grād *125 s kraad ▫ grāds - kūdkimdõz pū’oj la’igit grād kuuekümnes põhjalaiuskraad ▫ sešdesmitais ziemeļu platuma grāds; nēļakimdõ grādõ ve’ggi nelikümmend kraadi kange ▫ četrdesmit grādu stiprs
- Mits grādõ lemḑi? Mitu kraadi sooja? ▫ Cik grādu silts?
|
kie’ddõrtõ ¤54 vt kedrata, keerutada ▫ vērpt, vīt - Kīeta kie’ddõrtõb – mits kȭrdali ta u’m, mits kõrdõ at ī’dsku’bsõ. Köit kedratakse – mitmekeermeline see on, mitu keeret on üheskoos. ▫ Virvi vij – cik vijumos tā ir, cik vijumu ir kopā.
|
kīela *43 s
(a) kell ▫ pulkstenis - kabāt|kīela taskukell ▫ kabatas pulkstenis; kä’d|kīela käekell ▫ rokas pulkstenis; lōda|kīela lauakell ▫ galda pulkstenis; sāina|kīela seinakell ▫ sienas pulkstenis; toŗņ|kīela tornikell ▫ torņa pulkstenis; virgtiji|kīela äratuskell ▫ modinātājpulkstenis
- Kīela u’m je’dsõ. Kell käib ette. ▫ Pulkstenis ir ātrāks. Kīela īeb tagān. Kell jääb taha. ▫ Pulkstenis ir vēlāks. Mits u’m kīela? Mis kell on? ▫ Cik ir pulkstenis? Kīela pī’lõb. Kell seisab. ▫ Pulkstenis stāv. KK78.3
(b) kell ▫ zvans - pivā|kuodā|kīela kirikukell ▫ baznīcas zvans; uks|kīela uksekell ▫ durvju zvans
|
kīer *125 s keere ▫ vītne, vijums = kīermõz- E’ḑḑizt kīedõdõn vȯ’ļ ī’tiz kīer, ta’ggizt kīedõdõn tegīž tuoistiz kīer. Esimestel köitel oli ühtpidi keere, tagumisel köitel jälle teistpidi keere. ▫ Priekšējām virvēm bija vienā virzienā vijums, aizmugurējām virvēm atkal otrā virzienā vijums. Kīerõd lekštõ si’zzõlpēḑõn vadā sū pūol ja vadā tībõd jūsõ ve’l vȯ’ļtõ īerõd. Keermed läksid sissepoole noodasuu pool ja noodatiibade juures olid veel pöörlid. ▫ Vijumi gāja iekšā vada mutes pusē un pie vada spārniem vēl bija ieres. Mits kīerdõ attõ ku’bsõ. Mitu keeret on koos. ▫ Vairāki vijumi ir kopā.
|
kieuž *112 s köis ▫ virve - Kīeta kie’ddõrtõb – mits kȭrdali ta u’m, mits kõrdõ at ī’dsku’bsõ. Köit kedratakse – mitmekeermeline see on, mitu keeret on üheskoos. ▫ Virvi vij – cik vijumos tā ir, cik vijumu ir kopā.
|
lu’ggõ ¤29 vt
(a) lugeda ▫ lasīt - Ma lugūb rǭntõzt. Ma loen raamatut. ▫ Es lasu grāmatu. Ma lugūb rǭntidi. Ma loen raamatuid. ▫ Es lasu grāmatas.
(b) loendada, lugeda, arvata ▫ skaitīt - lu’ggõs ulzõ välja arvatud ▫ izņemot, neskaitot EVII
- Sa lugūd lešti. Sa loed lesti. ▫ Tu skaiti butes. Ma lugūb, mits nī’emõ attõ. Ma loen, mitu lehma on. ▫ Es skaitu, cik govju ir. Nēḑi võib sūormõd pǟl lu’ggõ, ä’b ūo mingi pǟgiņ. Neid võib sõrmedel lugeda, ei ole mingi palju. ▫ Tos var uz pirkstiem saskaitīt, nav neko daudz. KK77b; KK78a71
|
mits 1 *11 pn mitu ▫ cik - Mits rištīngt? Mitu inimest? ▫ Cik cilvēku? Mitsmis kilīs jelābõd ve’l rāndalizt? Mitmes külas elavad veel liivlased [~ randlased]? ▫ Cik ciemos dzīvo vēl lībieši [~ jūrmalnieki]?
|
mits 2 adv mitmekesi ▫ cik - Mits tēg nītõt? Mitmekesi te niidate? ▫ Cik jūs pļaujat? KK78
|
nõ’v *122 s nõu ▫ padoms - ī’ds nõ’vs ühel nõul ▫ vienprātīgi; nõ’vvõ andõ nõu anda ▫ dot padomu; nõ’vvõ kizzõ nõu küsida ▫ vaicāt padomu; nõ’vvõ pi’ddõ nõu pidada ▫ apspriesties; nõ’vvõ võttõ seletada, arutleda ▫ apspriest; nõ’vs vȱlda nõus olla ▫ būt vienisprātis 1Kr2.13
- Amād, mits tä’m nõ’vs vȯ’ļt, āt laigāld pildõd ja ukkõ lǟ’nõd. Kõik, kui palju teda pooldasid, on laiali pillutatud ja hukka saanud. ▫ Visi, kas viņam piekrita, ir izklīdināti un gājuši bojā. Ap5.36
|
pǟ *14 s
(a) pea ▫ galva - pǟ sidām pealagi ▫ galvvidus; kievām pǟ terane pea ▫ viegla galva; pǭļaz pǟ ne’iku būnga paljas pea nagu trumm ▫ plika galva kā bungas; sangdõ pǟ paks, tuim pea ▫ grūta galva; täuž pǟ täis pea ~ purjus pea ▫ pilna galva ~ piedzēries; tijā pǟ tühi pea ▫ tukša galva; vizā pǟ kõva pea ▫ cieta galva; pǟ kī’lõks pānda pead panti panna ▫ likt galvu ķīlā; pǟ īrgõb rinkõ lǟ’dõ pea hakkab ringi käima ▫ galva sāk reibt; pǟ kīerõb (~ lǟ’b immar) pea käib ringi ▫ galva reibst; pǟ ȭ’gõb pea õhkab ▫ galva svilst; pǟ pȯdūb pea valutab ▫ galva sāp; pǟ ja’ggõ pitkīm pea jagu pikem ▫ par galvas tiesu garāks; pǟ mǭ’zõ võttõ pea maha võtta ▫ nocirst [~ noņemt] galvu; pǟdõ kǭ’tõ pead kaotada ▫ pazaudēt galvu; pǟdõ pistõ a’jjõ pead püsti ajada ▫ izsliet galvu; pǟdõ pie’zzõ pead pesta ▫ mazgāt galvu; pǟdõ murdõ pead murda ▫ lauzīt galvu; pǟdõ sie’ggõ pead segi ajada ▫ sagrozīt galvu; pǟdõ vȯtšõ pead otsida [~ peast täisid otsida] ▫ meklēt utis galvā; midēgõst pǟ’zõ võttõ midagi pähe võtta ▫ ieņemt kaut ko galvā; pǟsõ ne’iku siprikkizt lǟ’bõd peas nagu sipelgad jooksevad ▫ galvā skrien kā skudriņas; pǟsõ tēḑi vȯtšõ peast täisid otsida ▫ meklēt utis galvā; pǟstõ jālgad sǭņi ka’žži peast jalgadeni märg ▫ slapjš no galvas līdz kājām; pǟstõ oppõ pähe õppida ▫ mācīties no galvas; pǟstõ tieudõ peast teada ▫ zināt no galvas; ī’d pǟ jo kuordõ ku sinā ühe pea jagu pikem [~ kõrgem] kui sina ▫ par galvas tiesu garāks nekā tu; jõvāst pǟst heast peast ▫ no laba prāta; kibārt pǟ’zõ pānda kübarat pähe panna ▫ uzlikt cepuri galvā; kibār u’m pǟs kübar on peas ▫ cepure ir galvā; kibārt pǟstõ võttõ kübarat peast võtta ▫ noņemt cepuri; ne’iku pǟstõ võttõd nagu peast pühitud [~ võetud] ▫ kā no galvas izlidojis [~ izņemts]; tikkiž pǟstõ ulzõ pū’gdõd peast täiesti välja puhutud ▫ no galvas pavisam izlidojis [~ izpūsts] KK78; KK77; PK88.22; KK77 a
- Pǟ sǭb jarā sie’gdõd – tuoi siegūb jarā. Pea aetakse segi – teine ajab segi. ▫ Galva tiek apmulsināta – otrs apmulsina. Pǟ u’m kǭ’dkȭrdiņ. Pea on norus [~ kahekorra]. ▫ Galva ir nokārta [~ divkārši]. Pǟ u’m mǭsõ. Pea on norgus. ▫ Galva ir zemē. Pǟ u’m rȭmsõ, pǟ kīerõb, pǟ lǟ’b immõrõ. Pea on segi, pead pööritab, pea käib ringi. ▫ Galva ir sajukusi, galva reibst, galva iet uz riņķi. Pǟ u’m sangdõ. Pea on tuim [~ paks]. ▫ Galva ir trula [~ bieza]. Pǟ u’m täuž tūldõ, si’z u’m pǟ kievām, ä’b ūo sizāl riktig sva’rrõ. Pea on tuult täis, siis on pea kerge, ei ole sees õiget kaalu. ▫ Galva ir pilna vēja, tad galva ir viegla, nav iekšā īsta svara. Tä’mmõn u’m vizā pǟ, ta mittõ midāgõst ä’b või jarā oppõ. Tal on kõva pea, ta ei või mitte midagi ära õppida. ▫ Viņam ir grūta galva, viņš neko nevar iemācīties. Mi’n pǟ ä’b pidā vizās. Mu pea ei pea kinni. ▫ Man galvā neturas [~ galva netur ciet]. Mi’n pūogan u’m ne’iku kanāmunā pǟ: immõrkouți, attõ ibūkst ja bokāa’bbõnd kummiš kaņtšõ, set lȭga pǭļaz. Mu pojal on pea nagu kanamuna: ümmargune, on juuksed ja sokuhabe kummaski küljes, vaid lõug on paljas. ▫ Manam dēlam galva ir kā vistas ola: apaļa, mati un vaigubārda ir abās pusēs, tikai zods ir pliks. Sa võid eņtš pǟ jarā andõ sīe ažā je’dstõ. Sa võid oma pea ära anda selle asja eest. ▫ Tu vari savu galvu dot par to lietu. Mis tä’mmõn u’m pǟ’zõ lǟ’nd? – ku tuoi mõtliz seļļizt, mis ä’b ūo. Mis talle on pähe läinud? – kui teine mõtles [välja] midagi sellist, mida ei ole. ▫ Kas viņam galvā ienācis? – ja otrs ir izdomājis kaut ko tādu, kā nav. Se u’m mi’n pǟsõ ne’i ku ikškõrdikš (~ ne’iku ve’ž). See on mu peas nagu ükskordüks (~ nagu vesi). ▫ Tas man galvā ir kā reizrēķins (~ kā ūdens). Kērkõd pǟsõ, pietūkst lōlabõd. Kilgid peas, valet laulavad. ▫ Circeņi galvā, melus dzied. Ma tī’eb eņtš pǟstõ tä’m. Ma teen selle omast peast. ▫ Es taisu to no savas galvas. Ta u’m pǟstõ ra’btõd. Ta on peast koputatud. ▫ Viņš ir galvā pasists. Ku sa pǟkõks maksād, si’z sa ūod bäs pǟtõ; ne’i sa võid īedõ bäs pǟdõ. Kui sa peaga maksad, siis sa oled ilma peata; nii sa võid jääda ilma peata. ▫ Ja tu ar galvu maksā, tad tu esi bez galvas; tā tu vari palikt bez galvas. Alā a’il pǟkõks sainõ (~ tu’llõ)! Ära jookse peaga [vastu] seina (~ tulle)! ▫ Neskrien ar galvu sienā (~ ugunī)! Ta u’m bäs pǟtõ. Ta on ilma peata. ▫ Viņš ir bez galvas. KK77 a; 86.36
(b) pea, ots ▫ spals - veis pǟ noapea ▫ naža spals
- Duņtšõn u’m pǟ. Pussil on pea. ▫ Duncim ir spals. KK77 a
(c) (lina)kupar ▫ pogaļa - pieksīz pǟd jarā kupardati ▫ noplūca pogaļas
(d) pea, loom ▫ galva, lops - Mits pǟdõ u’m tä’d kǭŗas? Mitu pead on teie karjas? ▫ Cik galvu ir jūsu ganāmpulkā? EIVf
|
rištīng *157 s inimene ▫ cilvēks - a’iliji rištīng paigalpüsimatu inimene ▫ cilvēks, kas nespēj nostāvēt mierā; rištīngt vȯ’dlõ inimest oodata ▫ gaidīt cilvēku; rištīngõks rõkāndõ inimesega rääkida ▫ runāt ar cilvēku; kakš rištīngt kaks inimest ▫ divi cilvēki; ro’vzt tu’lbõd inimesed tulevad ▫ ļaudis nāk; pǟgiņ ro’vžti palju inimesi ▫ daudz ļaužu
- Ku sa seļļi a’iliji rištīng ūod, kis pāikal ä’b pī’l, si’z si’nnõn kizūb, mits tūldõ si’nnõn at jālgad allõ. Kui sa selline paigalpüsimatu inimene oled, siis küsitakse sinult, mitu tuult sul jalge all on. ▫ Ja tu tāds skrejošs cilvēks esi, kas uz vietas nestāv, tad tev prasa, cik vēju tev ir zem kājām. Se u’m seļļi rištīng, kis lǟ’b ja jelāb ne’iku mašīn. See on selline inimene, kes läheb ja töötab nagu masin. ▫ Tas ir tāds cilvēks, kurš iet un strādā kā mašīna. Se rištīng u’m ne’iku kalā vie’d sizāl. See inimene on nagu kala vees. ▫ Tas cilvēks ir kā zivs ūdenī. Ä’b ūo rištīng vīerda sizāl – kis u’m švakkõ rištīng. Ei ole inimese verd sees – kes on nõrk inimene. ▫ Nav cilvēka asiņu iekšā – kas ir švaks cilvēks. Sīe rištīngõn ä’b ūo pǟdõ, kis seļļizt tīedõ te’i, mis ä’b ūo vajāg. Sel inimesel ei ole pead, kes sellist tööd tegi, mida pole vaja. ▫ Tādam cilvēkam nav galvas, kas tādu darbu izdarījis, kas nav vajadzīgs. Sīe rištīngõn u’m kana pǟ. Sel inimesel on kana pea. ▫ Tam cilvēkam ir vistas galva. Sǟ’l u’m ro’vžti ne’i je’n ku kärmiži (~ ku jȭgta mä’g pǟl; ~ ku jȭgta rānda pǟl). Seal on inimesi nii palju kui kärbseid (~ kui liiva mäe peal; ~ kui liiva rannal). ▫ Tur ir cilvēku tik daudz kā mušu (~ kā smilšu uz kalna; ~ kā smilšu jūrmalā). KK77 a
|
sa’m *84 s samm ▫ solis - sa’m sa’m tagān samm-sammult ▫ soli pa solim; samīņ lǟ’dõ sammu minna ▫ iet soļiem; jegā sa’m pǟl igal sammul ▫ ik uz soļa; pitkād samūd pikad sammud ▫ gari soļi; sūrd samūdõks suurte sammudega ▫ lieliem soļiem J20
- Mits sa’mtõ? Mitu sammu? ▫ Cik soļu?
|
si’ļ 2 *213 s süld (213,38 cm) ▫ ass (213,38 cm) - kǭ’dõks sīlda kaheksa sülda ▫ astoņas asis J21
- Ikš veršt – vīžsadā sīlda. Üks verst – viissada sülda. ▫ Viena verste – piecsimt asu. Amā e’žmõks āigizt, mits sīlda u’m vietā. Kõige esiteks mõõdeti, mitu sülda on vett. ▫ Vispirms mērīja, cik asu ir ūdens. Liestād āt kūdsõ-seisõs si’lsõ. Lestad on kuus-seitse sülda sügaval. ▫ Butes ir sešu – septiņu asu [dziļumā]. 152.1/2; D6
|
vi’jjõ 2 ¤29 vt
(a) keerutada ▫ vīt - Vijūb ī’dõku’bbõ, mits kīerdõ attõ ku’bsõ. Keerutab kokku, mitu keeret on koos. ▫ Vij kopā, vairāki vijumi ir kopā. KK78b62
(b) kerida ▫ tīt - Ta vijūb lānga kie’rrõ. Ta kerib lõnga kerasse. ▫ Viņš tin dziju kamolā. KK78b59
|
