alāntõ 2 ¤53 vi alanduda ▫ zemoties - Alāntõ – se u’m, a’ž ta āndab ēņtšta mingizõn alā; se u’m ūdstiz tī’edõd sõnā. Alanduda – see on, kui ta annab ennast mingisugusele alla; see on uuesti tehtud sõna. ▫ Zemoties – tas ir [tad], kad viņš kādam pakļaujas; tas ir jaundarināts vārds. Tämā alāntiz mȯiznikād je’ds. Ta alandas ennast mõisnike ees. ▫ Viņš zemojās muižnieku priekšā. Līvlizt i’zt alāntõt sūr Kǭrliz je’dsõ. Liivlased ei alandunud suure Kǭrli ees. ▫ Lībieši nezemojās lielā Kārļa priekšā. Minā alāntõb krīevõdõn, lețliztõn. Mina alandun venelaste, lätlaste ees. ▫ Es zemojos krieviem, latviešiem.
|
astõ ¤18 vi
(a) astuda, ronida ▫ kāpt, rāpties - i’lzõ astõ üles ronida ▫ uzkāpt; i’ļļõ astõ üle astuda ▫ pārkāpt; mǭ’zõ astõ maha ronida ▫ nokāpt
- Ta astāb strepīst i’lzõ ja mǭ’zõ. Ta astub trepist üles ja alla. ▫ Viņš kāpj pa trepēm augšā un lejā. Izā astīz laijõ. Isa astus paati. ▫ Tēvs iekāpa laivā. Polākõd vȯļt astõnd tarā pǟl. Poisid olid roninud tara peale. ▫ Zēni bija uzkāpuši uz žoga. Minā astīz ǭbõ i’lzõ. Mina ronisin haavapuu otsa. ▫ Es uzkāpu apsē. Pī’egiļnikād astīzt i’bbizt sälgõ. Õitsilised ronisid hobuste selga. ▫ Pieguļnieki uzkāpa zirgiem mugurā. Astīz varbõ pǟlõ, la’z ta vȯlkõ tīedaji. Astuti varba peale, et ta teaks [~ olgu teadja]. ▫ Uzkāpa uz kājas pirksta, lai viņš zinātu [~ būtu zinātājs]. Ma astāb si’n jālgad pǟlõ, la’z vȯlkõ daņtšõmõst. Ma astun su jalgadele, et peaks tantsima. ▫ Es kāpju tev uz kājām, lai būtu jādejo. KK77b; LF74.16; KK77a
(b) astuda, kõndida ▫ kāpties, stāties, iet - jū’rõ astõ juurde astuda ▫ pieiet klāt; kilgõ astõ kõrvale hoida ▫ pakāpties malā; si’zzõl astõ sisse astuda ▫ iestāties; vastõ astõ vastu astuda, vastu hakata ▫ stāties pretī 86a4; 2Tm3.5
- Ma astāb kuodāj. Ma kõnnin koju. ▫ Es eju mājās. Mȯ’lmõd astābõd sūrd samūdõks randõ . Mõlemad astuvad suurte sammudega randa. ▫ Abi lieliem soļiem iet uz krastu. Pūoga astāb izā vastõ. Poeg astub isa vastu. ▫ Dēls nostājas pret tēvu.
|
ä’b ..., ä’b knj ei ... ega ▫ ne ..., ne - ä’b lind pūsõ, ä’b kalā mie’rsõ – tijā pasouļ ei lindu puus ega kala meres – tühi maailm ▫ ne putns kokā, ne zivs jūrā – tukša pasaule; ä’b lū, ä’b pī’emdõ – ä’b või sīedõ ei luu ega liha [~ pehme] – ei või süüa ▫ ne kauls, ne mīkstums – nevar ēst; ä’b minā, ä’b tämā ei mina ega tema ▫ ne es, ne viņš; ä’b ne’i, ä’b ne’i ei nii ega naa ▫ ne tā, ne šā; ä’b vȯzā, ä’b kalā ei liha ega kala ▫ ne gaļa, ne zivs KK77a
- Ma ä’b lǟ’ ä’b sīņõ, ä’b tǟnõ. Ma ei lähe ei sinna ega tänna. ▫ Es neiešu ne turp, ne šurp. KK77a
|
ä’b|praktili *200 adj ebapraktiline ▫ nepraktisks - Minā vȯļļi vä’ggi ä’bpraktili rištīng. Mina olevat väga ebapraktiline inimene. ▫ Es esot ļoti nepraktisks cilvēks. 151.24
|
eļ *133 s põrgu ▫ elle KK77a- eļ padā põrgukatel ▫ elles katls; eļ pū’ojõ põrgupõhi ▫ elles dibens; eļ tu’ļ põrgutuli ▫ elles uguns KK77a; 86a40; M5.22
- Ta palāb eļ tu’lsõ. Ta põleb põrgutules. ▫ Viņš deg elles ugunīs. Eļšõ u’m tu’ļļi. Põrgus on kuum. ▫ Ellē ir karsts. Minā vȯ’ļ ne’iku eļšõ. Ma olin nagu põrgus. ▫ Es biju it kā ellē. Kis vȯ’ļ ä’bjõvā, se lǟ’b eļ pū’ojõ. Kes oli halb, see läheb põrgupõhja. ▫ Kas bijis slikts, tas nonāks elles dibenā. KK77b; 86a40
|
ī’ž 1 *9 pn ise ▫ pats - eņtš kä’d pǟl omal käel ▫ uz savu roku; eņtš tǭ’miz pie’rrõ enese tahtmise järgi ▫ uz paša vēlēšanos; sī eņtš pǟl võttõ süüd omaks võtta ▫ uzņemties vainu; minā eņtš pūold mina omalt poolt ▫ es no savas puses; eņtš riekkõ lǟ’dõ oma teed minna ▫ iet savu ceļu
- Ma tī’eb ī’ž eņtšõn tu’bbõ. Ma teen ise enesele maja. ▫ Es taisu pats sev māju. Ta piezūb ēņtšta. Ta peseb ennast. ▫ Viņš mazgājas. Ma tī’eb eņtš tubā vaļmõks. Ma teen oma maja valmis. ▫ Es uztaisīšu savu māju gatavu.
|
josābõ ¤49 vi
(a) ära eksida ▫ apmaldīties - No mūnda kõrd josābizt järāndiz ka. No mõnikord eksiti ära ka. ▫ Nu reizēm apmaldījās arī.
(b) nõutuks muutuda, takerduda, segi minna ▫ apjukt, sajukt - Ma josābiz jarā: minā rõkāndõks midēgõst, mi’n ä’b tu’l mīelõ, mis ma rõkāndiz. Ma takerdusin: ma räägiksin midagi, mul ei tule meelde, mida ma rääkisin. ▫ Es apjuku: es [it kā] runātu kaut ko, es neatceros, ko es runāju. Josābõb eņtš pǟstõ. Läheb [~ oma] peast segi. ▫ Sajūk prātā. 86a49; KK78a47
|
kaprīz *141 adj tujukas ▫ kaprīzs, untumains - Minā vȯ’ļļi kaprīz. Mina olevat tujukas. ▫ Es esot untumains. 86b5
|
kartõ 1 ¤20 vt karta, peljata ▫ baidīties - Ma kārtab. Ma kardan. ▫ Es baidos. Ma kārtab ne’i ku tūlda. Ma kardan nagu tuld. ▫ Es baidos kā no uguns. Ma kārtab tä’mstõ ne’i ku tu’lstõ. Ma kardan teda nagu tuld. ▫ Es baidos no viņa kā no uguns. Minā rǭz kārtiz sīest ēsti literatūrõst. Mina veidi kartsin seda eesti kirjandust. ▫ Es nedaudz baidījos no tās igauņu literatūras. Kunāid ä’b ūo jemīņ kārtamõst ukkõ lē’mizõst, pūtõksõst ja nǟlgast. Kunagi ei pea enam kartma hukkumist, puudust ja nälga. ▫ Nekad vairs nav jābaidās no bojā ejas, trūkuma un bada. Ta kārtab lǟ’dõ. Ta kardab minna. ▫ Viņš baidās iet. Ta kārtiz siedā tī’edõ. Ta kartis seda teha. ▫ Viņš baidījās no tā darba. KK77a; KK78a18; 152.2
|
ke’ž *87 s käsi ▫ roka - jõvā ke’ž parem käsi ▫ labā roka; kurā ke’ž vasak käsi ▫ kreisā roka; vȯndzi ke’ž õnnelik käsi ▫ laimīga roka; kä’d tutkāmõs käeulatuses ▫ rokas stiepiena attālumā; kädūd jū’rõ pānda käed külge panna ▫ pielikt rokas; kädūd ku’bbõ pānda käed kokku või risti panna ▫ salikt rokas kopā; kätā nustõ kätt tõsta ▫ pacelt roku; kīndidi kä’ddõ pānda kindaid kätte panna ▫ uzvilkt cimdus rokā; kä’dkõks eitõ käega lüüa ▫ atmest ar roku; ke’žži jū’rõ pānda käsi külge panna ▫ pielikt rokas; ke’žži la’gtõ käsi laotada ▫ plātīt rokas; ke’žži pū’dõks pie’zzõ käsi puhtaks pesta ▫ nomazgāt rokas tīras ~ mazgāt rokas nevainībā; ke’žži pi’ddõ ripsõ käsi rüpes hoida ▫ turēt rokas klēpī; eņtš kä’ds pi’ddõ enese käes pidada ~ enese valduses pidada ▫ turēt pie sevis; i’ļ kä’d tagantkätt ▫ pa roku galam KK78; Lk20.19; 79.11
- Ke’ž tä’mmõn u’m kil vizā – ku panāb, si’z attõ sīlmad ullõ. Käsi on tal küll kõva – kui paneb, siis on silmad väljas. ▫ Roka viņam gan ir stipra, kad liek, tad acis ir ārā. Ke’ž ä’b vēļ je’llõ. Käsi ei luba töötada. ▫ Roka neļauj strādāt. Ke’ž ä’b kūl. Käsi ei kuula sõna. ▫ Roka neklausa. Ta u’m mi’n jõvā ke’ž. Ta on mu parem käsi. ▫ Viņš ir mana labā roka. Ne tu’ļtõ, kädūd ī’dsku’bsõ. Nad tulid käsikäes. ▫ Viņi atnāca roku rokā. Ma pidāb sīnda kä’dstõ vizās. Ma hoian sind käest kinni. ▫ Es turu tevi aiz rokas. Mi’n kädūd at ne’i ku vi’zzõ si’dtõd. Mu käed on nagu kinni seotud. ▫ Manas rokas ir kā sasietas. Kädūd sõ’vlõbõd – si’z ma tǭ’b tuoizõn ra’bbõ. Käed sügelevad – siis tahan teisele lüüa. ▫ Rokas niez – tad es gribu otram iesist. Pa’n kädūd kilgõ! Pane käed kõrvale! ▫ Novāc rokas [~ noliec rokas malā]! Ta pa’ņ kädūd tä’m kilgõ – si’z ta jõvāks tǟnda pidāb. Ta pani käed tema külge – siis ta peab teda heaks. ▫ Viņš pielika viņam rokas – tad viņš uzskata viņu par labu. Pa’n kädūd ku’bbõ, u’m jumālt pǭlamõst! Pane käed kokku, peab jumalat paluma! ▫ Saliec rokas kopā, jālūdz dievs! Alā pa’n eņtš kä’d tuoiz kabātõ! – ku tǭ’d sa’lliz võttõ. Ära pane oma kätt teise tasku! – [öeldadkse,] kui tahad salaja võtta. ▫ Nebāz savu roku cita kabatā! – [saka,] ja gribi slepeni paņemt. Ta u’m mi’n kä’d allõ si’z, ku minā u’m se tīedaji – kui ma panāb, ne’i ta tī’eb. Ta on mu käe all siis, kui mina olen see teadja – kuidas ma käsin, nii ta teeb. ▫ Viņš ir manās rokās tad, kad es esmu tas zinātājs – kā es lieku, tā viņš dara. Tuoi u’m tä’m kä’d allõ, ta võtīz eņtš kä’d alā. Teine on tema käe all, ta võttis oma käe alla. ▫ Otrs ir viņa rokās, viņš paņēma savās rokās. Amādõn i’z ūo i’bbi kä’d pierāst. Kõikidele ei olnud hobune käepärast. ▫ Visiem zirga nebija pa rokai. Se u’m mi’n kä’d pie’rrõ, seļļi tīe, mis lǟ’b. See on mulle käe järgi, selline töö, mis edeneb. ▫ Tas man ir pa rokai – tāds darbs, kas iet. Ta jelāb eņtš kä’d pǟl, eņtš pierāstõ. Ta elab oma käe peal, enese jaoks. ▫ Viņš dzīvo uz savu roku, sevis pēc. Ta kāndab mīnda kädūd pǟl jõvāst mīelstõ. Ta kannab mind kätel heast meelest. ▫ Viņš nēsā mani uz rokām aiz laba prāta. Alā nustā eņtš kätā tä’m pierāst! Ära tõsta tema pärast kätt! ▫ Nepacel viņa dēļ savu roku! Alā nustā eņtš kätā tä’m vastõ, si’z ä’b lī jõvīst! Ära tõsta oma kätt tema vastu, siis ei lähe hästi! ▫ Nepacel savu roku pret viņu, tad nebūs labi! Ma pǭlab tä’m kätā – ku ma tǭ’b tǟnda nāizõks. Ma palun ta kätt – kui ma tahan teda naiseks. ▫ Es lūdzu viņas roku – kad es gribu viņu par sievu. Se u’m tä’m kä’d tīe. See on tema kätetöö. ▫ Tas ir viņa roku darbs. Ta mūrdab eņtš ke’žži, ta u’m kõ’zzi. Ta murrab oma käsi, ta on vihane. ▫ Viņš lauza savas rokas, viņš ir nikns. Ma sai rǭntõ kä’ddõ. Ma sain raamatu kätte. ▫ Es dabūju grāmatu rokā. Ma sai sīe neitst eņtš kä’ddõ. Ma sain selle neiu enese kätte. ▫ Es dabūju to meitu rokā. Ta pidāb sīe eņtš kä’dsõ eņtš perīz tutkām sǭņõ. Ta hoiab seda enese käes oma viimase otsani. ▫ Viņš tur to savās rokās līdz pašam galam. Ta u’m kädūd-jālgadõks sīen vastõ. Ta on käte-jalgadega selle vastu. ▫ Viņš ar rokām un kājām ir tam pretī. KK77a; KK78.3; KK78a69
|
konkš *70 s nui ▫ vāle - Minā u’m seļļi rištīng, ku pa’n konkšõks vȯntsõ, la’z ma sǭgõ jālgad aldõst jarā. Mina olen selline inimene, et pane nuiaga otsa ette, et ma saaks jalust [~ jalgade alt] ära. ▫ Es esmu tāds cilvēks, ka liec ar vāli pa pieri, lai es pa kājām nemaisītos. KK77a
|
krēm *125 s kreem ▫ krēms - Minā tī’eb tort pǟl võidtõb krēm vȭidagõst. Mina teen tordi peale määrimise [~ võidmise] kreemi võist. ▫ Es taisu uz tortes ziežamo krēmu no sviesta. LF74.5
|
le’bbõ 2 adv läbi ▫ cauri, galā - ī’dtuoizõks le’bbõ sǭdõ üksteisega läbi saada ▫ satikt vienam ar otru; le’bbõ a’jjõ läbi ajada ▫ izdzīt cauri; le’bbõ arrõ läbi arutada ▫ iztirzāt; le’bbõ ī’edõ läbi lõigata ▫ pārgriezt; le’b ja le’bbõ läbi ja läbi ▫ caur un cauri; le’bbõ je’llõ läbi elada ▫ pārdzīvot; le’bbõ kǟ’dõ läbi käia ▫ staigāt cauri; le’bbõ kǭ’ļõ läbi kobada ▫ iztaustīt; le’bbõ laskõ läbi lasta ▫ laist cauri; le’bbõ lu’ggõ läbi lugeda ▫ izlasīt; le’bbõ mõtlõ läbi mõtelda ▫ pārdomāt; le’bbõ murdõ läbi murda ▫ izlauzties cauri; le’bbõ nǟ’dõ läbi näha ▫ redzēt cauri; le’bbõ pa’llõ läbi põleda ▫ pārdegt; le’bbõ ra’bbõ läbi lüüa ▫ izsisties cauri; le’bbõ rõkandõ läbi rääkida ▫ pārrunāt; le’bbõ õ’vvõ läbi imbuda ▫ izsūkties cauri; le’bbõ sa’ddõ läbi kukkuda ▫ izkrist cauri; le’bbõ sǭdõ läbi ajada, toime tulla ▫ tikt galā, satikt; le’bbõ suoimõ läbi sõimata ▫ izlamāt; le’bbõ tī’edõ läbi töötada ▫ taisīt cauri; le’bbõ tilkõ läbi tilkuda ▫ pilēt cauri; le’bbõ va’itõ läbi kaaluda ▫ apsvērt; le’bbõ vaņtlõ läbi vaadata ▫ izskatīt; le’bbõ vīdõ läbi viia ▫ īstenot; le’bbõ vȱlda läbi saada ~ toime tulla ▫ būt cauri ~ tikt galā; le’bbõ vȯtšõ läbi otsida ▫ pārmeklēt KK78.3
- Sa li sīest mõtsāst le’bbõ! Sa mine sellest metsast läbi! ▫ Tu ej tam mežam cauri! Paldiņ lekštõ lambõdõn jālgad va’itist le’bbõ. Praegu läksid lammastel jalad [silla] vahedest läbi. ▫ Patlaban aitām kājas gāja cauri [tilta] spraugām. Sa lekšt jõugõmä’g le’bbõ. Sa läksid läbi liivamäe. ▫ Tu gāji caur smilšu kalnu. Ve’r tulāb le’b ǭ’rõn le’bbõ. Veri tuleb läbi riide läbi. ▫ Asinis sūcas cauri caur drēbi. Ku sa eņtšõks ūod le’bbõ, si’z u’m jõvīstõ, ä’b ūo tuoiz kä’dst ki’zzõmõst daļībtõ. Kui sa ise tuled toime, on hästi, ei pea teise käest osa küsima. ▫ Kad tu ar sevi tiec galā, ir labi, nav jāprasa citam dalība. Āiga u’m le’bbõ. Aeg on läbi. ▫ Laiks ir cauri. Tikkiž rǭ’ u’m le’bbõ. Kõik raha on [juba] läbi. ▫ Visa nauda [jau] ir cauri. Sīḑšt ä’b sǭ le’bbõ. Siit ei saa läbi. ▫ Te netiek cauri. Pȯrzõd īrgiztõ le’bbõ lǟ’dõ. Põrsastel läks kõht lahti [~ põrsad hakkasid läbi minema]. ▫ Sivēniem bija caurs vēders [~ sivēni sāka iet cauri]. Minā nǟb sīnda le’bbõ. Mina näen sind läbi. ▫ Es redzu tev cauri. KK77 a; KK78; J11; J14
|
lovāldõst adv voodist ▫ no gultas - Minā lovāldõst i’lzõ. Mina voodist üles. ▫ Es augšā no gultas. Ta īekiz lovāldõst ulzõ. Ta hüppas voodist välja. ▫ Viņš izleca ārā no gultas. KK78
|
magātõ 2 ¤53 vi uinuda, magada ▫ aizmigt, iemigt, gulēt - tǭ’b magātõ tahab magada ▫ grib gulēt; võib magātõ võib magada ▫ var gulēt
- Minā ne’i ä’b või täsā magātõ. Mina nii ei või siin uinuda. ▫ Es tā nevaru te aizmigt.
|
| minā *6 pn mina ▫ es = ma |
mirīņõz *181 s surnu ▫ mironis - Minā magūb ne’iku mirīņõz. Mina magan nagu surnu. ▫ Es guļu kā mironis. KK77 a
|
mis *1 pn
(a) mis ▫ kas, kurš (par nedzīvām būtnēm) - mis ... siedā mida ... seda ▫ jo ... jo E VII
- Mis? Mis? ▫ Ko? ~ Kas? Mis u’m? Mis on? ▫ Kas ir? Mis sa kītõd! Mis sa kostad! ▫ Ko tu neteiksi! Mis sǟ’l! Mis seal ikka! ▫ Ko tur! Mis sǟ’l rõkāndõ! Mis seal rääkida! ▫ Ko tur runāt! Mis mǭdõ tēg ja’ggõt? Mis maad te seal jagate? ▫ Ko jūs nevarat sadalīt? [~ Kādu zemi jūs dalāt]? Mis kōgim, siedā parīm. Mida kaugem, seda parem ▫ Jo tālāk – jo labāk. Siprikizt pǭ’dõ sizāl võib vȱlda mis ä’bmis. Sipelgapesa sees võib olla mida kõike. ▫ Skudru pūznī var būt viss kaut kas. 86.12
(b) kes ▫ kas, kurš (par dzīvām būtnēm) >kis- Ma võtīz sīe ve’ļ, mis minā ī’ž tǭ’ž. Ma võtsin selle venna, kelle ma ise tahtsin. ▫ Es ņēmu to brāli, kuru es pati gribēju. 152.1/8
|
motskõ ¤34 vt
(a) mätsida ▫ viļāt - Läpš motskūb leibõ. Laps mätsib leiba. ▫ Bērns viļā maizi.
(b) tümitada ▫ dunkāt - Minā võib motskõ tūoizta, kīen ä’b ūo ne’i je’n joudõ ä’b ku mi’nnõn, si’z ma tǟnda motskūb kädūdõks, si’z tǟnda võib ne’i suotkõ. Mina võin tümitada teist, kel ei ole nii palju jõudu kui minul, siis ma teda tümitan kätega, siis teda võib nii sõtkuda. ▫ Es varu dunkāt otru, kam nav tik daudz spēka kā man, tad es viņu dunkāju ar rokām, tad viņu var tā mīcīt. 86.9
(c) sõtkuda ▫ spaidīt, mīcīt - Ǭ’rõnt võib motskõ: piezūb ja suotkūb tǟnda. Riiet võib sõtkuda, pestakse ja sõtkutakse teda. ▫ Drānu var mīcīt: to mazgā un mīca. 86.9
|
ǭ’j *124 s ahi ▫ krāsns - ǭ’j sū ahjusuu ▫ krāsns mute; ǭ’jõ kittõ ahju kütta ▫ kurināt krāsni; lēba ǭ’j leivaahi ▫ maizes krāsns; piški ǭ’j väike ahi ▫ mazā krāsns; poțīst ǭ’j pottahi ▫ podiņu krāsns; roudi ǭ’j raudahi ▫ skārda krāsns; sōna ǭ’j saunaahi ▫ pirtskrāsns
- Ǭ’j alz vȯ’ļ sūrtubā sidāmtõ. Ahi oli alati suuretoa keskel. ▫ Krāsns vienmēr bija dižistabas vidū. Ǭ’j ä’b viedā, tubā u’m täuž so’vvõ. Ahi ei tõmba, tuba on täis suitsu. ▫ Krāsns nevelk, istaba ir pilna dūmu. Mīrnikā te’i ǭ’jõ. Müürsepp tegi ahju. ▫ Mūrnieks uztaisīja krāsni. Ēta pūḑi ǭ’jõ! Heida puid ahju! ▫ Iemet malku krāsnī! Rǭib sidūd ǭ’jst ulzõ! Roobitse söed ahjust välja! ▫ Izgrāb ogles no krāsns! Minā u’m ǭ’j tagān sindõn, ǭ’j tagān i’lzõ ka’zzõn, kis midāgõst ä’b tīeda pasouļõst. Mina olen ahju taga sündinud, ahju taga üles kasvanud, kes midagi ei tea maailmast. ▫ Es esmu aizkrāsnē piedzimis, aizkrāsnē uzaudzis, kas neko nezina par pasauli. KK78b49; KK77b; KK78.3
|
pakānd|a’b *72 s kiirabi ▫ ātrā palīdzība - Minā tǭ’ž kutsõ ulzõ se pakānda’b. Mina tahtsin välja kutsuda selle kiirabi. ▫ Es gribēju izsaukt to ātro palīdzību.
|
pǟl pop
(a) peal ▫ uz (vieta) - lǭda pǟl laua peal ▫ uz galda; sidām pǟl südame peal ▫ uz sirds; eņtš kä’d pǟl oma käe peal ▫ uz savu roku
- Ne at jarā lē’miz pǟl. Nad on ära minemas. ▫ Viņi ir uz promiešanu. 502.2
(b) peale, ajaks ▫ uz (laiks) - Minā jõvā mīelkõks nädīļ pǟl lǟ’ks Tallinnõ. Mina läheksin hea meelega nädalaks ajaks Tallinna. ▫ Es labprāt uz nedēļu dotos uz Tallinu.
(c) kallal ▫ virsū - Ta u’m mi’n pǟl ne’iku u’ņ. Ta on mu kallal [~ peal] nagu uni. ▫ Viņš ir man pielipis [~ man virsū] kā miegs. KK77 a
|
pȯimõ ¤41 vt põimida, punuda ▫ pīt, vīt - sīlmad i’lzõ pȯimõ [suka]silmad üles võtta ▫ uzņemt valdziņus KK78b19
- Minā sai pa’j oksīst pȯimdõd seļļizt rattõd. Mina sain pajuokstest punutud sellise vankri. ▫ Es dabūju tādus no kārklu zariem pītus ratus. 151.1/19
|
rēkõ ¤55 vt arvutada, rehkendada, arvestada ▫ rēķināt, aprēķināt - rēkõ protsentidi arvutada protsente ▫ aprēķināt procentus E ID
- Minā i’z mūošta rēkõ. Mina ei mõistnud arvutada. ▫ Es nepratu rēķināt. Rištīng rēkõb mingiži a’žḑi: ku’i je’n u’m siedā, ku’i je’n siedā. Inimene arvestab mingeid asju: kui palju seda, kui palju seda. ▫ Cilvēks aprēķina kādas lietas: cik daudz tā, cik daudz šitā. Seļļi plindõrmaņ, kis plīndartõb eņtš jelāmiz jarā, kis midāgõst ä’b rēk. Selline lagastaja, kes lagastab kogu oma elamise ära, kes midagi ei arvesta. ▫ Tāds plenderis, kas visu savu iedzīvi noplenderē, kas neko nerēķina. KK78; KK78b24
|
rīdļõ ¤58 vi
(a) riielda, noomida, sõidelda ▫ rāt, bārties - Minā rīdļõb tä’mkõks. Mina riidlen temaga. ▫ Es rājos ar viņu. KK78b25
(b) tülitseda, riielda ▫ strīdēties - Mēg rīdļõm. Meie tülitseme. ▫ Mēs strīdamies. KK77 a
|
tieud|mīez *166 s teadlane ▫ zinātnieks - Minā tǭ’b tī’edõ si’nst e’žmiz ja pierīz tieudmī’e. Mina tahan teha sinust esimese ja viimase teadlase. ▫ Es gribu iztaisīt no tevis pirmo un pēdējo zinātnieku. 86
|
tijā *19 adj
(a) tühi ▫ tukšs - tijā me’r [kalast] tühi meri ▫ [no zivīm] tukša jūra; tijā ne’iku vanā kū tühi nagu vana kuu ▫ tukšs kā vecs mēness EV4
- Kus tijā kūož, sǟ’l pūtõb. Kus tühi koht, seal on puudu [~ puudub]. ▫ Kur tukša vieta, tur trūkst. Mi’n ma’g u’m vä’ggi tijā. Mu kõht on väga tühi. ▫ Mans vēders ir ļoti tukšs. Ta tu’ļ tǟnõ tijād kädūdõks. Ta tuli siia tühjade kätega. ▫ Viņš atnāca šurp ar tukšām rokām. Ta tu’ļ tǟnõ tijā ne’iku vīžkopīk. Ta tuli siia tühi kui viiekopikane. ▫ Viņš atnāca šurp tukšs kā pieckapeika. KK77b; KK77 a; J20
(b) tühine, väärtusetu ▫ tukšs, nevērtīgs - Ta rõkāndõb ti’jjõ rõkkõ (~ ti’jḑi sõ’ņdi). Ta räägib tühja juttu (~ tühje sõnu). ▫ Viņš runā tukšu. KK77b
(c) vaene ▫ nabags, tukšinieks - Ta tī’eb mi’n tijāks, saņțõks. Ta teeb mu vaeseks, sandiks. ▫ Viņš padara mani par tukšinieku, ubagu. Minā u’m ne’i tijā ne’iku svȯrkõz. Mina olen nii vaene nagu rott. ▫ Es esmu tik nabags kā žurka. Minā u’m ne’i tijā ne’iku saņț kuoț. Mina olen nii tühi nagu sandi kott. ▫ Es esmu tik tukšs kā ubaga tarba. KK77 a; KK77b
(d) kaine ▫ skaidrā - Mitikš pǟva sa ä’d ūo tijā. Ükski päev sa ei ole kaine. ▫ Nevienu dienu tu neesi skaidrā.
(e) vallaline ▫ neprecējies Ga4.27 |
toņ 2 *133 adj paks ja kuiv ▫ biezs un sauss - Se sandrok u’m toņ, minā seļļizt toņņõ ä’b tǭ’, minā tǭ’b vie’ddõlt. See puder on paks ja kuiv, mina sellist paksu ja kuiva ei taha, mina tahan vedelat. ▫ Šī putra ir bieza un sausa, es tādu biezu un sausu negribu, es gribu šķidru. LF74.16
|
ve’ļ *64 s vend ▫ brālis EIIIe- Minā u’m se piški ve’ļ. Mina olen see väike vend. ▫ Es esmu tas mazais brālis. KK77 a
|
võttõ ¤19 vt
(a) võtta ▫ ņemt - ja’ggõ võttõ osa võtta ▫ piedalīties; i’lzõ võttõ üles võtta ▫ pacelt ~ novākt; i’ļļõ võttõ üle võtta ▫ pārņemt; jarā võttõ ära võtta ▫ atņemt; jū’rõ võttõ külge võtta ▫ pieņemt; kūlõ võttõ kuulda võtta ▫ uzklausīt; pillõks võttõ tõe pähe võtta ▫ ņemt par pilnu; si’zzõl võttõ sisse võtta ▫ ieņemt; vāldiņ võttõ lahti võtta ▫ izjaukt; vastõ võttõ vastu võtta ▫ pieņemt; vi’zzõ võttõ kinni võtta ▫ saņemt ciet; tuo’dkõks võttõ tõena võtta, tõeks pidada ▫ pieņemt par patiesību; vigāks võttõ pahaks panna ▫ ņemt ļaunā; võtāb jarā ne’iku kä’dkõks võtab ära nagu käega ▫ noņem kā ar roku KK78; J4; KK77 a
- Algõ võttõg vigāks. Ärgu pangu [~ võtku] pahaks. ▫ Lai neņem ļaunā. Mǭsõ u’m, ma võtāb i’lzõ. On maas, ma võtan üles. ▫ Ir zemē, es paceļu augšā. Ma võtāb tä’m vi’zzõ. Ma võtan ta kinni. ▫ Es saņemu viņu ciet. Ma võtīz rǭ’ tä’mstõ. Ma võtsin temalt raha. ▫ Es paņēmu no viņa naudu. Ma võtīz sīe ve’ļ, mis minā ī’ž tǭ’ž. Ma võtsin selle venna, keda mina ise tahtsin. ▫ Es paņēmu to brāli, kuru pati gribēju. Munt jõvā āt mie’rsõ ja tikkiž ānkaŗplatšīd attõ jõvā si’zzõl võttõd, neiku munt ä’b sǭtõ. Muud on juba merel ja kõik ankruplatsid on juba sisse võetud, nii et muud ei saa. ▫ Citi jau ir jūrā un visas enkurvietas jau ir aizņemtas, tā ka citi nedabū. Ta võtāb si’n kūlõ. Ta võtab sind kuulda. ▫ Viņš uzklausa tevi. KK78; KK78b60; D18; 152.1/8
(b) tappa ▫ nokaut - Ku sigā võtāb jarā, si’z u’m tǟnda jǭ’tõmõst. Kui siga tapetakse ära, siis peab teda jahutama. ▫ Kad cūku nokauj, tad tā ir jādzesē. KK78a46
|
