alā 2 adv alla ▫ lejā (virziens), pa- - alā andõ alla anda ▫ padoties; alā eitõ alla heita ▫ pakļauties; alā īedõ alla jääda ▫ zaudēt, pakļauties; alā kēratõ alla kirjutada ▫ parakstīties; alā pānda alla panna ▫ palikt apakšā
- Li alā! Mine alla! ▫ Ej lejā! Ma īeb alā tä’mmõn. Ma jään talle alla. ▫ Es zaudēju viņam [~ palieku viņam apakšā].
|
ānkaŗ *240 s ankur ▫ enkurs - ānkaŗ pǟl īedõ ankrusse jääda ▫ noenkuroties; ānkaŗ pǟl pānda ankrusse panna ▫ noenkurot; ānkaŗt eitõ ankrut heita ▫ izmest enkuru; ānkaŗt nustõ ankrut hiivata ▫ pacelt enkuru
- Ānkaŗt laskūb mie’rrõ ānkaŗkieudkõks agā ānkaŗskēḑõdõks. Ankrut lastakse merre ankruköite või ankrukettidega. ▫ Enkuru ielaiž jūrā ar enkura tauvu vai enkura ķēdēm. E4 l
|
bokād *41 s pl rõuged ▫ bakas - bokīdi pānda rõugeid panna ▫ potēt pret bakām KK78a29
- Bokād tagān tä’m palg ei ärblimizõks. Rõugete järel ta nägu jäi armiliseks. ▫ Pēc bakām viņa seja palika rētaina.
|
glǭz *135 s
(a) klaas (materjal) ▫ stikls (materiāls)
(b) klaas (toode) ▫ stikls (izstrādājums) - lä’b glǭz aknaklaas ▫ loga stikls; glǭzidi si’zzõl pānda aknaklaase sisse panna ▫ iestiklot logu KK78a44
(c) klaas (anum) ▫ glāze - tēj|glǭz teeklaas ▫ tējas glāze
- glǭzidi ku’bbõ ra’bbõ klaase kokku lüüa ▫ saskandināt glāzes
|
i’bbi *193 s hobune ▫ zirgs (Equus caballus) - ibīzt je’ddõ pānda hobust ette rakendada ▫ iejūgt zirgu; ibīzt uppõl pānda hobust kammitsasse panna ▫ sapīt zirgu
- I’bbi pȯtkāstõb. Hobune lööb tagant üles. ▫ Zirgs spārdās. I’bbi u’m upāl. Hobune on kammitsas. ▫ Zirgs ir sapīts. Ta panāb ibīz rattõd je’ddõ. Ta paneb hobuse vankri ette. ▫ Viņš iejūdz zirgu ratos. KK78b12
|
jālga *34 s jalg ▫ kāja - kīņḑõl|jālga küünlajalg ▫ svečturis; tikā|jālga pläru (omakeeratud suits) ▫ kazaskāja (paštīta cigarete)
- jālgad alā sǭdõ jalad alla saada ▫ nostāties uz kājām; jālgad alā lǟ’dõ jalgade alla sattuda ▫ paskriet zem kājām; jālgad allõ vȱlda jalgade all olla ▫ būt pa kājām; jālga pǟl sǭdõ jalgu alla saada ▫ tikt uz kājām; jālgad pǟl vȱlda liikvel olla ~ tagajalgadel olla ~ ärevil või vihane olla ▫ būt kustībā ~ būt uz kājām ~ būt satrauktam; jalgõ je’ddõ pānda jalga ette panna ▫ aizlikt kāju priekšā; jalgõ vȯidõ jalga hoida, kaitsta ▫ saudzēt kāju; jaļgi alā võttõ jalgu alla võtta ▫ celties kājās; ä’b võta jaļgi alā ei võta jalgu alla ▫ neceļas kājās; jaļgi kengõ jalgu kängitseda ▫ aut kājas; jaļgi pie’zzõ jalgu pesta ▫ mazgāt kājas; jaļgi pästõ jalgu lahti võtta ▫ noaut kājas; jaļgi (~ tagān) vie’ddõ jalgu (~ järele) vedada ▫ vilkt kājas; jaļgi vāldiņ pānda jalga lasta ▫ ņemt kājas pār pleciem; kõ’urõd jālgad ne’i ku kūokõd (~ raņtpūd) kõverad jalad nagu konksud (~ rangid) ▫ līkas kājas kā āķi (~ sakas); pīentõd jālgad ne’i ku štorkõn peenikesed jalad nagu toonekurel ▫ tievas kājas kā stārķim; sūŗ jālga ne’i ku ibīzõn suur jalg nagu hobusel ▫ liela kāja kā zirgam KK78a20
- Jālgad īebõd ku pūkabāld. Jalad muutuvad nagu puutükkideks. ▫ Kājas kļūst kā koka gabali. Jālgad ä’b kāndatõ – si’z ne ä’b ūotõ tierrõd. Jalad ei kanna – siis need ei ole terved. ▫ Kājas nenes – tad tās nav veselas. Ma tī’eb jālgad vāldiņ. Ma võtan jalad lahti. ▫ Es noauju kājas. Jālgad lǟ’bõd rištä’bbiz, sa ūod jarā jūobõn. Jalad lähevad risti, sa oled joobnud. ▫ Kājas iet šķērsām, tu esi iereibis. Ä’b või jālga je’ddõ pānda, tulīnõz sadāb! Ei või jalga ette panna, kohe kukub! ▫ Nevar likt kāju priekšā, tūlīt nokrīt! Pidā ibīz jalgõ! Pea hobuse jalga! ▫ Turi zirga kāju! I’bbi vȱidab jalgõ, jālga pȯdūb. Hobune hoiab jalga, jalg valutab. ▫ Zirgs saudzē kāju, kāja sāp. Mi’n u’m tä’m jaļgi paijõmõst. Ma pean ta jalgu paitama. ▫ Man ir jāglauda viņam kājas. I’bbi pȯtkāstõb jālgaks. Hobune lööb jalaga. ▫ Zirgs sper ar kāju. Ma lǟ’b jālgiņ (~ eņtš jālgadõks). Ma lähen jala (~ omil jalul). ▫ Es eju kājām (~ savām kājām). Jālgad ne’i smagād, ne’iku vȯlkstõ svināst tǟdõd. Jalad nii rasked nagu oleksid tina täis. ▫ Kājas tik smagas, it kā būtu pilnas svina. Ta pa’ņ jālgad vāldiņ. Ta laskis jalga. ▫ Viņš ņēma kājas pār pleciem. Ta võtāb jālgad sälgõ – ku ta ne’i kierdõ lǟ’b. Ta võtab jalad selga – kui ta nii nobedalt läheb. ▫ Viņš ņem kājas pār pleciem – ja viņš tā ātri iet. Mis sa jelād amād nēļa jālgaks lovāl! Mis sa aeled [~ elad] kõigi nelja jalaga voodil! ▫ Ko tu dzīvojies ar visām četrām kājām pa gultu! KK77a
|
je’ddõ 1 adv ette ▫ priekšā (virziens) - je’ddõ joudõ ette jõuda ▫ aizsteigties priekšā; je’ddõ kandõ ette kanda ▫ ziņot; je’ddõ kītõ ette öelda, dikteerida ▫ teikt priekšā, diktēt; je’ddõ lu’ggõ ette lugeda ▫ lasīt priekšā; je’ddõ nǟ’dõ ennustada ~ ette näha ▫ paredzēt; je’ddõ pānda ette panna, välja pakkuda ▫ likt priekšā; ibīzt je’ddõ pānda hobust ette panna (rakendada) ▫ iejūgt zirgu; je’ddõ tūlda ette tulla ▫ gadīties; je’ddõ vaņtlõ ette vaadata ▫ uzmanīties; je’ddõ võttõ ette võtta ▫ uzņemties
- Tulgid je’ddõ! Tulge ette! ▫ Nāciet priekšā!
|
jū’rõ 2 adv
(a) juurde, lisaks ▫ klāt, papildus - jū’rõ pä’zzõ juurde pääseda ▫ piekļūt klāt; jū’rõ võttõ juurde võtta ▫ pieņemt klāt; jū’rõ pānda juurde lisada ▫ pielikt klāt; jū’rõ sǭdõ juurde saada ▫ dabūt klāt; jū’rõ vie’ddõ juurde vedada ▫ pievest klāt; jū’rõ võttõ juurde võtta ▫ pieņemt klāt JL3; 86b9; KK78b61
- Rǭz u’m pe’ļļõmõst jū’rõ. Natuke tuleb juurde teenida. ▫ Nedaudz jāpiepelna klāt. 152.2
(b) külge ▫ pie- - jū’rõ pa’llõ külge või põhja kõrbeda ▫ piedegt; jū’rõ vie’ddõ külge tõmmata ▫ pievilkt KK78b61; KK78.3
- A’ž ma tä’mmõn kuigõd pi’ddõz lǟ’dsõ pūtõb jū’rõ. Kui ma temast kuidagi mööda minnes puutun külge. ▫ Ja es viņam, kaut kā garām ejot, pieskaros. 152.2
|
kǟ’dõ ¤5 vi
(a) käia ▫ staigāt, iet - kǟ’dõ kui sukādõks käia vaikselt [~ kui sukis] ▫ staigāt klusu [~ kā ar zeķēm]; kǟ’mõ pānda käima panna ▫ iedarbināt ~ ielikt raudzēties; kilās kǟ’dõ külas käia ▫ iet viesos; pi’ds kīeta kǟ’dõ mööda köit käia ▫ staigāt pa virvi; skūolsõ kǟ’dõ koolis käia ▫ iet skolā; tagān kǟ’dõ järgneda, järel käia ▫ sekot KK78.3; J10
- Läpš īrgõb kǟ’dõ Laps hakkab käima ▫ Bērns sāk staigāt. Ta ke’i mä’d jūs. Ta käis meil. ▫ Viņš mūs apciemoja. Ta kǟ’b kä’dstõ kä’ddõ: ikš sīnda mīļiņțõb, tuoi mīļiņțõb. Ta käib käest kätte: üks sind hellitab, teine hellitab. ▫ Viņa iet no rokas rokā: viens tevi apmīļo, otrs apmīļo. Ta kǟ’b ne’i ku kīela, ä’b kunāgõst īe paikõl. Ta käib nagu kell, kunagi ei jää paigale. ▫ Viņš iet kā pulkstenis, nekad nepaliek uz vietas. KK77a
(b) kõndida ▫ pastaigāties |
ke’ž *87 s käsi ▫ roka - jõvā ke’ž parem käsi ▫ labā roka; kurā ke’ž vasak käsi ▫ kreisā roka; vȯndzi ke’ž õnnelik käsi ▫ laimīga roka; kä’d tutkāmõs käeulatuses ▫ rokas stiepiena attālumā; kädūd jū’rõ pānda käed külge panna ▫ pielikt rokas; kädūd ku’bbõ pānda käed kokku või risti panna ▫ salikt rokas kopā; kätā nustõ kätt tõsta ▫ pacelt roku; kīndidi kä’ddõ pānda kindaid kätte panna ▫ uzvilkt cimdus rokā; kä’dkõks eitõ käega lüüa ▫ atmest ar roku; ke’žži jū’rõ pānda käsi külge panna ▫ pielikt rokas; ke’žži la’gtõ käsi laotada ▫ plātīt rokas; ke’žži pū’dõks pie’zzõ käsi puhtaks pesta ▫ nomazgāt rokas tīras ~ mazgāt rokas nevainībā; ke’žži pi’ddõ ripsõ käsi rüpes hoida ▫ turēt rokas klēpī; eņtš kä’ds pi’ddõ enese käes pidada ~ enese valduses pidada ▫ turēt pie sevis; i’ļ kä’d tagantkätt ▫ pa roku galam KK78; Lk20.19; 79.11
- Ke’ž tä’mmõn u’m kil vizā – ku panāb, si’z attõ sīlmad ullõ. Käsi on tal küll kõva – kui paneb, siis on silmad väljas. ▫ Roka viņam gan ir stipra, kad liek, tad acis ir ārā. Ke’ž ä’b vēļ je’llõ. Käsi ei luba töötada. ▫ Roka neļauj strādāt. Ke’ž ä’b kūl. Käsi ei kuula sõna. ▫ Roka neklausa. Ta u’m mi’n jõvā ke’ž. Ta on mu parem käsi. ▫ Viņš ir mana labā roka. Ne tu’ļtõ, kädūd ī’dsku’bsõ. Nad tulid käsikäes. ▫ Viņi atnāca roku rokā. Ma pidāb sīnda kä’dstõ vizās. Ma hoian sind käest kinni. ▫ Es turu tevi aiz rokas. Mi’n kädūd at ne’i ku vi’zzõ si’dtõd. Mu käed on nagu kinni seotud. ▫ Manas rokas ir kā sasietas. Kädūd sõ’vlõbõd – si’z ma tǭ’b tuoizõn ra’bbõ. Käed sügelevad – siis tahan teisele lüüa. ▫ Rokas niez – tad es gribu otram iesist. Pa’n kädūd kilgõ! Pane käed kõrvale! ▫ Novāc rokas [~ noliec rokas malā]! Ta pa’ņ kädūd tä’m kilgõ – si’z ta jõvāks tǟnda pidāb. Ta pani käed tema külge – siis ta peab teda heaks. ▫ Viņš pielika viņam rokas – tad viņš uzskata viņu par labu. Pa’n kädūd ku’bbõ, u’m jumālt pǭlamõst! Pane käed kokku, peab jumalat paluma! ▫ Saliec rokas kopā, jālūdz dievs! Alā pa’n eņtš kä’d tuoiz kabātõ! – ku tǭ’d sa’lliz võttõ. Ära pane oma kätt teise tasku! – [öeldadkse,] kui tahad salaja võtta. ▫ Nebāz savu roku cita kabatā! – [saka,] ja gribi slepeni paņemt. Ta u’m mi’n kä’d allõ si’z, ku minā u’m se tīedaji – kui ma panāb, ne’i ta tī’eb. Ta on mu käe all siis, kui mina olen see teadja – kuidas ma käsin, nii ta teeb. ▫ Viņš ir manās rokās tad, kad es esmu tas zinātājs – kā es lieku, tā viņš dara. Tuoi u’m tä’m kä’d allõ, ta võtīz eņtš kä’d alā. Teine on tema käe all, ta võttis oma käe alla. ▫ Otrs ir viņa rokās, viņš paņēma savās rokās. Amādõn i’z ūo i’bbi kä’d pierāst. Kõikidele ei olnud hobune käepärast. ▫ Visiem zirga nebija pa rokai. Se u’m mi’n kä’d pie’rrõ, seļļi tīe, mis lǟ’b. See on mulle käe järgi, selline töö, mis edeneb. ▫ Tas man ir pa rokai – tāds darbs, kas iet. Ta jelāb eņtš kä’d pǟl, eņtš pierāstõ. Ta elab oma käe peal, enese jaoks. ▫ Viņš dzīvo uz savu roku, sevis pēc. Ta kāndab mīnda kädūd pǟl jõvāst mīelstõ. Ta kannab mind kätel heast meelest. ▫ Viņš nēsā mani uz rokām aiz laba prāta. Alā nustā eņtš kätā tä’m pierāst! Ära tõsta tema pärast kätt! ▫ Nepacel viņa dēļ savu roku! Alā nustā eņtš kätā tä’m vastõ, si’z ä’b lī jõvīst! Ära tõsta oma kätt tema vastu, siis ei lähe hästi! ▫ Nepacel savu roku pret viņu, tad nebūs labi! Ma pǭlab tä’m kätā – ku ma tǭ’b tǟnda nāizõks. Ma palun ta kätt – kui ma tahan teda naiseks. ▫ Es lūdzu viņas roku – kad es gribu viņu par sievu. Se u’m tä’m kä’d tīe. See on tema kätetöö. ▫ Tas ir viņa roku darbs. Ta mūrdab eņtš ke’žži, ta u’m kõ’zzi. Ta murrab oma käsi, ta on vihane. ▫ Viņš lauza savas rokas, viņš ir nikns. Ma sai rǭntõ kä’ddõ. Ma sain raamatu kätte. ▫ Es dabūju grāmatu rokā. Ma sai sīe neitst eņtš kä’ddõ. Ma sain selle neiu enese kätte. ▫ Es dabūju to meitu rokā. Ta pidāb sīe eņtš kä’dsõ eņtš perīz tutkām sǭņõ. Ta hoiab seda enese käes oma viimase otsani. ▫ Viņš tur to savās rokās līdz pašam galam. Ta u’m kädūd-jālgadõks sīen vastõ. Ta on käte-jalgadega selle vastu. ▫ Viņš ar rokām un kājām ir tam pretī. KK77a; KK78.3; KK78a69
|
kikīm *154 s köidik, kütke ▫ saite - nī’emõ kikīm lehma köidik ▫ govs saite; nī’emõ kikmõ pānda lehma kütkesse panna ▫ piesiet govi
|
kilgõl 1 adv kõrvale ▫ malā (virziens) - kilgõl pānda kõrvale toimetada ▫ nolikt malā Ap5.3
|
kimp 2 *94 s
(a) kimbatus, kimp ▫ ķeza, sprukas - kimpõ īedõ kimpu [~ kimbatusse] jääda ▫ nokļūt ķezā; kimpõ pānda kimbatusse panna ▫ ievilkt ķezā; kimpõ sǭdõ kimbatusse sattuda ▫ iekulties ķezā; kimpsõ vȱlda kimpus [~ kimbatuses] olla ▫ būt sprukās
- Ma ei kimpõ, īeb ne’i ku vi’zzõ, ä’b sǭ vāldiņ. Ma jäin kimbatusse, jään nagu kinni, ei saa lahti. ▫ Es nonācu ķezā, palieku tā kā iestrēdzis, netieku vaļā. Ma panāb si’n kimpõ. Ma panen su kimbatusse. ▫ Es iedzenu tevi sprukās. KK77a
(b) pahandus ▫ nepatikšanas - Ma ei si’nkõks kimpõ, mēg rīdļõm. Ma jäin sinuga kimpu, me tülitseme. ▫ Es nonācu ar tevi nepatikšanās, mēs strīdamies.
(c) rahutus ▫ nemiers - nemē kimpõks i’ļļõ võttõd nagu rahutusest üle käidud ▫ kā nemiera pārņemts HG30
|
klāmbar *234 s
(a) klamber ▫ skava
(b) ümarsulg ▫ iekavas - klāmbariz pānda ümarsulgudesse panna ▫ likt iekavās
(c) nurksulg ▫ kvadrātiekavas - klāmbard si’zzõl ~ klāmbard va’izõ nurksulgudesse ~ nurksulgude vahele ▫ kvadrātiekavās
|
kȭr 1 *125 s ratas ▫ ritenis - amād kȭrõd kīerõm pānda kõik rattad keerlema panna ▫ likt visiem riteņiem griezties; nemē vīdõz kȭr rattõd jūs nagu viies ratas vankri all ▫ kā piektais ritenis ratu apakšā
|
kõrdõl adv korda, korrale ▫ kārtībā - kõrdõl pānda korraldada, kindlaks määrata ~ korda seada ▫ noteikt ~ sakārtot 1Kr16.1
- Ne pa’nbõd ažād kõrdõl. Nad panevad asjad korda. ▫ Viņi sakārto lietas. J20
|
ku’bbõ 3 adv kokku ▫ kopā (virziens) - ku’bbõ a’ilõ kokku põrgata ▫ saskrieties; ku’bbõ a’jjõ kokku ajada ▫ sadzīt kopā; ku’bbõ kazātõ kokku kasvatada ▫ saaudzēt; ku’bbõ ka’zzõ kokku kasvada ▫ saaugt; ku’bbõ ki’llõ kokku kõlada ▫ saskanēt; ku’bbõ ki’ltõ kooskõlastada ▫ saskaņot; ku’bbõ kõlbõ kokku sobida ▫ saderēt kopā; ku’bbõ kuoŗŗõ kokku korjata ▫ savākt; ku’bbõ kutsõ kokku kutsuda ▫ sasaukt; ku’bbõ lieppõ kokku leppida ▫ salīgt; ku’bbõ lu’ggõ kokku lugeda, kokku liita ▫ saskaitīt; ku’bbõ pānda kokku panna ~ koostada ▫ salikt ~ sastādīt; ku’bbõ paššõ kokku sobida ▫ saderēt kopā; ku’bbõ ra’bbõ kokku lüüa ▫ sasist, saskandināt; ku’bbõ rǭibõ kokku kraapida ▫ saraust; ku’bbõ rõkāndõ kokku rääkida ▫ sarunāt, vienoties; ku’bbõ sa’ddõ kokku langeda ▫ sabrukt, sakrist; ku’bbõ sǟ’dõ kokku seada, koostada ~ kokku leppida ▫ sastādīt ~ sarunāt, vienoties; ku’bbõ si’ddõ kokku siduda ▫ sasiet; ku’bbõ sǭdõ kokku saada ▫ satikt, satikties; ku’bbõ tūlda kokku tulla, koguneda ▫ sanākt kopā; ku’bbõ vie’ddõ kokku tõmmata ▫ savilkt kopā; ku’bbõ võttõ kokku võtta ▫ saņemt kopā ~ sastādīt kopsavikumu; ne’i ku ku’bbõ lōlatõd nagu kokku laulatatud ▫ kā salaulāti KK78b25; J10; KK78.3
- Ne mǟngabõd ku’bbõ, ku ī’dsõ mīelsõ umāt. Nad mängivad kokku, kui ühel meelel on. ▫ Viņi sarunā [~ saspēlē] kopā, ka ir vienprātīgi. Ne paššõbõd ku’bbõ, attõ ī’tizt. Nad sobivad kokku, on ühesugused. ▫ Viņi sader kopā, ir vienādi. KK77 a
|
kūok *125 s konks, kook ▫ āķis - kūok pǟlõ pānda konksu otsa panna ▫ uzlikt uz āķa
|
kūora *43 s kõrv ▫ auss - sūrd kūorad ne’i ku piņņõn suured kõrvad nagu koeral ▫ lielas ausis kā sunim; ī’dst kūorast si’zzõl, tuoizõst ulzõ ühest kõrvast sisse, teisest välja ▫ pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā; kūora tagān pānda kõrva taha panna ▫ likt aiz auss; kūorad pistõ a’jjõ kõrvad kikki ajada ▫ ausīties, spicēt ausis
- Kūorad at pist illõ. Kõrvad on püsti üles. ▫ Ausis ir stāvus gaisā. Kūora vīngõb. Kõrv ajab pilli. ▫ Auss džinkst. Kūora u’m vizās. Kõrv on lukus. ▫ Auss ir ciet. Pa’n eņtš kūorad vi’zzõ, ne’i ku sa ä’d kūl! Pane oma kõrvad kinni, nii et sa ei kuule! ▫ Aiztaisi savas ausis, lai tu nedzirdētu! Kūorad sadābõd vi’zzõ. Kõrvad lähevad lukku. ▫ Ausis aizkrīt. Ta ä’b nustā mittõ kuorrõ. Ta ei liiguta [~ tõsta] kõrvagi. ▫ Viņš neceļ ne ausi. Ve’ž lǟ’b kuorrõ si’zzõl, si’z kūora rū’tšõb. Vesi läheb kõrva sisse, siis kõrv kohiseb. ▫ Ūdens saiet ausī, tad auss dūc. Ä’b ūo õ’mmõ pǟ’sõ, si’z u’m kūora tagānd ka’žži. Ei ole mõistust peas, siis on kõrva tagant märg. ▫ Nav prāta galvā, tad aiz ausīm ir slapjš. Se lekš tikkiž mi’n kūorastõ pi’ddõz. See läks kõik mu kõrvast [~ kõrvust] mööda. ▫ Tas viss paslīdēja man gar ausīm. Ma kūliz siedā pūol kūoraks. Ma kuulsin seda poole kõrvaga. ▫ Es dzirdēju to pa ausu galam [~ ar pusausi]. KK77 a; 79.4
|
kūož *143 s koht ▫ vieta - je’ltõb|kūož elukoht ▫ dzīvesvieta; tīe|kūož töökoht, ametikoht ▫ darbavieta
- kūožõ andõ aset anda ~ kohta anda ▫ dot vietu; kūožõ nä’gțõ kohta näidata ▫ ierādīt vietu; kūožõ vaļmõks vaņtlõ kohta valmis vaadata ▫ izraudzīties vietu; mittõ kažīzt kūožõ ä’b īe ei jää märga kohtagi ▫ nepaliek ne slapja vieta KK77 a
- Ta u’m eņtš kūož lieudõn. Ta on oma koha leidnud. ▫ Viņš ir atradis savu vietu. Kīen vȯ’ļ jõvā kūož, ta võiž kītõ, ku mi’nnõn u’m lem kūož. Kellel oli hea koht, see võis öelda, et mul on soe koht. ▫ Kam bija laba vieta, tas varēja teikt, ka man ir silta vieta. Ä’b ūo kūožo, kus pǟ pānda. Ei ole kohta, kuhu pea panna. ▫ Nav vietas, kur nolikt galvu. Ta nä’gțiz mi’n kūožõ. Ta näitas minu kohta. ▫ Viņš ierādīja manu vietu. Ma vaņtliz eņtšõn kūož vaļmõks. Ma vaatasin enesele koha valmis. ▫ Es nolūkoju sev vietu. Mi’nnnõn ä’b ūo ne’i je’n kūožõ, kus võib jālga pānda. Mul ei ole nii palju ruumi, kuhu võib jala panna. ▫ Man nav tik daudz vietas, kur var kāju nolikt. Ta u’m sõzārõn jemā kūõžõs. Ta on õele ema asemel. ▫ Viņa ir māsai mātes vietā. KK77 a; KK77b; KK78
|
kup *61 s kupp ▫ bankas (med.) - kupīdi pānda kuppu lasta ▫ likt bankas
|
lāista *46 s liist (jalatsil) ▫ lieste - lāista pǟlõ pānda (~ vie’ddõ) liistule panna (~ tõmmata) ▫ uzlikt (~ uzvilkt) uz liestes
|
lo’vvõl adv voodi(sse) ▫ gultā (virziens) - pānda lo’vvõl heita voodisse ▫ likties gultā
- Kui ma pa’ņ lo’vvõl, ne’i ma ei ma’ggõm. Nagu ma heitsin voodisse, nii ma jäin magama. ▫ Kā es nolikos gultā, tā es aizmigu. KK78a3
|
ma’ggõ ¤29 vi
(a) magada ▫ gulēt - lovāl (~ ullõ) ma’ggõ voodis (~ väljas) magada ▫ gulēt gultā (~ ārā); ma’ggõm laškõ magama heita ▫ apgulties; ma’ggõm īedõ magama jääda ▫ iemigt, aizmigt; ma’ggõm pānda magama panna ~ magama heita ▫ apguldīt ~ apgulties; magūb ne’i ku jarā kūolõn (~ kuoț; ~ pūklutš) magab nagu surnu (~ kott; ~ puupakk) ▫ guļ kā nomiris (~ maiss; ~ bluķis) KK77 a
- Läpš magūb jemā jūsõ. Laps magab ema juures. ▫ Bērns guļ pie mātes. Sǟ’l magūb jemā lapsõks. Seal magab ema lapsega. ▫ Tur guļ māte ar bērnu. Ta magūb īed ja pǟvad le’bbõ. Ta magab ööd ja päevad läbi. ▫ Viņš guļ caurām naktīm un dienām. Ma magīz tä’m jūsõ i’ļ īe. Ma magasin ööd tema juures. ▫ Es gulēju pie viņa pa nakti. Jǭņõn vȯ’ļ āiga ma’ggõ. Jaanil oli aeg magada. ▫ Jānim bija laiks gulēt. Ma tǭ’b ma’ggõ, no’vvõmõst u’m. Ma tahan magada, peab puhkama. ▫ Es gribu gulēt, jāatpūšas. Ei ma’ggõm ne’iku piški siļk. Jäi magama nagu pisike silk. ▫ Aizmiga kā maza reņģe. KK77 a; KK77b; KK78; KK78b13
(b) magada, sugulises vahekorras olla ▫ pārgulēt, mīlēties - Pȯis magīz sīe neitstõks. Poiss magas selle tüdrukuga. ▫ Puisis pārgulēja ar to meiteni.
(c) lamada ▫ gulēt (nomodā) - rujādkuodās ma’ggõ haiglas lamada ▫ gulēt slimnīcā
- Ta magūb rujā. Ta lamab haigena. ▫ Viņš guļ slims. 86a48
|
mēļ *215 s
(a) meel, aru ▫ prāts, uzskats - mi’nnõn u’m jõvā mēļ mul on hea meel ▫ man ir labs prāts; mīel parāntimi meeleparandus ▫ labošanās, atgriešanās uz pareizā ceļa; mīeldõ parāntõ meelt parandada ▫ laboties, atgriezties uz pareizā ceļa; mīel pierāst meele järgi ▫ pa prātam; mingizõn mīel pie’rrõ tī’edõ kellegi meele järgi teha ▫ izdarīt kādam pa prātam; mīel pie’rrõ vȱlda meele pärast olla, meeldida ▫ būt pa prātam; mīelõ pānda meelde tuletada ▫ atgādināt; vastõ mīeldõ vȱlda vastumeelt olla ▫ būt nepatīkamam; mi’n mīelstõ minu meelest ▫ manuprāt; ä’b lǟ’ ī’dtõ mīeldõ ei lähe ühes meeles ▫ neiet vienprātīgi Jh14.26; KK78.3; Mk1.4; KK77 a; Ap2.38
(b) meel, mälu ▫ prāts, atmiņa - mīelõ īedõ meelde jääda ▫ palikt prātā; mīelõ jettõ ~ mīelõ pānda meelde jätta ▫ paturēt prātā; mīelõ tūlda ~ mīelõ rabāgõ meelde tulla ~ meelde turgatada ▫ ienākt prātā; mīelsõ pi’ddõ meeles pidada ▫ paturēt prātā; mīelsõ pī’lõ meeles seista ▫ stāvēt prātā; mīelsõ vȱlda meeles olla ▫ būt prātā; mīelstõ jarā u’nnõ meelest ära unustada ▫ aizmirst KK78.3
- Se lekš ulzõ mi’n mīelstõ. See läks mul meelest ära [~ välja mu meelest]. ▫ Tas man izgāja no prāta. Ku midāgõst set tu’ļ mīelõ, kītiz: mi’nnõn tu’ļ pǟ’zõ. Kui miski vaid tuli meelde, ütles: mulle tuli pähe. ▫ Kad kaut kas ienāca prātā, teica: man ienāca galvā. KK77 a
(c) aru, mõistus ▫ prāts, saprāts - piški mēļ lühike [~ pisike] aru ▫ mazs prāts; mīel jū’rõ tūlda mõistusele tulla ▫ nākt pie prāta; ne’iku īlma mīeldõ nagu ilma mõistuseta ▫ kā bez prāta; mīelstõ ullõ vȱlda arust ära olla ▫ būt bez prāta; mīelstõ vāldiž īedõ ~ mīelstõ vāldiž sǭdõ arust ilma jääda ▫ palikt bez prāta; pigā-tagā mīelstõ vāldiž peaaegu arust ära ▫ gandrīz bez prāta; mēļi sie’ggõ mõistust segi ajada ▫ jaukt prātus KK77 a; 14Ro1; 85/1
- Mēļ u’m jarā, ä’b ūo riktig. Mõistus on ära, ei ole korras. ▫ Prāts ir projām, nav riktīgs. Mēļ josābiz jarā. Mõistus eksis ära. ▫ Prāts apjuka. Mēļ kadūb jarā. Mõistus kaob ära. ▫ Prāts pazūd. Piški mēļ u’m sīen, kis u’m aššõ uskiji. Lühike aru on sellel, kes on kiire uskuja. ▫ Īss prāts ir tam, kurš ātri notic. Ma te’i īž eņtš mīelstõ, mitikš i’z ānda nõ’vvõ. Ma tegin ise oma aruga, ükski ei andnud nõu. ▫ Es darīju pats ar savu prātu, neviens nedeva padomu. Tä’mmõn ä’b ūo mīeldõ je’mmit. Tal ei ole enam mõistust. ▫ Viņam vairs nav prāta. Ta u’m järāndiz eņtš mīelstõ. Ta on oma arust ära. ▫ Viņš ir sajucis prātā. Ta a’ilõb ne’iku īlma mīeldõ sīe naiz tagān. Ta jookseb nagu arutu selle naise järel. ▫ Viņš skrien tai sievietei pakaļ kā bez prāta. KK77 a; 86a50
(d) meel, tuju ▫ prāts, oma - jõvā mēļ hea meel, hea tuju ▫ labs prāts, laba oma; kõ’zzi mēļ paha tuju ▫ slikta oma; mēļ ne’iku tūļ pū’gõb tuju nii, nagu tuul puhub ▫ noskaņojums tāds, kā vējš pūš
(e) meel, aisting ▫ prāts, maņa - vīž mīeldõ viis meelt ▫ piecas maņas
(f) meelsus ▫ pārliecība, uzskati - Valstõn vastūksnikā ä’b ūo sīesõ mīelsõ. Riigivastane ei ole selles meelsuses. ▫ Valsts pretinieks nav tādos uzskatos.
|
mī’elõ adv mehele ▫ pie vīra (virziens) - mī’elõ lǟ’dõ mehele minna ▫ iziet pie vīra; mī’elõ pānda mehele panna ▫ izdot pie vīra
- Ma lǟ’b mī’elõ, ku ma lǟ’b mī’e jū’rõ, pretsūb. Ma lähen mehele, kui ma lähen mehe juurde, abiellun. ▫ Es izeju pie vīra, kad es eju pie vīra, apprecos. Ta pa’ņ mi’n mī’elõ. Ta pani mu mehele. ▫ Viņš izdeva mani pie vīra. KK77 a
|
mittõ 2 adv
(a) mitte ▫ ne ≈ mit- mittõ ī’dtõ mitte ühtki, mitte kedagi ▫ nevienu; mittõ midāgid mitte midagi ▫ neko; mittõ midēd ~ mittõ midēgõst mitte midagi ▫ nekas; mittõ tilkõ mitte põrmugi ▫ it nemaz; mittõ je’dmõl ī’dtõ kūdõ mitte enne üht kuud ▫ ne agrāk par vienu mēnesi; ä’b kūl mittõ ī’dtõ ei kuule mitte kedagi ▫ neklausa nevienu; mittõ mikšmõks pānda mitte hoolida ▫ nelikties ne zinis
- Ta i’z tīeda mittõ midāgid. Ta ei teadnud mitte kui midagi. ▫ Viņš nezināja [it] nekā. Ta ä’b pa’n (~ pidā) mīnda mittõ mikšmõks. Ta ei pane (~ pea) mind mitte millegiks. ▫ Viņš neuzskata mani ne par ko.
(b) mitte, isegi ▫ pat - Ne’i li’ggõn, ku mittõ ambõ allõ ä’b ūo kūja. Nii ligunenud, et isegi hamba all ei ole kuiv. ▫ Tik izmircis, ka pat zem zoba nav sauss. KK77b
|
mǭ 1 *12 s
(a) maa, maapind ▫ zeme, zemes virsa - mier ja mǭ pǟl merel ja maal ▫ uz jūras un sauszemes; kabāl mǭdõ tükk maad ▫ gabals zemes; mǭdõ sǭņ jarā pa’llõ maani maha põleda ▫ nodegt līdz pamatiem [~ zemei]; mǭdõ je’llõ maad harida ▫ apstrādāt zemi; mǭsõ ma’ggõ maas lamada ▫ gulēt zemē; mǭstõ i’lzõ nustõ maast üles tõsta ▫ pacelt no zemes; mǭstõ i’lzõ sǭdõ maast üles saada ▫ tikt augšā no zemes KK78; 79/1
- Mä’d mǭ u’m sūr ja rikāz. Meie maa on suur ja rikas. ▫ Mūsu zeme ir liela un bagāta. Ne’iku mǭ palāb mi’n jālgad allõ, ne’i tǭ’b lǟ’dõ. Nagu maa põleb mu jalge all, nii tahan minna. ▫ Kā zeme deg zem manām kājām, tā gribu iet. Siedā ä’d līeda sa mǭ pǟl. Seda ei leia sa maa peal. ▫ Zemes virsū tu to neatradīsi. U’m võtāmõst duņtš mǭstõ i’lzõ, algõ ta pī’lõg mǭsõ. Peab võtma pussi maast üles, et see ei vedeleks maas. ▫ Jāpaceļ duncis no zemes, lai tas nestāvētu uz zemes. Sīen u’m je’lsõ mǭ jālgad allõ – ä’b ūo seļļi rištīng, kis pī’lõb kūož pǟl. Sellel on elus maa jalge all – ei ole selline inimene, kes seisab koha peal. ▫ Tam ir dzīva zeme zem kājām – nav tāds cilvēks, kas stāv uz vietas. KK78a37; KK77 a
(b) maa, muld ▫ zeme, augsne - mǭdõ kindõ maad künda ▫ art zemi; mǭdõ vä’gtõ maad väetada ▫ mēslot zemi; mǭ’zõ killõ maha külvata ▫ iesēt zemē; mǭ’zõ mattõ maha matta ▫ aprakt, apglabāt; mǭ’zõ pānda maha panna ▫ iedēstīt; mǭ si’zzõl stǭdõ maha istutada ▫ iestādīt zemē KK78b61
- Panāb na’ggõrd (~ sīpõld) mǭ si’zzõl. Pannakse kartulid (~ sibulad) maha. ▫ Iestāda kartupeļus (~ sīpolus). Võtāb na’ggiri mǭstõ i’lzõ . Võetakse kartuleid. ▫ Novāc kartupeļus. Võtāb bīetõd (~ strīnkõd) mǭstõ i’lzõ. Võetakse peedid (~ kaalikad) üles. ▫ Novāc bietes (~ kāļus). KK78b61
(c) maa, provints ▫ lauki, province - Mǭlõ ve’l u’m lūnda. Maal on veel lund. ▫ Laukos vēl ir sniegs. Mǭlõ ve’l lu’m katāb mǭdõ. Maal veel lumi katab maad. ▫ Laukos vēl sniegs sedz zemi.
|
mǭ’zõ 1 adv
(a) maha ▫ zemē - mǭ’zõ pānda maha panna; maha matta ▫ nolikt zemē; mǭ’zõ eitõ maha heita ▫ nomesties zemē; mǭ’zõ pillõ maha pillata ▫ nosviest zemē
(b) maha, ära ▫ nost - Kibār mǭ’zõ! Müts maha! ▫ Cepuri nost! Kaš jāmstab īrjemān pǟ mǭ’zõ. Kass hammustab hiireemal pea ära. ▫ Kaķis nokož peļu mātei galvu nost. Ūoņdžõl kēngõb jālgad vi’zzõ, ȭdõn pästāb mǭ’zõ. Hommikul kängitsetakse jalad kinni, õhtul päästetakse lahti. ▫ No rīta uzauj kurpes kājā, vakarā novelk nost. KK78a55; VL 11
|
ǭik *125 s
(a) haak ▫ āķis, krampis - ǭik je’ddõ pānda haaki panna ▫ aizkrampēt; ǭik pǟl haagil ▫ uz āķa
(b) õngekonks ▫ makšķerāķis - Mis u’m ūndan, siedā kītõb ka ǭikõks. Mis on õngel, seda nimetatakse ka konksuks. ▫ Kas ir makšķerei, to sauc arī par makšķerāķi. PK88.14
|
paikõl adv paigale, kohale ▫ uz vietas (virziens), vietā - paikõl īedõ paigale jääda ~ kavasse jääda ▫ palikt uz vietas ~ izpalikt; paikõl ni’mtõ ametisse nimetada ▫ iecelt [~ nosaukt] amatā; paikõl nustõ ametisse panna [~ tõsta] ▫ iecelt amatā; paikõl pānda paigale panna ▫ nolikt pie vietas
- Ma tǟnda panāb, la’z ta īegõ paikõl. Ma käsin teda, et ta jääks paigale. ▫ Es viņam lieku, lai viņš paliek uz vietas. Ma pidāb ibīzt paikõl. Ma peatan hobust. ▫ Es apturu zirgu. Mie’rrõ lē’mi īeb paikõl. Mereleminek jääb jõusse [~ paigale]. ▫ Iešana jūrā paliek spēkā [~ uz vietas]. KK77 a; EV4
|
pānda 1 *46 s
(a) põikpuu ▫ šķērsdēlis (etn.)
(b) uksepõõn ▫ durvju šķērsdēlis (etn.) |
pānda 2 ¤12 vt
(a) panna ▫ likt - jarā pānda ära panna ▫ nolikt; je’ddõ pānda ette panna ▫ likt priekšā; jū’rõ pānda juurde panna ▫ pielikt; pǟlõ pānda peale panna ▫ uzlikt; si’zzõl pānda sisse panna ▫ ielikt; tǟ’dõl pānda tähele panna ▫ likt vērā; ulzõ pānda välja panna ▫ izlikt; vastõ pānda vastu panna ▫ pretoties; vi’zzõ pānda kinni panna ~ kinnitada ▫ aiztaisīt; jālgad vāldiņ pānda plehku panna ▫ laisties lapās; kǟngad jalgõ pānda kingi jalga panna ▫ apaut kurpes; kibār pǟ’zõ pānda mütsi pähe panna ▫ uzlikt cepuri galvā; kindõd kä’ddõ pānda kindaid kätte panna ▫ uzvilkt cimdus rokās; kēra si’zzõl (~ kerrõ) pānda kirja panna ▫ pierakstīt; mõtlõm pānda mõtlema panna ▫ likt padomāt; vie’d ja lēba pǟl pānda vee ja leiva peale panna ▫ nolikt pie [~ uz] maizes un ūdens; vȯ’dlõm pānda ootama panna ▫ likt gaidīt K91
- Ma si’n panāb kēra si’zzõl, ku sa ä’d kūl. Ma panen su kirja, kui sa ei kuula. ▫ Es pierakstīšu tevi, ja tu neklausīsi. Ta panāb ro’vdõn lōda pǟlõ sīedõ je’ddõ. Ta paneb inimestele laua peale süüa ette. ▫ Viņš liek cilvēkiem uz galda priekšā ēdienu. Või sa panād je’ddõ või panād tagān? Kas sa paned ette või paned taha? ▫ Vai tu liec priekšā vai liec aizmugurē? KK77 a; KK78
(b) kindlaks määrata, otsustada ▫ noteikt, nolemt - jarā pandõd ne’iku mustā vālda pǟl kindlaks määratud nagu must valgel ▫ nolikts kā melns uz balta KK77 a
(c) lugeda, pidada ▫ turēt, uzskatīt - Ma ä’b pa’n siedā mittõ mikšmõks. Ma ei pea seda mitte millegiks. ▫ Es to ne par ko neturu. Tuoi ä’b pa’n mit kūlõmõks. Teine ei tee kuulmakski. ▫ Otrs pat neuzklausa [~ netur par klausāmu].
(d) lüüa, virutada ▫ likt, sist - Kik pa’ņ ikškõrd pȯrzõn. Kukk pani ükskord põrsale. ▫ Gailis vienreiz lika sivēnam. J15
(e) teha ▫ taisīt, likt - Kieudõn pa’ņ suoļm tutkāmõ, algõ ta läkkõ le’bbõ. Köiele tehti sõlm otsa, et see läbi [august] ei läheks. ▫ Virvei uzlika mezglu galā, lai tā neiet [caurumam] cauri. 151.1/18
(f) panna, sugulises vahekorras olla ▫ paņemt priekšā, stāties dzimumattiecībās - Lǟ’b tä’mmõn īņõ vȱlgõd si’zzõl, ne’i ka ne’i panāb. Läheb temaga ühes õlgede sisse, nagunii paneb. ▫ Iet viņai līdzi salmos, tik un tā paņem priekšā. KK78
|
pānda 3 ¤12 vi heita ▫ likties, mesties - lo’vvõl pitkālõz pānda voodile pikali heita ▫ nolikties garšļaukus gultā KK78a41
- Ku panāb mǭ’zõ sīe āina pǟlõ, ä’b või sǭdõ jālga pǟlõ. Kui heidab maha selle rohu peale, ei või saada jalule. ▫ Ja noliekas zemē uz tās zāles, nevar tikt uz kājām. KK34I1
|
pānda 4 ¤12 va panna, sundida, käskida ▫ likt, pavēlēt - So’v panāb kie’vtõm. Suits paneb köhima. ▫ Dūmi liek klepot. Ta panāb mīnda ēņtšta uskõm. Ta paneb mind ennast uskuma. ▫ Viņš liek man sev noticēt. Käskiji pa’ņ täutõm käskõ. Käskija sundis käsku täitma. ▫ Pavēlnieks lika pildīt pavēli. Jemā pa’ņ lǟ’mõ lapsõn kuodāj. Ema käskis lapsel koju minna. ▫ Māte lika bērnam iet mājās. KK78b49; KK78.3
|
pǟ *14 s
(a) pea ▫ galva - pǟ sidām pealagi ▫ galvvidus; kievām pǟ terane pea ▫ viegla galva; pǭļaz pǟ ne’iku būnga paljas pea nagu trumm ▫ plika galva kā bungas; sangdõ pǟ paks, tuim pea ▫ grūta galva; täuž pǟ täis pea ~ purjus pea ▫ pilna galva ~ piedzēries; tijā pǟ tühi pea ▫ tukša galva; vizā pǟ kõva pea ▫ cieta galva; pǟ kī’lõks pānda pead panti panna ▫ likt galvu ķīlā; pǟ īrgõb rinkõ lǟ’dõ pea hakkab ringi käima ▫ galva sāk reibt; pǟ kīerõb (~ lǟ’b immar) pea käib ringi ▫ galva reibst; pǟ ȭ’gõb pea õhkab ▫ galva svilst; pǟ pȯdūb pea valutab ▫ galva sāp; pǟ ja’ggõ pitkīm pea jagu pikem ▫ par galvas tiesu garāks; pǟ mǭ’zõ võttõ pea maha võtta ▫ nocirst [~ noņemt] galvu; pǟdõ kǭ’tõ pead kaotada ▫ pazaudēt galvu; pǟdõ pistõ a’jjõ pead püsti ajada ▫ izsliet galvu; pǟdõ pie’zzõ pead pesta ▫ mazgāt galvu; pǟdõ murdõ pead murda ▫ lauzīt galvu; pǟdõ sie’ggõ pead segi ajada ▫ sagrozīt galvu; pǟdõ vȯtšõ pead otsida [~ peast täisid otsida] ▫ meklēt utis galvā; midēgõst pǟ’zõ võttõ midagi pähe võtta ▫ ieņemt kaut ko galvā; pǟsõ ne’iku siprikkizt lǟ’bõd peas nagu sipelgad jooksevad ▫ galvā skrien kā skudriņas; pǟsõ tēḑi vȯtšõ peast täisid otsida ▫ meklēt utis galvā; pǟstõ jālgad sǭņi ka’žži peast jalgadeni märg ▫ slapjš no galvas līdz kājām; pǟstõ oppõ pähe õppida ▫ mācīties no galvas; pǟstõ tieudõ peast teada ▫ zināt no galvas; ī’d pǟ jo kuordõ ku sinā ühe pea jagu pikem [~ kõrgem] kui sina ▫ par galvas tiesu garāks nekā tu; jõvāst pǟst heast peast ▫ no laba prāta; kibārt pǟ’zõ pānda kübarat pähe panna ▫ uzlikt cepuri galvā; kibār u’m pǟs kübar on peas ▫ cepure ir galvā; kibārt pǟstõ võttõ kübarat peast võtta ▫ noņemt cepuri; ne’iku pǟstõ võttõd nagu peast pühitud [~ võetud] ▫ kā no galvas izlidojis [~ izņemts]; tikkiž pǟstõ ulzõ pū’gdõd peast täiesti välja puhutud ▫ no galvas pavisam izlidojis [~ izpūsts] KK78; KK77; PK88.22; KK77 a
- Pǟ sǭb jarā sie’gdõd – tuoi siegūb jarā. Pea aetakse segi – teine ajab segi. ▫ Galva tiek apmulsināta – otrs apmulsina. Pǟ u’m kǭ’dkȭrdiņ. Pea on norus [~ kahekorra]. ▫ Galva ir nokārta [~ divkārši]. Pǟ u’m mǭsõ. Pea on norgus. ▫ Galva ir zemē. Pǟ u’m rȭmsõ, pǟ kīerõb, pǟ lǟ’b immõrõ. Pea on segi, pead pööritab, pea käib ringi. ▫ Galva ir sajukusi, galva reibst, galva iet uz riņķi. Pǟ u’m sangdõ. Pea on tuim [~ paks]. ▫ Galva ir trula [~ bieza]. Pǟ u’m täuž tūldõ, si’z u’m pǟ kievām, ä’b ūo sizāl riktig sva’rrõ. Pea on tuult täis, siis on pea kerge, ei ole sees õiget kaalu. ▫ Galva ir pilna vēja, tad galva ir viegla, nav iekšā īsta svara. Tä’mmõn u’m vizā pǟ, ta mittõ midāgõst ä’b või jarā oppõ. Tal on kõva pea, ta ei või mitte midagi ära õppida. ▫ Viņam ir grūta galva, viņš neko nevar iemācīties. Mi’n pǟ ä’b pidā vizās. Mu pea ei pea kinni. ▫ Man galvā neturas [~ galva netur ciet]. Mi’n pūogan u’m ne’iku kanāmunā pǟ: immõrkouți, attõ ibūkst ja bokāa’bbõnd kummiš kaņtšõ, set lȭga pǭļaz. Mu pojal on pea nagu kanamuna: ümmargune, on juuksed ja sokuhabe kummaski küljes, vaid lõug on paljas. ▫ Manam dēlam galva ir kā vistas ola: apaļa, mati un vaigubārda ir abās pusēs, tikai zods ir pliks. Sa võid eņtš pǟ jarā andõ sīe ažā je’dstõ. Sa võid oma pea ära anda selle asja eest. ▫ Tu vari savu galvu dot par to lietu. Mis tä’mmõn u’m pǟ’zõ lǟ’nd? – ku tuoi mõtliz seļļizt, mis ä’b ūo. Mis talle on pähe läinud? – kui teine mõtles [välja] midagi sellist, mida ei ole. ▫ Kas viņam galvā ienācis? – ja otrs ir izdomājis kaut ko tādu, kā nav. Se u’m mi’n pǟsõ ne’i ku ikškõrdikš (~ ne’iku ve’ž). See on mu peas nagu ükskordüks (~ nagu vesi). ▫ Tas man galvā ir kā reizrēķins (~ kā ūdens). Kērkõd pǟsõ, pietūkst lōlabõd. Kilgid peas, valet laulavad. ▫ Circeņi galvā, melus dzied. Ma tī’eb eņtš pǟstõ tä’m. Ma teen selle omast peast. ▫ Es taisu to no savas galvas. Ta u’m pǟstõ ra’btõd. Ta on peast koputatud. ▫ Viņš ir galvā pasists. Ku sa pǟkõks maksād, si’z sa ūod bäs pǟtõ; ne’i sa võid īedõ bäs pǟdõ. Kui sa peaga maksad, siis sa oled ilma peata; nii sa võid jääda ilma peata. ▫ Ja tu ar galvu maksā, tad tu esi bez galvas; tā tu vari palikt bez galvas. Alā a’il pǟkõks sainõ (~ tu’llõ)! Ära jookse peaga [vastu] seina (~ tulle)! ▫ Neskrien ar galvu sienā (~ ugunī)! Ta u’m bäs pǟtõ. Ta on ilma peata. ▫ Viņš ir bez galvas. KK77 a; 86.36
(b) pea, ots ▫ spals - veis pǟ noapea ▫ naža spals
- Duņtšõn u’m pǟ. Pussil on pea. ▫ Duncim ir spals. KK77 a
(c) (lina)kupar ▫ pogaļa - pieksīz pǟd jarā kupardati ▫ noplūca pogaļas
(d) pea, loom ▫ galva, lops - Mits pǟdõ u’m tä’d kǭŗas? Mitu pead on teie karjas? ▫ Cik galvu ir jūsu ganāmpulkā? EIVf
|
pǟlõ 2 adv peale, kallale ▫ virsū (virziens) - pǟlõ a’ilõ kallale tormata ▫ uzbrukt; pǟlõ a’jjõ peale ajada ▫ plīties virsū, uzplīties; pǟlõ īedõ peale jääda ▫ gūt virsroku [~ palikt virsū]; pǟlõ pānda peale panna ▫ uzlikt; pǟlõ sa’ddõ peale tungida ▫ uzbrukt; pǟlõ tikkõ peale tikkuda ▫ uzbāzties
- Kis sūrslõb, võib kītõ: „Ma ei pǟlõ”. Kes suurustab, võib öelda: „Ma jäin peale”. ▫ Kas lielās, var teikt: „Es guvu virsroku”. Kaš vakțūb, kui võib tä’mmõn pǟlõ a’ilõ, un uzreiz sīe lūomõn pǟlõ, käpādõks pǟlõ, ambõdõks vi’zzõ. Kass valvab, kuidas võib talle kallale tormata, ja kohe sellele loomale peale, käppadega peale, hammastega kinni. ▫ Kaķis vaktē, kad varēs brukt tam virsū, un uzreiz tam dzīvniekam virsū, ar ķepām virsū, ar zobiem ciet. KK77 a; KK78aI
|
pī’lõ ¤51 vt
(a) seista, püsida ▫ stāvēt, pastāvēt, turēties - jālgal pī’lõ jalul püsida ▫ stāvēt kājās; ku’bsõ pī’lõ koos püsida ▫ turēties kopā; mīelsõ pī’lõ meeles seista, püsida ▫ stāvēt prātā; pāikal pī’lõ paigal seista või püsida ▫ stāvēt uz vietas; pistõ pī’lõ püsti seista ▫ stāvēt stāvus; īedõ pī’lõm püsima jääda ▫ palikt stāvam; pī’lõm īedõ seisma jääda ▫ apstāties; pī’lõm pānda seisma panna ▫ apstādināt; pī’lõb ne’iku tȭlpa seisab nagu post ▫ stāv kā stabs KK78.3; KK78a21
- Vȯ’ļ seļļi tūļi āiga, nädīliņ pī’liz. Oli selline tuuline ilm, nädalaid püsis. ▫ Bija tāds vējains laiks, nedēļām turējās. Ta ä’b pī’l jālga pǟl – ku u’m ne’i je’nnõ lakkõn. Ta ei seisa jala peal – kui on nii palju lakkunud. ▫ Viņš neturas uz kājām – kad ir tik daudz salacies. Mis sa pī’lõd ne’iku pūkabāl! Mis sa seisad nagu puutükk! ▫ Ko tu stāvi kā koka gabals! Sa tä’m panād pī’ļõm uks jū’rõ. Sa paned ta seisma ukse juurde. ▫ Tu liec viņam stāvēt pie durvīm. Kuoigīd at pī’lõnd reidsõ. Laevad on seisnud reidil. ▫ Kuģi ir stāvējuši reidā. Alā pī’l mi’n nanā allõ! Ära seisa mu nina all! ▫ Nestāvi man deguna priekšā! KK77 a; KK78b15; KK77 a; 152.2/10
(b) istuda, sobida ▫ derēt - Ta ī’dstī’d ēņtšta spīegiļtõb, kui ǭ’rõnd pī’lõbõd. Ta vaatab ennast alatasa peeglist, kuidas riided istuvad. ▫ Viņš aizvien spoguļojas, kā drēbes der. KK78b33
(c) säilida ▫ stāvēt, saglabāties - Kalā pī’lõb i’ļ tǭla āitas kīlmas. Kala säilib üle talve aidas külmas. ▫ Zivis stāv pa ziemu klētī aukstumā. KK78b15
(d) olla, vedeleda ▫ atrasties - Duņtš pī’lõb mǭsõ. Puss vedeleb maas. ▫ Duncis guļ zemē. KK78a37
|
pi’mdõ *119 adj
(a) pime, tume ▫ tumšs - pi’mdõ īe pime öö ▫ tumša nakts; īeb pi’mdõ läheb pimedaks ▫ kļūst tumšs
- Ne’i pi’mdõ, ku mittõ suorm ä’b nǟ silmõ pānda. Nii pime, et ei näe sõrmegi silma panna ▫ Tik tumšs, ka dur vai ar pirkstu acī [~ neredz ne pirkstu acī ielikt]. Ne’i pi’mdõ ku ä’b nǟ mittõ suormõ nūolõ. Nii pime, et ei näe mitte sõrme noolida. ▫ Tik tumšs, ka neredz ne pirkstu nolaizīt. Ne’i pi’mdõ, ku siskā sīlmad pǟstõ ulzõ. Nii pime, et torka silmad peast välja. ▫ Tik tumšs, ka dur [vai] acis no galvas ārā. Ne’i u’m pi’mdõ, ku võtā sīlmad kä’ddõ. Nii pime on, et võta silmad kätte. ▫ Tik tumšs ir, ka ņem acis rokā. Ne’i pi’mdõks īeb se āiga. Nii pimedaks läheb see aeg. ▫ Tik tumšs kļūst šis laiks. KK77 a; KK77b; KK78
(b) pime ▫ akls = pi’mdi, so’ugdõ- ne’iku pi’mdõ kanā nagu pime kana ▫ kā akla vista KK78a21
- Pi’mdõ kanā līedab gro’udõzt. Pime kana leiab tera. ▫ Akla vista graudu atrod.
|
pitkālõz adv
(a) pikali, lamaskil ▫ guļus, garšļaukus = pitkāl- pitkālõz vȱlda pikali olla ▫ būt garšļaukus; pitkālõz ma’ggõ pikali lamada ▫ gulēt garšļaukus
- Set ku sǭb pitkālõz, si’z u’m tuļīnõz jo kievām. Kui vaid saab pikali, siis on kohe kergem. ▫ Ja tik tiek guļus, tad tūlīt ir vieglāk. KK78b11
(b) pikali, lamaskile ▫ guļus (virziens), garšļaukus (virziens) = pitkõl- pitkālõz pānda (~ eitõ) pikali heita ▫ nolikties (~ nomesties) garšļaukus; pitkālõz ra’bbõ pikali lüüa ▫ notriekt guļus; pitkālõz sa’ddõ pikali kukkuda ▫ nokrist garšļaukus KK78b41
|
punāstõ 2 ¤53 vi punastada, punaseks minna ▫ nosarkt - äbīst punāstõ häbist punastada ▫ aiz kauna nosarkt; punāstõm pānda punastama panna ▫ likt nosarkt
|
pūtõks *206 s
(a) puudus ▫ trūkums, nabadzība - kīenḑi mēg võimõ sī’ezõ pūtõksõ pānda keda me võime sellesse puudusesse panna ▫ kurus mēs varam šajā trūkumā likt Ap6.3
(b) puudumine ▫ trūkums, trūkšana - liestād pūtõks lestapuudus ▫ bušu trūkums; rǭ’ pūtõks rahapuudus ▫ naudas trūkums; pūtõkst täutõ aset täita ▫ aizpildīt iztrūkumu D14; 1Kr16.17
- Tä’mmõn u’m rǭ’ pūtõks. Tal on raha puudus. ▫ Viņam ir naudas trūkums.
|
rangõd *173 s pl päitsed, valjad ▫ apauši, iemaukti (etn.) - rangõd pǟ’zõ pānda valjaid pähe panna ▫ uzlikt iemauktus galvā
- Ibīzõn panāb rangõd pǟ’zõ, sǟ’l u’m kieuž jūrsõ: rangõzvaŗž. Hobusele pannakse päitsed pähe, seal on köis juures: ohelik. ▫ Zirgam uzliek iemauktus galvā, tur ir virve klāt: pavada. KK77 a
|
rōdiž adv raudu ▫ važās - rōdiž pānda raudu panna ▫ iekalt važās
|
salā 1 *18 s saladus ▫ noslēpums, slepenība - salāks pānda saladuseks teha ~ ära peita ▫ padarīt slepenu ~ noslēpt; salāks pi’ddõ saladuses hoida ▫ turēt noslēpumā
|
sǟlga *35 s selg ▫ mugura - sǟlga pǟl selili ▫ uz muguras; ibīz sälgõ istõ hobuse selga istuda ▫ sēsties zirgam mugurā; a’m sälgõ vie’ddõ kuube selga panna ▫ uzvilkt svārkus mugurā; sälgõ kǭ’ļõ selga proovida ▫ pielaikot mugurā; sǟlga kīrõ vie’ddõ selga küüru tõmmata ▫ uzmest kūkumu; jālgad sälgõ pānda jalad selga võtta ▫ ņemt kājas pār pleciem
- Ta kīeriz eņtš sǟlga mi’n pūolõ, mis ma si’z sǟlgaks rõkāndõb. Ta pööras oma selja minu poole, mis ma siis seljaga räägin. ▫ Viņš pagrieza savu muguru uz manu pusi, ko tad es ar muguru runāšu. Sǟlga tagān tī’eb vā’giž, vā’giž mõitiz. Selja taga tehakse vaikselt, vaikselt teisiti. ▫ Aiz muguras klusām, klusām dara citādi. Tä’m sǟlga tagān u’m suodāvä’g. Tema selja taga on sõjavägi. ▫ Aiz viņa muguras ir karaspēks. Kīen sǟlgas sa ūod, alā li tuoiz sälgõ! Kelle seljas sa oled, ära mine teise selga! ▫ Kam mugurā tu esi, neej citam mugurā! Kǟ’b, pǟ sǟlgas. Käib, pea seljas. ▫ Staigā, galvu atgāzis [~ galva mugurā] . Tä’mmõn u’m mantõl sǟlgas. Tal on palitu seljas. ▫ Viņam ir mētelis mugurā. Viedāgid mantõl sǟlgast mǭ’zõ! Võtke palitu seljast ära! ▫ Novelciet mēteli [~ no muguras]! KK77 a; KK78; KK77 a; KK34II
|
si’zzõl 1 adv sisse ▫ iekšā (virziens) - tieut si’zzõl andõ avaldust sisse anda ▫ iesniegt paziņojumu; aiņi si’zzõl võttõ arstimit sisse võtta ▫ ieņemt zāles; si’zzõl jengõ sisse hingata ▫ ieelpot; si’zzõl jū’odõ sisse juhatada ▫ ievadīt; si’zzõl lǟ’dõ sisse minna ~ siseneda ▫ ieiet; si’zzõl sa’ddõ sisse kukkuda ▫ iekrist; si’zzõl murdõ sisse murda ▫ ielauzties; si’zzõl pānda sisse panna ▫ ielikt; si’zzõl sǟ’dõ sisse seada ▫ iekārtot; si’zzõl tūodõ sisse tuua ▫ ienest ~ ievest; ī’dst si’zzõl, tuoizõst ulzõ ühest sisse, teisest välja ▫ pa vienu iekšā, pa otru ārā
- Astāgid si’zzõl! Astuge sisse! ▫ Nāciet iekšā! Pǟgiņ ä’b lǟ’ si’zzõl. Palju ei lähe sisse [sööki]. ▫ Daudz [ēdiena] neiet iekšā. Tulgid si’zzõl! Tulge sisse! ▫ Nāciet iekšā! KK77 a
|
sū 1 *12 s suu ▫ mute - piški, knaš, immõrgoutlimi sū ne’iku pūmpar ouk väike ilus ümmargune suu nagu nööpauk ▫ maza, skaista, apaļa mute kā pogas caurums; sūr, laigā sū ne’iku krupān suur lai suu nagu kärnkonnal ▫ liela, plata mute kā krupim; sū vāldiņ ne’iku krupān suu lahti nagu kärnkonnal ▫ mute vaļā kā krupim; sū vāldiņ kūldõ suu ammuli kuulata ▫ klausīties ieplēstu muti; perīņ sūdo rõkāndõ suud mööda rääkida ▫ runāt pa prātam [~ pa mutei]; sūdõ andõ suud anda ▫ skūpstīt, dot mutes; sūdõ brūikõ suud pruukida ▫ palaist muti, brūķēt muti; sūdõ pi’ddõ suud pidada ▫ turēt muti; sūdõ vi’zzõ pānda suud kinni panna ▫ aizvērt muti; ī’dstõ sūstõ ühest suust ▫ vienā mutē; pi’vst sū’zõ je’llõ peost suhu elada ▫ dzīvot no rokas mutē; sūst sū’zõ suust suhu ▫ no mutes mutē; ä’b võtā mittõ sū’zõ ei võta suu sissegi ▫ ne mutē neņem; ma’gḑiz sūkõks sīedõ suure suuga süüa ▫ ēst ar gardu muti; pūol sūkõks poole suuga ▫ pusbalsī [~ ar pusi mutes]; ne’iku ī’dstõ sūstõ nagu ühest suust ▫ kā vienā mutē KK77 a; KK77b
- Sū īeb tȭlzaks. Suu muutub paksuks [~ nüriks] [toomingamarjadest]. ▫ Mute notirpst [no ievogām]. Sū jūokšõb vietā. Suu jookseb vett. ▫ Slienas tek. Sū lǟ’b ne’iku su’dmaļ. Suu käib [~ läheb] nagu veski. ▫ Mute strādā kā sudmalas. Ta rõkāndõb, nemē sū vǭ’tõb. Ta räägib nii, et suu vahutab. ▫ Viņš runā ar putām uz lūpām [~ ka mute puto]. Si’n u’m sū ne’iku sandrokkõ täuž. Sul on suu nagu putru täis. ▫ Tev mute ir kā pilna ar putru. Pidā sū vāldiņ, la’z kärmi tulgõ si’zzõl! Pea suu lahti, las kärbes tuleb sisse! ▫ Turi muti vaļā, lai muša ienāk iekšā! Pa’n sū vi’zzõ! Pane suu kinni! ▫ Aizver muti! Pidā sū vizās, kärmizt līndabõd si’zzõl! Pea suu kinni, kärbsed lendavad sisse! ▫ Turi muti ciet, mušas ielidos iekšā! Sū u’m vizās ne’iku pierz. Suu on kinni nagu perse. ▫ Mute ir ciet kā dibens. Alā sa ku’ltõ eņtš sū jarā, sū ju ka kulūb! Ära sa kuluta oma suud ära, suu ju ka kulub! ▫ Nenodeldē savu muti, mute jau arī dilst! Pidā eņtš sūdõ (~ kīeldõ)! Pea oma suu (~ keel)! ▫ Turi savu muti (~ mēli)! Ne rõkāndizt ne’iku ī’dstõ sūstõ. Nad rääkisid nagu ühest suust. ▫ Viņi runāja kā vienā mutē. Mis sa ajād eņtš sūstõ ulzõ! – Mis rištīng mõtlõb, siedā ä’b või a’mmõ rõkāndõ. Mis sa ajad oma suust välja! – Kõike, mida inimene mõtleb, ei või rääkida. ▫ Ko tu dzen no savas mutes ārā! – Ko cilvēks domā, to visu nevar runāt. Ta rõkāndiz pūol sūkõks, knappõ võiž mȯistõ, kūlõb set, ku bobīkšõb. Ta rääkis poole suuga, napilt võis mõista, kuuleb vaid, et pobiseb. ▫ Viņš runāja pusbalsī [~ ar pusi mutes], knapi varēja saprast, dzird tik, ka murmina. Se vȯļļi seļļi sūkõks naizpūoļi. See olevat selline suuga naisterahvas. ▫ Tā esot tāda mutīga sieva. Jõvā sū, se u’m sūŗ rõkāndiji. Hea suu, see on suur rääkija. ▫ Laba mute, tas ir liels runātājs. Kis u’m sūŗ rõkāndiji, pietāji, sīen u’m laigā sū. Kes on suur rääkija, valetaja, sel on lai suu. ▫ Kas ir liels runātājs, melis, tam ir plata mute. Kis rõkāndiz pǟgiņ, kītiztõ, ä’b ūo sū pǟlõ sa’ddõn. Kes rääkis palju, öeldi, ei ole suu peale kukkunud. ▫ Kurš daudz runāja, [par to] teica, [ka] nav uz mutes kritis. Se u’m mi’nnõn sū pie’rrõ – mis u’m kievāmstiz rõkāndõ. See on mulle suu järgi – mis on kerge rääkida. ▫ Tas ir man pa mutei – kas ir viegli runājams. KK77 a; KK78; 79/5
|
sumār *233 s
(a) kübe, raas ▫ druska, drusciņa - lēba sumār leivakübe, leivaraasuke ▫ maizes druska
- Mittõ sumārt ä’b ūo sū’zõ pānda. Ei ole mitte raasugi suhu panna. ▫ Nav ne drusciņas, [ko] likt mutē. KK77 a
(b) tera ▫ grauds - ra’gdõ sumār rahetera ▫ krusas grauds
|
tǟ’dõl adv tähele ▫ vērā - tǟ’dõl pānda tähele panna ▫ ievērot, pamanīt, ņemt vērā
- Su’ž pa’ņ siedā tǟ’dõl. Hunt pani seda tähele. ▫ Vilks to ievēroja. J6
|
tupūks *205 s saad ▫ siena guba - kandtõb|tupūks heinataak ▫ nesama guba; viltsīņtõb|tupūks lohistussaad ▫ gabanas
- ainõ tupūksõ pānda heina saadu panna ▫ sagubot sienu
|
uid *94 s häbi, häbitunne ▫ kauns - uidõ tī’edõ häbi teha ▫ darīt kaunu; uidõ mȯistõ häbi tunda ▫ prasties kaunu; sū un sīlmad uidõ tǟdõd suu ja silmad häbi täis ▫ mute un acis [ir] pilnas kauna KK77b
- Kus siedā uidõ võib pānda? Kuhu seda häbi võib panna? ▫ Kur to kaunu lai liek? Ta ä’b tīeda midāgõst uidstõ. Ta ei tea midagi häbist. ▫ Viņš neko nezina par kaunu. U’m seļļiži, kīen u’m uid tuoiz pǟlõ vaņțlõ. On selliseid, kel on häbi teisele silma [~ teise peale] vaadata. ▫ Ir tādi, kuriem ir kauns citiem acīs [~ uz citiem] skatīties. Mi’n uid u’m le’bbõ sa’ddõn. Mul on häbitunne otsa saanud [~ läbi sadanud]. ▫ Mans kauns ir beidzies [~ izkritis cauri]. KK77b; KK78.3; KK77 a
|
uppõl adv kammitsasse ▫ sapīts (par kājām, virziens) - ibīzt uppõl pānda hobust kammitsasse panna ▫ sapīt zirgu
|
vastõ 2 adv
(a) vastu ▫ pretī - vastõ andõ vastu anda ▫ dot pretī, atmaksāt; vastõ je’llõ vastu töötada ▫ strādāt pretī; vastõ kǟ’dõ vastu käia ▫ iziet pretī; vastõ kī’edõ põhja keeda ▫ pievārīties; vastõ ki’llõ vastu kajada ▫ atbalsoties; vastõ kuostõ vastata ▫ atbildēt; vastõ lǟ’dõ vastu minna ▫ iet pretī; vastõ nūzõ vastu hakata ▫ sacelties, pretoties; vastõ pa’llõ põhja kõrbeda ▫ piedegt; vastõ pānda vastu panna ▫ pretoties; vastõ pi’ddõ vastu pidada ▫ izturēt; vastõ pī’lõ vastu seista, vastanduda ▫ stāvēt pretī; vastõ rõkāndõ vastu rääkida, vaielda, väita ▫ runāt pretī; vastõ sǟdõ vastandada ▫ pretnostatīt; vastõ tūlda vastu tulla ▫ nākt pretī; vastõ võttõ vastu võtta ▫ pieņemt, saņemt KK78
- Ta tulāb vastõ. Ta tuleb vastu. ▫ Viņš nāk pretī. Tūļ u’m vastõ. Tuul on vastu. ▫ Vējš ir pretī. Tuoi ä’b või si’nnõn vastõ pi’ddõ. Teine ei või sulle vastu pidada. ▫ Otrs nevar turēties tev pretī. Jegāī’d tārpaliz nõ’v ma võtāb tienāndõksõks vastõ Iga kasuliku nõu ma võtan tänuga vastu. ▫ Ikvienu noderīgu padomu es ar pateicību pieņemu. KK78b62; J4; KK77b; TL78
(b) kokku ▫ kopā - vastõ pūtõ kokku puutuda ▫ saskarties
|
vigā 1 *19 s
(a) viga, häda ▫ kļūda, vaina - pu’nni vigā tulemärk, hemangioom ▫ ugunszīme, hemangioma; vigā andõ süüks anda ▫ vainot; vigāks pānda pahaks panna ▫ ņemt ļaunā; vi’gḑi vȯtšõ vigu otsida ▫ meklēt kļūdas KK76t23; 86b11
- Ä’b ūo vi’ggõ. Ei ole viga. ▫ Nav ne vainas. Tīesõ u’m vi’gḑi. Töös on vigu. ▫ Darbā ir kļūdas. Alā võttõ vigāks, ku ma ne’i lemp u’m. Ära pane pahaks [~ võta veaks], et ma nii mühaklik olen. ▫ Neņem ļaunā, ka es esmu tāds lempis. 86.4/2; J4; KK77 a
(b) põhjus ▫ iemesls, pamats Mt19.3 |
vi’zzõ adv kinni ▫ ciet, aiz- - vi’zzõ akkõ kinni haarata ▫ sagrābt, satvert; vi’zzõ akkõ kinni püüda ▫ noķert; vi’zzõ ē’ḑõ riidesse panna ▫ apģērbties; vi’zzõ īedõ kinni jääda ▫ aizķerties; vi’zzõ ka’zzõ kinni kasvada ▫ aizaugt; vi’zzõ kattõ kinni katta ▫ aizklāt; vi’zzõ kīerõ kinni keerata ▫ aizgriezt; vi’zzõ kilmõ kinni külmuda ▫ aizsalt; vi’zzõ laskõ (lehma) kinni jätta ▫ aizlaist ciet (govi); vi’zzõ lǟ’dõ kinni minna ▫ tikt apcietinātam; vi’zzõ pānda kinni panna ~ kinnitada ~ kinni katta ▫ aiztaisīt ~ piestiprināt ~ aizklāt; vi’zzõ pressõ kinni pressida ▫ aizpresēt; vi’zzõ si’ddõ kinni siduda ▫ sasiet, aizsiet; vi’zzõ pū’ontõ kinni tuisata ▫ aizputināt; vi’zzõ strempõ kinni trampida ▫ aizmīdīt; vi’zzõ tī’edõ kinni teha, kinni panna ▫ aiztaisīt; vi’zzõ võttõ kinni võtta ▫ apcietināt J20; KK78; 151.1/19; 152.2
- Ta panāb sīemnāiga vi’zzõ. Ta katab söögi kinni. ▫ Viņš pārklāj ēdienu. Missõks võiks tī’edõ sīldan va’itõd vi’zzõ? Millega võiks teha sillal vahed kinni? ▫ Ar ko varētu tiltam spraugas aiztaisīt ciet? Pǟva lekš vi’zzõ. Päike läks pilve taha. ▫ Saule aizgāja aiz mākoņiem. KK78; J14; KK78b51
|
