mīez -- Līvõkīel-ēstikīel-lețkīel sõnārōntõz

a’bbõnd *228 s pl habe ▫ bārda
  • bokā|a’bbõnd kitsehabe ▫ kazbārdiņa; kik|a’bbõnd lokutid ▫ gaiļa bārda; sēmḑa|a’bbõnd piimahabe ▫ bārdas pūkas (pirmo reizi dīgt sākusi bārda)
  • a’bbõndõks mīez habemega mees ▫ bārdains vīrs; a’bbiņi a’jjõ habet ajada ▫ dzīt bārdu
agār *233 adj agar ▫ darbīgs
  • Mi’n tǭți vȯ’ļ agār mīez. Minu isa oli agar mees. ▫ Mans tēvs bija darbīgs vīrs.
ä’b|sindzi *199 adj sündusetu, ebasünnis ▫ nepiedienīgs
  • Se vȯ’ļ ikš va ä’bsindzi mīez. See oli üks va sündsusetult käituv mees. ▫ Tas bija viens, vei, nepiedienīgs vīrs.
ǟrga *35 s härg ▫ vērsis
  • mīez nemē ǟrga mees nagu härg ▫ vīrs kā vērsis
  • Ǟrga kōvab. Härg kaevab. ▫ Vērsis kārpās. Ǟrga u’m kõ’zzi. Härg on kuri. ▫ Vērsis ir nikns. Ǟrgan at sǭrad. Härjal on sarved. ▫ Vērsim ir ragi.
dabā *39 s iseloom ▫ raksturs, daba
  • Mi’n mīez vȯ’ļ jõvā dabāks. Mu mees oli hea iseloomuga. ▫ Manam vīram bija laba daba.
eņtš 1 *9 pn oma ▫ savs, paša
  • tä’d eņtš teie oma ▫ jūsu pašu; mä’d eņtš mīez meie oma mees ▫ mūsu pašu vīrs; eņtš rištīng omainimene ▫ pašu cilvēks; eņtš āigal omal ajal ▫ savā laikā, savulaik; eņtš mūodõ ~ eņtš vīțõ omamoodi ▫ savā veidā; eņtš jūs pi’ddõ omast kinni pidada ▫ pastāvēt uz savu
  • Se vȯ’ļ sīe eņtš pǟvan. See oli selsamal päeval. ▫ Tas bija tajā pašā dienā. 86a1
ja’mdõ *119 adj

(a) jäme ▫ rupjš
  • ja’mdõ ēļ jäme hääl ▫ rupja balss
(b) jäme, paks ▫ resns = ja’mdi
  • ja’mdõ pū jäme puu ▫ resns koks; ja’mdõ rištīng paks inimene ▫ resns cilvēks; ja’mdõ vī’mõ jäme vihm ▫ lietus ar lielām lāsēm KK77
  • Mīez u’m seļļi ja’mdõ ne’i ku drank. Mees on selline paks nagu aam [~ praak]. ▫ Vīrs ir tāds resns kā muca [~ kā brāga]. Rištīng u’m ja’mdõ ne’i ku vȯ’lpit. Inimene on paks nagu õlletõrs. ▫ Cilvēks ir resns kā alus muca. KK77a
jūoji *186 s joodik ▫ dzērājs
  • Jūojizõn kunāid ä’b täut rǭ’dõ. Joodikul kunagi ei jätku raha. ▫ Dzērājam nekad nepietiek naudas. Tä’m mīez ei jūojizõks. Tema mees jäi joodikuks ▫ Viņas vīrs kļuva par dzērāju.
kikkõ 2 ¤36 vi kükitada ▫ tupēt
  • mǭ’zõ kikkõ maha kükitada ▫ notupties; tijāld kikkõm īedõ ilma jääda [~ tühjalt kükitama jääda] ▫ palikt bešā [~ tupam tukšā] KK78a56; EV14
  • Mīez kikūb lōdan allõ. Mees kükitab laua all. ▫ Vīrs tup zem galda. Ta lekš kikkõs je’ddõpēḑõn. Ta läks kükakil [~ kükitades] edasi. ▫ Viņš tupus, [rāpus] devās uz priekšu. KK78; KK78a57
lakkõ 1 ¤26 vt lakkuda ▫ lakt, žūpot, tempt
  • kǟ’b lakkõs, jūodsõ käib lakkudes, juues ▫ staigā lakdams, dzerdams
  • Kaš lakāb. Kass lakub. ▫ Kaķis lok. Mīez lakāb ēņtšta tǟdõks. Mees lakub end täis. ▫ Vīrs pielokas pilns.
lūdõ|vaŗž *113 s luuavars ▫ slotas kāts
  • Tä’mmõn ä’b ūo lūdõvārta. Tal ei ole luuavart. ▫ Viņam nav slotas kāta. Mīez rabīz nāizta lūdõvardkõks. Mees lõi naist luuavarrega. ▫ Vīrs sita sievu ar slotas kātu.
mī’eli *201 adj mehelik, mehine ▫ vīrišķīgs
  • mī’eli mīez mehine mees ▫ vīrišķīgs vīrs; mī’eli nai mehelik naine ▫ vīrišķīga sieviete
mīez *166 s

(a) mees, meesterahvas ▫ vīrietis
  • täuž mīez täismees ▫ pieaudzis vīrietis; mīez mī’e vastõ mees mehe vastu ▫ vīrs pret vīru Ef4.13
  • Ta u’m mīez jegā tīe pǟlõ. Ta on mees iga töö peale. ▫ Viņš ir vīrs pie katra darba. Mīez pidāb eņtš sõnā jūsõ, ǟrga pidāb eņtš sǭrad jūsõ . Mees püsib oma sõna juures, härg püsib oma sarvede juures. ▫ Vīrs turas pie sava vārda, vērsis turas pie saviem ragiem. Ta akūb mē’ḑi. Ta püüab mehi. ▫ Viņa ķer vīriešus. KK77a; KK78.3
(b) mees, abielumees ▫ vīrs
  • mī’elõ lǟ’dõ mehele minna ▫ iziet pie vīra; mī’etõ naiztpūoļi vallaline naine ▫ neprecējusies sieviete
naiz|mīez *166 s naisemees ▫ precēts vīrs
  • Ku naizmīez kuo’d kūoršõnt ä’b nǟ, si’z u’m pȯis; ku nǟb, si’z u’m mīez. Kui naisemees kodukorstent ei näe, siis on poiss; kui näeb, siis on mees. ▫ Ja precēts vīrs māju skursteni neredz, tad ir puika; ja redz, tad ir vīrs. 74
naizõ ¤37 vi naituda ▫ apņemt sievu, precēties
  • Mīez võtāb nāizta, si’z ta nāizõb. Mees võtab naist, siis ta naitub. ▫ Vīrs ņem sievu, tad viņš precas. Pūoga u’m naizõn. Poeg on naitunud. ▫ Dēls ir apņēmis sievu. KK78b5
o’v|vǟrtli *199 adj auväärne ▫ godājams
  • o’vvǟrtliz zirmiz pǟkõks mīez auväärse halli peaga mees ▫ vīrs ar godājamu sirmu galvu IK4
pi’ddõ 1 ¤24 vt

(a) pidada ▫ turēt
  • ēņtšta i’llõ pi’ddõ end üleval pidada ▫ labi uzvesties, pienācīgi izturēties; gru’mmõ pi’ddõ viha pidada, viha kanda ▫ turēt naidu; je’ddõlu’ggimizt pi’ddõ loengut pidada ▫ nolasīt [~ noturēt] priekšlasījumu; le’brõkāndimiži pi’ddõ läbirääkimisi pidada ▫ veikt pārrunas; lektsijõ pi’ddõ loengut pidada ▫ lasīt lekciju; lu’ggõ pi’ddõ lugu pidada ▫ cienīt; nõ’vvõ pi’ddõ aru pidada, nõu pidada ▫ apspriesties ~ prātot; suo’ddõ pi’ddõ sõda pidada ▫ karot; vǟ’rgidi pi’ddõ orje pidada ▫ turēt vergus; sīlmas pi’ddõ silmas pidada ▫ ievērot; sapsõ pi’ddõ rooli hoida ▫ turēt stūri; sõ’nnõ pi’ddõ sõna pidada ▫ turēt vārdu; mīelsõ pi’ddõ meeles pidada ▫ turēt prātā; kädūd ripsõ pi’ddõ käsi rüpes hoida ▫ turēt rokas klēpī; salās pi’ddõ salajas hoida ▫ turēt slepenībā; vizās pi’ddõ kinni pidada ▫ turēt ciet
  • Ma pidīz maks pierāst eņtšõn rištīngt. Ma pidasin enesele maksu eest inimest. ▫ Es par maksu turēju sev cilvēku. Ma pidāb jālgad vizās, kūjad. Ma hoian jalad kinni, kuivad. ▫ Es turu kājas apautas [~ ciet], sausas. Mīez pidīz kibārt kä’dsõ. Mees hoidis mütsi käes. ▫ Vīrs turēja cepuri rokā. Ma pidāb sīe rõk eņtšõn. Ma hoian selle jutu enese teada. ▫ Es paturēšu to sakāmo pie sevis. Pidā eņtš sīlmad ja eņtš kūorad vāldiņ! Hoia oma silmad ja oma kõrvad lahti! ▫ Turi savas acis un savas ausis vaļā! Pidā eņtš sūdõ (~ kīeldõ)! Pea oma suu [kinni] (~ keel [paigal])! ▫ Turi savu muti (~ mēli)! Ta pidīz mīnda eņtš sīlmad allõ. Ta hoidis mind oma silma all. ▫ Viņš paturēja mani savā acu priekšā. Ta pidīz mī’edpūoliži, ne’i ta ke’i piekslõsõ. Ta pidas meesterahvaid, nii ta käis ringi ajades. ▫ Viņai bija vīrieši, tā viņa staigāja blandīdamās apkārt. KK78.3; 152.1/3; KK78
(b) pidada, hoida ▫ turēt, aprūpēt
  • nī’emõ pi’ddõ lehma pidada ▫ turēt govi; i’llõ pi’ddõ ülal pidada ▫ uzturēt
  • Mēg pidīzmõ mingiz nēļa si’ggõ. Me pidasime mingit nelja siga. ▫ Mēs turējām kādas četras cūkas. Ma sīnda pidāb ne’iku lapstā. Ma hoian sind nagu last. ▫ Es rūpējos par tevi kā par bērnu. 502.2; KK78a19
(c) pidada, kanda ▫ valkāt
  • ǭriņi (~ kengi) pi’ddõ riideid (~ kingi) kanda ▫ drēbes (~ kurpes) valkāt; ǭ’rõnd jarā pi’ddõ riided ära kanda ▫ novalkāt drēbes
  • Ta pidāb jõ’vḑi ǭ’riņi. Ta kannab häid riideid. ▫ Viņš valkā labas drēbes.
(d) pidada, käsitada ▫ uzskatīt, atzīt
  • õigiks pi’ddõ õigeks pidada ▫ uzskatīt par pareizu; sīlizõks pi’ddõ süüdi mõista ▫ atzīt par vainīgu; slikțõks pi’ddõ halvaks pidada ▫ uzskatīt par sliktu; vajāgõmõks pi’ddõ vajalikuks pidada ▫ uzskatīt par vajadzīgu
  • Ta pidīz pietāmiz pa pattõks. Ta pidas valetamist patuks. ▫ Viņš uzskatīja melošanu par grēku. Jǭņ pidīz eņtš nāizta lāiskaks. Jǭņ pidas oma naist laisaks. ▫ Jānis uzskatīja savu sievu par slinku. KK78.3
(e) pidada, pühitseda, tähistada ▫ svinēt
  • Taļšpi’vḑi pi’ddõ jõule pidada ▫ svinēt Ziemassvētkus
(f) peatada ▫ apturēt
  • Rōda panāb ibīzõn sū’zõ, la’z tǟnda võigõ kievāmstiz pi’ddõ. Rauad pannakse hobustele suhu, et võiks teda kergesti peatada. ▫ Laužņus ieliek zirgam mutē, lai viņu varētu viegli apturēt. KK77 a
(g) taluda ▫ izturēt
  • vastõ pi’ddõ vastu pidada ▫ izturēt
  • Paskāndiz amād kūožõd jarā, ä’b või pi’ddõ. Pasandas kõik kohad täis, ei suuda pidada. ▫ Piemēsloja visas vietas, nav izturams.'
piekslõ 1 ¤58 vi ringi hulkuda, ringi ajada ▫ blandīties, vazāties
  • piekslõ naiztkõks naistega mehkeldada ▫ pīties ar sievietēm
  • Piekslõb immõrkouți, kis ä’b võrk tīedõ tī’edõ. Ringi hulgub, kes ei viitsi tööd teha. ▫ Blandās apkārt [tāds], kurš nevēlas darīt darbu. Ta piekslõb kilā kouți. Ta ajab küla mööda ringi. ▫ Viņš vazājas pa ciemu. Nai piekslõb munt mī’edkõks, mīez munt naiztkõks. Naine ajab ringi teiste meestega, mees teiste naistega. ▫ Sieviete pinas ar citiem vīriešiem, vīrietis ar citām sievietēm. KK78b16
pūol|igāli *200 adj keskealine ▫ pusmūža-
  • pūoligāli mīez keskealine mees ▫ pusmūža vīrs
sīedõ ¤7 vt süüa ▫ ēst
  • švakkõ sīedõ viletsalt süüa ▫ slikti ēst KK78
  • Sǭb lemḑi sīedõ. Saab sooja süüa. ▫ Dabū siltu ēdienu [~ ēst]. Ta sīeb ma’g tǟ’dõks. Ta sööb kõhu täis. ▫ Viņš pieēd pilnu vēderu. Ta sei ulzõ sīe sīemnāiga. Ta sõi ära selle söögi ▫ Viņš izēda to ēdienu. Ta sīeb eņtšõn a’mmõ si’zzõl. Ta sööb enesele kõike sisse. ▫ Viņš apēd visu [~ ēd sev visu iekšā]. Sīeb ne’iku nǟlgali, ku ä’b vȯlks sīedõ nǟ’nd. Sööb nagu näljane, kui poleks süüa näinud. ▫ Ēd kā badā, kā nebūtu ēdienu redzējis. Ta sīeb pitkād ambõdõks – ta sīeb, ku ä’b ūo tǭ’mõst, ku ä’b smek. Ta sööb pika hambaga – ta sööb, kui ei ole tahtmist, kui ei maitse. ▫ Viņš ēd ar gariem zobiem – viņš ēd, kad nav vēlēšanās, kad negaršo. Ta sīeb amā sūkõks (~ sūr sūkõks; ~ sū täuž). Ta sööb kogu suuga (~ suure suuga; ~ suu täis). ▫ Viņš ēd ar gardu [~ visu] muti (~ lielu muti; ~ pilnu muti). Ī’ž ä’b sīe ja tuoizõn ka ä’b ānda. Ise ei söö ja teisele ka ei anna. ▫ Pats neēd un citiem arī nedod. Mīez sei sīe naiz pierzgõ. Mees rikkus selle naise elu ära [~ pani selle naise perse]. ▫ Vīrs sabojāja tai sievietei dzīvi [~ apēda to sievu dibenā]. KK77 a; KK77b; KK78a21; KK78b28; KK77
si’ldzi *201 adj sile ▫ gluds
  • si’ldzi kǭra sile karv ▫ gluda spalva; si’ldzi ǭrõn sile riie ▫ gluda drēbe; si’ldzi mīez sile mees ▫ slīpēts vīrs; si’ldzi nǭ’gõ sile nahk ▫ gluda āda
ta’zzi *193 adj

(a) tasane, sile ▫ gluds, līdzens
  • ta’zzi pū sile puu ▫ gluds koks; ta’zzi mǭ sile maa ▫ līdzena zeme; ta’zzi vīļa ▫ līdzena labība
(b) tasane, vaikne ▫ kluss
  • ta’zzi mīez tasane mees ▫ kluss vīrs
uid|loppõn 2 *235 adj

(a) häbematu ▫ nekaunīgs, bezkaunīgs
  • uidloppõn mīez häbematu mees ▫ nekaunīgs vīrietis; uidloppõn rovzt häbematud inimesed ▫ nekaunīgi ļaudis
(b) kõlvatu ▫ izvirtis
  • uidloppõn vȯ’lmi kõlvatus ▫ izvirtība
ve’ggi *193 adj kange, jõuline ▫ stiprs, spēcīgs
  • ve’ggi tūļ kange tuul ▫ stiprs vējš; ve’ggi mīez kange mees ▫ stiprs vīrs; ve’ggi brāndiļ kange viin ▫ stiprs degvīns; ve’ggi ne’iku okš tugev nagu karu ▫ stiprs kā lācis KK78a22
zirmi *199 adj hall ▫ sirms, pelēks
  • zirmiz pǟkõks mīez halli peaga mees ▫ vīrs ar sirmu galvu; ne’i zirmi, ku vālda krīzdag pǟsõ nii hall kui valge rätt peas ▫ gan pelēks, gan balts lakats galvā IK4
  • Mu’rkõks võib i’ļ kim minūt zirmizõks īedõ. Murega võib kümne minutiga halliks minna. ▫ Raizēs desmit minūtēs var kļūt sirms.

 

 

EsileheleUz galveno lapu


LIV  ET  LV  Kogu tekst / Viss teksts

 

 

 


Līvo kultūr sidām       Universitas Tartuensis     Latviešu valodas aģentūra