mǭ 1 *12 s
(a) maa, maapind ▫ zeme, zemes virsa - mier ja mǭ pǟl merel ja maal ▫ uz jūras un sauszemes; kabāl mǭdõ tükk maad ▫ gabals zemes; mǭdõ sǭņ jarā pa’llõ maani maha põleda ▫ nodegt līdz pamatiem [~ zemei]; mǭdõ je’llõ maad harida ▫ apstrādāt zemi; mǭsõ ma’ggõ maas lamada ▫ gulēt zemē; mǭstõ i’lzõ nustõ maast üles tõsta ▫ pacelt no zemes; mǭstõ i’lzõ sǭdõ maast üles saada ▫ tikt augšā no zemes KK78; 79/1
- Mä’d mǭ u’m sūr ja rikāz. Meie maa on suur ja rikas. ▫ Mūsu zeme ir liela un bagāta. Ne’iku mǭ palāb mi’n jālgad allõ, ne’i tǭ’b lǟ’dõ. Nagu maa põleb mu jalge all, nii tahan minna. ▫ Kā zeme deg zem manām kājām, tā gribu iet. Siedā ä’d līeda sa mǭ pǟl. Seda ei leia sa maa peal. ▫ Zemes virsū tu to neatradīsi. U’m võtāmõst duņtš mǭstõ i’lzõ, algõ ta pī’lõg mǭsõ. Peab võtma pussi maast üles, et see ei vedeleks maas. ▫ Jāpaceļ duncis no zemes, lai tas nestāvētu uz zemes. Sīen u’m je’lsõ mǭ jālgad allõ – ä’b ūo seļļi rištīng, kis pī’lõb kūož pǟl. Sellel on elus maa jalge all – ei ole selline inimene, kes seisab koha peal. ▫ Tam ir dzīva zeme zem kājām – nav tāds cilvēks, kas stāv uz vietas. KK78a37; KK77 a
(b) maa, muld ▫ zeme, augsne - mǭdõ kindõ maad künda ▫ art zemi; mǭdõ vä’gtõ maad väetada ▫ mēslot zemi; mǭ’zõ killõ maha külvata ▫ iesēt zemē; mǭ’zõ mattõ maha matta ▫ aprakt, apglabāt; mǭ’zõ pānda maha panna ▫ iedēstīt; mǭ si’zzõl stǭdõ maha istutada ▫ iestādīt zemē KK78b61
- Panāb na’ggõrd (~ sīpõld) mǭ si’zzõl. Pannakse kartulid (~ sibulad) maha. ▫ Iestāda kartupeļus (~ sīpolus). Võtāb na’ggiri mǭstõ i’lzõ . Võetakse kartuleid. ▫ Novāc kartupeļus. Võtāb bīetõd (~ strīnkõd) mǭstõ i’lzõ. Võetakse peedid (~ kaalikad) üles. ▫ Novāc bietes (~ kāļus). KK78b61
(c) maa, provints ▫ lauki, province - Mǭlõ ve’l u’m lūnda. Maal on veel lund. ▫ Laukos vēl ir sniegs. Mǭlõ ve’l lu’m katāb mǭdõ. Maal veel lumi katab maad. ▫ Laukos vēl sniegs sedz zemi.
|
