līdõ ¤3 vt
(a) saada, tulla ▫ būt (nākotnē) - Pūoga līb aŗšt, ta opūb aŗštõks. Pojast saab arst, ta õpib arstiks. ▫ Dēls būs ārsts, viņš mācās par ārstu. Ǭ’rõn līb pu’nni, tǟnda rǭviņtõb vermkõks punīzõks. Riie tuleb punane, seda värvitakse värviga punaseks. ▫ Drāna būs sarkana, to ar krāsu krāso sarkanu. Nī’emõ līb lipšāb. Lehm tuleb lüpsma. ▫ Govs būs slaucama. Mēg līm aššõ tegīž ve’l ku’bsõ. Me oleme varsti jälle veel koos. ▫ Mēs drīz būsim atkal vēl kopā. Ka’ļdi līb amādõn. Kalu saab kõigile. ▫ Zivis būs visiem. Sīest midāgõst ä’b lī. Sellest ei tule midagi. ▫ No tā nekas nebūs. Mi’nnõn līb lē’mizt. Mul tuleb minek. ▫ Man būs jāiet. Ä’b lī mitī’dtõ līvlizt, kis ä’b mõtlõks ī’dtõ mõtkõzt: algõ līnd jemīņ suo’ddõ. Ei tule olema ühtki liivlast, kes ei mõtleks üht mõtet: ärgu tulgu enam sõda. ▫ Nebūs neviena lībieša, kas nedomātu vienu domu: lai vairs nebūtu kara. KK77 a; KK78; VS36
(b) jääda ▫ palikt - Sprīt laskūb mǭ’zõ, si’z līb pūol pūraztõ. Pirkel lastakse maha, siis jääb pool purje. ▫ Špritu nolaiž lejā, tad būs puse buras. TL78b65
|
