āiga 1 *33 s
(a) aeg ▫ laiks (hronometriskais) - āina|āiga heinaaeg ▫ siena laiks; ēdrõm|āiga õitseaeg ▫ ziedu laiks; īe|āiga ööaeg ▫ nakts laiks; i’lzõ|nūzõmiz|āiga ülestõusmisaeg ▫ celšanās laiks; i’mtõm|āiga imetamisaeg ▫ zīdīšanas laiks; kikīd|āiga kukelaulu aeg ▫ gaiļu laiks, gaiļi; kīela | āiga kellaaeg ▫ pulksteņa laiks; kildõb|āiga külviaeg ▫ sējas laiks; kindtõb|āiga künniaeg ▫ aramais laiks; laps|kandtõb|āiga lapsekandmisaeg ▫ grūtniecības laiks; lȭinagst|āiga lõunaaeg ▫ pusdienlaiks; ma’ggõm|lǟ’dõb|āiga magamaminekuaeg ▫ gulētiešanas laiks; na’ggõrd|võttõb|āiga ~ na’ggõrd|võttõks|āiga kartulivõtuaeg ▫ kartupeļu novākšanas laiks; ȭ’dõg|āiga õhtuaeg ▫ vakara laiks; pivād|āiga pühadeaeg ▫ svētku laiks; sigā|taptõb|āiga seatapuaeg ▫ cūku kaušanas laiks; si’gž|āiga sügisaeg ▫ rudens laiks; sitā|vie’dtõb|āiga sõnnikuveo aeg ▫ mēslu vešanas laiks; sõ’v|āiga suveaeg ▫ vasaras laiks; ūomõg|āiga hommikune aeg ▫ rīta laiks; ve’jmiz|āiga püügihooaeg ▫ zvejas laiks; vešpõr|āiga videvikuaeg ▫ mijkrēšļa laiks; vīļa|āiga lõikusaeg ▫ ražas laiks; vīļa|je’ltõb|āiga viljatöödeaeg ▫ ražas novākšanas laiks
- kievādi āiga kevadine aeg ▫ pavasara laiks; si’gži āiga sügisene aeg ▫ rudens laiks; sõ’vvi āiga suvine aeg ▫ vasaras laiks; talli āiga talvine aeg ▫ ziemas laiks; obāz āiga hiline aeg ▫ vēls laiks; parāz āiga paras aeg ▫ piemērots laiks; pe’rri āiga viimane aeg ▫ pēdējais laiks; vāldiž āiga vaba aeg ▫ brīvs laiks; varāz āiga varane aeg ▫ agrs laiks; va’ņši aigši vanasti ▫ senos laikos; je’dsõ aigõ enneaegu ▫ pirms laika; kōgiņ aigõ kaua aega ▫ ilgu laiku; strēk aigõ tükk aega ▫ kādu laiku; se võtāb aigõ see võtab aega ▫ tas prasa laiku; amūst āigast ammust ajast ▫ kopš seniem laikiem; siedaig sǭņõ seni, selle ajani ▫ līdz tam laikam; sīest āigast sellest ajast ▫ kopš tā laika; mingiz āigaks mõneks ajaks ▫ uz kādu laiku; jegāl āigal igal ajal ▫ katrā laikā; kievādiz āigal kevadisel ajal ▫ pavasara laikā; kōgiņ āigal pika aja jooksul ▫ ilgā laikā; õigiz āigal õigel ajal ▫ īstā laikā; perīz āigal viimasel ajal ▫ pēdējā laikā; sīel āigal sel ajal ▫ tolaik; sīel eņtš āigal samal ajal ▫ tanī pašā laikā; tīe āigal töö ajal ▫ darba laikā; päuvõ āigis päeva ajal ▫ dienas laikā; va’ņši aigši vanasti ▫ senos laikos; aigõ pi’ds aegamööda ▫ laika gaitā; aigõ vībtõ aega viita ▫ kavēt laiku; aigõ võttõ aega võtta ▫ paņemt laiku; pitkā āiga igavus ~ igav ▫ garlaicība ~ garlaicīgi 9Ro9; E IC; D22
- Ni u’m āiga. Nüüd on aeg. ▫ Nu ir laiks. Āiga ä’b vȯ’dlõ. Aeg ei oota. ▫ Laiks negaida. Āiga u’m jūsõ. Aeg on käes. ▫ Laiks ir klāt. Tä’m āiga u’m le’bbõ. Ta aeg on läbi. ▫ Viņa laiks ir cauri. Mi’n āiga u’m täuž. Mu aeg on täis. ▫ Mans laiks ir galā [~ pilns]. Jegāī’dõn eņtš āiga. Igaühel oma aeg. ▫ Katram savs laiks. Āiga lopūb. Aeg lõppeb. ▫ Laiks beidzas. Amā āiga ta u’m sīlmad allõ. Kogu aeg on ta silma all. ▫ Visu laiku viņš ir acu priekšā. Paldītõn u’m ro’vdõn rikāz āiga. Praegu on inimestel rikas aeg. ▫ Patlaban cilvēkiem ir bagāts laiks. Ta tu’ļ riktig āigas. Ta tuli õigel ajal. ▫ Viņš atnāca īstajā laikā. Siz tä’m āigis, ku ta u’m läpš vȯnd, siz ne at kǟ’nd lambiļ Tsä’lmõts. Siis tema aegadel, kui ta on laps olnud, siis nad on käinud Tsälmõtis lambakarjas. ▫ Tad viņa laikos, kad viņš ir bijis bērns, tad viņi ir gājuši uz Celmupi ganīt aitas. Seļļi kuoŗŗimi lǭtkubūd kouți võtāb aigõ. Selline korjamine koguduste kaudu võtab aega. ▫ Tāda vākšana pa draudzēm paņem laiku. Mi’nnõn u’m pitkā āiga Mul on igav. ▫ Man ir garlaicīgi. Mi’nnõn ä’b ūo aigõ mittõ jalgõ lǟ’dõ tubāst ulzõ. Mul ei ole aega mitte jalgagi toast välja astuda [~ minna]. ▫ Man nav laika pat ne pēdu iziet ārā no istabas. KK77a; KK78; 1986/17; 152.2/9
(b) ilm ▫ laiks, laika apstākļi - bǭ’rgõ āiga kole ilm ▫ bargs laiks; ka’žži āiga märg ilm ▫ slapjš laiks; kīebi āiga palav ilm ▫ karsts laiks; kīlma āiga külm ilm ▫ auksts laiks; knaš āiga ilus ilm ▫ skaists laiks; lem āiga soe ilm ▫ silts laiks; ōḑig āiga palav, haudes ilm ▫ karsts, sutīgs laiks; sitā āiga halb [~ sitt] ilm ▫ slikts [~ sūdīgs] laiks; vī’mi āiga vihmane ilm ▫ lietains laiks
- Seļļi āiga ku mittõ pi’ņ ä’b või ulzõ lǟ’dõ. Selline ilm, et koergi ei või välja minna. ▫ Tāds laiks, ka pat suns nevar iziet ārā. Āiga kīerõb. Ilm pöörab. ▫ Laiks mainās. Tämpõ tȭitiz jõ’vvõ aigõ. Täna lubati head ilma. ▫ Šodien solīja labu laiku. Lem āigaks vȯzā rikābõb . Sooja ilmaga liha rikneb. ▫ Siltā laikā gaļa bojājas. 502.2; KK78b23
|
a’ilõ ¤51 vi
(a) joosta, söösta ▫ skriet, traukties - ku’bbõ a’ilõ kokku põrgata ▫ saskrieties; mǭ’zõ a’ilõ maha söösta ▫ noskriet; tuoizõn pǟlõ a’ilõ teisele kallale tormata ▫ uzbrukt otram; a’ilõ ibīz hobust ära vaevata ~ hobust ära ajada ▫ nodzīt zirgu ~ noskriet zirgu
- Ma a’iliz tästā ne’iku tūļ tabār allõ. Ma jooksin siit nii, et tuul saba all. ▫ Es aizskrēju no šejienes kā vēja plēsts [~ it kā vējš zem astes]. Ta a’iliz ne’i, ku kūondad tū’giztõ. Ta jooksis nii, et kannad suitsesid. ▫ Viņš skrēja tā, it kā pēdas sviltu [~ ka pēdas dūmoja]. Ne a’iliztõ ne’i, ku mǭ rū’tšiz. Nad jooksid nii, et maa müdises. ▫ Viņi skrēja tā, ka zeme drebēja. Ku tu’ļ vadā kuoț, liestād a’ilizt kuoțțõ si’zzõl. Kui tuli noodakott, siis lestad sööstsid kotti sisse. ▫ Kad nāca vada maiss, tad butes ieskrēja maisā. Pițkīzka’briki a’ilõb a’rtiz mǭ’zõ. Tikutaja sööstab kaldu maa poole. ▫ Mērkaziņa traucas slīpi zemes virzienā. KK77; 1984.1
(b) sõita, söösta ▫ braukt, traukties - Tallõ ma a’iliz sūrstõ kȭnkast rie’ggõks mǭ’zõ ja kīļaz vigā pǟlõ a’iliz jeirōdadõks kui lind. Talvel ma sõitsin suurest künkast kelguga alla ja kiila jää peal sõitsin uiskudega nagu lind. ▫ Ziemā es braucu no lielās kāpas ar ragavām un pa kailsala klāto vigu traucos ar slidām kā putns. Mašīnõd a’iliztõ ku’bbõ. Autod sööstsid kokku. ▫ Automašīnas saskrējās. JL75; KK78.3
(c) joosta, voolata ▫ tecēt, plūst - Jālgad panāb sāina pǟlõ, ve’r a’ilõb tā’giž. Jalad paneb seina peale, veri voolab tagasi. ▫ Uzliek kājas uz sienas, asinis plūst atpakaļ. Rõk ai’lõb jõvīst – kui sa rõkāndõd, ne’i lǟ’b. Jutt jookseb hästi – kuidas sa räägid, nii läheb. ▫ Runa plūst labi – kā tu runā, tā iet. KK77a
|
alāntõ 2 ¤53 vi alanduda ▫ zemoties - Alāntõ – se u’m, a’ž ta āndab ēņtšta mingizõn alā; se u’m ūdstiz tī’edõd sõnā. Alanduda – see on, kui ta annab ennast mingisugusele alla; see on uuesti tehtud sõna. ▫ Zemoties – tas ir [tad], kad viņš kādam pakļaujas; tas ir jaundarināts vārds. Tämā alāntiz mȯiznikād je’ds. Ta alandas ennast mõisnike ees. ▫ Viņš zemojās muižnieku priekšā. Līvlizt i’zt alāntõt sūr Kǭrliz je’dsõ. Liivlased ei alandunud suure Kǭrli ees. ▫ Lībieši nezemojās lielā Kārļa priekšā. Minā alāntõb krīevõdõn, lețliztõn. Mina alandun venelaste, lätlaste ees. ▫ Es zemojos krieviem, latviešiem.
|
āmbaz *173 s hammas ▫ zobs - kovālõz|āmbaz tarkushammas ▫ gudrības zobs; pȯsk|āmbaz purihammas ▫ dzeroklis; sēmḑa|āmbaz piimahammas ▫ piena zobs; sīedõb|āmbaz purihammas ▫ dzeroklis; sīlma|āmbaz silmahammas ▫ acu zobs; tõ’v|āmbaz pärishammas ▫ pastāvīgais zobs; eḑḑi||āmbaz lõikehammas ▫ priekšzobs EA3
- zǭig ambõd saehambad ▫ zāģa zobi; ambõ pǟl võttõ pilgata ▫ vilkt uz zoba; ambõd irrõnõks a’jjõ hambaid irevile ajada ▫ atņirgt zobus; ambidi kīerõ hambaid kiristada ▫ griezt zobus; ambidi nä’gțõ hambaid näidata ▫ rādīt zobus; ambõd ne’iku su’ddõn hambad nagu hundil ▫ zobi kā vilkam KK78a22; Mt22.13
- Ambõd ä’b akkõt pǟlõ, ne’i vizā u’m. Hambad ei hakka peale, nii kõva on. ▫ Zobi netiek galā, tik ciets ir. Ambõd dõ’ržõbõd sūsõ, ku u’m kīlma; ku u’m irm, si’z ka. Hambad tärisevad suus, kui on külm; kui on hirm, siis kah. ▫ Zobi klab mutē, kad ir auksts; kad bail, tad arī. Ma i’z sǭ mittõ ambõd alā. Ma ei saanud [midagi] hamba alla. ▫ Es nedabūju ne[ko] uz zoba [liekamu]. Mi’n izā kūoliz jarā, ambõd sūsõ ne’iku kivīd. Mu isa suri ära, hambad suus kui kivid. ▫ Mans tēvs nomira, zobi mutē kā akmeņi. La’z ta karīņtõg ambõd va’igõ! Las ta riputab hambad varna! ▫ Lai viņš kar zobus vadzī! Ma u’m tuoizõn ambõd va’isõ, tuoi mīnda ī’dstī’d na’grõb. Ma olen teisel hammaste vahel, teine naerab mind alatasa. ▫ Otrs zobojas par mani [~ Es esmu otram starp zobiem], otrs mani arvien apsmej. Mis sa nä’gțõd eņtš ambidi! Mis sa näitad oma hambaid! ▫ Ko tu rādi savus zobus! Sä, kerk, si’nnõn luiniz ambõ, ānda mi’nnõn tīeroudiz ambõ! Säh, kilk, sulle luine hammas, anna mulle terashammas! ▫ Še, circeni, tev kaula zobs, dod man tērauda zobu! KK77a
|
ädā|läbāndõks *207 adv hädavaevalt ▫ tik tikko = ädā|läbāds- Ädāläbāndõksõks ma sai vi’zzõ ē’ḑõm, ku vȯ’ļ lē’mõst bǭn pǟl. Hädavaevalt ma sain riidesse panna, kui tuli minna rongile. ▫ Tik tikko es paspēju apģērbties, kad vajadzēja iet uz vilcienu. 79.
|
ädāli *200 adj kannatamatu, kärsitu ▫ nepacietīgs - Ta u’m ädāli, ta ä’b vȯ’dlõ. Ta on kannatamatu, ta ei oota. ▫ Viņš ir nepacietīgs, viņš negaida . Lapst vȯ’ļtõ ädālizt randõ lǟ’dõ. Lapsed olid kärsitud randa minema. ▫ Bērni nevarēja vien sagaidīt, kad varēst iet uz jūrmalu [~ bija nepacietīgi iet uz jūrmalu].
|
äts|kunāgid adv millalgi ▫ kaut kad - Ätskunāgid sǭm ku’bbõ tegīž. Millalgi kohtume jälle. ▫ Kaut kad atkal tiksimies.
|
bikšõd *172 s pl püksid ▫ bikses - Je’dmõl at vȯnd rǭz i’ļ pūola bikšõd ja sǟrpa’ggõldõks si’dtõd vi’zzõ a’lmõl pȯllõ. Enne on olnud veidi üle põlve püksid ja säärepaeltega seotud kinni allpool põlve. ▫ Agrāk ir bijušas nedaudz pāri ceļgaliem bikses un ar prievītēm sasietas zem ceļgaliem. Nǭ’gizt bikšõd vȯ’ļtõ barōnõdõn, ku ne ke’itõ ratstõs. Nahkpüksid olid parunitel, kui need käisid ratsa. ▫ Ādas bikses bija baroniem, kad viņi devās jāšus. Bikšõd at irmstõ tǟdõd. Püksid on hirmust täis. ▫ Bikses ir no bailēm pilnas. Tä’mmõn bikšõd dõ’ržõbõd. Tal püksid sõeluvad püüli [~ värisevad]. ▫ Viņam bikses trīc. Ku sa ä’d kūl, ma tī’eb si’nnõn strīplimizt bikšõd! Kui sa ei kuule, ma teen sulle triibulised püksid! ▫ Ja tu neklausīsi, es tev bikses strīpainas pataisīšu. Ta sai pi’ds bikšidi. Ta sai vastu pükse. ▫ Viņš dabūja pa biksēm. KK77b; 86a18
|
borātõ ¤53 vi müristada ▫ rībēt - Pițki borātõb. Pikne müristab. ▫ Pērkons rībina. Ku läpš pīerslõb, kītõb: „Mis sa borātõd!” Kui laps peeretab, öeldakse: „Mis sa müristad!” ▫ Kad bērns sabojā gaisu, saka: „Ko tu rībini!” PK88.15
|
bǭ’rgõ *119 adj kole, kuri ▫ bargs - bǭ’rgõ āiga kole ilm ▫ bargs laiks; mustād, bǭ’rgõd pīlad mustad kurjad pilved ▫ melni, bargi mākoņi KK78a34; KK77b
- Mi’n izā kītiz ne’i set, ku pițki tulāb mie’rstõ, si’z līb bǭrgõ āiga, un ja ta tulāb mǭ pūoldõstõ e’žmiztõ kõrdõ, ku si’z līb knaš āiga. Minu isa ütles nii vaid, et kui äike tuleb merest, siis tuleb kole ilm, ja kui see tuleb maa poolt esimest korda, et siis tuleb ilus ilm. ▫ Mans tēvs teica tikai tā, kad negaiss nāk no jūras, tad būs bargs laiks, un, ja tas nāk no zemes puses pirmo reizi, tad būs skaists laiks. Se rištīng u’m bǭ’rgõ, seļļi kõ’zzi. See inimene on kuri, selline vihane. ▫ Tas cilvēks ir bargs, tāds dusmīgs. KK34 4; KK77b
|
bressõ ¤36 vt pragada ▫ strostēt - Nai bresīz mīeztõ, ku ta tu’ļ jūobõn kuodāj. Naine pragas mehega, kui see tuli joobnult koju. ▫ Sieva strostēja vīru, kad viņš ieradās piedzēries mājās. 86a24
|
buļīkšõ 1 ¤55 vi
(a) mulle ajada ▫ burbuļot, mutuļot - Katļā, ku kīeb, si’z buļīkšõb. Katel kui keeb, siis ajab mulle. ▫ Katls, kad vārās, mutuļo. Tīemīez buļīkšõb, ku apāndõb. Pärm ajab mulle, kui hapneb. ▫ Raugs burbuļo, kad rūgst. 86a25; KK78a32
(b) vuliseda, muliseda ▫ čalot - Ūrga buļīkšõb. Oja vuliseb. ▫ Strauts čalo. 86a25
|
būndal *234 s võitoos ▫ sviesta ciba, bundulis - Būndal vȯ’ļ pūstõ tīedõd, pa’ņtõ vȭita si’zzõl, ku lekštõ mõtsõ. Võitoos oli puust tehtud, võid pandi sisse, kui mindi metsa. ▫ Sviesta ciba bija no koka taisīta, sviestu lika iekšā, kad devās uz mežu. KK77
|
bu’ŗžõ ¤51 vt
(a) kortsutada ▫ burzīt *156.1/7- Papīertõ võib bu’ŗžõ. Paberit võib kortsutada. ▫ Papīru var burzīt. Mūndakõrd nǭļa pierāst lapstā võtāb kä’ddõ ja si’z , ku ne’i kuigid liktāb tǟnda, kītõb bu’ŗžõb tǟnda. Mõnikord nalja pärast võetakse last kätte ja siis kui kuidagi teda liigutatakse, öeldakse, et kortsutatakse teda. ▫ Reizēm pa jokam bērnu paņem rokās un tad, kad kaut kā tā viņu kustina, saka, ka viņu burza.
(b) nühkida, küürida ▫ berzt - Ku ǭ’riņi piezūb, si’z bu’ŗžõb. Kui riideid pestakse, siis küüritakse. ▫ Kad drēbes mazgā, tad berž.
|
dēņõ ¤49 vt teenida, teenistuses olla ▫ dienēt, kalpot - Ku tuoiz jūs jelāb, si’z dēņõb tūoizta. Kui teise juures töötatakse, siis teenitakse teist. ▫ Kad pie otra strādā, tad viņam kalpo. KK78a33
|
di’llõ ¤29 vi kuluda ▫ dilt 152.1> ku’llõ- Ta dilūb järāndiz, ku īeb kūjaks ne’i ku pū. Ta kulub ära, kui jääb kuivaks nagu puu. ▫ Viņš izdilst, kad paliek sauss kā koks. KK77a
|
dopāz *203 adj raputaja ▫ kratošs - Dopāz i’bbi u’m seļļi, kis, ku ratstāb tä’mkõks, si’z tä’m sǟlgas u’m lǟlam istõ, ta kuigõz ne’i ä’bjõvīst kāndab, ja si’z ta dopāstõb ka, ku ta jemīņ ētab sälgõ kuigõz i’lzpēḑõn. Raputaja hobune on selline, kes, kui temaga ratsutatakse, siis ta seljas on raske istuda, ta kuidagi nii halvasti kannab, ja siis ta raputab ka, kui ta rohkem heidab selga kuidagi ülespoole. ▫ Kratošs zirgs ir tāds, kas, kad ar viņu jāj, tad viņa mugurā ir grūti sēdēt, viņš kaut kā tā nelabi nes, un tad viņš krata arī, kad viņš vairāk met muguru tā kā uz augšu. 152.2
|
ē’ḑtõ ¤54 vt riietada, rõivastada ▫ ģērbt, apģērbt - ēņtšta ē’ḑtõ riietuda ▫ apģērbties; immõr ē’ḑtõ ümber riietada ▫ pārģērbt; vi’zzõ ē’ḑtõ riidesse panna ▫ saģērbt
- Ku ē’ḑtõb, si’z viedāb ǭ’rõnd sälgõ. Kui riietatakse, siis pannakse riided selga. ▫ Kad ģērbj, tad velk drēbes mugurā. Ma ē’ḑtõb lapstā vi’zzõ (~ ǭ’rõnd si’zzõl). Ma riietan last kinni (~ riidesse). ▫ Es apģērbju bērnu (~ ieģērbju drēbēs). Jemā ē’ḑtõb lapstā. Ema riietab last. ▫ Māte ģērbj bērnu. KK78a36
|
ēļ *215 s
(a) hääl ▫ balss - ja’mdi ēļ jäme hääl ▫ rupja balss; sieldõ ēļ hele hääl ▫ skaidra balss; kūlõb īeldõ kuuleb häält ▫ dzird balsi
- Ēļ kilūb. Hääl kõlab. ▫ Balss skan. Ēļ u’m vizās. Hääl on ära. ▫ Balss ir ciet. Ta nustāb eņtš ēļ i’lzõ, ku u’m kõ’zzi. Ta tõstab oma häält, kui on vihane. ▫ Viņš paceļ savu balsi, kad ir dusmīgs. Īeldõ ä’b ūo, sa ūod kīlmatõn. Häält ei ole, sa oled külmetanud. ▫ Balss nav, tu esi saaukstējies. Ne lōlizt pǟgiņ īeldkõks. Nad laulsid mitmel häälel. ▫ Viņi dziedāja daudzbalsīgi. KK77a; EH74.16
(b) heli ▫ skaņa - kīelad ēļ kellade heli ▫ zvanu skaņa
|
glagāstõ ¤53 vi lärmata ▫ trokšņot - Ku lapst kǟ’bõd ja ourõbõd, si’z lapst glagāstõbõd, tī’ebõd mä’rrõ. Kui lapsed käivad ja karjuvad, siis lapsed lärmavad, teevad kära. ▫ Kad bērni staigā un brēc, tad bērni trokšņo, taisa troksni. KK78a43
|
gle’bžõ ¤51 vi lõgiseda ▫ klabēt - Ambõd gle’bžõbõd, ku u’m kīlma. Hambad lõgisevad, kui on külm. ▫ Zobi klab, kad ir auksts. KK78a44
|
glittõ ¤32 vi ligaseks muutuda ▫ glumēt, kļūt glumam - Ku u’m ka’žži ja īeb li’bḑõks, si’z glitūb. Kui on märg ja läheb libedaks, siis muutub ligaseks. ▫ Kad ir slapjš un kļūst slidens, tad kļūst glums. KK78a44
|
gǭ’žõ ¤51 vt
(a) paisata, lükata, ajada, langetada ▫ gāzt, apgāzt - immõr gǭ’žõ ümber ajada ▫ apgāzt KK78a44
- Ne pigā gǭ’žizt vȭrõ rištīng mǭ’zõ. Nad peaaegu paiskasid võõra inimese maha. ▫ Viņi gandrīz nogāza svešu cilvēku. Sadāb, ku ta gǭ’žõb! Kukub, kui ta ajab ümber! ▫ Krīt, kad viņš gāž! Sīe ūrganaigās vȯ’ļ nēḑi pūḑi kațki pu’rdõt ja mǭ’zõ gǭ’ždõd. Selle oja ääres oli neid puid katki näritud ja maha langetatud. ▫ Tā strauta malā tie koki bija pārgrauzti un sagāzti. 85b4; KK78a45; 86a15
(b) kallata ▫ gāzt, bērt - mǭ’zõ gǭ’žõ maha kallata ▫ izgāzt KK78a44
|
grä’mmõ ¤29 vt mäluda ▫ gremot > me’rdõ- Ku jelāj sīeb eņtš sīemnaigõ pīenõks, si’z ta grämūb. Kui loom sööb oma sööki peeneks, siis ta mälub. ▫ Kad dzīvnieks saēd savu ēdienu smalku, tad viņš gremo. KK78a45
|
grinā *39 adj pahur ▫ gražīgs - Ku läpš īeb grināks, īeb ä’bkūlizõks. Kui laps muutub pahuraks, muutub sõnakuulmatuks. ▫ Kad bērns kļūst gražīgs, kļūst nepaklausīgs. Sūr rištīng ka võib vȱlda grinā, seļļi, kis ä’b ūo tuoizkõks jõvā kuigõst. Suur inimene võib ka olla pahur, selline, kes ei ole teisega kuidagi hea. ▫ Liels cilvēks arī var būt gražīgs, tāds, kurš pret citu kaut kā nav labs. KK78a45; 86b11
|
gri’nnõ ¤29 vi jonnida ▫ niķoties - Ku läpš strīḑõb, ä’b või mīeriņtõ, si’z ta grinūb. Kui laps riidleb, ei saa [teda] rahustada, siis ta jonnib. ▫ Kad bērns strīdas, [viņu] nevar nomierināt, tad viņš niķojas. KK78a45
|
gru’mmõ ¤29 vi tusatseda ▫ īgņoties - Rištīng grumūb, ku tä’mmõn u’m grumā, zǟl, tämā ä’b või jarā u’nnõ, grumūb ī’žeņtšõks. Inimene tusatseb, kui tal on viha, kahju, ta ei või ära unustada, tusatseb omaette. ▫ Cilvēks īgņojas, kad viņam ir dusmas, žēl, viņš nevar aizmirst, īgņojas savā nodabā. KK78a45
|
gu’mzõ ¤51 vi paigal tammuda ▫ mīdīties uz vietas - Ku tīe ä’b lǟ’ je’ddõpēḑõn, gu’mzõb. Kui töö ei lähe edasi, tammutakse paigal. ▫ Kad darbs neiet uz priekšu, mīdās uz vietas. KK78a45
|
gūogõ|jemā *39 s haneema ▫ zosumāte - gūogõjemā – set siz, ku tä’mmõn attõ pūogad haneema – ainult siis, kui tal on pojad ▫ zosu māte – tikai tad, kad tai ir bērni 79/2
|
ibūks *205 s juus ▫ mats - Ibūkst attõ pistõ jālga pǟl, ku kõ’zzi ūod. Juuksed on [~ jala peal] püsti, kui vihane oled. ▫ Mati ir stāvus [~ uz kājas], kad esi nikns. Ibūkst at ulzõ kīstõd amā jūrdkõks. Juuksed on välja kistud kõigi juurtega. ▫ Mati ir izrauti ar visām saknēm. Ibūkst nūzõbõd i’lzõ – irmstõ ve’l ne’i ä’b nūzõtõ ne’iku kõzāst. Juuksed tõusevad turri [~ üles] – hirmust veel nii ei tõuse nagu vihast. ▫ Mati ceļas gaisā – no bailēm vēl tā neceļas kā no niknuma. Ibūkst ä’b kūlõtõ – siļmis ī’dtõkabāl. Juuksed ei kuule – ühtlugu silmis. ▫ Mati neklausa – arvien [lien] acīs. Tä’mmõn u’m ibūks ǭ’rõnd pǟl. Tal on juuksekarv riiete peal. ▫ Viņam ir mats uz drēbēm. Amādõn attõ vāldiņ ibūkst ne’iku ibīzlakād. Kõigil on lahtised juuksed nagu hobuselakk. ▫ Visiem ir izlaisti mati kā krēpes. Mī’edõn set ī’edõb ibūkst jarā. Meestel vaid lõigatakse juuksed ära. ▫ Vīriešiem tikai nogriež matus. Jemā sigūb tidārõn ibūkši. Ema soeb tütrel juukseid. ▫ Māte sukā meitai matus. Ne lekštõ ibūkšiz. Nad läksid karvupidi kokku. ▫ Viņi sagāja matos. KK77a; KK78b6; KK78b7
|
īebõ ¤49 vi jahtuda ▫ atdzist - La’z ta īebõg, ku ta u’m kīend! Las ta jahtub, kui ta on keenud! ▫ Lai tas atdziest, kad tas ir vārījies. Ku i’bbi u’m jarā a’ildõd, šūmi, la’z ta īebõg. Kui hobune on ära aetud, vahune, las ta jahtub maha. ▫ Kad zirgs ir nodzīts, putās, lai viņš atdziest. KK78a46
|
īlma 1 *34 s ilm, maailm ▫ pasaule - Siedā ä’b ūo īlmas nǟ’dõd. Seda pole ilmas nähtud. ▫ Tas nav nekad [~ pasaulē] redzēts. Kunā sǭb īlman armõ? Kunas saab [maa]ilmale rahu? ▫ Kad būs pasaulē miers?
|
īņõkst adv
(a) korraga ▫ reizē - Lǟ’m īņõkst! Lähme korraga! ▫ Iesim reizē! Ku kakš rištīngt lǟ’bõd ku’bbõ, ku näntõn attõ kǭzgõnd, si’z īezõ, ku nūoŗpǭŗ lǟ’b ma’ggõm, u’m lǟ’mõst īņõkst; kis lǟ’b jo aššõ, se jo aššõ kūolõb. Kui kaks inimest lähevad kokku, kui neil on pulmad, siis öösel, kui noorpaar läheb magama, peab minema korraga; kes läheb enne, see enne sureb. ▫ Kad divi cilvēki saiet kopā, kad viņiem ir kāzas, tad naktī, kad jaunais pāris iet gulēt, jāiet reizē [ar viņiem]; kas iet ātrāk, tas ātrāk nomirst. KK78
(b) (ühes)koos, seltsis ▫ kopā - Lǟ’mõ īņõkst kuodāj! Lähme seltsis koju! ▫ Iesim reizē mājup! Mēg lǟ’mõ īņõkst naizkõks. Me läheme koos naisega. ▫ Mēs ejam reizē ar sievieti. Mi’n u’m jõvā mēļ, ku sa tulād mä’dkõks īņõkst. Mul on hea meel, et sa tuled koos meiega. ▫ Man ir labs prāts, ka tu nāc kopā ar mums. KK78
(c) ühtlasi ▫ vienlaikus, pie viena 2L12 |
istõ ¤18 vi istuda ▫ sēdēt - istāb kädūd ripsõ – si’z ta ä’b tī’e tīedõ, u’m ne’iku pū kabāl istub käed rüpes – siis ta tööd ei tee, on nagu puutükk ▫ sēž rokas klēpī [salicis] – tad viņš nedara darbu, ir kā koka gabals; istāb ne’iku ki’v pǟl – ku ä’b lik istub nagu kivi peal – kui ei liigu ▫ sēž kā uz akmens – kad nekustās; istāb ne’iku nõ’ggõld pǟl – ī’dst ī’d u’m īekõmõst istub nagu nõeltel – alatasa peab hüppama ▫ sēž kā uz adatām – arvien jālēkā; istāb ne’iku pū kand – kis kūožõst ä’b lik istub kui puukänd – kes paigalt ei liigu ▫ sēž kā koka celms – kas nekustās no vietas; istāb ne’iku sidūd pǟl – ī’dst ī’d likūb istub kui süte peal – alatasa liigub ▫ sēž kā uz oglēm – aizvien kustās KK77a
- Läpš istāb mi’n si’llõ. Laps istub minu sülle. ▫ Bērns iesēžas man klēpī. Läpš istāb mi’n si’lsõ. Laps istub minu süles. ▫ Bērns sēž man klēpī. Jemā panāb lapstā istām. Ema paneb last istuma. ▫ Māte nosēdina bērnu. Ta sai pandõd istām. Ta pandi istuma [vangi]. ▫ Viņš tika iesēdināts [cietumā].
|
i’z ¤62 va ei ▫ ne- - i’z ūo ei olnud ▫ nebija; i’z ūo aigõ ei olnud aega ▫ nebija laika
- Ma i’z lǟ’ i’z sīņõ, i’z tǟnõ. Ma ei läinud ei sinna ega tänna. ▫ Es negāju ne turp, ne šurp. I’z ūo ȭ’dõgspūoļi ve’l lǟ’nd, ku vȯ’ļțõ purdõd vaļmõd. Ei olnud õhtupoolik veel möödas [~ läinud], kui purre oli valmis. ▫ Vakarpuse vēl nebija pagājusi, kad laipa bija gatava. Tä’m kālma pǟl i’z sǭ pandõd mingiz mǟ’dõltõbki’v agā rišt. Ta kalmu peale ei saanud pandud mingit mälestuskivi ega risti. ▫ Uz viņa kapa netika uzlikts nekāds piemineklis vai krusts. KK77a
|
je’ngid adv küllalt sageli ▫ visai bieži, nereti ≈ je’ngõd- Je’ngid līvõ naiži pūtiz mu’r ja ä’bvȯņ, ku mie’r võtīz igā pǟl mī’e agā pūoga. Küllalt sageli puudutas liivi naisi mure ja õnnetus, kui meri võttis igaveseks mehe või poja. ▫ Visai bieži lībiešu sievietes skāra raizes un nelaime, kad jūra uz mūžu paņēma vīru vai dēlu. HG33
|
jeng|rǭ’ *13 s hingeraha ▫ maksa par apzvanīšanu - Jengrǭ’ u’m maks i’ļ kīela pieksāmiz, ku rištīng u’m kūolõn. Hingeraha on maks hingekella löömise eest, kui inimene on surnud. ▫ Maksa par apzvanīšanu ir maksa par zvana zvanīšanu, kad cilvēks ir miris.
|
kanā|nǭ’gõ *119 s kananahk ▫ zosāda = kanā|lejā- Ku u’m kīlma, si’z u’m kanānǭ’gõ, seļļi va’imi. Kui on külm, siis on kananahk, selline terav. ▫ Kad ir auksts, tad ir zosāda, tāda asa. KK77b
|
kargõ ¤37 vi
(a) karata ▫ lēkt - Ta kārgiz i’lzõ. Ta kargas üles. ▫ Viņš pielēca augšā. Kõps kārgiz je’dspēḑõn mõtsõ. Jänes kargas ära metsa. ▫ Zaķis aizlēca projām mežā.
(b) karata, tõusma (taevakeha kohta) ▫ aust, lēkt - Või si’z pǟva ä’b karg ūoņdžõl idāst? Kas siis päike ei karga hommikul kirdest? ▫ Vai tad saule nelec no rīta ziemeļaustrumos? Päva kārgõb, ku nūzõb. Päike kargab, kui tõuseb. ▫ Saule lec, kad [tā] ceļas. J19; KK78a2
(c) karata, hambad sisse lüüa ▫ ieklupt, iecirst zobus - Pi’ņ kārgõb. Koer lööb hambad sisse. ▫ Suns iecērt zobus. Pi’ņ kārgiz mī’en jalgõ. Koer kargas mehele jalga. ▫ Suns ieklupa vīram kājā.
|
kastõ ¤18 vt
(a) kasta ▫ laistīt, liet - Ta kastāb puțkidi. Ta kastab lilli. ▫ Viņš lej puķes. Ma kastāb puțkidi vie’dkõks. Ma kastan lilli veega. ▫ Es laistu puķes ar ūdeni. Leibõ u’m kastāmõst, ku panāb kukkiļi ǭ’jõ: si’z naizpūoļi tī’eb kädūd kažīzõks un tī’eb tazīzõks se kukīļ. Leiba peab kastma, kui pannakse pätse ahju: siis naisterahvas teeb käed märjaks ja teeb tasaseks selle pätsi. ▫ Maize ir jālaista, kad kukuļus liek krāsnī: tad sieviete saslapina rokas un nolīdzina to kukuli. Agā leibõ kastāb si’z tegīž kä’dkõks, ku ulzõ võtāb: panāb benk pǟlõ, si’z kastāb ja ǭ’rõn la’gtõb pǟlõ, si’z kūor u’m pī’emdi. Aga leiba kastetakse siis jälle käega, kui välja võetakse: pannakse pingile, siis kastetakse ja laotatakse riie peale, siis kooruke on pehme. ▫ Bet maizi laista tad atkal ar rokām, kad ņem ārā: uzliek uz sola, tad aplaista un uzklāj virsū drānu, tad garoza ir mīksta. PK88.12; KK78a54
(b) kasta, teha märjaks ▫ mērcēt, slapināt - Ta kastīz jālgad kažīzõks. Ta kastis jalad märjaks. ▫ Viņš samērcēja kājas. Alā kast eņtš ǭ’rõnd. Ära tee oma riideid märjaks. ▫ Nesaslapini savas drēbes. Ma kastāb lēbarazā si’zzõl. Ma kastan leiva rasva sisse. ▫ Es mērcēju maizi taukos.
|
kēļ *215 s
(a) keel (kehaosa) ▫ mēle - li’bḑi kēļ libe keel ▫ gara [~ slidena] mēle; pī’emdi kēļ pehme keel ▫ mīksta mēle; pitkā kēļ pikk keel ▫ gara mēle; slikți kēļ paha keel ▫ slikta mēle; va’imi kēļ terav keel ▫ asa mēle; kēļ ne’i ku tȭla keel nagu vaalikurikas ▫ mēle kā vāle; kīeldõ kastõ keelt kasta ▫ iemērkt mēli; kīeldõ pieksõ keelt peksta ▫ kulstīt mēli; eņtš kīeldõ vǭļikšõ oma keelt valitseda ▫ pievaldīt savu mēli KK78b7; Jk1.26
- Kēļ kǟ’b aššõ – kierdõ rõkāndõb. Keel käib kiiresti, nobedasti räägib. ▫ Mēle kustas ātri – veikli runā. Kēļ kūjõb jarā rõkāndõs. Keel kuivab rääkides ära. ▫ Mēle izžūst runājot. Kēļ u’m jarā vä’zzõn. Keel on ära väsinud. ▫ Mēle ir nogurusi. Pidā eņtš kīeldõ! Pea oma keel paigal! ▫ Pievaldi savu mēli! Kēļ sõ’vlõb – pa je’nnõks rõkāndõb. Keel sügeleb – liiga palju räägib. ▫ Mēle niez – par daudz runā. Pī’emdi kēļ – rõk ä’b ūo sieldõ, ne’i ku pūoltūorõz. Pehme keel – jutt ei ole selge, nagu pooltoores. ▫ Mīksta mēle – runa nav skaidra, tāda kā pusjēla. Pitkā kēļ u’m, ku tūoizta na’grõb. Pikk keel on, kui teist välja naerdakse. ▫ Gara mēle ir, kad citu apsmej. Vȱida eņts kīel ambõd tagān! – ku u’m vȱidamõst tǟnda, algõ ta rõkāndõg. Hoia oma keel hammaste taga! – kui tuleb teda hoida, et ta ei räägiks. ▫ Turi savu mēli aiz zobiem! – ja ir viņš jāattur, lai viņš nerunā. Alā sa eņtš kīeldõ ku’ltõ! Ära sa oma keelt kuluta! ▫ Nedeldē savu mēli! Se u’m mi’n kīel pǟl – sīemnāiga või rõk. See on mu keele peal – söök või jutt. ▫ Tas ir uz manas mēles – ēdiens vai sakāmais. Se sõnā u’m mi’n kīel tutkāmõs. See sõna on mu keele otsas. ▫ Tas vārds man ir uz mēles. KK77a
(b) keel (suhtlusvahend) ▫ valoda - līvõ kēļ liivi keel ▫ lībiešu valoda
- Kēļ u’m jarā ka’ddõn. Keel on ununenud [~ kadunud]. ▫ Valoda ir aizmirsusies [~ pazudusi]. Tä’mmõn u’m saksā kēļ sūsõ. Tal on saksa keel suus. ▫ Viņš prot vācu valodu [~ viņam ir vācu valoda mutē]. Mēg i’z līedam ī’tizt kīeldõ: ä’b võimõ ku’bbõ rõkāndõ. Me ei leidnud ühist keelt: me ei või kokku leppida. ▫ Mēs neatradām kopīgu valodu: nevaram sarunāt. KK77b; KK78
(c) pillikeel ▫ stīga - kāndla kēļ kandle keel ▫ kokles stīga
(d) päästik, trikkel ▫ mēlīte - plint|kēļ püssi trikkel ▫ šautenes mēlīte
|
ke’ž *87 s käsi ▫ roka - jõvā ke’ž parem käsi ▫ labā roka; kurā ke’ž vasak käsi ▫ kreisā roka; vȯndzi ke’ž õnnelik käsi ▫ laimīga roka; kä’d tutkāmõs käeulatuses ▫ rokas stiepiena attālumā; kädūd jū’rõ pānda käed külge panna ▫ pielikt rokas; kädūd ku’bbõ pānda käed kokku või risti panna ▫ salikt rokas kopā; kätā nustõ kätt tõsta ▫ pacelt roku; kīndidi kä’ddõ pānda kindaid kätte panna ▫ uzvilkt cimdus rokā; kä’dkõks eitõ käega lüüa ▫ atmest ar roku; ke’žži jū’rõ pānda käsi külge panna ▫ pielikt rokas; ke’žži la’gtõ käsi laotada ▫ plātīt rokas; ke’žži pū’dõks pie’zzõ käsi puhtaks pesta ▫ nomazgāt rokas tīras ~ mazgāt rokas nevainībā; ke’žži pi’ddõ ripsõ käsi rüpes hoida ▫ turēt rokas klēpī; eņtš kä’ds pi’ddõ enese käes pidada ~ enese valduses pidada ▫ turēt pie sevis; i’ļ kä’d tagantkätt ▫ pa roku galam KK78; Lk20.19; 79.11
- Ke’ž tä’mmõn u’m kil vizā – ku panāb, si’z attõ sīlmad ullõ. Käsi on tal küll kõva – kui paneb, siis on silmad väljas. ▫ Roka viņam gan ir stipra, kad liek, tad acis ir ārā. Ke’ž ä’b vēļ je’llõ. Käsi ei luba töötada. ▫ Roka neļauj strādāt. Ke’ž ä’b kūl. Käsi ei kuula sõna. ▫ Roka neklausa. Ta u’m mi’n jõvā ke’ž. Ta on mu parem käsi. ▫ Viņš ir mana labā roka. Ne tu’ļtõ, kädūd ī’dsku’bsõ. Nad tulid käsikäes. ▫ Viņi atnāca roku rokā. Ma pidāb sīnda kä’dstõ vizās. Ma hoian sind käest kinni. ▫ Es turu tevi aiz rokas. Mi’n kädūd at ne’i ku vi’zzõ si’dtõd. Mu käed on nagu kinni seotud. ▫ Manas rokas ir kā sasietas. Kädūd sõ’vlõbõd – si’z ma tǭ’b tuoizõn ra’bbõ. Käed sügelevad – siis tahan teisele lüüa. ▫ Rokas niez – tad es gribu otram iesist. Pa’n kädūd kilgõ! Pane käed kõrvale! ▫ Novāc rokas [~ noliec rokas malā]! Ta pa’ņ kädūd tä’m kilgõ – si’z ta jõvāks tǟnda pidāb. Ta pani käed tema külge – siis ta peab teda heaks. ▫ Viņš pielika viņam rokas – tad viņš uzskata viņu par labu. Pa’n kädūd ku’bbõ, u’m jumālt pǭlamõst! Pane käed kokku, peab jumalat paluma! ▫ Saliec rokas kopā, jālūdz dievs! Alā pa’n eņtš kä’d tuoiz kabātõ! – ku tǭ’d sa’lliz võttõ. Ära pane oma kätt teise tasku! – [öeldadkse,] kui tahad salaja võtta. ▫ Nebāz savu roku cita kabatā! – [saka,] ja gribi slepeni paņemt. Ta u’m mi’n kä’d allõ si’z, ku minā u’m se tīedaji – kui ma panāb, ne’i ta tī’eb. Ta on mu käe all siis, kui mina olen see teadja – kuidas ma käsin, nii ta teeb. ▫ Viņš ir manās rokās tad, kad es esmu tas zinātājs – kā es lieku, tā viņš dara. Tuoi u’m tä’m kä’d allõ, ta võtīz eņtš kä’d alā. Teine on tema käe all, ta võttis oma käe alla. ▫ Otrs ir viņa rokās, viņš paņēma savās rokās. Amādõn i’z ūo i’bbi kä’d pierāst. Kõikidele ei olnud hobune käepärast. ▫ Visiem zirga nebija pa rokai. Se u’m mi’n kä’d pie’rrõ, seļļi tīe, mis lǟ’b. See on mulle käe järgi, selline töö, mis edeneb. ▫ Tas man ir pa rokai – tāds darbs, kas iet. Ta jelāb eņtš kä’d pǟl, eņtš pierāstõ. Ta elab oma käe peal, enese jaoks. ▫ Viņš dzīvo uz savu roku, sevis pēc. Ta kāndab mīnda kädūd pǟl jõvāst mīelstõ. Ta kannab mind kätel heast meelest. ▫ Viņš nēsā mani uz rokām aiz laba prāta. Alā nustā eņtš kätā tä’m pierāst! Ära tõsta tema pärast kätt! ▫ Nepacel viņa dēļ savu roku! Alā nustā eņtš kätā tä’m vastõ, si’z ä’b lī jõvīst! Ära tõsta oma kätt tema vastu, siis ei lähe hästi! ▫ Nepacel savu roku pret viņu, tad nebūs labi! Ma pǭlab tä’m kätā – ku ma tǭ’b tǟnda nāizõks. Ma palun ta kätt – kui ma tahan teda naiseks. ▫ Es lūdzu viņas roku – kad es gribu viņu par sievu. Se u’m tä’m kä’d tīe. See on tema kätetöö. ▫ Tas ir viņa roku darbs. Ta mūrdab eņtš ke’žži, ta u’m kõ’zzi. Ta murrab oma käsi, ta on vihane. ▫ Viņš lauza savas rokas, viņš ir nikns. Ma sai rǭntõ kä’ddõ. Ma sain raamatu kätte. ▫ Es dabūju grāmatu rokā. Ma sai sīe neitst eņtš kä’ddõ. Ma sain selle neiu enese kätte. ▫ Es dabūju to meitu rokā. Ta pidāb sīe eņtš kä’dsõ eņtš perīz tutkām sǭņõ. Ta hoiab seda enese käes oma viimase otsani. ▫ Viņš tur to savās rokās līdz pašam galam. Ta u’m kädūd-jālgadõks sīen vastõ. Ta on käte-jalgadega selle vastu. ▫ Viņš ar rokām un kājām ir tam pretī. KK77a; KK78.3; KK78a69
|
ki’bžõ ¤51 vi kipitada ▫ smelgt - Ku u’m kațki, ki’bžõb, pȯdūb . Kui on haav, kipitab, valutab. ▫ Kad ir brūce, smeldz, sāp. KK78a56
|
kidīņțõ ¤53 vt kala sisikonda eemaldada ▫ ķidāt zivis - Kidīņțõb ne’i, ku siļki rakāndõb. Nii eemaldatakse sisikonda, kui räimi roogitakse. ▫ Ķidā tā, kad siļķēm ņem ārā iekšas.
|
kī’l *142 s pant ▫ ķīla - kī’lõks võttõ pandiks võtta ▫ ņemt ķīlā; mingiz ažā je’dstõ kī’lõks andõ mingi asja eest pandiks anda ▫ par kādu lietu dot ķīlā KK77a
- Ma āndab eņtš pǟ kī’lõ. Ma annan oma pea pandiks. ▫ Es lieku savu galvu ķīlā. Ma ä’b tǭ, ku ta lǟ’b mi’n nītõ nī’emidi kaitsõm; si’z ma võtāb ne nī’emõd, ajāb eņtš taļļõ ja āndab tä’mmõn nī’emõd tā’giž set si’z, ku ta u’m maksõn i’ļ sīe; nī’emõd at kī’lõks võttõd ja ne nīe’mõd attõ kī’ldõb. Ma ei taha, et ta läheb minu heinamaale lehmi karjatama; siis ma võtan need lehmad, ajan oma lauta ja annan talle lehmad tagasi ainult siis, kui ta on selle eest maksnud; lehmad on pandiks võetud ja need lehmad tuleb välja lunastada. ▫ Es negribu, lai viņš iet manā pļavā govis ganīt; tad es paņemu tās govis, iedzenu savā kūtī un dodu viņam atpakaļ tās govis tikai tad, kad viņš par to samaksājis; govis ir paņemtas ķīlā, un šīs govis ir izpērkamas no ķīlas. KK77a; 86.51
|
ki’llõ 2 ¤29 vi
(a) kõlada ▫ skanēt - Ma kūliz ki’llõm loulõ. Ma kuulsin kõlamas laulu. ▫ Es dzirdēju skanam dziesmu.
(b) koliseda ▫ rībēt - Blek kilūb, ku tǟnda pieksāb, klopūb, dõ’ržtõb. Plekk koliseb, kui seda pekstakse, klopitakse, lõgistatakse. ▫ Skārds rīb, kad to dauza, klapē, tricina. KK78a57
|
kīlma 2 *46 adj külm ▫ auksts - kīlma āiga külm ilm ▫ auksts laiks; kīlma rištīng külm inimene ▫ auksts cilvēks
- Mi’nnõn u’m kīlma. Mul on külm. ▫ Man ir auksts. Āiga īeb kīlmaks. Ilm läheb külmaks. ▫ Laiks kļūst auksts. U’m ne’i kīlma, ku u’m dõ’ŗžõmõst. On nii külm, et peab värisema. ▫ Ir tik auksts, ka jādreb. Kädūd ne’i je’n kīlmad ne’i ku mirīņõn. Käed niipalju külmad kui surnul. ▫ Rokas ir tik aukstas kā mironim. Kädūd, ne attõ kīlmad ne’i ku jeikabāld, ne’i ku jarā kilmõnd. Käed, need on külmad nagu jäätükid, nagu ära külmanud. ▫ Rokas, tās ir tik aukstas kā ledusgabali, kā sasalušas. Ku lǟ’b vie’d si’zzõl pie’zzõm, si’z u’m kīlma ne’i ku rōda; ku jūob, u’m kīlma ne’i ku jei. Kui läheb vette pesema, siis on külm nagu raud; kui joob, on külm kui jää. ▫ Kad iet ūdenī mazgāties, tad [tas] ir auksts kā dzelzs; kad dzer, ir auksts kā ledus. KK78; KK77a
|
kīņḑõl 2 *235 s pisar ▫ asara - Ku lǟ’b ma’ggõm, si’z ä’b või räukõ, ku tu’ļļizt kīņḑõld kitābõd siļmi, tī’ebõd sīlman slikțõ. Kui minnakse magama, ei või nutta, sest tulised pisarad põletavad silmi, teevad silmale halba. ▫ Kad iet gulēt, tad nevar raudāt, jo karstas asaras dedzina acis, nodara acīm sliktu. Kīņḑõld vīerõbõd. Pisarad veerevad. ▫ Asaras rit. Kīņḑõld jūokšõbõd nemē ilgõ lapsõn. Pisarad voolavad nagu hülgelapsel. ▫ Asaras birst kā ronēnam. Kīņḑõld jūokšõbõd ne’i ku õvā ve’ž, upāndõb kīņḑõld si’zzõl jarā. Pisarad jooksevad nagu veevool, upub pisaratesse ära. ▫ Asaras tek kā strauta ūdens, noslīkst asarās. KK77a; 77.2
|
knappõ 2 adv napilt, vaevalt ▫ tik tikko, knapi - Ma knappõ set sai kǟngad jalgõ, ku mi’nnõn vȯ’ļ a’ilõmõst. Ma sain vaevalt kingad jalga, kui ma pidin jooksma. ▫ Es knapi paspēju uzvilkt kurpes kājā, kad man bija jāskrien. 86a53
|
knäppõ ¤36 vt
(a) näppida ▫ knibināt - Võib ka knäppõ leibõ sumāriņ, ne’i suormõdõks knäppõ ja pistõ sū’zõ eņtšõn; knäpūb ka midēgõst ainõ; ku u’m piški āina, kītõb, lambõd knäppõbõd ainõ. Saab ka leiba näppida tükikeste kaupa, nii sõrmedega näppida ja suhu pista endale; näpib ka mingit rohtu; kui on väike rohi, öeldakse, et lambad näpivad rohtu. ▫ Var arī maizi knibināt pa druskai, tā ar pirkstiem knibināt un bāzt sev mutē; knibina arī kādu zāli; kad ir maza zāle, saka, ka aitas knibina zāli. 86.1 6
(b) näppida ▫ plūkāt - Ta knäpūb eņtš a’bbiņi. Ta näpib oma habet. ▫ Viņš plūkā savu bārdu.
(c) krabada ▫ ķerstīt - Pūošõd knäppõbõd neitsidi mūnda kõrd: või ne kuigist akkõbõd jū’rõ või ne kǭļõbõd nǟnidi. Noormehed krabavad mõnikord tütarlapsi: nad kas kuidagi hakkavad külge või nad katsuvad tisse. ▫ Puiši reizēm ķersta meitenes: vai nu tie kaut kā pieķeras klāt, vai viņi tausta pupus.
(d) noppida ▫ plūkt - Knäpīzmõ umāldkäbīdi. Noppisime humalakäbisid. ▫ Plūcām apiņu čiekurus.
|
knū’ošõ ¤57 vi looderdada ▫ slaistīties - Ku sa mingizt tīedõ lǟ’d tī’emõ, set knū’ošõd. Kui sa mõnd tööd lähed tegema, ainult looderdad. ▫ Kad tu kādu darbu ej darīt, tikai slaisties. KK78a61
|
kȭrda 1 *46 s
(a) kord, järjekord, järjestus ▫ kārta, secība - kȭrda pie’rrõ kordamööda ▫ pēc kārtas E ID
- Ni u’m mi’n kȭrda. Nüüd on minu kord. ▫ Tagad ir mana kārta. Kūoŗ lōlamiz oppimizt saitõ pi’dtõd kȭrda pie’rrõ kõrd ī’ds kilās, kõrd tuois. Koori laulu--harjutused said peetud kordamööda kord ühes külas, kord teises. ▫ Kora dziedāšanas mēģinājumi tika noturēti pēc kārtas reizi vienā ciemā, reizi otrā ciemā. HG32
(b) kiht, kord ▫ kārta, slānis - kalād kȭrda rīstsõ kalade kiht nõus ▫ zivju kārta traukā; sä’v kȭrda savikiht ▫ māla slānis
(c) laid -a, kord ▫ plankojums, dēļu kārta laivai ( mar.) - lǭja kȭrda paadi laid ▫ laivas plankojums
(d) seis, seisund ▫ kārta, stāvoklis - Se u’m ve’l piškilaps kȭrdasõ. See on veel väikelapse seisus. ▫ Tas vēl ir maza bērna kārtā. Ta ä’b ūo rištīng je’mmitõt, ta u’m ro’vd kȭrdast ullõ. Ta ei ole enam inimene, ta on inimeste seisundist väljas. ▫ Viņš vairs nav cilvēks, viņš ir no cilvēka stāvokļa ārā. KK78; KK77 a
(e) seisus, sugu ▫ kārta, šķira - i’ļļi kȭrda kõrgem seisus ▫ augstākā kārta; izāndõd kȭrda härraste, peremeeste seisus ▫ kungu kārta; mä’d kȭrda ro’vzt meie seisuse inimesed ▫ mūsu kārtas ļaudis; iļīst kȭrdast kõrgemast seisusest, suursugune ▫ no augstdzimušo kārtas Ap17.4; 1Kr 1.26
(f) kord ▫ kārtība - Ma panāb amād ažād kȭrda pie’rrõ. Ma panen kõik asjad korra järgi. ▫ Es salieku visas lietas kārtībā. Tikkiž u’m jõvās kȭrdas. Kõik on heas korras. ▫ Viss ir labā kārtībā. KK78a41
(g) järg, sünnitusjärg ▫ dzemdību laiks - Ta u’m kȭrda pǟl, ku u’m sindõbkuodās.Ta on järje peal, kui ta on sünnitusmajas. ▫ Viņa ir kārtā, kad ir dzemdību namā. KK77a
(h) haiguspuhang ▫ epidēmija - Pǟgiņ ro’vžti u’m ru’jḑi, se u’m seļļi kȭrda. Palju inimesi on haigeid, see on selline haigus-puhang. ▫ Daudz ļaužu ir slimi, tā ir tāda epidēmija.
(i) riietus ▫ apģērbs, kārta - Ta pa’ņ umblõm eņtšõn ūd kȭrda. Ta lasi õmmelda enesele uued riided (uue riietuse). ▫ Viņš lika sev šūt jaunu kārtu.
(j) ülikond ▫ uzvalks - Kȭrda u’m, kus u’m žaket ja bikšõd ku’bsõ. Ülikond on, kus on kuub ja püksid koos. ▫ Kārta ir, kur ir žakete un bikses kopā. PK86
|
kräkšõ ¤34 vi raksuda ▫ brakšķēt - Kräkšūb, mis u’m vizā, ku mūrdab. Raksub, mis on kõva, kui murtakse. ▫ Brakšķ, kas ir ciets, kad lauž. KK78a62
|
ku 2 knj kui ▫ kad - Ku sa lǟ’d, si’z ma ka lǟ’b. Kui sina lähed, siis mina ka lähen. ▫ Kad tu iesi, tad es arī iešu. Ma tulāb siz, ku sa līd kuo’nnõ. Ma tulen siis, kui sa oled kodus. ▫ Es nākšu tad, kad tu būsi mājās.
|
kū *12 s
(a) kuu (taevakeha) ▫ mēness - pūol|kū poolkuu ▫ pusmēness
- nūoŗ kū noor kuu ▫ jauns mēness; tijā kū kuu loomine ▫ tukšs mēness; täuž kū täiskuu ▫ pilns mēness; vanā kū vana kuu ▫ vecs mēness
- Kū pāistab. Kuu paistab. ▫ Mēness spīd. Nūoŗ kū, ku īrgõb su’ggõ; vanā kū, ku īrgõb ku’llõ. Noor kuu, kui hakkab tekkima; vana kuu, kui hakkab kuluma. ▫ Jauns mēness, kad sāk rasties; vecs mēness, kad sāk dilt. KK78a71
(b) kalendrikuu ▫ mēnesis - janvār kū jaanuarikuu ▫ janvāra mēnesis
- Āigastõs u’m kakštuoistõn kūdõ. Aastas on kaksteist kuud. ▫ Gadā ir divpadsmit mēneši.
|
kunā 1 adv
(a) millal, kunas ▫ kad - Kunā igāniz tēg tǭ’tõ. Millal iganes te soovite. ▫ Kad vien jūs vēlaties. Kunā tēg tultõ? Millal te tulete? ▫ Kad jūs nāksiet? Ma vȯ’dlõb, kunā ta tā’giž tulāb. Ma ootan, millal ta tuleb tagasi. ▫ Es gaidu, kad viņš atgriezīsies. KK78
|
kunā 3 knj kuna ▫ kad - Mēg jõvā jelīzmõ tīedõ, kunā munt ve’l magīzt. Meie juba töötasime, kuna teised veel magasid. ▫ Mēs jau strādājām, kad citi vēl gulēja.
|
kunāgid adv kunagi, millalgi ▫ kādreiz, kaut kad = kunāgõst- mittõ kunāgid mitte kunagi, mitte millalgi ▫ nekad
- Kunāgid ma lǟ’b. Kunagi ma lähen ▫ Kādreiz es iešu. Kunāgid ma tǟnda vȯ’ļ nǟnd. Millalgi ma teda olin näinud. ▫ Kādreiz es viņu biju redzējis.
|
kunāgõst adv kunagi, millalgi ▫ kādreiz, kaut kad = kunāgid- ä’b kunāgõst ei kunagi ▫ nekad KK77 a
|
kunāks adv millal, kunas, mis ajaks ▫ kad, ap kuru laiku - Kunāks võtād nāizta? Millal võtad naise? ▫ Kad apņemsi sievu? J8
|
kūolõ ¤49 vi
(a) surra, elamast lakata ▫ mirt - jarā kūolõ ära surra ▫ nomirt; ulzõ kūolõ välja surra ▫ izmirt; kūolõbõd ne’i ku kärmizt surevad nagu kärbsed ▫ mirst kā mušas KK77 a
- Pie’rrõsuodā mǟ’rst 1721.–1723. līvõd ro’v pigātagā kūolõb ulzõ. Sõjajärgsest katkust 1721–1723 liivi rahvas peaaegu sureb välja. ▫ No pēckara mēra 1721. – 1723. [gadā] lībiešu tauta gandrīz izmirst. Ku ta kūolõb, si’z ta panāb kakš kätā rīnda pǟlõ. Kui ta sureb, siis ta paneb kaks kätt rinna peale. ▫ Kad viņš mirst, tad viņš saliek divas rokas uz krūtīm. Sa kūolõd sīestõ rujāstõ. Sa sured sellest haigusest. ▫ Tu mirsti no šīs slimības. Sa kūolõd sīe rujāks. Sa sured selle haigusega. ▫ Tu mirsti ar šo slimību. KK78a63; E I; KK77 a
(b) surra, tuimaks jääda ▫ tirpt - Jālga u’m jarā kūolõn. Jalg on ära surnud. ▫ Kāja ir notirpusi.
|
kūolõmi *200 s suremine ▫ miršana > kūolimi- Ku rištīng u’m kūolõmiz pǟl, si’z tä’m sūormõd ä’b pī’lõtõ kõ’urõd, agā si’z ta viedāji eņtš sūormõd tā’giž. Kui inimene on suremas, siis ta sõrmed ei püsi kõveras, aga siis ta vedavat oma sõrmed tagasi. ▫ Kad cilvēks ir uz miršanu, tad viņa pirksti neturas saliekti, bet tad viņš atvelkot savus pirkstus atpakaļ. PK88.11
|
kūoltõ ¤53 vt
(a) surmata ▫ nonāvēt, nokaut - Kūoltõ tūoizta ä’b või. Teist surmata ei või. ▫ Otru nokaut nevar. Jarā kūoltõ võib lūomõzt; tapāb lūomõzt. Ära surmata võib looma, tapab looma. ▫ Nokaut var dzīvnieku; nogalina dzīvnieku. KK78a63
(b) suretada, surma saata ▫ mērdēt, mirdināt - Kūoltõb rištīngtõ, ku rištīng u’m kūolimiz pǟl ja ro’vzt sǟlõz at immõr, ja si’z kūoltõbõd tǟnda. Suretatakse inimest, kui inimene on suremas ja inimesed on ümber, ja siis suretavad teda. ▫ Mirdina cilvēku, kad cilvēks ir uz miršanu un cilvēki tur ir apkārt, un tad mirdina viņu. 86b29
(c) tuimastada ▫ mērdēt, anestezēt - Kūoltõ võib ī’dtõ kūožõ eņtš lejās või tuoiz lejās, algõ se pȯ’ddõg sīes kūožõs. Tuimastada võib üht kohta oma ihus või teise ihus, et see ei valutaks ses kohas. ▫ Mērdēt var kādu vietu savā ķermenī vai cita ķermenī, lai tā nesāpētu. Kūoltõb mingiz āinaks. Tuimastatakse mingi ravimiga. ▫ Mērdē ar kādām zālēm. 86b29
(d) suretada, maha suruda, lõppu teha ▫ darīt galu - lejā tī’emizt jarā kūoltõ ihu teod suretada ▫ darīt galu miesas dzīvei 8Ro13
|
kūoŗ 2 *132 s katuse murre, murdealune ▫ kore - I’llõ katūksõn u’m kūoŗ, katūks lǟ’b ne’i ku’bbõ ja täs u’m se kūoŗ ja kus tepūb ka ainõ; paldīž ne’i u’m mīelsõ, ku āndab ainõ i’lzõ, si’z kītõb, sa sī’ezõ kū’oŗõ ka pistā jõvīst si’zzõl; sǟ’l ka ne vapsūd tī’ebõd piezā eņtšõn. Üleval katusel on murre, katus läheb nii kokku ja siin on see murre, kuhu topitakse ka heina; praegu nii on meeles, et antakse üles heina, siis öeldakse, sa sinna murdesse kah pista hästi sisse; seal ka need vaablased teevad enesele pesa. ▫ Augšā jumtam ir kore, jumts tā saiet kopā un te ir tā kore, un kurā bāž arī sienu; patlaban tā ir prātā, kad dod sienu augšā, tad saka, ka tajā korē arī sabāz kārtīgi iekšā; tur arī tās lapsenes sev pūzni taisa. PK88.20
|
kuostõ 3 ¤31 vi paraneda ▫ atveseļoties, atspirgt, dzīt - Ku kațki īrgõb sõ’vlõ, si’z ta īrgõb kuostõ. Kui haav hakkab sügelema, siis ta hakkab paranema. ▫ Kad brūce sāk niezēt, tad tā sāk dzīt. Kațki ä’b kuost, ku ta pōkõb lǭ’igi. Haav ei parane, kui ta lõheneb. ▫ Brūce nedzīst, ja tā pārsprāgst pušu. La’z kuostāg tierrõks! Las paraneb terveks! ▫ Lai atspirgst vesels! 79.6; 86a4
|
kuppõn|sēmḑa *53 s kohupiim ▫ biezpiens - Ku sēmḑa u’m kuppõn, siedā presūb, la’z tulgõ zup ulzõ, si’z līb kuppõnsēmḑa. Kui piim on kalgenenud, siis seda pressitakse, et vadak tuleks välja, siis saadakse kohupiim. ▫ Kad piens ir sarecējis, tad to presē, lai sūkalas iznāk ārā, tad būs biezpiens. KK78b19
|
kurg *94 s kurg ▫ dzērve (Grus grus) ≈ kūrgõz- Si’z, ku kūrgõd lǟ’bõd je’dspēḑõn, si’z ne jo lǟ’bõd knǭšõs. Siis kui kured lähevad ära, siis nad ju lähevad „haagis”. ▫ Tad, kad dzērves dodas projām, tad viņas jau iet kāsī. PK88.14
|
kuŗē|kūonda *46 s jalgratas, „kuradikand” ▫ velosipēds, „vellapēds” - Ku ne kȭrõd set ku sugīztõ, si’z kītizt kuŗēkūondaks. Kui need rattad alles kui ilmusid, siis öeldi kuradikannaks. ▫ Kad tie riteņi tikai parādījās, tad tos sauca par vellapēdiem. PK86
|
la’gdõ 2 *119 adj lage ▫ klajš = la’gdi- Īeb la’gdõ touvõ alā, ku je’l u’m pagalām. Jäädakse lageda taeva alla, kui elumaja on hukas. ▫ Paliek zem klajām debesīm, kad māja ir pagalam. Mēg ūomõ la’gdõ touvõ allõ – ä’b ūo mittõ ī’dtõ je’llõ, kūožõ, kus vǭŗõ lǟ’dõ. Me oleme lageda taeva all – ei ole ühtki maja, kohta, kuhu varjule minna. ▫ Mēs esam zem klajas debess – nav nevienas mājas, vietas, kur iet pajumtē. KK77 a
|
la’gtõ 2 ¤54 vt
(a) laotada ▫ izklāt - li’ņdi la’gtõ linu nurmele laotada ▫ izklāt linus; ǭ’riņi la’gtõ riideid laotada ▫ izklāt drēbes; võrgidi la’gtõ võrke laotada ▫ izklāt tīklus
- Ma la’gtõb, tī’eb ǭ’rõn vāldiņ laigāld pū pǟlõ või tarā pǟlõ. Ma laotan, teen riide laialt lahti puu peale või aia peale. ▫ Es izklāju, atveru drānu plati vaļā uz koka vai sētas. KK78a66
(b) katta ▫ segt, klāt - loudõ la’gtõ lauda katta ▫ klāt galdu; lo’vvõ la’gtõ voodit teha ▫ uzklāt gultu
- Ku nūzõb i’lzõ, si’z u’m lovā la’gtõmõst vi’zzõ. Kui tõustakse üles, tuleb voodi kinni katta. ▫ Kad pieceļas, gulta ir jāsaklāj. Palāg u’m la’gtõd vi’zzõ. Lina on pandud [~ laotatud] kokku [~ kinni]. ▫ Palags ir saklāts. KK77 a; KK78
(c) levitada ▫ izplatīt - līvlizt ni’mmõ la’gtõ liivlaste nime levitada ▫ izplatīt lībiešu vārdu E I
(d) laiendada ▫ paplašināt
(e) laiutada ▫ plātīt, plest - ke’žži la’gtõ käsi laiutada ▫ plātīt rokas
- Vaŗīkš la’gtiz tībidi. Vares ajas tiibu laiali ▫ Vārna izpleta spārnus. J12
|
lānga *33 s
(a) lõng ▫ dzija - langõ vērbikšõ lõnga kedrata ▫ vērpt dziju
- Sūrnõ’ggõlõn, ku pa’ņ villizt langõ pälõ, si’z rǭžki villiz lānga tutkām te’i kǭ’dkȭrdiņ. Kui suurele nõelale pandi villast lõnga taha, siis natuke pandi lõnga ots kahekorra. ▫ Kad lāpāmadatā tika ievērta vilnas dzija, tad dzijas gals nedaudz tika salikts divkārši. Langõ viedāb (~ panāb) nõ’ggõl tagān. Lõnga veetakse (~ pannakse) nõela taha. ▫ Dziju iever (~ ieliek) adatā. 151.1/21; KK78
(b) niit -i ▫ diegs = umž|lānga- Lānga pu’gtizt nõ’ggõlõn tagān. Niit pisteti nõelale taha. ▫ Diegs tika ievērts adatā.
|
lǟlam 2 *158 adj
(a) raske, ränk ▫ grūts, smags - lǟlam i’lzāndami raske ülesanne ▫ grūts uzdevums; lǟlam pǟ raske pea ▫ grūta galva; lǟlam kāndam raske kandam ▫ smaga nasta; lǟlam tīe raske töö ▫ smags darbs; lǟlam ȭ’gt raske õhk ▫ sasmacis gaiss E IVe
(b) rase ▫ grūts, stāvoklī - lǟlam nai rase naine ▫ grūtniece; lǟlamd jālgad pǟl raskejalgne, rase ▫ uz grūtām kājām; lǟlamõks īedõ rasedaks jääda ▫ kļūt grūtai; lǟlamõn vȱlda rase olla ▫ būt grūtai
- Ta u’m lǟlam, ku ta vȯ’dlõb eņtšõn lapstā . Ta on rase, kui ta ootab enesele last. ▫ Viņa ir grūta, kad viņa gaida sev bērnu. KK77 a
(c) tiine ▫ grūsns - Jelāj u’m lǟlam, ku ta u’m vȯ’ddõltõb. Loom on tiine, kui ta ootab. ▫ Dzīvnieks ir grūsns, kad viņš ir gaidībās. KK77 a
|
lǟmatõ 1 ¤53 vt lämmatada ▫ smacēt - Rištīngtõ mingi rujā lǟmatõb, ku tä’mmõn u’m lǟlam jengõ. Inimest lämmatab mingi haigus, et tal on raske hingata. ▫ Cilvēku kāda slimība smacē, kad viņam ir grūti elpot. KK78a76
|
lēba 1 *21 s leib ▫ maize - brīv|lēba priileib ▫ brīvā maize, aprūpe; druppõn|lēba leivapudi ▫ maizes drupatas; mustā|lēba rukkileib ▫ rupjmaize; razā | lēba rasvaleib ▫ tauku maize; tierā|lēba teraleib ▫ graudu maize; vȭidags|lēba võileib ▫ sviestmaize
- leibõ ī’edõ leiba lõigata ▫ griezt maizi; leibõ pe’ļļõ leiba teenida ▫ pelnīt maizi
- Brīvlēba pǟl u’m si’z, ku u’m penijõs. Priileiva peal ollakse siis, kui ollakse pensionil. ▫ Brīvā maizē ir tad, kad ir pensijā. Alā võttõ mi’n lēba jarā! Ära võta mu sissetulekut [~ leiba] ära! ▫ Neatņem man maizi! Sa sīed mi’n leibõ. Sa sõltud minust [~ sööd minu leiba]. ▫ Tu ēd manu maizi. Ma u’m tä’m lēbas. Ma olen tema leivas. ▫ Es esmu viņa maizē. Mēg ūom ī’ds lēbas: ī’dsõ ku’bsõ pe’ļļõm, ī’dsõ ku’bsõ sīemõ. Me oleme ühes leivas: üheskoos teenime, üheskoos sööme. ▫ Mēs esam vienā maizē: kopā pelnām, kopā ēdam. Kīen leibõ sa sīed, siedā loulõ sa lōlad. Kelle leiba sa sööd, selle [~ seda] laulu sa laulad. ▫ Kā maizi tu ēd, tā dziesmu tu dziedi. KK77 a; KK77b
|
le’bbõ 2 adv läbi ▫ cauri, galā - ī’dtuoizõks le’bbõ sǭdõ üksteisega läbi saada ▫ satikt vienam ar otru; le’bbõ a’jjõ läbi ajada ▫ izdzīt cauri; le’bbõ arrõ läbi arutada ▫ iztirzāt; le’bbõ ī’edõ läbi lõigata ▫ pārgriezt; le’b ja le’bbõ läbi ja läbi ▫ caur un cauri; le’bbõ je’llõ läbi elada ▫ pārdzīvot; le’bbõ kǟ’dõ läbi käia ▫ staigāt cauri; le’bbõ kǭ’ļõ läbi kobada ▫ iztaustīt; le’bbõ laskõ läbi lasta ▫ laist cauri; le’bbõ lu’ggõ läbi lugeda ▫ izlasīt; le’bbõ mõtlõ läbi mõtelda ▫ pārdomāt; le’bbõ murdõ läbi murda ▫ izlauzties cauri; le’bbõ nǟ’dõ läbi näha ▫ redzēt cauri; le’bbõ pa’llõ läbi põleda ▫ pārdegt; le’bbõ ra’bbõ läbi lüüa ▫ izsisties cauri; le’bbõ rõkandõ läbi rääkida ▫ pārrunāt; le’bbõ õ’vvõ läbi imbuda ▫ izsūkties cauri; le’bbõ sa’ddõ läbi kukkuda ▫ izkrist cauri; le’bbõ sǭdõ läbi ajada, toime tulla ▫ tikt galā, satikt; le’bbõ suoimõ läbi sõimata ▫ izlamāt; le’bbõ tī’edõ läbi töötada ▫ taisīt cauri; le’bbõ tilkõ läbi tilkuda ▫ pilēt cauri; le’bbõ va’itõ läbi kaaluda ▫ apsvērt; le’bbõ vaņtlõ läbi vaadata ▫ izskatīt; le’bbõ vīdõ läbi viia ▫ īstenot; le’bbõ vȱlda läbi saada ~ toime tulla ▫ būt cauri ~ tikt galā; le’bbõ vȯtšõ läbi otsida ▫ pārmeklēt KK78.3
- Sa li sīest mõtsāst le’bbõ! Sa mine sellest metsast läbi! ▫ Tu ej tam mežam cauri! Paldiņ lekštõ lambõdõn jālgad va’itist le’bbõ. Praegu läksid lammastel jalad [silla] vahedest läbi. ▫ Patlaban aitām kājas gāja cauri [tilta] spraugām. Sa lekšt jõugõmä’g le’bbõ. Sa läksid läbi liivamäe. ▫ Tu gāji caur smilšu kalnu. Ve’r tulāb le’b ǭ’rõn le’bbõ. Veri tuleb läbi riide läbi. ▫ Asinis sūcas cauri caur drēbi. Ku sa eņtšõks ūod le’bbõ, si’z u’m jõvīstõ, ä’b ūo tuoiz kä’dst ki’zzõmõst daļībtõ. Kui sa ise tuled toime, on hästi, ei pea teise käest osa küsima. ▫ Kad tu ar sevi tiec galā, ir labi, nav jāprasa citam dalība. Āiga u’m le’bbõ. Aeg on läbi. ▫ Laiks ir cauri. Tikkiž rǭ’ u’m le’bbõ. Kõik raha on [juba] läbi. ▫ Visa nauda [jau] ir cauri. Sīḑšt ä’b sǭ le’bbõ. Siit ei saa läbi. ▫ Te netiek cauri. Pȯrzõd īrgiztõ le’bbõ lǟ’dõ. Põrsastel läks kõht lahti [~ põrsad hakkasid läbi minema]. ▫ Sivēniem bija caurs vēders [~ sivēni sāka iet cauri]. Minā nǟb sīnda le’bbõ. Mina näen sind läbi. ▫ Es redzu tev cauri. KK77 a; KK78; J11; J14
|
lejā *19 s
(a) liha, ihu ▫ miesa - vȭrõz|lejā liigliha ▫ liekā gaļa KK77 a
- le’jjõ eitõ ihusse lüüa ▫ iemesties miesā
- Ta u’m lejā mi’n lejāst. Ta on ihu minu ihust. ▫ Viņš ir miesa no manas miesas. Vaim kil u’m vaļmõz, bet lejā u’m nõ’ddõr. Vaim on küll valmis, aga liha on nõder. ▫ Gars gan ir gatavs, bet miesa ir vāja. U’m vȯ’dlõmõst, ku ta kazātõb lejā eņtš lūd pǟlõ, si’z u’m rištīng nägū. Peab ootama, kui ta kasvatab liha oma luudele, siis on inimese nägu. ▫ Jāgaida, kad viņš uzaudzēs miesu uz saviem kauliem, tad būs cilvēka skatā. Lūd, lejā luštõ täuž. Luud, liha lusti täis. ▫ Kauli, miesa jautrības pilni. Lejā vȯ’ļ tūorõz. Ihu oli marraskil. ▫ Miesa bija noberzta. Rujā ētiz le’jjõ. Haigus lõi ihusse. ▫ Slimība iemetās miesā. KK77 a;
(b) olend ▫ būtne - Ja a’ž Izānd ä’b lītõltõks nēḑi päuvḑi, ä’b sǭks mitikš lejā pästõd. Ja kui Issand ei kahandaks neid päevi, ei saaks ükski olend päästetud. ▫ Un ja Kungs neīsinātu tās dienas, neviena būtne netiktu izglābta. Mk13.20
|
lem 1 *126 s soe, soojus ▫ siltums - lemmõz tūlda sooja tulla ▫ ienākt siltumā 865
- Sa said lemḑi, kui sa strǭḑizt. Sa said sooja, kui sa töötasid. ▫ Tu dabūji siltumu, kad tu strādāji. Ma lǟ’b pǟva kä’ddõ lemmõz. Ma lähen päikse kätte sooja. ▫ Es iešu saulē siltumā. Ma nǟrbiz pǟva kä’dsõ lemmõsõ. Ma minestasin päikse käes soojas. ▫ Es noģību saulē siltumā. Ma lǟ’b pǟva kä’dstõ lemmõstõ jarā, ku ä’b või kāndatõ. Ma lähen päikse käest soojast ära, kui ei või taluda. ▫ Es eju no saules siltuma projām, kad nevaru izturēt. Mingizt lemḑi ta sǟ’l ä’b sǭ. Mingit sooja ta seal ei saa. ▫ Nekādu siltumu viņš tur nedabūs. KK78b9; KK77b
|
līgõ 1 ¤49 vt jaanilaule laulda ▫ līgot - Ku u’m Jǭņpǟva, si’z līgõb Jǭņidi. Kui on jaanipäev, siis lauldakse jaanilaule. ▫ Kad ir Jāņu diena, tad līgo Jāņus. KK78a69
|
lovā *39 s
(a) voodi, säng ▫ gulta - Lovā īeb ku sigā pǭ’dõz. Voodi jääb kui seapesa. ▫ Gulta paliek kā cūkas midzenis. Ku nūzõb illõ, si’z u’m lovā la’gtõmõst vi’zzõ. Kui tõustakse üles, tuleb voodi katta kinni. ▫ Kad ceļas augšā, tad gulta ir jāsaklāj. KK77 a
(b) lava ▫ lāva - sōna|lovā saunalava ▫ pirts lāva
|
lȭtstõ ¤53 vi lõõtsutada ▫ elst - Lȭtstõb ne’iku plēšõd. Lõõtsutab nagu lõõts. ▫ Elš kā plēšas. Lȭtstõb si’z, ku u’m vä’zzõn. Lõõtsutatakse siis, kui ollakse väsinud. ▫ Elš tad, kad ir noguris. KK78a18; KK78a67
|
mēļ *215 s
(a) meel, aru ▫ prāts, uzskats - mi’nnõn u’m jõvā mēļ mul on hea meel ▫ man ir labs prāts; mīel parāntimi meeleparandus ▫ labošanās, atgriešanās uz pareizā ceļa; mīeldõ parāntõ meelt parandada ▫ laboties, atgriezties uz pareizā ceļa; mīel pierāst meele järgi ▫ pa prātam; mingizõn mīel pie’rrõ tī’edõ kellegi meele järgi teha ▫ izdarīt kādam pa prātam; mīel pie’rrõ vȱlda meele pärast olla, meeldida ▫ būt pa prātam; mīelõ pānda meelde tuletada ▫ atgādināt; vastõ mīeldõ vȱlda vastumeelt olla ▫ būt nepatīkamam; mi’n mīelstõ minu meelest ▫ manuprāt; ä’b lǟ’ ī’dtõ mīeldõ ei lähe ühes meeles ▫ neiet vienprātīgi Jh14.26; KK78.3; Mk1.4; KK77 a; Ap2.38
(b) meel, mälu ▫ prāts, atmiņa - mīelõ īedõ meelde jääda ▫ palikt prātā; mīelõ jettõ ~ mīelõ pānda meelde jätta ▫ paturēt prātā; mīelõ tūlda ~ mīelõ rabāgõ meelde tulla ~ meelde turgatada ▫ ienākt prātā; mīelsõ pi’ddõ meeles pidada ▫ paturēt prātā; mīelsõ pī’lõ meeles seista ▫ stāvēt prātā; mīelsõ vȱlda meeles olla ▫ būt prātā; mīelstõ jarā u’nnõ meelest ära unustada ▫ aizmirst KK78.3
- Se lekš ulzõ mi’n mīelstõ. See läks mul meelest ära [~ välja mu meelest]. ▫ Tas man izgāja no prāta. Ku midāgõst set tu’ļ mīelõ, kītiz: mi’nnõn tu’ļ pǟ’zõ. Kui miski vaid tuli meelde, ütles: mulle tuli pähe. ▫ Kad kaut kas ienāca prātā, teica: man ienāca galvā. KK77 a
(c) aru, mõistus ▫ prāts, saprāts - piški mēļ lühike [~ pisike] aru ▫ mazs prāts; mīel jū’rõ tūlda mõistusele tulla ▫ nākt pie prāta; ne’iku īlma mīeldõ nagu ilma mõistuseta ▫ kā bez prāta; mīelstõ ullõ vȱlda arust ära olla ▫ būt bez prāta; mīelstõ vāldiž īedõ ~ mīelstõ vāldiž sǭdõ arust ilma jääda ▫ palikt bez prāta; pigā-tagā mīelstõ vāldiž peaaegu arust ära ▫ gandrīz bez prāta; mēļi sie’ggõ mõistust segi ajada ▫ jaukt prātus KK77 a; 14Ro1; 85/1
- Mēļ u’m jarā, ä’b ūo riktig. Mõistus on ära, ei ole korras. ▫ Prāts ir projām, nav riktīgs. Mēļ josābiz jarā. Mõistus eksis ära. ▫ Prāts apjuka. Mēļ kadūb jarā. Mõistus kaob ära. ▫ Prāts pazūd. Piški mēļ u’m sīen, kis u’m aššõ uskiji. Lühike aru on sellel, kes on kiire uskuja. ▫ Īss prāts ir tam, kurš ātri notic. Ma te’i īž eņtš mīelstõ, mitikš i’z ānda nõ’vvõ. Ma tegin ise oma aruga, ükski ei andnud nõu. ▫ Es darīju pats ar savu prātu, neviens nedeva padomu. Tä’mmõn ä’b ūo mīeldõ je’mmit. Tal ei ole enam mõistust. ▫ Viņam vairs nav prāta. Ta u’m järāndiz eņtš mīelstõ. Ta on oma arust ära. ▫ Viņš ir sajucis prātā. Ta a’ilõb ne’iku īlma mīeldõ sīe naiz tagān. Ta jookseb nagu arutu selle naise järel. ▫ Viņš skrien tai sievietei pakaļ kā bez prāta. KK77 a; 86a50
(d) meel, tuju ▫ prāts, oma - jõvā mēļ hea meel, hea tuju ▫ labs prāts, laba oma; kõ’zzi mēļ paha tuju ▫ slikta oma; mēļ ne’iku tūļ pū’gõb tuju nii, nagu tuul puhub ▫ noskaņojums tāds, kā vējš pūš
(e) meel, aisting ▫ prāts, maņa - vīž mīeldõ viis meelt ▫ piecas maņas
(f) meelsus ▫ pārliecība, uzskati - Valstõn vastūksnikā ä’b ūo sīesõ mīelsõ. Riigivastane ei ole selles meelsuses. ▫ Valsts pretinieks nav tādos uzskatos.
|
mī’elõ adv mehele ▫ pie vīra (virziens) - mī’elõ lǟ’dõ mehele minna ▫ iziet pie vīra; mī’elõ pānda mehele panna ▫ izdot pie vīra
- Ma lǟ’b mī’elõ, ku ma lǟ’b mī’e jū’rõ, pretsūb. Ma lähen mehele, kui ma lähen mehe juurde, abiellun. ▫ Es izeju pie vīra, kad es eju pie vīra, apprecos. Ta pa’ņ mi’n mī’elõ. Ta pani mu mehele. ▫ Viņš izdeva mani pie vīra. KK77 a
|
mie’r *82 s meri ▫ jūra ≈ me’r- pids mīerda merd mööda ▫ pa jūru
- Ku rištīng u’m jūobõn, si’z mie’r u’m pūola sǭņi. Kui inimene on joobnud, siis on meri põlvini. ▫ Kad cilvēks ir piedzēries, tad jūra ir līdz ceļiem. Mie’rrõ u’m lē’mõst. Peab merele minema. ▫ Jāiet jūrā. J20
|
mīr *125 s
(a) müür ▫ mūris - nēļakantlimi mīr neljakandiline müür ▫ četrstūrains mūris KK34I1
(b) poost, jäävall rannas ▫ ledus valnis jūrmalā - Mie’rnaigās, si’z ku ve’ž īrgõb kilmõ, si’z sugūb mīr; se u’m seļļi kuordõ, võib kītõ nemē mīr – seļļi jeikõks a’jtõd, ku jei īrgõb mie’rnaigās kilmõ ja lāinõd ī’dtõkabāl ētabõd vietā pǟlõ, se tegīž kīlmab vi’zzõ. Mere ääres, siis kui vesi hakkab külmuma, siis tekkib poost; see on selline kõrge, võib öelda, nagu müür – selline jääga aetud, kui jää hakkab mere ääres külmuma ja lained ühtlugu heidavad vett peale, see külmub kinni. ▫ Pie jūras, kad ūdens sāk sasalt, tad rodas mūris; tas ir tāds augsts, var teikt kā mūris – tāds ledus sadzīts, kad ledus sāk jūrmalā sasalt un viļņi arvien met ūdeni virsū, tas atkal sasalst. 86a49
|
murdõ ¤27 vt
(a) murda ▫ lauzt - ka’ggõlt murdõ kaela murda ▫ lauzt kaklu; kațki murdõ katki murda ▫ salauzt; le’bbõ murdõ läbi murda ▫ izlauzties cauri; mǭ’zõ murdõ maha murda ▫ noplēst, nogalināt; eņtšõn riekkõ murdõ endale teed murda ▫ izlauzt sev ceļu; si’zzõl murdõ sisse murda ▫ ielauzties; kīeldõ murdõ keelt murda ▫ lauzīt valodu; pǟdõ murdõ pead murda ▫ lauzīt galvu
- Tōvaz mūrdab pūḑi. Torm murrab puid. ▫ Vētra lauž kokus. Ta mūrdiz kä’d kațki. Ta murdis käe katki. ▫ Viņš salauza roku. Su’ž mūrdiz lambõ mǭ’zõ. Hunt murdis lamba maha. ▫ Vilks noplēsa aitu. Ikš mūrdiz pūḑi mǭ’zõ, pǭr piškīzt mūrdizt oksād jarā Üks murdis puid maha, paar väikest murdsid oksad ära. ▫ Viens nolauza kokus, pāris mazie nolauza zarus. KK78b3; J14
(b) tühistada ▫ atcelt, lauzt - sõ’nnõ murdõ sõna murda ▫ lauzt vārdu
- Ja kēra ä’b või sǭdõ murdtõd. Ja [püha]kirja ei saa teha tühjaks. ▫ Un raksti nevar tikt atcelti. Jh10.35
(c) murda, valesti rääkima ▫ lauzīt (valodu) - Ta mūrdab eņtš kīeldõ, ku ä’briktig rõkāndõb. Ta murrab oma keelt, kuiebaõigesti räägib. ▫ Viņš lauza savu valodu, kad nepareizi runā.
|
murīkšõ ¤55 vi ühmata ▫ ņurdēt ≈ mõrīkšõ- Lāmbaz murīkšõb mhmhmh, ku ta magūb. Lammas ühmab mhmhmh, kui ta magab. ▫ Aita ņurd mhmhmh, kad tā guļ. KK78b3
|
murkiņtõ ¤53 vi naljatada ▫ jokoties - Murkiņtiz tä’mkõks – ku tī’eb tä’mmõn na’grõmizt. Naljatas temaga – kui naerutatakse teda. ▫ Jokojās ar viņu – kad viņu smīdina. KK78b4
|
mužīņtõ ¤53 vt musitada ▫ sabučot - Mužīņtõb tǟnda, ku mužūb . Musitab teda, kui annab musi. ▫ Sabučo viņu, kad dod buču. KK78b4
|
nǟlga|āiga *33 s näljaaeg ▫ bada laiks - Nǟlgaāigad at vȯnnõd vanāst, ku i’z ūo sīedõ. Näljaajad on olnud vanasti, kui ei olnud süüa. ▫ Bada laiki ir bijuši senatnē, kad nav bijis, ko ēst.
|
nīet *125 s neet ▫ kniede ≈ nīedõz- Nīetõb, ku panāb nīet si’zzõl. Needitakse, kui pannakse neet sisse. ▫ Kniedē, kad liek kniedi iekšā. KK78b5
|
novāndõks *207 s puhkus, puhkamine ▫ atpūta = no’vdõb|āiga (a)- Novāndõks u’m se, ku ma novūb. Puhkus on see, kui ma puhkan. ▫ Atpūta ir tā, kad es atpūšos.
|
nõ’ŗžõ ¤51 vi
(a) noriseda ▫ ņurdēt - Ta nõ’ŗžõb eņtš sizālõz, eņtšõks, ku u’m vä’zzõn jarā. Ta noriseb oma sisemuses, omaette, kui on ära väsinud. ▫ Viņš ņurd pie sevis, savā nodabā, kad ir noguris. Aim sīeb, lōda nõ’ŗžõb. Pere sööb, laud noriseb. ▫ Ģimene ēd, galds ņurd. KK78b68
(b) uriseda ▫ rūkt - Pi’ņ nõ’ŗžõb. Koer uriseb. ▫ Suns rūc. 79/3
|
oksnõ ¤58 vt oksendada ▫ vemt KK78b9- amā tikkiž ulzõ oksnõ kõik täiesti välja oksendada ▫ visu pilnībā izvemt ārā; amād ǭ’rõnd tǟdõks oksnõ kõik riided täis oksendada ▫ pievemt visas drēbes; ma’g tijāks oksnõ magu tühjaks oksendada ▫ izvemt kuņģi tukšu; vīerda oksnõ verd oksendada ▫ vemt asinis KK78a22
- Slikț sidām, ku u’m oksnõmõst. Paha süda, kui peab oksendama. ▫ Slikta dūša, kad jāvemj. KK78b9
|
paizõ ¤37 vi
(a) paisuda, porsuda ▫ briest - Pū pāizõb. Puu paisub. ▫ Koks briest. Jo’ud paizõbõd. Jahu paisub. ▫ Milti briest. Pāizõb, mis kazāb: guŗkõz, na’ggõrz, ku ta ka’zzõs īeb sūrõks. Paisub, mis kasvab: kurk, kartul, kui ta kasvades muutub suureks. ▫ Briest, kas aug: gurķis, kartupelis, kad tas augot kļūst liels. Jernõd paizõbõd. Herned paisuvad. ▫ Zirņi briest. KK78b10
(b) tõusta ▫ celties (par ūdeni) - Ve’ž pāizõb. Vesi tõuseb. ▫ Ir paisums [~ ūdens ceļas].
|
parāntõ ¤53 vt parandada ▫ labot - mīeldõ parāntõ meelt parandada ▫ laboties, atgriezties uz pareizā ceļa Mt3.2
- Ma parāntõb ǭ’rõn tierrõks. Ma parandan rõiva terveks. ▫ Es salaboju drānu veselu. Parāntõb, ku u’m kațki. Parandatakse, kui on katki. ▫ Labo, kad ir saplīsis. Tǟnda nemē parāntõb. Teda nagu parandatakse. ▫ Viņu tā kā labo. KK78b11; 152.1/4
|
pastār|pǟva *24 s viimnepäev ▫ pastardiena - Ku pasouļ lopūb, si’z u’m pastārpǟva. Kui maailm lõppeb, siis on viimnepäev. ▫ Kad pasaule beidzas, tad ir pastardiena. KK77b
|
pǟlõ 2 adv peale, kallale ▫ virsū (virziens) - pǟlõ a’ilõ kallale tormata ▫ uzbrukt; pǟlõ a’jjõ peale ajada ▫ plīties virsū, uzplīties; pǟlõ īedõ peale jääda ▫ gūt virsroku [~ palikt virsū]; pǟlõ pānda peale panna ▫ uzlikt; pǟlõ sa’ddõ peale tungida ▫ uzbrukt; pǟlõ tikkõ peale tikkuda ▫ uzbāzties
- Kis sūrslõb, võib kītõ: „Ma ei pǟlõ”. Kes suurustab, võib öelda: „Ma jäin peale”. ▫ Kas lielās, var teikt: „Es guvu virsroku”. Kaš vakțūb, kui võib tä’mmõn pǟlõ a’ilõ, un uzreiz sīe lūomõn pǟlõ, käpādõks pǟlõ, ambõdõks vi’zzõ. Kass valvab, kuidas võib talle kallale tormata, ja kohe sellele loomale peale, käppadega peale, hammastega kinni. ▫ Kaķis vaktē, kad varēs brukt tam virsū, un uzreiz tam dzīvniekam virsū, ar ķepām virsū, ar zobiem ciet. KK77 a; KK78aI
|
pǟlõ|pūolõ adv pealepoole ▫ uz virspuses, virspusē - Kui sadīz, si’z sadīz pǟlõpūolõ. Kui kukkus, siis kukkus pealepoole. ▫ Kad krita, tad krita virspusē. KK78a37
|
pǟva *26 s
(a) päev ▫ diena - pǭlandõks|pǟva palvepäev ▫ lūgšanu diena; rišt|pǟva ristipäev ▫ krusta diena; sindi|pǟva sünnipäev ▫ dzimšanas diena
- pǟva le’bbõ päev otsa, päev läbi ▫ cauru dienu; pǟvast päuvõ päevast päeva ▫ diendienā; sieldõ ne’iku pǟva päevselge ▫ skaidrs kā diena; sieldõ pǟva āigal päise päeva ajal ▫ gaišā dienas laikā; pǟviņ päevade kaupa ▫ pa dienām; ī’ds knaššõs pǟvas ühel ilusal päeval ▫ kādā jaukā [~ vienā skaistā] dienā; mustād pǟvad pierāst mustadeks päevadeks ▫ nebaltām dienām; jõ’vḑi päuvḑi nǟ’dõ häid päevi näha ▫ redzēt labas dienas; nūorši päuvši noores eas ▫ jaunībā, jaunības dienās; va’ņši päuvši vanaduspäevil ▫ vecumā, vecumdienās J81
- Amād pǟvad at jumāl pǟvad. Kõik päevad on jumala päevad. ▫ Visas dienas ir dieva dienas. Tä’m pǟvad at lu’gdõd. Ta päevad on loetud. ▫ Viņa dienas ir skaitītas. Tä’m pǟvad attõ tǟdõd, attõ ku’bbõ lu’gdõd, lu’g täuž. Ta päevad on täis, on kokku loetud, arv täis. ▫ Viņa dienas ir pilnas, ir saskaitītas, skaits ir pilns. Ku sa jelād, si’z sa ve’l pǟgiņ päuvḑi nǟd. Kui sa elad, siis sa veel palju päevi näed. ▫ Kad tu dzīvosi, tu vēl daudz dienu redzēsi. KK77 a
(b) päike, päev ▫ saule = pǟvaļikki- pǟva mǭ’lē’mi päikeseloojang ▫ saules riets; seļļizt, mis ä’b ūo pǟva allõ sellist, mida ei ole päikse all ▫ tādu, kas nav zem saules; sieldõ ne’iku pǟva selge nagu päike ▫ gaišs kā saule KK77 a
- Pǟva pāistab. Päike paistab. ▫ Saule spīd. Pǟva kārgõb. Päike tõuseb. ▫ Saule lec. Pǟva lǟ’b lūojõ. Päike läheb looja. ▫ Saule riet. Pǟva kitāb. Päike kõrvetab. ▫ Saule karsē. Pǟva lekš vi’zzõ. Päike läks pilve taha. ▫ Saule aizgāja aiz mākoņiem [~ ciet]. Pǟva u’m vizās. Päike on pilve taga. ▫ Saule ir aiz mākoņiem [~ ciet]. Pǟva tu’ļ pīla aldõst ulzõ. Päike tuli pilve alt välja. ▫ Saule iznāca no mākoņu apakšas. Ta istīz tubā kilgõ pǟva kä’ddõ. Ta istus maja äärde päikse kätte. ▫ Viņš apsēdās pie mājas saulē. Lapst peislõbõd pǟva kä’ds. Lapsed peesitavad päikese käes. ▫ Bērni sildās saulē. Pǟva pāistab, vī’mõ sadāb, si’z mirīņõd daņtšõbõd. Päike paistab, vihma sajab, siis surnud tantsivad. ▫ Saule spīd, lietus līst, tad miroņi dejo. Jegā ažā tulāb pǟva kä’ddõ. Iga asi tuleb avalikuks [~ päeva kätte]. ▫ Katra lieta nāk gaismā [~ iznāk saulē]. J16; KK77 a; KK78; KK78b27
|
pe’rri 2 *193 adj
(a) viimane, päramine, viimne ▫ pēdējais - pe’rri pǟva viimne päev ▫ pastardiena, pe’rri stuņd viimne tund ▫ pēdējā stundiņa
- Sa eid perīzõks. Sa jäid viimaseks. ▫ Tu paliki pēdējais. Ku tīe loptāb, si’z kītõb: „Ma perīz pǟva jelāb”. Kui töö lõpetatakse, siis öeldakse: „Ma viimast päeva töötan”. ▫ Kad darbu beidz, saka: „Es pēdējo dienu strādāju”. Pe’rri riek u’m, ku perīzt kõrdõ lǟ’b, amā pe’rri riek lǟ’b kālmata’rrõ. Viimne tee on, kui viimast korda minnakse, kõige viimsem tee läheb surnuaeda. ▫ Pēdējais ceļš ir tad, kad pēdējo reizi iet, pats pēdējais ceļš iet uz kapiem. Ku pe’rri stuņd u’m jūsõ, si’z u’m kūolõmõst, pe’rri pǟva u’m je’dmõl siedā. Kui viimne tund on käes, siis peab surema, viimne päev on enne seda. ▫ Kad pēdējā stundiņa ir klāt, tad jāmirst, pēdējā diena ir pirms tam. Ta eņtš perīz kopīk juoi jarā. Ta jõi maha oma viimase kopika. ▫ Viņš nodzēra savu pēdējo kapeiku. Mūnda sīemiz pierāst perīz serk āndab jarā. Mõni annab söögi eest viimase särgi ära. ▫ Dažs par ēdienu atdod pēdējo kreklu. Perīzt si’nnõn võtāb ulzõ: si’z sa ūod tijā ne’iku pūšõl. Sinust võetakse viimast välja: siis sa oled tühi kui põis. ▫ No tevis izspiež [~ izņem] pēdējo – tad tu esi tukšs kā pūslis. KK77 a; KK77b
(b) pärastine ▫ vēlākais |
piekslõ 2 ¤58 vi
(a) lüüa, põrgata kuhugi ▫ sisties - Ku rištīng u’m jūrmatõn, piekslõb ī’dõ pūolõ, tuoizõ pūolõ, lūoilõb ī’žeņtšõks. Kui inimene on uimane, põrkab ühele poole, teisele poole, tuigerdab omaette. ▫ Kad cilvēks ir apdullis, sitas uz vienu pusi, otru pusi, streipuļo savā nodabā. KK78a75
(b) kakelda ▫ kauties |
pierāst 2 pop
(a) pärast, tõttu ▫ dēļ - mi’n pierāst minu pärast ▫ manis dēļ; rujā pierāst haiguse pärast ▫ slimības dēļ; vǭnastõks pierāst vande pärast ▫ zvēresta dēļ Mk6.26
- Se u’m si’n sū pierāst. See on sinu suu pärast. ▫ Tas ir tavas mutes dēļ. Sidām pȯdūb tä’m pierāst. Süda valutab tema pärast. ▫ Sirds sāp viņa dēļ. KK77b
(b) jaoks ▫ priekš, nolūkam - Ma vȯstīz sīe rǭntõ si’n pierāst. Ma ostsin selle raamatu sinu jaoks. ▫ Es nopirku šo grāmatu tev. Mi’n u’m jõvā sūtäuž, ma ārmakstõb siedā eņtš lapst pierāst. Mul on hea suutäis, ma hoian seda oma laste jaoks. ▫ Man ir labs kumoss, es taupu to saviem bērniem. 152.1/4
(c) järgi ▫ atbilstoši, atbilstīgi = pie’rrõ 4- Pūd sǭbõd rītsõ pandõd kȭrda pierāst. Puud pannakse riidas korra järgi. ▫ Malka tiek krauta grēdā atbilstoši kārtībai. KK78
(d) päralt ▫ priekš, rīcībā - Tämpõ je’l u’m mä’d pierāst, ku sǟ’l ä’b ūo mūḑi. Täna on maja meie päralt, kui seal ei ole teisi. ▫ Šodien māja ir mūsu rīcībā, kad tur nav citu. KK78
(e) eest ▫ par E VII = je’dstõ- Ma pidīz maks pierāst eņtšõn rištīngt. Ma pidasin enesele maksu eest inimest. ▫ Es turēju par maksu sev cilvēku. 152.1/3
|
pīkstiji 1 *187 s painaja ▫ slogs - Si’z u’m lǟlam pīkstiji sidām pǟlõ, ku tulāb oksnõmi. Siis on raske painaja südamel, kui tuleb oksendus. ▫ Tad ir smags slogs uz sirds, kad nāk vēmiens. KK77 a
|
pī’lõ ¤51 vt
(a) seista, püsida ▫ stāvēt, pastāvēt, turēties - jālgal pī’lõ jalul püsida ▫ stāvēt kājās; ku’bsõ pī’lõ koos püsida ▫ turēties kopā; mīelsõ pī’lõ meeles seista, püsida ▫ stāvēt prātā; pāikal pī’lõ paigal seista või püsida ▫ stāvēt uz vietas; pistõ pī’lõ püsti seista ▫ stāvēt stāvus; īedõ pī’lõm püsima jääda ▫ palikt stāvam; pī’lõm īedõ seisma jääda ▫ apstāties; pī’lõm pānda seisma panna ▫ apstādināt; pī’lõb ne’iku tȭlpa seisab nagu post ▫ stāv kā stabs KK78.3; KK78a21
- Vȯ’ļ seļļi tūļi āiga, nädīliņ pī’liz. Oli selline tuuline ilm, nädalaid püsis. ▫ Bija tāds vējains laiks, nedēļām turējās. Ta ä’b pī’l jālga pǟl – ku u’m ne’i je’nnõ lakkõn. Ta ei seisa jala peal – kui on nii palju lakkunud. ▫ Viņš neturas uz kājām – kad ir tik daudz salacies. Mis sa pī’lõd ne’iku pūkabāl! Mis sa seisad nagu puutükk! ▫ Ko tu stāvi kā koka gabals! Sa tä’m panād pī’ļõm uks jū’rõ. Sa paned ta seisma ukse juurde. ▫ Tu liec viņam stāvēt pie durvīm. Kuoigīd at pī’lõnd reidsõ. Laevad on seisnud reidil. ▫ Kuģi ir stāvējuši reidā. Alā pī’l mi’n nanā allõ! Ära seisa mu nina all! ▫ Nestāvi man deguna priekšā! KK77 a; KK78b15; KK77 a; 152.2/10
(b) istuda, sobida ▫ derēt - Ta ī’dstī’d ēņtšta spīegiļtõb, kui ǭ’rõnd pī’lõbõd. Ta vaatab ennast alatasa peeglist, kuidas riided istuvad. ▫ Viņš aizvien spoguļojas, kā drēbes der. KK78b33
(c) säilida ▫ stāvēt, saglabāties - Kalā pī’lõb i’ļ tǭla āitas kīlmas. Kala säilib üle talve aidas külmas. ▫ Zivis stāv pa ziemu klētī aukstumā. KK78b15
(d) olla, vedeleda ▫ atrasties - Duņtš pī’lõb mǭsõ. Puss vedeleb maas. ▫ Duncis guļ zemē. KK78a37
|
plattõrtõ 2 ¤53 vi platerdada, laperdada ▫ purināties - Pūŗaz plattõrtõb, tūļ plattõrtõb tǟnda. Puri laperdab, tuul platerdab teda ▫ Bura purinās, vējš to purina. Lind plattõrtõb tībõdõks ku ta ä’b sǭ uzreiz lindõ. Lind lehvitab tiibadega, kui ta ei saa kohe lennata. ▫ Putns vēcina spārnus, kad viņš uzreiz nevar lidot. KK78b19; KK78b16
|
pļotskõ ¤55 vi
(a) soperdada ▫ pļeckāties - Ta set pļotskõb; tīedõ ta tī’eb, se ä’b ūo mingi tīe, se u’m set pļotskõmi. Ta vaid soperdab; tööd ta teeb, see ei ole mingi töö, vaid soperdamine. ▫ Viņš tikai pļeckājas; darbu viņš dara, tas nav nekāds darbs, tā ir tikai pļeckāšanās. KK78b17
(b) plötserdada ▫ pļeckāt - Ku mǭļtõb, ä’b ūo knaš, ta set pļotskõb. Kui värvib, pole ilus, ta vaid plötserdab. ▫ Kad mālē, nav skaisti, viņš tikai pļeckā. KK78b17
|
poțīkšõ ¤55 vi podiseda, poriseda, pudrutada ▫ burbuļot, purpināt - Rištīng poțīkšõb ne’iku padā. Inimene podiseb nagu pada. ▫ Cilvēks purpina kā katls. Padā ka poțīkšõb, kui ta kīeb. Pada ka podiseb, kui keeb. ▫ Katls arī burbuļo, kad vārās. KK78b18
|
pȯļļizõl adv põlvili ▫ ceļos = pȯļļindžõl- pȯļļizõl eitõ põlvitada ▫ mesties ceļos; pȯļļizõl lo’mmõ põlvili laskuda ▫ noslīgt ceļos; pȯļļizõl pī’lõ põlvili olla ▫ stāvēt ceļos
- Ku jumālt pǭlab, si’z panāb pȯļļizõl. Kui jumalat palutakse, siis lastakse [~ pannakse] põlvili. ▫ Kad dievu lūdz, tad metas ceļos. KK77 a
|
põrmstõ ¤53 vt
(a) tolmata ▫ putēt - Ku purīņțõb, si’z põrmstõb, si’z lǟ’b põrm ulzõ. Kui raputatakse, siis tolmab, siis läheb tolm välja. ▫ Kad purina, tad put, tad putekļi iet ārā. KK78
(b) pihustada, põrmustada ▫ smidzināt |
priš *144 adj
(a) värske ▫ svaigs - priš sīemnāiga värske söök ▫ svaigs ēdiens; priššõd kalād värsked kalad ▫ svaigas zivis KK78
- Ku pū’gõb, si’z u’m priš tūļ. Kui puhub, siis on värske tuul. ▫ Kad pūš, tad ir svaigs vējš. Priš vȯzā tī’eb dūšigõks. Värske liha teeb priskeks. ▫ Svaiga gaļa padara dūšīgu. KK77
(b) reibas; kõbus ▫ mundrs - priššõks tī’edõ reipaks teha ▫ padarīt mundru KK78
|
pu’ddõ ¤33 vi
(a) pudeneda ▫ birt - Vīļa, ku u’m kūja, pudūb jarā. Vili, kui on kuiv, pudeneb. ▫ Labība, kad ir sausa, birst.
(b) mureneda ▫ drupt - Lēba pudūb jarā. Leib mureneb laiali. ▫ Maize sadrūp. KK78
|
purīņțõ ¤53 vt raputada ▫ purināt - Ku purīņțõb, si’z põrmstõb. Kui raputatakse, siis tolmab. ▫ Kad purina, tad put. Vȭrta, ǭ’rõndt võib purīņțõ. Võrku, riiet võib raputada. ▫ Tīklu, drēbi var purināt. Lǟ’b ǭ’riņi purīņțõm. Minnakse riideid raputama. ▫ Iet drēbes purināt. Purīņțõb kǭ’d va’isõ põrm ulzõ. Raputatakse kahe vahel [hoides] tolm välja. ▫ Purina, starp diviem [turot] putekļus ārā. KK78b21; KK78b52
|
puslimi *200 s pusklemine ▫ badīšanās - Puslimi u’m, ku mȯ’lmõd at sǭris ikštuoizõn vastõ. Pusklemine on, kui mõlemad on sarvitsi [~ sarvis] teineteisele vastu. ▫ Badīšanās ir, kad abi ir ragos viens otram pretī. PK88.16
|
putsīņțõ ¤53 vt puhastada ▫ tīrīt, pucēt - Putsīņțõb, ku tī’eb pū’dõks. Puhastatakse, kui tehakse puhtaks. ▫ Pucē, kad dara tīru. A’mḑi a’žḑi putsīņțõb: tu’bḑi, a’igiži. Kõiki asju puhastatakse: tube, ääri. ▫ Visas lietas pucē: istabas, malas. KK78b21
|
ra’zzi *193 adj rasvane, priske, rammus ▫ tauks, trekns, taukains = lī’ebi- ra’zzizt ibūkst rasvased juuksed ▫ taukaini mati
- Ra’zzi sūtäuž – ku u’m knaš lī’ebi sūtäuž. Rasvane suutäis – kui on ilus priske suutäis. ▫ Tauks kumoss – kad ir skaists, trekns kumoss. Sigā u’m ra’zzi, ku ta u’m lī’ebi. Siga on rasvane, kui ta on lihav. ▫ Cūka ir tauka, kad tā ir trekna.
|
rēskõ ¤55 vi rögistada ▫ krekšķināt, atkrēpoties - Rēskõb, ku kurk u’m vizās. Rögistatakse, kui kurk on kinni. ▫ Krekšķina, kad kakls ir ciet. KK78b24
|
rīetõ 2 ¤53 vi sõõrduda ▫ rietēt (par pienu) - Kašpūoga, ku imūb, suotkūb jālgadõks, la’z sēmḑa rīetõg. Kassipoeg, kui imeb, sõtkub jalgadega, et piim sõõrduks. ▫ Kaķēns, kad zīž, min ar kājām, lai piens rietētu. KK78b24
|
riņțlõ ¤58 vi ringutada ▫ staipīties - Ta vīrgiz, astīz lovāld ulzõ ja riņțliz. Ta ärkas, astus sängist välja ja ringutas. ▫ Viņš atmodās, izkāpa no gultas un izstaipījās. Ku u’m vä’zzõn, si’z ka mūnda kõrd riņțlõb. Kui ollakse väsinud, siis ka mõnikord ringu-tatakse. ▫ Kad ir noguris, tad arī dažreiz staipās.
|
rišt|ä’bbiz adv
(a) põigiti, ristamisi, risti ▫ šķērsām, krusteniski - Pū u’m sa’ddõn rištä’bbiz i’ļ riek. Puu on kukkunud risti üle tee. ▫ Koks ir pārkritis šķērsām pāri ceļam.
(b) ristis ▫ krustām - Si’z attõ sūormõd rištä’bbiz, ku jumālt pǭlab. Siis on sõrmed ristis, kui jumalat palutakse. ▫ Tad pirksti ir krustām, kad dievu lūdz. KK78a38
|
rīžõ ¤49 vt riisuda, riibuda ▫ raust, grābt - i’ļdžemḑi rīžõ koort riisuda ▫ nogrābt krējumu; ra’zzõ rīžõ rasva riisuda ▫ nogrābt taukus; rǭ’dõ ku’bbõ rīžõ raha koku riisuda ▫ saraust naudu
- Semḑi rīžõb, rīžõb i’ļdžēmḑa pǟldõst jarā, ku u’m rīžõmõst kǭjkõks. Piima riisutakse, riisutakse koor pealt ära, kui tuleb riisuda lusikaga. ▫ Pienu grābj, nogrābj krējumu no virsas, kad jāgrābj ar karoti. KK78b25
|
roppõ ¤36 vi roomata, ronida ▫ rāpot, rāpties - Ropūb kädūdõks pi’ds mǭdõ või i’lzõ pū’zõ. Roomatakse käte abil mööda maad või [ronitakse] üles puu otsa. ▫ Rāpjas ar rokām pa zemi vai augšā kokā. Ta ropūb pū’zõ. Ta ronib puu otsa. ▫ Viņš rāpjas kokā. Läpš ropūb, ku ta ä’b kǟ’. Laps roomab, kui ta ei käi. ▫ Bērns rāpo, kad viņš nestaigā. Ta ropūb mi’n je’dsõ, mi’n gūngaserk alā, ropūb nēļa käpā pǟl. Ta käib käpakil mu ees, mu seeliku alla, käib roomab nelja käpa peal. ▫ Viņš rāpo man priekšā, zem kleitas, rāpo uz četrām ķepām. Bo’ŗ, kukki ropūb. Uss, putukas ronib. ▫ Tārps, kukainis rāpo. KK77 a; KK78b25; KK77 a
|
ruļļõ ¤50 vt
(a) veeretada ▫ velt - ruļļõb kūnkiļi veeretatakse [lume]palle ▫ veļ [sniega] bumbas KK76.1
(b) rullida, rullile keerata ▫ rullēt - ruļļõb rūļid i rullitakse rulle ▫ rullē ruļļus KK76.1
- Palāgidi ruļļiz ruļļõks. Voodilinu rulliti rulliga. ▫ Palagus rullēja ar rulli. Tulāb īļing, āina ne’iku lǟ’b ruļļõs. Tuleb iil, hein läheb nagu rullides. ▫ Nāk viesulis, siens iet it kā rullējoties. Ruļļõb mǭ vi’zzõ, kui u’m kūja. Rullitakse muld kinni, kui on kuiv. ▫ Aizrullē zemi ciet, kad ir sauss. KK78b26; 79/4; KK78b68
|
rūogõz *180 s pilliroog ▫ niedre (Phragmites australis) = dālba|rūogõz- rūogõst katūks rookatus ▫ niedru jumts
- Rūogõd kazābõd jǭŗis. Pilliroog kasvab järvedes. ▫ Niedres aug ezeros. Rūogõd pǟlõ spūoļtõb langõ, ku kudāb kāngazt. Roogudele poolitakse lõnga, kui kootakse kangast. ▫ Uz niedrēm spolē dziju, kad auž audumu.
|
ruoikõ 1 ¤47 vi rutata, tõtata, kiirustada ▫ steigties - a’bbõl ruoikõ appi rutata ▫ steigties palīgā; je’ddõ ruoikõ ette rutata ▫ aizsteigties priekšā
- Kus sa rūoikõd? Kuhu sa kiirustad? ▫ Kurp tu steidzies? Ku u’m nūoŗ, si’z u’m ruoikõmõst. Kui ollakse noor, siis peab kiirustama. ▫ Kad ir jauns, tad jāsteidzas. KK78b27; KK78b50
|
sērõ ¤49 vt ahta ▫ sērt (novietot rijā uz ārdiem labību žāvēšanai) (etn.) - Viļļõ sērõb, ku kūjastõb. Vilja ahetakse, kui kuivatatakse. ▫ Labību ser, kad kaltē. Sērõb kȭrda pierāst vȱrdõd pǟlõ, la’z kuijõg. Ahetakse korra järgi parte peale, et kuivaks. ▫ Ser, izkārtojot uz ārdiem, lai žūst. Lǟ’b rī’jõ sērõm, panāb vīļa knaššõ kuijõm. Minnakse rehte ahtma, pannakse vili ilusti kuivama. ▫ Iet riju sērt, izliek labību skaisti žūt. KK78b27
|
sīedõ ¤7 vt süüa ▫ ēst - švakkõ sīedõ viletsalt süüa ▫ slikti ēst KK78
- Sǭb lemḑi sīedõ. Saab sooja süüa. ▫ Dabū siltu ēdienu [~ ēst]. Ta sīeb ma’g tǟ’dõks. Ta sööb kõhu täis. ▫ Viņš pieēd pilnu vēderu. Ta sei ulzõ sīe sīemnāiga. Ta sõi ära selle söögi ▫ Viņš izēda to ēdienu. Ta sīeb eņtšõn a’mmõ si’zzõl. Ta sööb enesele kõike sisse. ▫ Viņš apēd visu [~ ēd sev visu iekšā]. Sīeb ne’iku nǟlgali, ku ä’b vȯlks sīedõ nǟ’nd. Sööb nagu näljane, kui poleks süüa näinud. ▫ Ēd kā badā, kā nebūtu ēdienu redzējis. Ta sīeb pitkād ambõdõks – ta sīeb, ku ä’b ūo tǭ’mõst, ku ä’b smek. Ta sööb pika hambaga – ta sööb, kui ei ole tahtmist, kui ei maitse. ▫ Viņš ēd ar gariem zobiem – viņš ēd, kad nav vēlēšanās, kad negaršo. Ta sīeb amā sūkõks (~ sūr sūkõks; ~ sū täuž). Ta sööb kogu suuga (~ suure suuga; ~ suu täis). ▫ Viņš ēd ar gardu [~ visu] muti (~ lielu muti; ~ pilnu muti). Ī’ž ä’b sīe ja tuoizõn ka ä’b ānda. Ise ei söö ja teisele ka ei anna. ▫ Pats neēd un citiem arī nedod. Mīez sei sīe naiz pierzgõ. Mees rikkus selle naise elu ära [~ pani selle naise perse]. ▫ Vīrs sabojāja tai sievietei dzīvi [~ apēda to sievu dibenā]. KK77 a; KK77b; KK78a21; KK78b28; KK77
|
sīlma *34 s
(a) silm ▫ acs - siļmõz vaņțlõ silma vaadata ▫ skatīties acīs; siļmi pilktõ (~ piltõ) silmi pilgutada ▫ mirkšķināt acis; brūnizt, tumšizt sīlmad pruunid tumedad silmad ▫ brūnas, tumšas acis; knaššõd si’ņņizt sīlmad ilusad sinised silmad ▫ skaistas zilas acis; märgizt sīlmadõks rähmaste silmadega ▫ ar pūžņojošām acīm; vizās sīlmadõks kinnisilmi ▫ ar aizvērtām acīm; sīlmad je’dsõ un tagān silmad ees ja taga ▫ acis priekšā un aizmugurē ; sīlmad pu’nnizt nemē ǟrgan (~ särgõn) silmad punased kui härjal (~ särjel) ▫ sarkanas acis kā vērsim (~ raudai); mustād sīlmad ne’i ka tšigīņõn, ä’b tǭ’ nǟ’dõ mustad silmad nagu mustlasel, ei taha näha ▫ melnas acis kā čigānam, negrib redzēt; sūrd sīlmad ne’iku būndald suured silmad nagu võitoosid ▫ lielas acis kā sviesta ķērnes; sīlmad ne’iku kaššõn silmad nagu kassil ▫ acis kā kaķim; ve’žžizt sīlmad nemē ilgõlapsõn vesised silmad kui hülgepojal ▫ slapjas acis kā ronēnam; siļmšt sǭņi vȭlgidi silmini võlgades ▫ parādi līdz acīm; siļmi mǭ’zõ ra’bbõ silmi maha lüüa ▫ nodurt acis; siļmi kīerõ silmi jõllitada ▫ bolīt acis; siļmi la’gtõ suuri silmi teha ▫ ieplest acis; kǭ’d sīlma va’izõ jettõ kahe silma vahele jätta ▫ nepamanīt [~ atstāt starp divām acīm]; siļmi pie’zzõ silmi pesta ▫ mazgāt acis; mingiz pǟl siļmi eitõ kellelegi silma heita ▫ mest uz kādu acis; mittõ siļmšti ä’b laskõ mitte silmist lasta ▫ neizlaist no acīm; nēļa sīlma allõ nelja silma all ▫ zem četrām acīm; nemē pīrgal sīlmas nagu pind silmas ▫ kā skabarga acī; siļmiz sa’ddõ silma torgata [~ silmi sadada] ▫ durties acīs; sīlma sīlma, āmbaz ambõ vastõ silm silma, hammas hamba vastu ▫ acs pret aci, zobs pret zobu; sīlmas pi’ddõ silmas pidada ▫ ņemt vērā; sīlmad pǟl sa’ddõ silmili kukkuda ▫ nokrist uz acīm 79/5; KK77
- Sīlmad kārtabõd sieldõmtõ. Silmad kardavad valgust. ▫ Acis baidās gaismas. Sīlmad attõ īezõ vizās. Silmad on öösel kinni. ▫ Acis naktī ir ciet. Ma laskūb set sīlmad vi’zzõ. Ma lasen vaid silmad kinni. ▫ Es tik aizveru acis. Ku sa panād sīlmad vi’zzõ, si’z sa ä’d tǭ’ nǟ’dõ, pīkstõd vi’zzõ. Kui sa paned silmad kinni, siis sa ei taha näha, pigistad kinni. ▫ Ja tu aizver acis, tad tu negribi redzēt, aizmiedz acis. Si’z tulāb u’ņ, ku sīlmad lǟ’bõd vi’zzõ. Siis tuleb uni, kui silmad lähevad kinni. ▫ Tad nāk miegs, kad acis krīt ciet. Si’z ku rǟkõb, kītõb, ku sīlmad attõ vie’d si’zāl. Siis kui nutetakse, öeldakse, et silmad on vees. ▫ Tad, kad raud, saka, ka acis ir ūdenī. Vaņțõl mi’nnõn siļmiz! Vaata mulle silma! ▫ Skaties man acīs! Ta ä’b lask mīnda sīlmad aldõst ulzõ. Ta ei lase mind silma alt välja. ▫ Viņš neizlaiž mani no acīm. Ta u’m amād ro’vd sīlmad allõ. Ta on kõigi inimeste silme all. ▫ Viņš ir visu cilvēku acu priekšā. Ku pǟ pȯdūb, si’z īeb sīlmad je’dsõ mustāks, kõzāks īeb kērabizõks. Kui pea valutab, läheb silmade ees mustaks, vihaga läheb kirjuks. ▫ Ja galva sāp, tad acu priekšā sametas melns, niknumā metas raibs. Mi’nnõn u’m u’d sīlmad je’dsõ, un pu’nnizt kärmizt attõ. Mul on udu silmade ees ja on punased kärbsed. ▫ Man ir migla acu priekšā, un ir sarkanas mušas. Jedspē’ḑõn mi’n sīlmad je’dst! Ära mu silmist [~ silmade eest]! ▫ Prom no manām acīm! Se u’m mi’n sīlma pie’rrõ – knaš, mis mi’nnõn mīeldõb. See on mu silma järgi – ilus, mis mulle meeldib. ▫ Tas ir man pa prātam [~ pēc manas acs] – skaists, kas man patīk. Eņtš sīlma u’m izānd. Oma silm on kuningas [~ peremees]. ▫ Paša acis neviļ [~ paša acs ir kungs]. Sīlmad īebõd kērabizõks sīe pǟvaks (~ pǟva kä’dsõ). Silmad lähevad kirjuks selle päiksega (~ päikse käes). ▫ Acis kļūst raibas ar to sauli (~ tajā saulē). Mēg rõkāndizmõ sīlma sīlma vastõ. Me rääkisime silmitsi [~ silm silma vastu]. ▫ Mēs sarunājāmies aci pret aci. Irmõn at sūrd sīlmad. Hirmul on suured silmad. ▫ Bailēm ir lielas acis. Ta ä’b kāndat mīnda mittõ sīlma tutkāmõs. Ta ei salli mind silmaotsaski. ▫ Viņš neieredz mani ne acu galā. Ta pīkstiz sīlma vi’zzõ: si’z ne’i sieldõ ä’b nǟ. Ta pigistas silma kinni: siis nii selgesti ei näe. ▫ Viņš piemiedza aci: tad tik skaidri neredz. Sa pa’ņd sīlmad tä’mmõn pǟ’zõ – ku ta i’z nǟ, sa kītizt un ta mūoštiz. Sa panid silmad talle pähe – kui ta ei näinud, sa ütlesid ja ta mõistis. ▫ Tu parādīji viņam [~ ieliki viņam acis galvā] – ja viņš neredzēja, tu pateici, un viņš saprata. Ma ä’b usk eņtš siļmi. Ma ei usu oma silmi. ▫ Es neticu savām acīm. Sīlmadõn lǟ’b pǭ’mi pūol pǟlõ. Silmadel läheb pahupool peale. ▫ Acis izgriežas otrādi. Ta eņtš siļmi blikštiņtõb – sīlmadõks rõkāndõb. Ta pilgutab oma silmi – räägib silmadega. ▫ Viņš mirkšķina savas acis – runā ar acīm. Alā pū’gõ põrmõ siļmiz! Ära aja [~ puhu] prügi [~ tolmu] silma! ▫ Nepūt miglu [~ putekļus] acīs! Ma laskīz tä’m ulzõ siļmšti. Ma lasin ta silmist. ▫ Es izlaidu viņu no acīm. Ma si’n siļmšti jo lugīz. Ma juba lugesin sinu silmist. ▫ Es jau nolasīju no tavām acīm. Mi’n u’m jelāmõst tīedõ ja ī’d sīlmaks vakțõmõst tǟnda. Ma pean tegema tööd ja ühe silmaga valvama teda. ▫ Man jādara darbs un ar vienu aci jāpieskata viņš. KK77 a; KK77b
(b) silm, silmus, aas ▫ acs, valdziņš - sukā sīlma sukasilm ▫ zeķes valdziņš , võrgõ sīlma võrgusilm ▫ tīkla acs; sukān siļmi i’lzõ võttõ sukal silmi üles võtta ▫ uzņemt zeķei valdziņus
- U’m kuoŗŗõmõst sīlmad je’dsõ u’m pȯimõmõst sīlmad i’lzõ. Peab korjama enne silmad [vardale] ja peab võtma silmad üles. ▫ Jāsavāc vispirms valdziņi un jāuzceļ valdziņi. Sukā siļmšti arābõb ulzõ. Sukasilmad jooksevad [~ Sukk laguneb silmadest välja]. ▫ Zeķes valdziņi irst. KK78
(c) silm, tööriista varre- või niidiauk ▫ acs, caurums - kirrõ sīlma kirvesilm ▫ cirvja kāta caurums; nõ’ggõl sīlma nõelasilm ▫ adatas acs
|
sittõ ¤32 vt sittuda ▫ kakāt, dirst - Ku lǟ’b sittõm, lǟ’b zīḑõn vȭlgidi maksām. Kui minnakse sittuma, minnakse juudile võlgu maksma. ▫ Kad iet kakāt, iet žīdam parādus maksāt. 79/10
|
smilkstõ ¤53 vi kiunuda ▫ smilkstēt > ki’uņõ- Pi’ņ smilkstõb, ku ta tǭ’b sīedõ. Koer vingub, kui ta tahab süüa. ▫ Suns smilkst, kad viņš grib ēst. KK78b31
|
snǭtšõ ¤55 vi mühiseda, nohiseda, puhkida ▫ šņākt, šņākuļot - Nanā snǭtšõb. Nina nohiseb ▫ Deguns šņākuļo. Rištīng snǭtšõb le’b nanā. Inimene nohiseb läbi nina. ▫ Cilvēks šņāc caur degunu. Jelāj, ku u’m kõ’zzi, snǭtšõb le’b sȭrmõd. Loom, kui on kuri, puhib läbi sõõrmete. ▫ Dzīvnieks, kad ir nikns, šņākuļo caur nāsīm. KK78b38; KK78b32
|
sǭdõ 1 ¤8 vt saada ▫ dabūt - arū sǭdõ aru saada ▫ saprast; jõvāmt sǭdõ kasu saada ▫ gūt labumu; kä’ddõ sǭdõ kätte saada ▫ dabūt rokā; kilmõ sǭdõ külmetada ▫ saaukstēties; i’ļ pǟ (~ pi’ds pǟdõ; ~ vastõ pǟdõ) sǭdõ üle pea (~ mööda pead; ~ vastu pead) saada ▫ dabūt pa galvu; mit ku ä’b sǭ nǟ’dõ ei saa mitte nähagi ▫ nevar pat dabūt redzēt KK78b32
- Ma sai tieutõ i’ļ si’n. Ma sain teate sinu kohta. ▫ Es dabūju ziņu par tevi. Ni ma sǭb se lōz, ni sǭb se ažā. Nüüd ma saan selle loosi, nüüd saan selle asja. ▫ Tagad es dabūju to lozi, tagad dabūju to lietu. Ta sai eņtš nǭ’võ sǟ’l. Ta sai oma surma seal. ▫ Viņš dabūja tur galu [~ savu nāvi]. Ma i’z sǭ mittõ sõ’nnõ sūstõ ulzõ. Ma ei saanud mitte sõnagi suust välja. ▫ Es nedabūju ne vārdu ārā no mutes. Ma i’z sǭ mittõ ambõ alā. Ma ei saanud [midagi] hamba alla. ▫ Es nedabūju ne[ko] uz zoba. Rištīng sǭb jālgad alā. Inimene saab jalad alla. ▫ Cilvēks dabū kājas apakšā. Sa said sīe järā eņtš ka’ggõlstõ. Sa said selle oma kaelast ära. ▫ Tu dabūji to nost no sava kakla. Ma sai sīe neitst eņtš kä’ddõ. Ma sain selle neiu oma kätte. ▫ Es dabūju to meiteni savās rokās. Ku sa’lliz sǭb kä’ddõ, se u’m ve’ggi. Kui salaja saab kätte, see on vägev. ▫ Ja slepeni dabū rokā, tas ir spēks. Sa said pieksõ pi’ds suoŗmi. Sa said peksa vastu sõrmi. ▫ Tu dabūji pērienu pa pirkstiem. Ne’i veitõ, ne’i ku kaš ä’b sǭ sīedõ. Nii vähe, nii et kass ei saa süüa [~ söönuks]. ▫ Tik maz, ka kaķis nedabū paēst. Ma tǭ’b sǭdõ, la’z maksāg, mis maksõs. Ma tahan saada, maksku, mis maksab. ▫ Es gribu dabūt, lai maksā, ko maksādams. Siedā ä’b või sǭdõ, kui sa kūldaks maksākst. Seda ei või saada, kui sa [kas või] kullaga maksaksid. ▫ To nevar dabūt, [pat] ja tu ar zeltu maksātu. Ma set sai makā sū’zõ, emīņ ma i’z sǭ. Ma alles sain meki suhu, rohkem ma ei saanud. ▫ Es tikai dabūju garšu mutē, vairāk es nedabūju. Ma sai tä’m sieldõks. Ma sain selle selgeks. ▫ Es to noskaidroju. Ku sǭb lemḑi sīedõ. Kui saab sooja süüa. ▫ Kad dabū apēst siltu. Sai pitkā nanā un uid. [Ta] sai pika nina ja häbi. ▫ Dabūja garu degunu un kaunu. Said sõnā vi’zzõ. Said sõna [sabast] kinni. ▫ Neizrunājies [~ dabūji vārdu ciet]. Se u’m tarānaigās sǭdõt. See [laps] on aia ääres saadud. ▫ Tas [bērns] ir sētmalē dabūts. Kus ta u’m sǭdõt? Kus(t) ta on saadud? ▫ Kur viņš ir dabūts? A’ž sa ne’i kītõd, si’z sa sǭd dū’rõks vȯntsõ bokt! Kui sa nii ütled, siis sa saad rusikaga [hoobi] otsaette puks! ▫ Ja tu tā saki, tad tu dabū ar dūri pierē blaukš! KK; KK77a; KK78b32
|
sǭdõ 2 ¤8 vi
(a) saada, pääseda, sattuda ▫ tikt, nokļūt - i’lzõ sǭdõ üles saada ▫ tikt augšā; ku’bbõ sǭdõ kokku saada ▫ satikties; le’bbõ sǭdõ läbi saada ▫ satikt, sadzīvot; pi’ddõz sǭdõ mööda saada ▫ tikt garām; si’zzõl sǭdõ sisse saada ▫ tikt iekšā; ulzõ sǭdõ välja saada ▫ tikt ārā; vāldiņ sǭdõ lahti saada ~ vabaneda ▫ tikt vaļā ~ atbrīvoties; kui sǭb le’bbõ kuidas pääseb läbi ~ kuidas saab toime ▫ kā tiek cauri ~ kā tiek galā KK77b
- Ku sa ä’d lu’g kopīkidi, si’z sa rubīļ jū’r ä’d sǭ. Kui sa ei loe kopikaid, siis sa rubla juurde ei pääse [~ ei saa]. ▫ Ja tu neskaiti kapeikas, tad tu pie rubļa netiec. Ma sai katūks alā, ku vī’mõ sadīz. Ma sain katuse alla, kui vihma sadas. ▫ Es tiku zem jumta, kad lietus lija. Ä’b sǭ sīest kūožõst jarā. Ei saa sellest kohast ära. ▫ Netiek projām no tās vietas. Ma ä’b sǭ pāika pǟldõst jarā. Ma ei saa paiga pealt ära. ▫ Es netieku projām no vietas. La’z ma sǭgõ jālgad aldõst jarā. Las ma saan jalust [~ jalge alt] ära. ▫ Lai es nemaisos pa kājām [~ tieku projām no kājām]. Sīe neitstõn sa le’žgõl ä’d sǭ. Sellele neiule sa ligi ei saa. ▫ Šai meitenei tu tuvumā netiec. Ä’b sǭ pi’ddõz. Ei saa mööda. ▫ Netiek garām. Sǟ’ldõ ta aldõst ulzõ ä’b sǭ. Sealt alt ta välja ei saa. ▫ No turienes, no apakšas viņš ārā netiks. Sǭbõd eņtš valdõz ulzõ. Saadakse välja oma voli peale. ▫ Tiek ārā savā vaļā. Ma sai nǭ’võ sūstõ ulzõ. Ma pääsesin surmasuust. ▫ Es izglābos no nāves [~ tiku ārā no nāves mutes]. Ma sai tä’m kīndõd va’izõ. Ma sattusin ta küünte vahele. ▫ Es tiku viņa nagos. Ma sai ulzõ tä’m kīndõd va’istõ. Ma sain välja ta küünte vahelt. ▫ Es tiku ārā no viņa nagiem [~ nagu starpas]. Ma sai tä’mstõ vāldiņ. Ma sain temast lahti. ▫ Es tiku no viņa vaļā. Näntõn, kīen vȯ’ļ vizā u’ņ, ä’b või i’lzõ sǭdõ, kītiz: magūb ne’i ku kuoț. Nendest, kel oli kõva uni, [kes] ei või üles saada, öeldi: magab nagu kott. ▫ Par tiem, kam bija ciets miegs, [kas] nevar piecelties, teica: guļ kā maiss. Ma sai sīestõ rǭ’stõ vāldiņ. Ma sain sellest rahast lahti. ▫ Es tiku no tās naudas vaļā. 1863. ā. rǭntidi ma ve’l ä’b ūo eņtš kä’dsõ sǭnd pidām. 1863. a raamatuid ma veel ei ole pääsenud oma käes hoidma. ▫ 1863. g. grāmatas es vēl neesmu savās rokās varējis turēt. KK77 a
(b) saada, võida ▫ varēt - je’dsõ ku Mikīļ vȯ’ļ sǭnd ūņḑigt tǟ’dõl pa’nmõ enne kui Mikīļ oli jõudnud ohtu tähele panna ▫ pirms Miķelis bija paspējis briesmas pamanīt J17
- Siedā sai irgõm kȭlbatõ set 1938./39. optõbāigastõs. Seda sai hakata kasutama alles 1938/39. õppeaastal. ▫ To varēja sākt lietot tikai 1938./39. mācību gadā. K90
(c) saada, muutuda ▫ kļūt, tapt - rujāks sǭdõ haigeks jääda ▫ kļūt slimam; tierrõks sǭdõ terveks saada ▫ kļūt veselam
- Ma sai luštigõlõks. Ma sain rõõmsaks. ▫ Es kļuvu priecīgs. Laps pa’ņ nurkõ, si’z sai kūldzizõks. Laps pandi nurka, siis sai kuulekaks. ▫ Bērnu ielika stūrī, tad kļuva paklausīgs. Mi’n naiz sõzārmīez u’m rujāks sǭnd. Mu naise õemees on haigeks jäänud. ▫ Manas sievas māsasvīrs ir saslimis. Ta sǭb opātijiks. Ta saab õpetajaks. ▫ Viņš kļūst par skolotāju. Või sa ūod ūlõks sǭnd? Kas sa oled hulluks läinud? ▫ Vai tu esi kļuvis traks? 152.2/17; J15
(d) saada, tulla ▫ tikt - tuoimõl sǭdõ hakkama saada, toime tulla ▫ tikt galā; virgõ sǭdõ ärgata ▫ pamosties; tā’giž je’llõ sǭdõ tagasi ellu saada ▫ tikt atpakaļ dzīvē J20
- Ne’i mēg saimõ tegīž tuoimõl. Nii me tulime jälle toime. ▫ Tā mēs atkal tikām galā. Ä’b sǭ tuoimõl. Ei tule toime. ▫ Netiek galā. Sīest ä’b sǭ jõ’vvõ nǭ’gõ. Sellest ei saa head nahka. ▫ No tā nekas nesanāks [~ nedabū labu ādu]. Sǭgõ, mis sǭdsõ! Saagu mis saab! ▫ Lai notiek, kas notikdams! KK78b32
|
sõidõ ¤27 vt sõuda ▫ airēt - Lǭja si’z set lǟ’b, ku tǟnda airõdõks sȭidab. Paat siis vaid läheb, kui seda aerudega sõutakse. ▫ Laiva tikai tad iet, kad to ar airiem airē. Lǭjaks sȭidab. Paadiga sõutakse. ▫ Ar laivu airē. Kalāmī’ed sȭidabõd a’igõ. Kalurid sõuavad randa. ▫ Zvejnieki airē uz malu. Kalāmī’ed tǭ’bõd sõidõ i’lzpē’ḑõn, bet tūļ u’m vastõ. Kalurid tahavad sõuda üles, aga tuul on vastu. ▫ Zvejnieki grib airēt uz augšu, bet vējš ir pretī. KK78b28
|
sõnā *18 s
(a) sõna, sõnum ▫ vārds, ziņa - mūnda sõnāks mõne sõnaga ▫ dažos vārdos; ī’d sõnāks ühesõnaga ▫ vienā vārdā; eņtš sõnādõks kītõ oma sõnadega öelda ▫ pateikt saviem vārdiem; sõ’nnõ kūlõ sõna kuulata ▫ klausīt; sõ’nnõ võtta sõna võtta ▫ ņemt vārdu; sõ’nnõ tūodõ sõna tuua ▫ atnest ziņu, atnest vārdu
- Ta võtāb eņtš sõnād tā’giž. Ta võtab oma sõnad tagasi. ▫ Viņš ņem savus vārdus atpakaļ. Ma i’z sǭ mittõ sõ’nnõ sūstõ ulzõ – ädāgiz. Ma ei saanud sõnagi suust välja – ehmatasin. ▫ Es nedabūju ne vārdu ārā no mutes – nobijos. Mi’n eitõ sõnād kurkõ, ä’b või ulzõ kītõ. Mul jäid sõnad kurku [kinni] – ei saa välja öelda. ▫ Man vārdi iestrēga rīklē – nevar pateikt. Si’nnõn ä’b tu’l sõ’nnõ ä’b sūstõ, ä’b piergõst. Sul ei tule sõna ei suust ega persest. ▫ Tev nenāk ne vārda ne no mutes, ne no pakaļas. KK77b; KK77 a
(b) lubadus, tõotus ▫ vārds, solījums - sõ’nnõ pi’ddõ sõna pidada ▫ turēt vārdu; sõ’nnõ murdõ sõna murda ▫ lauzt vārdu
- Ku ma eņtš sõnā tä’mmõn āndiz, ma pidāb eņtš sõ’nnõ. Kui ma oma sõna talle andsin, ma pean oma sõna. ▫ Kad es devu viņam savu vārdu, es turu savu vārdu. KK77b
|
spī’ḑõ ¤57 vi särada, paista ▫ spīdēt - Ku pǟva spī’ḑõb vie’d si’zzõl, si’z ta laistõb. Kui päike särab vees, siis see hiilgab. ▫ Kad saule spīd ūdenī, tad tas laistās. KK78b2
|
ste’ņņõ ¤29 vi ägiseda, oiata ▫ stenēt - Steņūb, ku pȯdūb sizālõs, pa je’nnõks sīend. Ägisetakse, kui sees valutab, palju söönud. ▫ Sten, kad sāp iekšā, par daudz ir ēdis. KK78b34
|
strīp *125 s
(a) triip, joon ▫ svītra, līnija - Ku lǭja sǭb munt strīpõ, izā āigõb vietā. Kui paat saab muude joonele, isa mõõdab vett. ▫ Kad laiva tiek vienā strīpā ar citām, tēvs mēra ūdeni. J21
|
suoļmõ ¤37 vt sõlmida ▫ sasiet ar mezglu - vi’zzõ suoļmõ kinni sõlmida ▫ aizsiet ar mezglu KK78b37
- Sūoļmõb langõ, kīeta, kui tī’eb suoļmõks vi’zzõ. Sõlmitakse lõnga, köit, kui pannakse sõlmega kinni. ▫ Sasien ar mezglu dziju, virvi, kad aiztaisa ar mezglu. KK78b37
|
šeftõ ¤31 vi äritseda ▫ tirgoties, šeftēties - Ku sa mīd un andõltõd tuoizkõks, si’z sa šeftūd. Kui sa müüd ja hangeldad teisega, siis sa äritsed. ▫ Kad tu pārdod un andelējies ar otru, tad tu šeftējies. KK78b38
|
šūmi *199 adj vahune ▫ putains, putās - I’bbi īeb šūmizõks, ku u’m jarā a’ilõn. Hobune läheb vahtu, kui on [~ ära] jooksnud. ▫ Zirgs ir putās [~ kļūst putains], kad ir noskrējies. KK78
|
šūmõ ¤49 vt vahustada ▫ putot - Vȭita šūmõb; ku tī’eb tortõ, u’m amā šūmõmõst. Võid vahustatakse; kui tehakse torti, tuleb kõik vahustada. ▫ Sviestu puto; kad taisa torti, viss ir jāsaputo. KK78
|
tabār *233 s saba, händ ▫ aste - ibīz tabār hobusesaba ▫ zirga aste; tabārt liktõ saba liputada ▫ luncināt asti; tabārt eitõ sabaga vehkida ▫ vicināt asti; tabārt jālgad va’ilõ tõmbõ saba jalgade vahele tõmmata ▫ iežmiegt asti starp kājām
- Lūomõd a’ilõbõd, tabār sǟlgas. Loomad jooksevad, saba seljas. ▫ Lopi skrien, asti gaisā [~ mugurā]. Ta a’ilõb, tabār jālgad va’isõ. Ta jookseb saba jalgade vahel. ▫ Viņš skrien, aste starp kājām. Tabār u’m mǭsõ, ku u’m uid. Saba on maas, kui on häbi. ▫ Aste ir lejā, kad ir kauns. Mis sa kǟ’d mi’n tabārs? Mis sa käid mu sabas? ▫ Ko tu staigā man astē? Kis pi’ņņõn tabār nustāb, ku mittõ ta ī’ž. Kes koeral saba kergitab, kui mitte ta ise. ▫ Kas sunim asti cels, ja ne viņš pats. KK77 a
|
tort *94 s tort ▫ torte - Ku tī’eb tortõ, u’m amā šūmõmõst. Kui tehakse torti, tuleb kõik vahustada. ▫ Kad taisa torti, viss ir jāputo. KK78b30
|
tšīkstõ ¤53 vi
(a) kriiksuda ▫ pīkstēt, čīkstēt - Suorkõz tšīkstõb. Rott kriiksub. ▫ Žurka pīkst. Rattõd tšīkstõbõd, ku ä’b ūotõ võidtõd. Vanker kriiksub, kui ei ole määritud. ▫ Rati čīkst, kad nav iesmērēti. KK78b45
(b) piiksuda ▫ čiepstēt - Ka’ņkizt kǟ’bõd räukõs ja tšīkstõs tšīk-tšīk-tšīk. Kanapojad käivad nuttes ja piiksudes piiks-piiks-piiks! ▫ Cāļi iet brēcot un čiepstot čiep, čiep, čiep. KK77b
|
tūļ *214 s tuul ▫ vējš - le’b|tūļ tõmbetuul, tuuletõmbus ▫ caurvējš; pū’oj|tūļ põhjatuul ▫ ziemeļvējš; ūomõg|tūļ idatuul ▫ austrumvējš
- kiļgi tūļ külgtuul ▫ sānvējš; tūl allõ vȱlda allatuult olla ▫ būt pa vējam; tūl käds vȱlda tuule käes olla ▫ būt vējā; tūl vǭŗs pī’lõ allatuult seista ▫ stāvēt aizvējā; tūlstõ ulzõ kīerõ tuulest välja keerata [tuuleveskit] ▫ izgriezt no vēja [vējdzirnavas] KK77 a
- Tūļ u’m vastõ (~ jõvāst kilgstõ; ~ kurāst kilgstõ; ~ perīņ). Tuul on vastu (paremalt küljelt; ~ vasakult küljelt; ~ päri). ▫ Vējš ir pretī (~ no labās puses; ~ kreisās puses; ~ aizmugures). Pū’gõb vi’l tūļ. Puhub jahe tuul. ▫ Pūš dzestrs vējš. Ku Sūrmie’r u’m tūl allõ, si’z Piškimie’r u’m vagā. Kui Suurmeri on allatuule, siis Väikemeri on vaikne. ▫ Kad Dižjūra ir pa vējam, tad Mazjūra ir mierīga. Tūldõ ä’b ūo mittõ rǭz. Tuult pole mitte sugugi. ▫ Vēja nav nemaz. Tūļ viedāb le’bbõ. Tuul tõmbab [~ läbi]. ▫ Vējš velk cauri. Tä’mmõn u’m tūļ pǟsõ. Tal on tuul peas. ▫ Viņam ir vējš galvā. Pǟ u’m täuž tūldõ, tūļ pū’gõb le’bbõ. Pea on tuult täis, tuul puhub läbi. ▫ Galva ir pilna vēja, vējš pūš cauri. Se u’m tūlstõ võttõd, seļļi nīekõ. See on tuulest võetud, selline tühiasi. ▫ Tas ir no vēja grābts, tāds nieks. Kis tūldõ kīlab, se tūldõ nītõb. Kes tuult külvab, see tuult niidab. ▫ Kas vēju sēj, tas vēju pļauj. J20; KK77 a; KK77b; TL78b65
|
tūtštõ ¤53 vi tuututada ▫ taurēt - Kuo’ig tūtštõb, ku u’m u’d āiga, ku ä’b a’il tuoiz riekkõ. Laev tuututab, kui on udune aeg, et ei jookseks teise teele. ▫ Kuģis taurē, kad ir miglas laiks, lai neizskrietu citam ceļā. KK78b47
|
uigõ ¤37 vt häbeneda ▫ kaunēties, kautrēties - Ta ūigõb, ku uid u’m. Ta häbeneb, kui on häbi. ▫ Viņš kaunas, kad ir kauns. Läpš ūigõb mi’nstõ. Laps häbeneb mind. ▫ Bērns kautrējas no manis. Alā uigõ! Ära häbene! ▫ Nekautrējies!
|
upā|kieuž *112 s kammits ▫ pineklis = upāl|kieuž- Ku upākieuž u’m jālgad immõr, si’z set tripīņț ī’ds kūožõs trippiņ-trippiņ. Kui kammits on jalgade ümber, siis ainult tilpa ühes kohas tipa-tipa. ▫ Kad pineklis ir ap kājām, tad tik tipini vienā vietā tip, tip.
|
upātõs adv uppis, pikali ▫ gar zemi - Ku puŗŗõd tǟdõd at, si’z u’m su’dmaļ upātõs. Kui purjed täis, siis on veski uppis. ▫ Kad dzirnavu spārni [~ buras] ir pilnas, tad dzirnavas ir gar zemi. KK77 a
|
vanā 2 *18 adj vana ▫ vecs, sens - Ku u’m vanā, si’z istāb ǭ’j tagān. Kui ollakse vana, siis istutakse ahju taga. ▫ Kad ir vecs, tad sēž aizkrāsnē. Se u’m vanā nīž. See on vana lugu. ▫ Tas ir sens stāsts. KK77
|
vannõ 1 ¤39 vt
(a) vanduda, kiruda ▫ lādēt, lādēties - Alā van! Ära kiru! ▫ Nelādies! Ta vǭnõb. Ta kirub. ▫ Viņš lādas. Ta vǭnõb siz, ku ta kītõb: „Ah sa kuŗē!”. Ta vannub siis, kui ta ütleb: „Ah sa kurat!”. ▫ Viņš lādas tad, kad viņš saka: „Ak tu velns!”.
(b) needa ▫ nolādēt - jarā vandõt vǭlda ära neetud olla ▫ būt nolādētam 9Ro3
|
vannõ 2 ¤50 vt vanduda, vannet anda ▫ zvērēt - Ta vannõb siz, ku tä’mmõn u’m kītõmõst, se u’m tuo’d, ja nustāb kuolm suormõ i’lzõ ja kītõb. Ta vannub siis, kui ta peab ütlema, [et] see on tõde, ning tõstab kolm sõrme üles ja ütleb. ▫ Viņš zvēr tad, kad viņam jāsaka, [ka] tā ir taisnība, un viņš paceļ trīs pirkstus augšā un saka.
|
va’ntõ ¤54 vt
(a) vanutada ▫ velt - Jālgadõks va’ntõb vie’d sizāl va’dmaltõ, set strēmpõb mūndakõrd. Jalgadega vanutatakse vees vatmanit, ainult trambitakse mõnikord. ▫ Ar kājām veļ ūdenī vadmalu, tikai pamīda kādu reizi. Va’ntõb ǭ’rõnd sangdõks. Riided vanutatakse paksuks. ▫ Drēbes saveļ biezas. KK78b37; KK78b51
(b) tümitada ▫ dunkāt, dauzīt - Ku ta sīnda va’ntõb, si’z ta kīskõb un dukārtõb, ī’dstī’d dukārtõb. Kui ta sind tümitab, siis ta kisub ja togib, alatasa togib. ▫ Kad viņš tevi dauza, tad viņš plēš un dunkā, arvien dunkā. KK78
|
vaņțlõ ¤58 vt vaadata ▫ skatīties, raudzīties - a’lmõl gulmõ vaņțlõ altkulmu vaadata ▫ skatīties caur pieri ~ raukt pieri; immõr vaņțlõ ümber vaadata ▫ skatīties apkārt; ūd pǟl le’bbõ vaņțlõ uuesti läbi vaadata ▫ no jauna pārbaudīt ~ no jauna izskatīt; vežīz sūkõks vaņțlõ vesise suuga vaadata ▫ skatīties siekalojoties; vändi vaņtlõ viltu, kõõrdi vaadata ▫ šķībi skatīties
- Mikš sa vaņțlõd tā’giž? Miks sa vaatad tagasi? ▫ Kāpēc tu skaties atpakaļ? Vaņțlõ sīlmadõks, alā tikkiž akkõ kädūdõks! Vaata silmadega, ära kõike haara kätega! ▫ Skaties ar acīm, neķer visu ar rokām! Ta vaņțlõb mi’n pǟlõ pǟstõ jālgad sǭņõ, ildõst mǭ’zõ; piški vaņtlõb aldõst i’lzõ. Ta vaatab minu peale peast jalgadeni, ülevalt alla; väike vaatab alt üles. ▫ Viņš apskata mani no galvas līdz kājām; mazs skatās no apakšas uz augšu. Ta mi’n pǟl ne’i vaņțlõb, ku ta mit siļmi ä’b kīer jarā. Ta vaatab minu peale nii, et ta silmi ei keera mitte ära. ▫ Viņš skatās uz mani tā, ka ne acu nenovērš. Vaņțlõmõst, ku tu’ļ tulāb siļmšti ulzõ. Peab vaatama, et silmad löövad tuld [~ tuli tuleb silmist välja]. ▫ Jāskatās, kad ugunis nāks no acīm ārā. KK77 a; KK77; KK77b; J6
|
vatīļțõ ¤53 vt
(a) solgutada ▫ ņurcīt - Kaššõ vatīļțõb, ku võtāb si’llõ läpš, mūotšõb. Kassi solgutatakse, kui laps võtab sülle, piinab. ▫ Kaķi ņurca, kad bērns ņem klēpī, moka. Alā vatīļț tǟnda! Ära solguta teda! ▫ Neņurci viņu! KK78
(b) väntsutada ▫ strinkšķināt - Mis u’m seļļi ažā, missõks võib mängõ, siedā võib vatīļțõ. Mis on selline asi, millega võib mängida, seda võib väntsutada. ▫ Kas ir tāda lieta, ar kuru var spēlēt, to var strinkšķināt. KK78b52
(c) loksutada ▫ kratīt Ef4.14 |
vie’ntõ 1 ¤54 vt
(a) venitada ▫ stiept - jarā vie’ntõ ära venitada ▫ sastiept
- Sǟlga vie’ntiz jarā. Selja venitas ära. ▫ Sastiepa muguru. Ta vie’ntiz nabā kūožõst ulzõ. Ta venitas naba paigast ära. ▫ Viņš sastiepa nabu. KK78
(b) ringutada ▫ staipīt - Ku pi’ņ nūzõb i’lzõ, si’z ta ēņtšta vie’ntõb. Kui koer tõuseb üles, siis ta venitab ennast. ▫ Kad suns pieceļas, tad viņš izstaipās. Ta nūziz i’lzõ ja kōgiņ vie’ntiz ēņtšta. Ta tõusis üles ja ringutas kaua. ▫ Viņš piecēlās un ilgi staipījās. KK78b69
(c) sirutada ▫ izstiept - kätā vie’ntõ kätt välja sirutada ▫ izstiept roku
- Si’z gūogõ izā vie’ntõb ka’ggõl je’ddõpēḑõn ja pūškõb. Siis isahani sirutab kaela ettepoole ja susiseb. ▫ Tad zostēviņš izstiepj kaklu uz priekšu un šņāc. 79/2
|
vīkõ ¤55 vi kisendada, kiuksuda ▫ kviekt - Sigā vīkõb, kui tǟnda akūd. Siga kisendab, kui teda püüad. ▫ Cūka kviec, kad tu viņu ķer. KK78b63
|
vǭjastõ ¤53 vt
(a) vaevata ▫ nomākt - Ta vǭjastõb eņtš sidāmtõ. Ta vaevab oma südant. ▫ Viņš nomāc savu sirdi.
(b) piinata ▫ mocīt Mt8.29- Vǭjastõd, kui sa tūoizta nǭvõd, tī’ed tuoizõn – lūomõn, rištīngõn – lǟlamtõ. Piinad, kui sa teist surmad, teed teisele – loomale, inimesele – raskusi. ▫ Moki, kad tu otru nāvē, dari citam – dzīvniekam, cilvēkam – grūti. Sa vǭjastizt tǟnda sõnādõks kui tä’mmõn lǟ’b sidām jū’rõ. Sa piinasid teda sõnadega, kui tal läheb südamesse. ▫ Tu mocīji viņu ar vārdiem, kad viņam ķeras pie sirds. KK78
(c) ahistada ▫ vajāt 2Kr1.8 |
vǭl 1 *125 s kaar, vaal -u ▫ vāls - āina|vǭl heinakaar ▫ siena vāls; vīļa|vǭl viljakaar ▫ labības vāls
- Lǟ’b vǭlidi laigāld tī’emõ, mõitiz ta ä’b kuij. Minnakse kaari laiali lööma, muidu see ei kuiva. ▫ Iet ārdīt vālus, citādi tas neizžūs. Si’z ku vȯ’ļ suodā, si’z ro’vd sadīzt ne’iku āina vǭlõ. Siis kui oli sõda, siis inimesed langesid nagu hein loogu. ▫ Tad, kad bija karš, cilvēki krita kā siens vālā. KK77b; KKII7.1
|
vȯ’dlõ ¤61 vt oodata ▫ gaidīt - vȯ’dlõb ne’iku ūomõg päuvõ ootab nagu hommikupäikest ▫ gaida kā rīta sauli KK78a17
- Mis si’z jemīņ vȯ’dlõ. Mis siis enam oodata. ▫ Ko tad vairs gaidīt. Ta ä’b vȯ’dlõ sugīd. Ta ei oota sugugi. ▫ Viņš nemaz negaida. Ta vȯ’dlõb lapstā, ku tä’mmõn līb. Ta ootab last, et tal tuleb. ▫ Viņa gaida bērnu, kad viņai būs. Ta vȯ’dlõb pivālindõ. Ta ootab last [~ toonekurge]. ▫ Viņa gaida bērnu [~ stārķi]. KK78; J14; KK77b
|
vȱlda ¤10 vi olla ▫ būt - la’z ka vȯlkõ olgugi ▫ lai arī ir; vȯlkõ pǟl olgu pealegi ▫ lai nu paliek; vȯlkõ mis vȯldsõ ~ vȯlkõ kui vȯldsõ olgu mis on ~ olgu kuidas on ▫ lai būtu kā būdams
- Vȯlgid ne’i lõpsnā! Olge nii lahke! ▫ Esiet tik laipns! Mi’nnõn ä’b ūo si’nstõ ä’b lemmõ, ä’b kilmõ. Minul pole sinust ei sooja ega külma. ▫ Man par tevi nav ne silts, ne auksts. Sa ä’d ūo mägūd tagān, sa ūod ro’vd barāsõ. Sa ei ole mägede taga, sa oled inimeste hulgas. ▫ Tu neesi aiz kalniem, tu esi starp cilvēkiem. Sa ä’d ūo mõtsās je’mmitõt, ku sa midāgõst ä’d nǟ, ä’d tīeda. Sa ei ole enam metsas, et sa midagi ei näe ega tea. ▫ Tu vairs neesi mežā, kad tu neko neredzi, nezini. KK77 a
|
võidõ 1 ¤27 vt
(a) võida, määrida ▫ ziest - Ma vȭidab si’nnõn lēba vȭidagõks. Ma määrin sulle leiba võiga. ▫ Es apziežu tev maizi ar sviestu. Vȭidab vȭita lēba pǟlõ. Määritakse võid leiva peale. ▫ Ziež sviestu uz maizes. Ta vȭidab tuoizõn mietā ūl pǟlõ si’z, ku touzõb. Ta määrib teisele mett moka peale siis, kui petab. ▫ Viņš ziež otram medu uz lūpām tad, kad viņš māna. KK78b53; KK77 a
(b) võida, salvida ▫ ieziest, eļļot = zalbõ
(c) lubjata ▫ kaļķot, balsināt - vāldaks võidtõd sāina valgeks lubjatud sein ▫ nobalsināta siena Ap23.3
|
vȭlga *46 s võlg ▫ parāds - võlgõ īedõ võlgu jääda ▫ palikt parādā; vȭlgas vȱlda võlgu olla ▫ būt parādā; siļmšti sǭņi vȭlgidi silmini võlgades ▫ parādi līdz acīm
- Vȭlga u’m kūorad sǭņi. Võlg on kõrvuni. ▫ Parāds ir līdz ausīm. Ku lǟ’b sittõm, lǟ’b zīḑõn vȭlgidi maksām. Kui minnakse sittuma, minnakse juudile võlgu maksma. ▫ Kad iet kakāt, iet žīdam parādus maksāt. Vȭlga pǟl võttõd kōp vȯ’ļ maksāmõst tõuŗim. Võlgu võetud kauba [eest] pidi maksma kallimalt. ▫ Par uz parāda ņemtām precēm bija jāmaksā dārgāk. Mi’nnõn u’m võlgõ i’ļ pǟ. Mul on võlga üle pea. ▫ Man ir parādu pāri galvai. Zūonkõ sai mīdõd jarā vȭlgad pierāst. Zūonkõ müüdi ära võlgade pärast. ▫ Žonaki tika pārdoti parādu dēļ. KK77b; KK77 a; E ID; 86a14
|
võttõ ¤19 vt
(a) võtta ▫ ņemt - ja’ggõ võttõ osa võtta ▫ piedalīties; i’lzõ võttõ üles võtta ▫ pacelt ~ novākt; i’ļļõ võttõ üle võtta ▫ pārņemt; jarā võttõ ära võtta ▫ atņemt; jū’rõ võttõ külge võtta ▫ pieņemt; kūlõ võttõ kuulda võtta ▫ uzklausīt; pillõks võttõ tõe pähe võtta ▫ ņemt par pilnu; si’zzõl võttõ sisse võtta ▫ ieņemt; vāldiņ võttõ lahti võtta ▫ izjaukt; vastõ võttõ vastu võtta ▫ pieņemt; vi’zzõ võttõ kinni võtta ▫ saņemt ciet; tuo’dkõks võttõ tõena võtta, tõeks pidada ▫ pieņemt par patiesību; vigāks võttõ pahaks panna ▫ ņemt ļaunā; võtāb jarā ne’iku kä’dkõks võtab ära nagu käega ▫ noņem kā ar roku KK78; J4; KK77 a
- Algõ võttõg vigāks. Ärgu pangu [~ võtku] pahaks. ▫ Lai neņem ļaunā. Mǭsõ u’m, ma võtāb i’lzõ. On maas, ma võtan üles. ▫ Ir zemē, es paceļu augšā. Ma võtāb tä’m vi’zzõ. Ma võtan ta kinni. ▫ Es saņemu viņu ciet. Ma võtīz rǭ’ tä’mstõ. Ma võtsin temalt raha. ▫ Es paņēmu no viņa naudu. Ma võtīz sīe ve’ļ, mis minā ī’ž tǭ’ž. Ma võtsin selle venna, keda mina ise tahtsin. ▫ Es paņēmu to brāli, kuru pati gribēju. Munt jõvā āt mie’rsõ ja tikkiž ānkaŗplatšīd attõ jõvā si’zzõl võttõd, neiku munt ä’b sǭtõ. Muud on juba merel ja kõik ankruplatsid on juba sisse võetud, nii et muud ei saa. ▫ Citi jau ir jūrā un visas enkurvietas jau ir aizņemtas, tā ka citi nedabū. Ta võtāb si’n kūlõ. Ta võtab sind kuulda. ▫ Viņš uzklausa tevi. KK78; KK78b60; D18; 152.1/8
(b) tappa ▫ nokaut - Ku sigā võtāb jarā, si’z u’m tǟnda jǭ’tõmõst. Kui siga tapetakse ära, siis peab teda jahutama. ▫ Kad cūku nokauj, tad tā ir jādzesē. KK78a46
|
zi’bbõ ¤29 vi
(a) välkuda ▫ zibeņot > valktõ- Kui u’m pițki, si’z zibāndõks zibūb pi’ds ga’isõ. Kui on pikne, siis välk välgub mööda õhku. ▫ Kad ir negaiss, tad zibens zibina gaisā. KK78b39
(b) kumada ▫ plaiksnīt, blāzmot - Tu’lka’j u’m nā’dõb, zibūb. Tulekahi on näha, kumab. ▫ Ugunsgrēks ir redzams, blāzmo. KK78b39
|
zǭkõr 1 *237 s tragi ▫ žākars (mar.) - Ku võrgõd attõ touvõ kä’dsõ vȯnnõd ja jarā ka’ddõnd jadāst, si’z vȯtšõbõd zǭkõrõks. Kui võrgud on tormi käes olnud ja jadast ära kadunud, siis otsitakse tragiga. ▫ Kad tīkli ir vētrā bijuši un pazuduši no jedas, tad meklē ar žākaru. Zǭkõr u’m seļļi nemē ānkaŗ, nēļa seļļizt a’rrõ attõ, set tä’mmõn ä’b ūotõ ne ānkarkīndõd. Tragi on selline nagu ankur, nelja haruga, ainult tal ei ole neid ankruküüsi. ▫ Žākars ir tāds kā enkurs, četri tādi zari ir, tikai tam nav to enkura nagu. 86a23
|
zup *79 s
(a) supp ▫ zupa - Sa ūod ī’ž kīetõn sīe zup, ī’ž ūod tī’end. Sa oled ise keetnud selle supi, ise oled teinud. ▫ Tu esi pats ievārījis to putru [~ zupu], pats esi sataisījis. Ku u’m zup sizālõ, ä’b tīeda, mis võib irgõ. Kui ollakse supi sees, ei teata, mis võib alata. ▫ Kad ir mēslos [~ zupā], nezina, kas var sākties. Zup u’m lajā ne’iku ve’ž. Supp on lahja nagu vesi. ▫ Zupa ir plāna kā ūdens. KK77b; KK78a20
(b) vadak ▫ sūkalas = sūkõl- Ku sēmḑa u’m kuppõn, siedā presūb, la’z tulgõ zup ulzõ. Kui piim on kalgendunud, siis seda pressitakse, et vadak tuleks välja. ▫ Kad piens ir sarecējis, tad to presē, lai sūkalas nāk ārā. KK78b19
|
ka’d 1 *76 s kadedus ▫ skaudība - ka’d pierāst kadedusest ▫ skaudības dēļ E VII
|
ka’d 2 *76 adj kade ▫ skaudīgs - ka’d mēļ kade meel ▫ skaudība
- Mi’nnõn u’m ka’d mēļ. Mul on kade meel. ▫ Man skauž.
|
