mašīn *157 s
(a) masin ▫ mašīna - pȯļtõb|mašīn rehepeksumasin ▫ kuļmašīna; umbõltõb|mašīn õmblusmasin ▫ šujmašīna
(b) auto ▫ automašīna |
rikābõ ¤49 vi raisku minna, raiskuda, rikneda, rikki minna ▫ bojāties - Rikābõb, ä’b lǟ’ ne’iku vajāg, jarā rikābõn. Läheb rikki, ei lähe nagu vaja, ära riknenud. ▫ Sabojājas, neiet kā vajag, sabojājies. Ä’b või pȯļtõ – mašīn (~ puoļtõbmašīn) rikābiz. Ei saa vilja peksta – masin (~ peksumasin) läks rikki. ▫ Nevar kult – mašīna (~ kuļmašīna) sabojājās. Lēba rikābõb, a’ž ä’b ūo jõvīst nūzõn. Leib läheb raisku, kui ei ole hästi kerkinud. ▫ Maize sabojājas, ja nav labi uzrūgusi. Lem āigal kalād rikābõbõd, a’ž ne at veitõ sūoldõd. Sooja ilmaga kalad riknevad, kui nad on vähe soolatud. ▫ Siltā laikā zivis bojājas, ja tās ir maz sālītas. KK78b24
|
rikkõ ¤36 vt
(a) rikkuda, rikki ajada ▫ bojāt, sabojāt - jelāmizt rikkõ elu rikkuda ▫ bojāt dzīvi; tīeratõ rikkõ tervist rikkuda ▫ bojāt veselību
- Ta rikīz mašīn jarā. Ta rikkus masina ära. ▫ Viņš sabojāja mašīnu. Skrūodõr rikīz ǭ’rõn jarā. Rätsep rikkus riide ära. ▫ Drēbnieks sabojāja audumu.
(b) rikkuda, nurjata ▫ gandēt - Ta rikīz tikkiž jarā. Ta nurjas kõik ära. ▫ Viņš visu sagandēja.
(c) rüvetada ▫ apgānīt Mk7.15 |
rištīng *157 s inimene ▫ cilvēks - a’iliji rištīng paigalpüsimatu inimene ▫ cilvēks, kas nespēj nostāvēt mierā; rištīngt vȯ’dlõ inimest oodata ▫ gaidīt cilvēku; rištīngõks rõkāndõ inimesega rääkida ▫ runāt ar cilvēku; kakš rištīngt kaks inimest ▫ divi cilvēki; ro’vzt tu’lbõd inimesed tulevad ▫ ļaudis nāk; pǟgiņ ro’vžti palju inimesi ▫ daudz ļaužu
- Ku sa seļļi a’iliji rištīng ūod, kis pāikal ä’b pī’l, si’z si’nnõn kizūb, mits tūldõ si’nnõn at jālgad allõ. Kui sa selline paigalpüsimatu inimene oled, siis küsitakse sinult, mitu tuult sul jalge all on. ▫ Ja tu tāds skrejošs cilvēks esi, kas uz vietas nestāv, tad tev prasa, cik vēju tev ir zem kājām. Se u’m seļļi rištīng, kis lǟ’b ja jelāb ne’iku mašīn. See on selline inimene, kes läheb ja töötab nagu masin. ▫ Tas ir tāds cilvēks, kurš iet un strādā kā mašīna. Se rištīng u’m ne’iku kalā vie’d sizāl. See inimene on nagu kala vees. ▫ Tas cilvēks ir kā zivs ūdenī. Ä’b ūo rištīng vīerda sizāl – kis u’m švakkõ rištīng. Ei ole inimese verd sees – kes on nõrk inimene. ▫ Nav cilvēka asiņu iekšā – kas ir švaks cilvēks. Sīe rištīngõn ä’b ūo pǟdõ, kis seļļizt tīedõ te’i, mis ä’b ūo vajāg. Sel inimesel ei ole pead, kes sellist tööd tegi, mida pole vaja. ▫ Tādam cilvēkam nav galvas, kas tādu darbu izdarījis, kas nav vajadzīgs. Sīe rištīngõn u’m kana pǟ. Sel inimesel on kana pea. ▫ Tam cilvēkam ir vistas galva. Sǟ’l u’m ro’vžti ne’i je’n ku kärmiži (~ ku jȭgta mä’g pǟl; ~ ku jȭgta rānda pǟl). Seal on inimesi nii palju kui kärbseid (~ kui liiva mäe peal; ~ kui liiva rannal). ▫ Tur ir cilvēku tik daudz kā mušu (~ kā smilšu uz kalna; ~ kā smilšu jūrmalā). KK77 a
|
va’it 1 *142 s
(a) vahe ▫ starpa, atstarpe, sprauga - dūobõd va’it peenarde vahe ▫ dobju atstarpe; vagūd va’it vaovahe ▫ vagu atstarpe
- Mašīn kǟ’b Vǟnta ja Kūolka va’itõ. Masin käib Ventspilsi ja Kūolka vahet. ▫ Mašīna braukā starp Ventspili un Kolku. Paldiņ lekštõ lambõdõn jālgad va’itist le’bbõ. Praegu läksid lammastel jalad vahedest läbi. ▫ Tagad aitām kājas gāja cauri spraugām. KK78, K85
(b) erinevus ▫ atšķirība - Se nä’gțõb kvalitēt va’itõ. See näitab kvaliteedi erinevust. ▫ Tās parāda kvalitātes atšķirību. Ne ä’b tīetõ va’itõ jemīņ sīest. Need ei tee enam selle vahet. ▫ Viņi vairs neatšķir to. 152.2/16
(c) vahe ▫ starpība - Vīž mīnus kuolm va’it u’m kakš. Viis miinus kolme vahe on kaks. ▫ Pieci mīnus trīs starpība ir divi.
(d) vahe, ahtrus ▫ pārtraukums, ālavība - lī’ti va’it lühike ahtrus ▫ īsa ālavība; pitkā va’it pikk ahtrus ▫ gara ālavība
- Nī’emõn u’m pitkā va’it. Lehmal on pikk ahtrus. ▫ Govij ir gara ālavība.
|
