pi’ņ *64 s koer, peni ▫ suns - pi’ņ amāt koeraamet ▫ suņa darbs; pi’ņ rõk koerajutt ▫ suņa runa; kǭ’d perīmī’e pi’ņ kahe pere [~ peremehe] koer ▫ divu vīru kalps [~ saimnieku suns]; ne’iku piņīd utābõd ī’d tuoizõn vastõ nagu koerad hauguvad üksteisele vastu ▫ kā suņi rej cits uz citu; pi’ņņõ kazātõ koera kasvatada ▫ audzināt suni; pi’ņkõks õ’ŗštõ koera [~ koeraga] kallale ässitada ▫ uzrīdīt suni KK77 a
- Jemā sīetõb pi’ņņõ lēbaks. Ema söödab koera leivaga. ▫ Māte baro suni ar maizi. Jemā sīetõb pi’ņņõn leibõ. Ema söödab koerale leiba. ▫ Māte ēdina sunim maizi. Ku pi’ņ sīeb ainõ, si’z līb bǭ’rgõ āiga. Kui koer sööb heina, tuleb kole ilm. ▫ Ja suns ēd sienu, būs slikts laiks. Ne’iku piņīd taplõbõd, ne’i ro’vd jelābõd. Nagu koerad kaklevad, nii inimesed elavad. ▫ Kā suņi kaujas, tā cilvēki dzīvo. KK77 a; KK78a22
|
