nodara acīm sliktu. Kīņḑõld vīerõbõd. Pisarad veerevad. ▫ Asaras rit. Kīņḑõld jūokšõbõd nemē ilgõ lapsõn. Pisarad voolavad nagu hülgelapsel. ▫ Asaras birst kā ronēnam. Kīņḑõld jūokšõbõd ne’i ku õvā ve’ž, upāndõb kīņḑõld si’zzõl jarā. Pisarad jooksevad nagu veevool, upub pisaratesse ära. ▫ Asaras tek kā strauta ūdens, noslīkst asarās. KK77a; 77.2
|
kōgaz adv
(a) kaugele ▫ tālu - Ta lekš kōgaz. Ta läks kaugele. ▫ Viņš aizgāja tālu.
(b) kaua, pikka aega ▫ ilgi - jo kōgaz kauem ~ kauemaks ▫ ilgāk ~ uz ilgāku laiku KK78b61
- Tīedõ viltsīņtõb jo kōgaz. Tööd venitatakse kauemaks. ▫ Darbu novilcina ilgāk. KK78b61
|
kuordõ *118 adj kõrge, pikk ▫ augsts, garš = kuordi- ī’d pǟ jo kuordõ ku sinā ühe pea jagu pikem kui sina ▫ par vienu galvu garāks par tevi KK77a83
|
kūoŗštõ ¤53 vt koorida ▫ mizot - Na’ggõrd kūoŗštõb veisõks. Kartulid kooritakse noaga. ▫ Kartupeļus mizo ar nazi. Pūd vȯ’ļtõ jo lǟlam kūoŗštõ. Puud olid ju rasked koorida. ▫ Kokus bija grūtāk mizot. KK78a63; 86b10
|
kurg *94 s kurg ▫ dzērve (Grus grus) ≈ kūrgõz- Si’z, ku kūrgõd lǟ’bõd je’dspēḑõn, si’z ne jo lǟ’bõd knǭšõs. Siis kui kured lähevad ära, siis nad ju lähevad „haagis”. ▫ Tad, kad dzērves dodas projām, tad viņas jau iet kāsī. PK88.14
|
kurv *125 s peenem korv ▫ kurvis, grozs - Kurv u’m jo knaš krežīļ. Korv on ilusam [kui tavaline] korv. ▫ Kurvis ir skaistāks grozs. KK77 a
|
lǟlamstiz adv
(a) raskesti ▫ grūti, smagi - jo lǟlamstiz raskemini ▫ grūtāk; lǟlamstiz rujā raskesti haige ▫ smagi slims; lǟlamstiz lu’gdõb raskesti loetav ▫ grūti salasāms 79/2
(b) raske ▫ grūti - Lǟlamstiz tä’mkõks u’m. Raske temaga on. ▫ Ar viņu ir grūti. 152.2
|
līešk *135 s
(a) viljakühvel ▫ labības liekšķere, laiška (etn.) - Līeškõks līeškõb gro’udidi ku’bbõ. Viljakühvliga kühveldatakse teri kokku. ▫ Ar labības liekšķeri liekšķerē graudus kopā. KK78a68
(b) hauskar ▫ liekšķere = kipīļ
(c) saunakulp ▫ ķipītis ( etn.) - Sōna līešk vȯ’ļ pūstõ tī’edõd vaņšti, agā pie’rrõ siedā ni jo littõrdõks ētab pǟlõ. Saunakulp oli vanasti puust tehtud, aga pärast seda nüüd ju heidetakkse liitritega peale. ▫ Ķipītis senatnē bija no koka taisīts, bet pēc tam nu jau ar stopiem met virsū.
|
madāltõ ¤53 vt
(a) madaldada ▫ pazemināt
(b) alandada ▫ pazemot - Madāltõb tǟnda jo madāliz. Alandatakse teda veel madalamale. ▫ Pazemo viņu vēl zemāk. KK78b9
|
mis *1 pn
(a) mis ▫ kas, kurš (par nedzīvām būtnēm) - mis ... siedā mida ... seda ▫ jo ... jo E VII
- Mis? Mis? ▫ Ko? ~ Kas? Mis u’m? Mis on? ▫ Kas ir? Mis sa kītõd! Mis sa kostad! ▫ Ko tu neteiksi! Mis sǟ’l! Mis seal ikka! ▫ Ko tur! Mis sǟ’l rõkāndõ! Mis seal rääkida! ▫ Ko tur runāt! Mis mǭdõ tēg ja’ggõt? Mis maad te seal jagate? ▫ Ko jūs nevarat sadalīt? [~ Kādu zemi jūs dalāt]? Mis kōgim, siedā parīm. Mida kaugem, seda parem ▫ Jo tālāk – jo labāk. Siprikizt pǭ’dõ sizāl võib vȱlda mis ä’bmis. Sipelgapesa sees võib olla mida kõike. ▫ Skudru pūznī var būt viss kaut kas. 86.12
(b) kes ▫ kas, kurš (par dzīvām būtnēm) >kis- Ma võtīz sīe ve’ļ, mis minā ī’ž tǭ’ž. Ma võtsin selle venna, kelle ma ise tahtsin. ▫ Es ņēmu to brāli, kuru es pati gribēju. 152.1/8
|
mǭ|ni’gļiki *202 s kimalane, metsmesilane ▫ kamene (Bombus) - Mǭni’gļikizt, ne jo lǟ’bõd mǭ’zõ. Kimalased need ju lähevad maa sisse. ▫ Kamenes, tās jau iet zemē. 152.1
|
mõlā *18 s mõla ▫ mente (etn.) - Mõlā, sīekõks võib sie’ggõ, lä’bḑi vīțõ ikš tutkām jo laigā, tuoi, se u’m vaŗž. Mõla, sellega võib segada, labida moodi üks ots laiem, teine, see on vars. ▫ Mente, ar to var maisīt, lāpstai līdzīgi viens gals platāks, otrs, tas ir kāts. 86/7-8
|
nõtkõ 1 ¤34 vt painutada ▫ liekt, locīt - Se pū u’m jo ka’zzõn ne’i kõ’uri, kui sa ni tǟnda jemīņ kū’oḑiz võid nõtkõ või painõ. See puu on ju kasvanud nii kõveraks, kuidas sa nüüd teda enam sirgeks võid painutada või suruda. ▫ Šis koks ir jau izaudzis tik līks, kā tad nu viņu vairs vari taisnu izliekt vai saliekt. 86b25
|
ǭ’biļ *242 s
(a) ristik ▫ āboliņš (Trifolium) - jõugõ ǭ’biļ ~ ǭ’gi ǭ’biļ pruun ristik ▫ brūnais āboliņš (Trifolium spadiceum); vālda ǭ’biļ valge ristik ▫ baltais āboliņš (Trifolium repens); vī’ri ǭ’biļ kuldristik ▫ zeltainais āboliņš (Trifolium aureum)
- Rāndas ǭ’biļt kīliz vä’ggi veitõ, sīest jõugis mǭsõ se jõvīst ä’b kazā. Rannas külvati ristikut väga vähe, sest liivasel maal see hästi ei kasva. ▫ Jūrmalā āboliņu sēja ļoti maz, jo smilšainā zemē tas labi neaug.
(b) koldrohi ▫ pērkonamoliņš (Anthyllis) - rānda|ǭ’biļ harilik koldrohi ▫ brūču pērkonamoliņš (Anthyllis vulneraria) 86/5
(c) lutsern ▫ lucerna ( Medicago) - vī’ri ǭ’biļ kollane lutsern ▫ dzeltenā lucerna (Medicago falcata)
|
paŗīm *157 adj parem ▫ labāk - siedā paŗīm seda parem ▫ jo labāk
- Paŗīm kūolõ, ä’b ku alāntõ. Parem surra kui alistuda. ▫ Labāk mirt, nekā padoties.
|
pǟ *14 s
(a) pea ▫ galva - pǟ sidām pealagi ▫ galvvidus; kievām pǟ terane pea ▫ viegla galva; pǭļaz pǟ ne’iku būnga paljas pea nagu trumm ▫ plika galva kā bungas; sangdõ pǟ paks, tuim pea ▫ grūta galva; täuž pǟ täis pea ~ purjus pea ▫ pilna galva ~ piedzēries; tijā pǟ tühi pea ▫ tukša galva; vizā pǟ kõva pea ▫ cieta galva; pǟ kī’lõks pānda pead panti panna ▫ likt galvu ķīlā; pǟ īrgõb rinkõ lǟ’dõ pea hakkab ringi käima ▫ galva sāk reibt; pǟ kīerõb (~ lǟ’b immar) pea käib ringi ▫ galva reibst; pǟ ȭ’gõb pea õhkab ▫ galva svilst; pǟ pȯdūb pea valutab ▫ galva sāp; pǟ ja’ggõ pitkīm pea jagu pikem ▫ par galvas tiesu garāks; pǟ mǭ’zõ võttõ pea maha võtta ▫ nocirst [~ noņemt] galvu; pǟdõ kǭ’tõ pead kaotada ▫ pazaudēt galvu; pǟdõ pistõ a’jjõ pead püsti ajada ▫ izsliet galvu; pǟdõ pie’zzõ pead pesta ▫ mazgāt galvu; pǟdõ murdõ pead murda ▫ lauzīt galvu; pǟdõ sie’ggõ pead segi ajada ▫ sagrozīt galvu; pǟdõ vȯtšõ pead otsida [~ peast täisid otsida] ▫ meklēt utis galvā; midēgõst pǟ’zõ võttõ midagi pähe võtta ▫ ieņemt kaut ko galvā; pǟsõ ne’iku siprikkizt lǟ’bõd peas nagu sipelgad jooksevad ▫ galvā skrien kā skudriņas; pǟsõ tēḑi vȯtšõ peast täisid otsida ▫ meklēt utis galvā; pǟstõ jālgad sǭņi ka’žži peast jalgadeni märg ▫ slapjš no galvas līdz kājām; pǟstõ oppõ pähe õppida ▫ mācīties no galvas; pǟstõ tieudõ peast teada ▫ zināt no galvas; ī’d pǟ jo kuordõ ku sinā ühe pea jagu pikem [~ kõrgem] kui sina ▫ par galvas tiesu garāks nekā tu; jõvāst pǟst heast peast ▫ no laba prāta; kibārt pǟ’zõ pānda kübarat pähe panna ▫ uzlikt cepuri galvā; kibār u’m pǟs kübar on peas ▫ cepure ir galvā; kibārt pǟstõ võttõ kübarat peast võtta ▫ noņemt cepuri; ne’iku pǟstõ võttõd nagu peast pühitud [~ võetud] ▫ kā no galvas izlidojis [~ izņemts]; tikkiž pǟstõ ulzõ pū’gdõd peast täiesti välja puhutud ▫ no galvas pavisam izlidojis [~ izpūsts] KK78; KK77; PK88.22; KK77 a
- Pǟ sǭb jarā sie’gdõd – tuoi siegūb jarā. Pea aetakse segi – teine ajab segi. ▫ Galva tiek apmulsināta – otrs apmulsina. Pǟ u’m kǭ’dkȭrdiņ. Pea on norus [~ kahekorra]. ▫ Galva ir nokārta [~ divkārši]. Pǟ u’m mǭsõ. Pea on norgus. ▫ Galva ir zemē. Pǟ u’m rȭmsõ, pǟ kīerõb, pǟ lǟ’b immõrõ. Pea on segi, pead pööritab, pea käib ringi. ▫ Galva ir sajukusi, galva reibst, galva iet uz riņķi. Pǟ u’m sangdõ. Pea on tuim [~ paks]. ▫ Galva ir trula [~ bieza]. Pǟ u’m täuž tūldõ, si’z u’m pǟ kievām, ä’b ūo sizāl riktig sva’rrõ. Pea on tuult täis, siis on pea kerge, ei ole sees õiget kaalu. ▫ Galva ir pilna vēja, tad galva ir viegla, nav iekšā īsta svara. Tä’mmõn u’m vizā pǟ, ta mittõ midāgõst ä’b või jarā oppõ. Tal on kõva pea, ta ei või mitte midagi ära õppida. ▫ Viņam ir grūta galva, viņš neko nevar iemācīties. Mi’n pǟ ä’b pidā vizās. Mu pea ei pea kinni. ▫ Man galvā neturas [~ galva netur ciet]. Mi’n pūogan u’m ne’iku kanāmunā pǟ: immõrkouți, attõ ibūkst ja bokāa’bbõnd kummiš kaņtšõ, set lȭga pǭļaz. Mu pojal on pea nagu kanamuna: ümmargune, on juuksed ja sokuhabe kummaski küljes, vaid lõug on paljas. ▫ Manam dēlam galva ir kā vistas ola: apaļa, mati un vaigubārda ir abās pusēs, tikai zods ir pliks. Sa võid eņtš pǟ jarā andõ sīe ažā je’dstõ. Sa võid oma pea ära anda selle asja eest. ▫ Tu vari savu galvu dot par to lietu. Mis tä’mmõn u’m pǟ’zõ lǟ’nd? – ku tuoi mõtliz seļļizt, mis ä’b ūo. Mis talle on pähe läinud? – kui teine mõtles [välja] midagi sellist, mida ei ole. ▫ Kas viņam galvā ienācis? – ja otrs ir izdomājis kaut ko tādu, kā nav. Se u’m mi’n pǟsõ ne’i ku ikškõrdikš (~ ne’iku ve’ž). See on mu peas nagu ükskordüks (~ nagu vesi). ▫ Tas man galvā ir kā reizrēķins (~ kā ūdens). Kērkõd pǟsõ, pietūkst lōlabõd. Kilgid peas, valet laulavad. ▫ Circeņi galvā, melus dzied. Ma tī’eb eņtš pǟstõ tä’m. Ma teen selle omast peast. ▫ Es taisu to no savas galvas. Ta u’m pǟstõ ra’btõd. Ta on peast koputatud. ▫ Viņš ir galvā pasists. Ku sa pǟkõks maksād, si’z sa ūod bäs pǟtõ; ne’i sa võid īedõ bäs pǟdõ. Kui sa peaga maksad, siis sa oled ilma peata; nii sa võid jääda ilma peata. ▫ Ja tu ar galvu maksā, tad tu esi bez galvas; tā tu vari palikt bez galvas. Alā a’il pǟkõks sainõ (~ tu’llõ)! Ära jookse peaga [vastu] seina (~ tulle)! ▫ Neskrien ar galvu sienā (~ ugunī)! Ta u’m bäs pǟtõ. Ta on ilma peata. ▫ Viņš ir bez galvas. KK77 a; 86.36
(b) pea, ots ▫ spals - veis pǟ noapea ▫ naža spals
- Duņtšõn u’m pǟ. Pussil on pea. ▫ Duncim ir spals. KK77 a
(c) (lina)kupar ▫ pogaļa - pieksīz pǟd jarā kupardati ▫ noplūca pogaļas
(d) pea, loom ▫ galva, lops - Mits pǟdõ u’m tä’d kǭŗas? Mitu pead on teie karjas? ▫ Cik galvu ir jūsu ganāmpulkā? EIVf
|
pe’ļļõ ¤29 vt teenida ▫ pelnīt, strādāt, kalpot, dienēt - eņtš pe’ļdõd rǭ’ oma teenitud raha ▫ paša pelnīta nauda KK78b12
- Ma peļūb tä’m jūsõ. Ma teenin tema juures. ▫ Es strādāju pie viņa. Ta peļūb tǟnda. Ta teenib teda. ▫ Viņš kalpo viņam. Sīe tīekõks peļūb pǟgiņ. Selle tööga teenib palju. ▫ Ar šo darbu var nopelnīt daudz. Amād jo ī’tist ä’b pe’ļļõt. Kõik ju ühtviisi ei teeni. ▫ Visi jau vienādi nepelna. KK78b12
|
pitkālõz adv
(a) pikali, lamaskil ▫ guļus, garšļaukus = pitkāl- pitkālõz vȱlda pikali olla ▫ būt garšļaukus; pitkālõz ma’ggõ pikali lamada ▫ gulēt garšļaukus
- Set ku sǭb pitkālõz, si’z u’m tuļīnõz jo kievām. Kui vaid saab pikali, siis on kohe kergem. ▫ Ja tik tiek guļus, tad tūlīt ir vieglāk. KK78b11
(b) pikali, lamaskile ▫ guļus (virziens), garšļaukus (virziens) = pitkõl- pitkālõz pānda (~ eitõ) pikali heita ▫ nolikties (~ nomesties) garšļaukus; pitkālõz ra’bbõ pikali lüüa ▫ notriekt guļus; pitkālõz sa’ddõ pikali kukkuda ▫ nokrist garšļaukus KK78b41
|
pļänk *94 adj vilets, närune, plänks ▫ nožēlojams - Pastāl jo pļänk u’m, ä’b ūo knaš. Pastel ju vilets on, ei ole ilus. ▫ Pastala jau ir nožēlojama, nav skaista. KK78a21
|
ra’dļõ 1 ¤61 vt raiuda ▫ cirst - pūḑi ra’dļõ puid raiuda ▫ cirst kokus; pū’zõ ra’dļõ puusse raiuda ▫ iecirst kokā; vastõ ra’dļõ vastu raiuda, vastu vaielda ▫ atcirst pretī
- Ra’dļõb ouk jeiõ. Raiutakse auk jäässe. ▫ Izcērt caurumu ledū. Ta ra’dļõb pū mǭ’zõ. Ta raiub puu maha. ▫ Viņš nocērt koku. Nänt jo ra’dļiz jarā. Need juba raiuti ära. ▫ Tos jau nocirta. KK78b23; 152.2/13; KK78
|
sieldõ 1 *118 adj
(a) selge, klaar ▫ skaidrs, dzidrs - sieldõks īedõ selgineda ▫ noskaidroties; sieldõ ve’ž selge vesi ▫ dzidrs ūdens; sieldõ nemē pǟva selge nagu päev ▫ skaidrs kā diena; ne’i sieldõ kui ve’ž nii selge kui vesi ▫ tik dzidrs kā ūdens; nemē valkt sieldõst touvõst nagu välk selgest taevast ▫ kā zibens no skaidrām debesīm
- Rǭžkīški īeb jo sieldõks, pīlava’istõ spī’ḑõb. Vähehaaval selgineb, pilvevahest särab. ▫ Pamazām skaidrojas, mākoņu starpā spīd. KK77 a
(b) selge, mõistetav ▫ skaidrs, saprotams - sieldõks oppõ selgeks õppida ▫ izmācīties; sieldõks sǭdõ selgeks saada ▫ noskaidrot; sieldõks tī’edõ selgeks teha ▫ izskaidrot
- Ne’i sieldõ kui vīž suormõ. Nii selge kui viis sõrme. ▫ Tik skaidrs kā pieci pirksti. KK77 a
(c) selge, arukas ▫ prātīgs, gaišs - sieldõ mēļ selge mõistus ▫ gaišs prāts; sieldõ pǟ selge pea ▫ gaiša galva; sieldõd sīlmad selge pilk ▫ skaidrs skats
(d) selge, kaine ▫ nedzēris, skaidrs - Tu’l sieldõ pǟkõks! Tule kaine peaga! ▫ Nāc skaidrā prātā! KK77b
(e) korras ▫ vaļā, kārtībā - Lānga u’m jarā mǟ’dõn, ä’b või sǭdõ sieldõks. Niit on sassi läinud, ei saa korda. ▫ Diegs ir sapiņķerējies, nevar dabūt vaļā.
|
sīest knj sest ▫ jo - Sa tu’ļd, sīest ku sa tȭitizt. Sa tulid, sest et lubasid. ▫ Tu nāci, jo tu apsolīji.
|
sīlma *34 s
(a) silm ▫ acs - siļmõz vaņțlõ silma vaadata ▫ skatīties acīs; siļmi pilktõ (~ piltõ) silmi pilgutada ▫ mirkšķināt acis; brūnizt, tumšizt sīlmad pruunid tumedad silmad ▫ brūnas, tumšas acis; knaššõd si’ņņizt sīlmad ilusad sinised silmad ▫ skaistas zilas acis; märgizt sīlmadõks rähmaste silmadega ▫ ar pūžņojošām acīm; vizās sīlmadõks kinnisilmi ▫ ar aizvērtām acīm; sīlmad je’dsõ un tagān silmad ees ja taga ▫ acis priekšā un aizmugurē ; sīlmad pu’nnizt nemē ǟrgan (~ särgõn) silmad punased kui härjal (~ särjel) ▫ sarkanas acis kā vērsim (~ raudai); mustād sīlmad ne’i ka tšigīņõn, ä’b tǭ’ nǟ’dõ mustad silmad nagu mustlasel, ei taha näha ▫ melnas acis kā čigānam, negrib redzēt; sūrd sīlmad ne’iku būndald suured silmad nagu võitoosid ▫ lielas acis kā sviesta ķērnes; sīlmad ne’iku kaššõn silmad nagu kassil ▫ acis kā kaķim; ve’žžizt sīlmad nemē ilgõlapsõn vesised silmad kui hülgepojal ▫ slapjas acis kā ronēnam; siļmšt sǭņi vȭlgidi silmini võlgades ▫ parādi līdz acīm; siļmi mǭ’zõ ra’bbõ silmi maha lüüa ▫ nodurt acis; siļmi kīerõ silmi jõllitada ▫ bolīt acis; siļmi la’gtõ suuri silmi teha ▫ ieplest acis; kǭ’d sīlma va’izõ jettõ kahe silma vahele jätta ▫ nepamanīt [~ atstāt starp divām acīm]; siļmi pie’zzõ silmi pesta ▫ mazgāt acis; mingiz pǟl siļmi eitõ kellelegi silma heita ▫ mest uz kādu acis; mittõ siļmšti ä’b laskõ mitte silmist lasta ▫ neizlaist no acīm; nēļa sīlma allõ nelja silma all ▫ zem četrām acīm; nemē pīrgal sīlmas nagu pind silmas ▫ kā skabarga acī; siļmiz sa’ddõ silma torgata [~ silmi sadada] ▫ durties acīs; sīlma sīlma, āmbaz ambõ vastõ silm silma, hammas hamba vastu ▫ acs pret aci, zobs pret zobu; sīlmas pi’ddõ silmas pidada ▫ ņemt vērā; sīlmad pǟl sa’ddõ silmili kukkuda ▫ nokrist uz acīm 79/5; KK77
- Sīlmad kārtabõd sieldõmtõ. Silmad kardavad valgust. ▫ Acis baidās gaismas. Sīlmad attõ īezõ vizās. Silmad on öösel kinni. ▫ Acis naktī ir ciet. Ma laskūb set sīlmad vi’zzõ. Ma lasen vaid silmad kinni. ▫ Es tik aizveru acis. Ku sa panād sīlmad vi’zzõ, si’z sa ä’d tǭ’ nǟ’dõ, pīkstõd vi’zzõ. Kui sa paned silmad kinni, siis sa ei taha näha, pigistad kinni. ▫ Ja tu aizver acis, tad tu negribi redzēt, aizmiedz acis. Si’z tulāb u’ņ, ku sīlmad lǟ’bõd vi’zzõ. Siis tuleb uni, kui silmad lähevad kinni. ▫ Tad nāk miegs, kad acis krīt ciet. Si’z ku rǟkõb, kītõb, ku sīlmad attõ vie’d si’zāl. Siis kui nutetakse, öeldakse, et silmad on vees. ▫ Tad, kad raud, saka, ka acis ir ūdenī. Vaņțõl mi’nnõn siļmiz! Vaata mulle silma! ▫ Skaties man acīs! Ta ä’b lask mīnda sīlmad aldõst ulzõ. Ta ei lase mind silma alt välja. ▫ Viņš neizlaiž mani no acīm. Ta u’m amād ro’vd sīlmad allõ. Ta on kõigi inimeste silme all. ▫ Viņš ir visu cilvēku acu priekšā. Ku pǟ pȯdūb, si’z īeb sīlmad je’dsõ mustāks, kõzāks īeb kērabizõks. Kui pea valutab, läheb silmade ees mustaks, vihaga läheb kirjuks. ▫ Ja galva sāp, tad acu priekšā sametas melns, niknumā metas raibs. Mi’nnõn u’m u’d sīlmad je’dsõ, un pu’nnizt kärmizt attõ. Mul on udu silmade ees ja on punased kärbsed. ▫ Man ir migla acu priekšā, un ir sarkanas mušas. Jedspē’ḑõn mi’n sīlmad je’dst! Ära mu silmist [~ silmade eest]! ▫ Prom no manām acīm! Se u’m mi’n sīlma pie’rrõ – knaš, mis mi’nnõn mīeldõb. See on mu silma järgi – ilus, mis mulle meeldib. ▫ Tas ir man pa prātam [~ pēc manas acs] – skaists, kas man patīk. Eņtš sīlma u’m izānd. Oma silm on kuningas [~ peremees]. ▫ Paša acis neviļ [~ paša acs ir kungs]. Sīlmad īebõd kērabizõks sīe pǟvaks (~ pǟva kä’dsõ). Silmad lähevad kirjuks selle päiksega (~ päikse käes). ▫ Acis kļūst raibas ar to sauli (~ tajā saulē). Mēg rõkāndizmõ sīlma sīlma vastõ. Me rääkisime silmitsi [~ silm silma vastu]. ▫ Mēs sarunājāmies aci pret aci. Irmõn at sūrd sīlmad. Hirmul on suured silmad. ▫ Bailēm ir lielas acis. Ta ä’b kāndat mīnda mittõ sīlma tutkāmõs. Ta ei salli mind silmaotsaski. ▫ Viņš neieredz mani ne acu galā. Ta pīkstiz sīlma vi’zzõ: si’z ne’i sieldõ ä’b nǟ. Ta pigistas silma kinni: siis nii selgesti ei näe. ▫ Viņš piemiedza aci: tad tik skaidri neredz. Sa pa’ņd sīlmad tä’mmõn pǟ’zõ – ku ta i’z nǟ, sa kītizt un ta mūoštiz. Sa panid silmad talle pähe – kui ta ei näinud, sa ütlesid ja ta mõistis. ▫ Tu parādīji viņam [~ ieliki viņam acis galvā] – ja viņš neredzēja, tu pateici, un viņš saprata. Ma ä’b usk eņtš siļmi. Ma ei usu oma silmi. ▫ Es neticu savām acīm. Sīlmadõn lǟ’b pǭ’mi pūol pǟlõ. Silmadel läheb pahupool peale. ▫ Acis izgriežas otrādi. Ta eņtš siļmi blikštiņtõb – sīlmadõks rõkāndõb. Ta pilgutab oma silmi – räägib silmadega. ▫ Viņš mirkšķina savas acis – runā ar acīm. Alā pū’gõ põrmõ siļmiz! Ära aja [~ puhu] prügi [~ tolmu] silma! ▫ Nepūt miglu [~ putekļus] acīs! Ma laskīz tä’m ulzõ siļmšti. Ma lasin ta silmist. ▫ Es izlaidu viņu no acīm. Ma si’n siļmšti jo lugīz. Ma juba lugesin sinu silmist. ▫ Es jau nolasīju no tavām acīm. Mi’n u’m jelāmõst tīedõ ja ī’d sīlmaks vakțõmõst tǟnda. Ma pean tegema tööd ja ühe silmaga valvama teda. ▫ Man jādara darbs un ar vienu aci jāpieskata viņš. KK77 a; KK77b
(b) silm, silmus, aas ▫ acs, valdziņš - sukā sīlma sukasilm ▫ zeķes valdziņš , võrgõ sīlma võrgusilm ▫ tīkla acs; sukān siļmi i’lzõ võttõ sukal silmi üles võtta ▫ uzņemt zeķei valdziņus
- U’m kuoŗŗõmõst sīlmad je’dsõ u’m pȯimõmõst sīlmad i’lzõ. Peab korjama enne silmad [vardale] ja peab võtma silmad üles. ▫ Jāsavāc vispirms valdziņi un jāuzceļ valdziņi. Sukā siļmšti arābõb ulzõ. Sukasilmad jooksevad [~ Sukk laguneb silmadest välja]. ▫ Zeķes valdziņi irst. KK78
(c) silm, tööriista varre- või niidiauk ▫ acs, caurums - kirrõ sīlma kirvesilm ▫ cirvja kāta caurums; nõ’ggõl sīlma nõelasilm ▫ adatas acs
|
slikțõ 2 adv halvasti ▫ slikti - jo slikțõ halvemini ▫ sliktāk
|
sõ’vvõ 3 adv suvel ▫ vasarā - tu’lbiz sõ’vvõ (~ tu’lbõ sõ’vvõ) tuleval suvel ▫ nākamvasar IK4 EV6
- Sõ’vvõ jo tūld ä’b ūotõ ne’i sūrd. Suvel ju tuuled ei ole nii suured. ▫ Vasarā jau vēji nav tik lieli. D14
|
sūrmõd|mȭka *48 s tanguvorst, verivorst ▫ putraimdesa, asinsdesa - Kis te’itõ sūrmõdmȭkidi, ne jo võtīzt vīerda. Kes tegid tanguvorsti, need ju võtsid verd. ▫ Kas taisīja putraimdesas, tie jau ņēma asinis. FŽ88.32
|
sūr|pǟ *14 s
(a) isekas, jonnakas, kangekaelne ▫ stūrgalvis - Sūrpǟ ä’b kūl, mis tä’mmõn kītõb, ku tuoi ä’b või midāgõst kītõ. Jonnakas ei kuule, mis talle öeldakse, sest teine ei või midagi öelda. ▫ Stūrgalvis neklausās, ko viņam saka, jo otrs nedrīkst neko teikt. KK77b
(b) ülbitseja ▫ augstprātis 2Tm3.2 |
tarmõ 1 ¤37 vt
(a) soovida ▫ vēlēt - vȯnnõ tarmõ õnne soovida ▫ vēlēt laimi
- Tārmõb, la’z ta jo kougõn tīekõg. Soovitakse, et ta veel kaugemale jõuaks. ▫ Novēl, lai viņš tiek [vēl] tālāk. KK78b41
(b) tahta ▫ gribēt - Ikš tārmõb, tuoi ä’b tarm siedā ulzõ kītõ. Üks tahab, teine ei taha seda välja öelda. ▫ Viens grib, otrs negrib to izteikt. KK78b42
|
tīekõ 1 ¤55 vi jätkuda, kesta ▫ pietikt - Rǭ’dõ võib toupõ, la’z ta jo kōgiņ tīekõg. Raha võib hoida, et see kauem kestaks. ▫ Naudu var taupīt, lai tās ilgāk pietiktu. KK78b31
|
tīlka *46 s tilk ▫ piliens, lāse = sipā, pīsk 1- mittõ tilkõ mitte midagi, mitte sugugi ▫ ne piles, ne druskas
- Ne’iku mie’rsõ ikš tīlka: kadūb jarā. Nagu meres üks tilk: kaob ära. ▫ Kā viens piliens jūrā: pazūd. Ta mittõ tilkõ ä’b võtā sū’zõ, mis u’m jo ve’ggi. Ta ei võta mitte tilkagi suhu, mis on vägevam. ▫ Viņš neņem ne piles mutē [no tā], kas stiprāks. Ta i’z kīt mittõ tilkõ. Ta ei öelnud mitte midagi [~ tilkagi]. ▫ Viņš nepateica pilnīgi neko [~ ne piliena]. Ta ä’b tī’e tīedõ mittõ tilkõ. Ta ei tee tööd mitte sugugi [~ tilkagi]. ▫ Viņš nemaz [~ ne piles] nestrādā. KK77b; KK77 a
|
tõmblõ ¤58 vt kakelda ▫ cīkstēties, kauties, plēsties - Tõmblõbõd, kis u’m jo ve’ggi. Kakeldakse, kes on vägevam. ▫ Plēšas, kurš ir stiprāks. KK78b42
|
tõ’vvõ adv sügavale ▫ dziļi - jo tõ’vvõ sügavamale ▫ dziļāk KK78a38
|
tšupā *41 s
(a) hunnik ▫ čupa
(b) salk ▫ grupa, čupiņa - Tšupā u’m jo piški, barā u’m jo sūr. Salk on väiksem, hulk on suurem. ▫ Čupiņa ir mazāka, bars ir lielāks. PK88.8
|
ūļ *214 s huul, mokk ▫ lūpa - a’lli ūļ alumine huul ▫ apakšlūpa; i’ļļi ūļ ülemine huul ▫ augšlūpa; ūld puņtšõ a’jjõ huuli prunti ajada ▫ savilkt lūpas taurītē; ūļi jamstõ huuli närida ▫ kodīt lūpas; ūļi nūolõ huuli lakkuda ▫ laizīt lūpas KK77 a; E3 a; KK77 a
- Tä’mmõn at ūld ve’l jemā sēmḑaks. Tal on huuled veel emapiimaga. ▫ Viņam uz lūpām vēl mātes piens. Vanād ibīztõn attõ a’llizt ūld jo pitkād. Vanadel hobustel on alumised mokad pikemad. ▫ Veciem zirgiem apakšlūpas ir garākas. KK77 a; KKI23
|
vanāst adv vanasti ▫ senāk, senatnē - Se jǭra jo sugīz vanāst va’nnõ. See järv tekkis ju vanasti ▫ Šis ezers jau radās senatnē. 152.2/9 E I
|
| varāld|va’rrõ adv varavalges ▫ agri jo agri HG30 |
vastõ|pēḑõn adv vastastikku ▫ pretī, savstarpēji - Lǟ’mõst u’m vastõpēḑõn, ī’dtuoizõn jo le’žgõl. Peab minema vastastikku, üksteisele lähemale. ▫ Jāiet [vienam] pretī [otram], vienam tuvāk otram. KK78a.39
|
vēļa *43 adj hõre, harv ▫ skrajš, rets - Vadān vȯ’ļ vȯ’lmõst vēļa, sīepierāst ku i’zt vēļõt jo ne’i piškīži lešti ve’jjõ. Noot pidi olema hõre, sellepärast et ei lubatud ju nii väikseid lesti püüda. ▫ Vadam bija jābūt skrajam, jo neļāva jau tik mazas butes ķert. D10
|
viltsiņtõ 1 ¤53 vt venitada, aeglaselt teha ▫ vilcināt - Tīedõ viltsiņtõb jo kōgaz. Tööd venitatakse kauemaks. ▫ Novilcina darbu ilgāk. KK78b61
|
vīțõ 2 adv viisi, moodi ▫ veidā - jämp vīțõ lollisti ▫ muļķīgi, muļķīgā veidā; knaššõ vīțõ ilusasti ▫ skaisti; midēgõst ä’bõigiz või jämp vīțõ tī’edõ midagi valet või lollisti teha ▫ darīt kaut ko nepareizā vai muļķīgā veidā
- Tä’mmõn u’m lä’bḑi vīțõ ikš tutkām jo laigā. Sellel on üks ots labida moodi laiem. ▫ Tam viens gals ir platāks par otru kā lāpstai. 86a/8
|
