āigiņ adv
(a) aeg-ajalt ▫ laiku pa laikam - Āigiņ jemā jelīz pūoga jūs. Aeg-ajalt ema elas poja juures. ▫ Laiku pa laikam māte dzīvoja pie dēla.
(b) mõnikord ▫ reizēm - mūnda āigiņ mõnikord ▫ dažreiz K86
|
āinagi *200 adj ainus ▫ vienīgais - ikš āinagi üksainus ▫ viens vienīgais
- Vanā Di’drõk āinagi pūoga kadīz jarā suodāl. Vana Didrõki ainuke poeg kadus ära sõjas. ▫ Vecā Didriķa vienīgais dēls pazuda karā.
|
aŗštõ ¤44 vt arstida, ravida ▫ ārstēt, dziedināt - Āŗštõd mīnda kōgiņ āŗštizt. Arstid ravisid mind kaua. ▫ Ārsti mani ilgi ārstēja. Ta āŗštiz eņtš pūoga šärlakstõ tierrõks. Ta arstis oma poja sarlakist terveks. ▫ Viņš izārstēja savu dēlu no šarlaka. Ta āŗštiz tǟnda salāndõmõst jarā. Ta arstis tema varastamast ära. ▫ Viņš izārstēja viņu no zagšanas. KK78
|
astõ ¤18 vi
(a) astuda, ronida ▫ kāpt, rāpties - i’lzõ astõ üles ronida ▫ uzkāpt; i’ļļõ astõ üle astuda ▫ pārkāpt; mǭ’zõ astõ maha ronida ▫ nokāpt
- Ta astāb strepīst i’lzõ ja mǭ’zõ. Ta astub trepist üles ja alla. ▫ Viņš kāpj pa trepēm augšā un lejā. Izā astīz laijõ. Isa astus paati. ▫ Tēvs iekāpa laivā. Polākõd vȯļt astõnd tarā pǟl. Poisid olid roninud tara peale. ▫ Zēni bija uzkāpuši uz žoga. Minā astīz ǭbõ i’lzõ. Mina ronisin haavapuu otsa. ▫ Es uzkāpu apsē. Pī’egiļnikād astīzt i’bbizt sälgõ. Õitsilised ronisid hobuste selga. ▫ Pieguļnieki uzkāpa zirgiem mugurā. Astīz varbõ pǟlõ, la’z ta vȯlkõ tīedaji. Astuti varba peale, et ta teaks [~ olgu teadja]. ▫ Uzkāpa uz kājas pirksta, lai viņš zinātu [~ būtu zinātājs]. Ma astāb si’n jālgad pǟlõ, la’z vȯlkõ daņtšõmõst. Ma astun su jalgadele, et peaks tantsima. ▫ Es kāpju tev uz kājām, lai būtu jādejo. KK77b; LF74.16; KK77a
(b) astuda, kõndida ▫ kāpties, stāties, iet - jū’rõ astõ juurde astuda ▫ pieiet klāt; kilgõ astõ kõrvale hoida ▫ pakāpties malā; si’zzõl astõ sisse astuda ▫ iestāties; vastõ astõ vastu astuda, vastu hakata ▫ stāties pretī 86a4; 2Tm3.5
- Ma astāb kuodāj. Ma kõnnin koju. ▫ Es eju mājās. Mȯ’lmõd astābõd sūrd samūdõks randõ . Mõlemad astuvad suurte sammudega randa. ▫ Abi lieliem soļiem iet uz krastu. Pūoga astāb izā vastõ. Poeg astub isa vastu. ▫ Dēls nostājas pret tēvu.
|
je’dsõ 1 adv
(a) ees, eespool ▫ priekšā, pa priekšu - Li sa je’dsõ, sa lǟ’d je’ddõ! Mine sa ees, sa lähed ette! ▫ Ej tu pa priekšu, tu aizej priekšā! Mi’n pūoga lekš muntõn je’dsõ. Mu poeg läks teistest ees. ▫ Mans dēls gāja citiem pa priekšu. Sa ūod mi’nnõn je’dsõ, ä’b sǭ pi’ddõz. Sa oled mul ees, [ma] ei saa mööda. ▫ Tu esi man priekšā, netieku garām. KK78a38; KK78.3
(b) enne ▫ vispirms - je’dsõ ku enne kui ▫ vispirms, pa priekšu
- Õ’bbi tegīž astāb je’ljālgaks je’dsõ. Hobune astub jälle elujalaga enne. ▫ Zirgs atkal sper dzīvības kāju pa priekšu. Ik5
|
je’ngid adv küllalt sageli ▫ visai bieži, nereti ≈ je’ngõd- Je’ngid līvõ naiži pūtiz mu’r ja ä’bvȯņ, ku mie’r võtīz igā pǟl mī’e agā pūoga. Küllalt sageli puudutas liivi naisi mure ja õnnetus, kui meri võttis igaveseks mehe või poja. ▫ Visai bieži lībiešu sievietes skāra raizes un nelaime, kad jūra uz mūžu paņēma vīru vai dēlu. HG33
|
kaibõ ¤37 vt
(a) kaevata ▫ sūdzēties, sūdzēt - kū’oḑõ kaibõ kohtusse kaevata ▫ iesūdzēt tiesā
- Ma tīedab, kis mīnda kāibiz. Ma tean, kes minu peale kaebas. ▫ Es zinu, kas mani apsūdzēja. Läpš lǟ’b jemān kaibõm tuoiz pǟlõ. Laps läheb emale teise peale kaebama. ▫ Bērns iet sūdzēties mātei par otru. KK78
(b) kurta ▫ gausties - i’ļ eņtš kaibõ enese üle kurta ▫ gausties par sevi
- Kāibõb i’ļ eņtš lapst, va’ist at slikțõd lapst, agā kāibõb, ku pūoga u’m kougõn kuondõ ja ä’b tu’l vaņtlõm. Kurdetakse oma laste üle, vahel on halvad lapsed, aga kaevatakse, et poeg on kaugel ja ei tule vaatama. ▫ Gaužas par saviem bērniem, reizēm ir slikti bērni, bet gaužas, ka dēls ir tālu no mājām un nenāk apraudzīt. FŽ88.33
|
kazātõ ¤53 vt
(a) kasvatada ▫ audzināt - i’lzõ kazātõ üles kasvatada ▫ uzaudzināt; jõvīst kazātõd hästi kasvatatud ▫ labi audzināts
- Ta u’m kazātõn eņtš pūoga salājzõks. Ta on kasvatanud oma poja vargaks. ▫ Viņš ir izaudzinājis savu dēlu par zagli. KK78
(b) töödelda ▫ apstrādāt = tīekslõ |
kuolmõz *163 num kolmas ▫ trešais - kuolmõz pūoga kolmas poeg ▫ trešais dēls
|
līdõ ¤3 vt
(a) saada, tulla ▫ būt (nākotnē) - Pūoga līb aŗšt, ta opūb aŗštõks. Pojast saab arst, ta õpib arstiks. ▫ Dēls būs ārsts, viņš mācās par ārstu. Ǭ’rõn līb pu’nni, tǟnda rǭviņtõb vermkõks punīzõks. Riie tuleb punane, seda värvitakse värviga punaseks. ▫ Drāna būs sarkana, to ar krāsu krāso sarkanu. Nī’emõ līb lipšāb. Lehm tuleb lüpsma. ▫ Govs būs slaucama. Mēg līm aššõ tegīž ve’l ku’bsõ. Me oleme varsti jälle veel koos. ▫ Mēs drīz būsim atkal vēl kopā. Ka’ļdi līb amādõn. Kalu saab kõigile. ▫ Zivis būs visiem. Sīest midāgõst ä’b lī. Sellest ei tule midagi. ▫ No tā nekas nebūs. Mi’nnõn līb lē’mizt. Mul tuleb minek. ▫ Man būs jāiet. Ä’b lī mitī’dtõ līvlizt, kis ä’b mõtlõks ī’dtõ mõtkõzt: algõ līnd jemīņ suo’ddõ. Ei tule olema ühtki liivlast, kes ei mõtleks üht mõtet: ärgu tulgu enam sõda. ▫ Nebūs neviena lībieša, kas nedomātu vienu domu: lai vairs nebūtu kara. KK77 a; KK78; VS36
(b) jääda ▫ palikt - Sprīt laskūb mǭ’zõ, si’z līb pūol pūraztõ. Pirkel lastakse maha, siis jääb pool purje. ▫ Špritu nolaiž lejā, tad būs puse buras. TL78b65
|
naizõ ¤37 vi naituda ▫ apņemt sievu, precēties - Mīez võtāb nāizta, si’z ta nāizõb. Mees võtab naist, siis ta naitub. ▫ Vīrs ņem sievu, tad viņš precas. Pūoga u’m naizõn. Poeg on naitunud. ▫ Dēls ir apņēmis sievu. KK78b5
|
ni’mtõ ¤54 vt nimetada, kutsuda ▫ dēvēt, saukt - Ta ni’mtiz eņtš pūoga Pētõrõks. Ta nimetas oma poja Pētõriks. ▫ Viņš nosauca savu dēlu par Pēteri. Ta ni’mtõb mīnda, nutāb. Ta kutsub mind, hüüab. ▫ Viņš dēvē mani vārdā, sauc. KK78b6
|
pēļi 1 *199 s ohvitser, pealik ▫ virsnieks - Didžā pūoga sai pēļizõks. Didža poeg sai ohvitseriks. ▫ Didža dēls kļuva par virsnieku.
|
| pūoga *22 s poeg ▫ dēls |
suodā|dīenast *140 s sõjaväekohustus, väeteenistus ▫ karaklausība, karadienests - Mi’n pūoga u’m suodādīenasts. Mu poeg on väeteenistuses. ▫ Mans dēls ir karadienestā.
|
sū’oḑõ ¤57 vt karistada ▫ sodīt - Sū’oḑõb rištīngtõ pūoga pierāst. Inimest karistatakse poja pärast. ▫ Cilvēku soda par dēlu. Ta sai lǟlamstiz sū’oḑtõd. Ta sai raskelt karistada. ▫ Viņš tika smagi sodīts. KK78b36
|
vastõ 3 pop
(a) vastu ▫ pret - Istā mi’n vastõ! Istu mu vastu! ▫ Sēdies man pretī [~ pret mani]! Se āina u’m pǟpȯ’ddimiz vastõ. See rohi on peavalu vastu. ▫ Šīs zāles ir pret galvassāpēm. Pūoga astāb izā vastõ. Poeg astub isa vastu. ▫ Dēls nostājas pret tēvu. KK78a.39; KK78
(b) vastas ▫ iepretim - Sǟ’lõz attõ Ūdkilā vastõ sūod, mis sǭbõd nuttõt Nabāldõd. Seal on Ūžkilā vastas sood, mida nimetatakse Nabāld’id. ▫ Tur, iepretim Jaunciemam, ir purvi, kas tiek saukti par Nabaliem. 152.2/13
|
vȭrbtõ ¤53 vt võõrutada ▫ atradināt = vȭrtõ- Ta vȭrbtiz eņtš pūoga salāndõmõst jarā. Ta võõrutas oma poja varastamast ära. ▫ Viņš atradināja savu dēlu no zagšanas. KK78
|
