kāndatõ 1 ¤53 vt
(a) kannatada, kogeda ▫ ciest - va’llõ kāndatõ valu kannatada ▫ ciest sāpes
- Tä’m ka’ggõl kāndatõb. Ta kael kannab. ▫ Viņa kakls cieš. KK77a
(b) kannatada, sallida ▫ ieredzēt, ciest - Ma ä’b või tǟnda sīlma tutkāmõs kandatõ. Ma ei või teda silma otsas sallida. ▫ Es nevaru viņu ieredzēt ne acu galā. Ta ä’b kāndat mīnda. Ta ei salli mind. ▫ Viņš mani necieš.
(c) taluda ▫ paciest, izturēt - Ma ä’b või kāndatõ siedā nēmiztõ. Ma ei või kannatada selle nägemist. ▫ Es nevaru paciest to skatu. Ma ä’b või siedā kāndatõ. Ma ei või seda taluda. ▫ Es nevaru to paciest. Kui ma võiji siedā kāndatõ? Kuidas ma võivat seda välja kannatada? ▫ Kā es varot to izturēt? KK78b60
|
nēļa *43 num neli ▫ četri - nēļa sīlma allõ nelja silma all ▫ zem četrām acīm
|
nīdõd *180 s pl niied ▫ nītis (etn.) - Nīdõdõn u’m jālga ja sīlma. Niitel on tallalaud ja silm. ▫ Nītīm ir pēda un acs. PK88.7
|
pīkstõ ¤53 vt
(a) pigistada, suruda ▫ spiest - jarā pīkstõ surnuks pigistada ▫ nospiest; kätā pīkstõ kätt pigistada ▫ spiest roku; ku’bbõ pīkstõ kokku suruda ▫ saspiest; mǭ’zõ pīkstõ maha suruda ▫ apspiest J16
- Sǭpkõz pīkstõb. Saabas pigistab. ▫ Zābaks spiež. Ma pīkstõb tǟnda kä’dvardstõ (~ tä’m kä’dvārta). Ma pigistan teda käsivarrest (~ ta käsivart). ▫ Es spiežu viņa plaukstu. Ta pīkstiz ī’d sīlma vi’zzõ. Ta pigistas ühe silma kinni. ▫ Viņš aizmiedza vienu aci. Jegā sõnā u’m pīkstõmõst ulzõ, ku sa mingizt sõnā võid sǭdõ tä’m kä’dst. Iga sõna peab pigistama välja, et sa mingit sõna võid saada tema käest. ▫ Katrs vārds ir jāizspiež, lai tu kādu vārdu vari no viņa dabūt. Ka’ggõlstēki pīkstõb. Krae pigistab. ▫ Apkakle spiež. KK77b; KK78b15
(b) rõhuda ▫ apspiest - Mȯiznikād pīkstīzt ta’lrovšti. Mõisnikud rõhusid talurahvast. ▫ Muižnieki apspieda zemniekus. 79/13
(c) sundida ▫ spiest, likt - Neitst ä’b ūo sǭnd ne’i pīkstõd siedā mīeztõ võtām, mingizt va’nbizt kū’oḑõn tǭ’bõd. Tüdrukuid ei sunnitud nii seda meest võtma, millist vanemad otse tahavad. ▫ Meitenes netika tā spiestas to vīru ņemt, kādu vecāki taisni grib. 152.1/8
(d) vaevata ▫ nospiest - sūŗ mu’r, mis sidāmtõ pīkstõb suur mure, mis südant vaevab ▫ lielas raizes, kas nospiež sirdi
(e) murendada ▫ drupināt - Kanādõn pīkstõb, pirīņțõb mǭ’zõ sīemnaigõ. Kanadele murendatakse, pudistatakse maha sööki. ▫ Vistām drupina, birdina zemē ēdienu. KK78b14
|
pilkõ ¤47 vi
(a) pilkuda ▫ mirkšķināt, mirkšķināties - Sīlma pīlkõb. Silm pilgub. ▫ Acs mirkšķinās. KK78b14
(b) vilkuda ▫ mirguļot - Tu’ļ pīlkõb. Tuli vilgub. ▫ Uguns mirguļo.
(c) sirendada ▫ spīguļot |
sīlma *34 s
(a) silm ▫ acs - siļmõz vaņțlõ silma vaadata ▫ skatīties acīs; siļmi pilktõ (~ piltõ) silmi pilgutada ▫ mirkšķināt acis; brūnizt, tumšizt sīlmad pruunid tumedad silmad ▫ brūnas, tumšas acis; knaššõd si’ņņizt sīlmad ilusad sinised silmad ▫ skaistas zilas acis; märgizt sīlmadõks rähmaste silmadega ▫ ar pūžņojošām acīm; vizās sīlmadõks kinnisilmi ▫ ar aizvērtām acīm; sīlmad je’dsõ un tagān silmad ees ja taga ▫ acis priekšā un aizmugurē ; sīlmad pu’nnizt nemē ǟrgan (~ särgõn) silmad punased kui härjal (~ särjel) ▫ sarkanas acis kā vērsim (~ raudai); mustād sīlmad ne’i ka tšigīņõn, ä’b tǭ’ nǟ’dõ mustad silmad nagu mustlasel, ei taha näha ▫ melnas acis kā čigānam, negrib redzēt; sūrd sīlmad ne’iku būndald suured silmad nagu võitoosid ▫ lielas acis kā sviesta ķērnes; sīlmad ne’iku kaššõn silmad nagu kassil ▫ acis kā kaķim; ve’žžizt sīlmad nemē ilgõlapsõn vesised silmad kui hülgepojal ▫ slapjas acis kā ronēnam; siļmšt sǭņi vȭlgidi silmini võlgades ▫ parādi līdz acīm; siļmi mǭ’zõ ra’bbõ silmi maha lüüa ▫ nodurt acis; siļmi kīerõ silmi jõllitada ▫ bolīt acis; siļmi la’gtõ suuri silmi teha ▫ ieplest acis; kǭ’d sīlma va’izõ jettõ kahe silma vahele jätta ▫ nepamanīt [~ atstāt starp divām acīm]; siļmi pie’zzõ silmi pesta ▫ mazgāt acis; mingiz pǟl siļmi eitõ kellelegi silma heita ▫ mest uz kādu acis; mittõ siļmšti ä’b laskõ mitte silmist lasta ▫ neizlaist no acīm; nēļa sīlma allõ nelja silma all ▫ zem četrām acīm; nemē pīrgal sīlmas nagu pind silmas ▫ kā skabarga acī; siļmiz sa’ddõ silma torgata [~ silmi sadada] ▫ durties acīs; sīlma sīlma, āmbaz ambõ vastõ silm silma, hammas hamba vastu ▫ acs pret aci, zobs pret zobu; sīlmas pi’ddõ silmas pidada ▫ ņemt vērā; sīlmad pǟl sa’ddõ silmili kukkuda ▫ nokrist uz acīm 79/5; KK77
- Sīlmad kārtabõd sieldõmtõ. Silmad kardavad valgust. ▫ Acis baidās gaismas. Sīlmad attõ īezõ vizās. Silmad on öösel kinni. ▫ Acis naktī ir ciet. Ma laskūb set sīlmad vi’zzõ. Ma lasen vaid silmad kinni. ▫ Es tik aizveru acis. Ku sa panād sīlmad vi’zzõ, si’z sa ä’d tǭ’ nǟ’dõ, pīkstõd vi’zzõ. Kui sa paned silmad kinni, siis sa ei taha näha, pigistad kinni. ▫ Ja tu aizver acis, tad tu negribi redzēt, aizmiedz acis. Si’z tulāb u’ņ, ku sīlmad lǟ’bõd vi’zzõ. Siis tuleb uni, kui silmad lähevad kinni. ▫ Tad nāk miegs, kad acis krīt ciet. Si’z ku rǟkõb, kītõb, ku sīlmad attõ vie’d si’zāl. Siis kui nutetakse, öeldakse, et silmad on vees. ▫ Tad, kad raud, saka, ka acis ir ūdenī. Vaņțõl mi’nnõn siļmiz! Vaata mulle silma! ▫ Skaties man acīs! Ta ä’b lask mīnda sīlmad aldõst ulzõ. Ta ei lase mind silma alt välja. ▫ Viņš neizlaiž mani no acīm. Ta u’m amād ro’vd sīlmad allõ. Ta on kõigi inimeste silme all. ▫ Viņš ir visu cilvēku acu priekšā. Ku pǟ pȯdūb, si’z īeb sīlmad je’dsõ mustāks, kõzāks īeb kērabizõks. Kui pea valutab, läheb silmade ees mustaks, vihaga läheb kirjuks. ▫ Ja galva sāp, tad acu priekšā sametas melns, niknumā metas raibs. Mi’nnõn u’m u’d sīlmad je’dsõ, un pu’nnizt kärmizt attõ. Mul on udu silmade ees ja on punased kärbsed. ▫ Man ir migla acu priekšā, un ir sarkanas mušas. Jedspē’ḑõn mi’n sīlmad je’dst! Ära mu silmist [~ silmade eest]! ▫ Prom no manām acīm! Se u’m mi’n sīlma pie’rrõ – knaš, mis mi’nnõn mīeldõb. See on mu silma järgi – ilus, mis mulle meeldib. ▫ Tas ir man pa prātam [~ pēc manas acs] – skaists, kas man patīk. Eņtš sīlma u’m izānd. Oma silm on kuningas [~ peremees]. ▫ Paša acis neviļ [~ paša acs ir kungs]. Sīlmad īebõd kērabizõks sīe pǟvaks (~ pǟva kä’dsõ). Silmad lähevad kirjuks selle päiksega (~ päikse käes). ▫ Acis kļūst raibas ar to sauli (~ tajā saulē). Mēg rõkāndizmõ sīlma sīlma vastõ. Me rääkisime silmitsi [~ silm silma vastu]. ▫ Mēs sarunājāmies aci pret aci. Irmõn at sūrd sīlmad. Hirmul on suured silmad. ▫ Bailēm ir lielas acis. Ta ä’b kāndat mīnda mittõ sīlma tutkāmõs. Ta ei salli mind silmaotsaski. ▫ Viņš neieredz mani ne acu galā. Ta pīkstiz sīlma vi’zzõ: si’z ne’i sieldõ ä’b nǟ. Ta pigistas silma kinni: siis nii selgesti ei näe. ▫ Viņš piemiedza aci: tad tik skaidri neredz. Sa pa’ņd sīlmad tä’mmõn pǟ’zõ – ku ta i’z nǟ, sa kītizt un ta mūoštiz. Sa panid silmad talle pähe – kui ta ei näinud, sa ütlesid ja ta mõistis. ▫ Tu parādīji viņam [~ ieliki viņam acis galvā] – ja viņš neredzēja, tu pateici, un viņš saprata. Ma ä’b usk eņtš siļmi. Ma ei usu oma silmi. ▫ Es neticu savām acīm. Sīlmadõn lǟ’b pǭ’mi pūol pǟlõ. Silmadel läheb pahupool peale. ▫ Acis izgriežas otrādi. Ta eņtš siļmi blikštiņtõb – sīlmadõks rõkāndõb. Ta pilgutab oma silmi – räägib silmadega. ▫ Viņš mirkšķina savas acis – runā ar acīm. Alā pū’gõ põrmõ siļmiz! Ära aja [~ puhu] prügi [~ tolmu] silma! ▫ Nepūt miglu [~ putekļus] acīs! Ma laskīz tä’m ulzõ siļmšti. Ma lasin ta silmist. ▫ Es izlaidu viņu no acīm. Ma si’n siļmšti jo lugīz. Ma juba lugesin sinu silmist. ▫ Es jau nolasīju no tavām acīm. Mi’n u’m jelāmõst tīedõ ja ī’d sīlmaks vakțõmõst tǟnda. Ma pean tegema tööd ja ühe silmaga valvama teda. ▫ Man jādara darbs un ar vienu aci jāpieskata viņš. KK77 a; KK77b
(b) silm, silmus, aas ▫ acs, valdziņš - sukā sīlma sukasilm ▫ zeķes valdziņš , võrgõ sīlma võrgusilm ▫ tīkla acs; sukān siļmi i’lzõ võttõ sukal silmi üles võtta ▫ uzņemt zeķei valdziņus
- U’m kuoŗŗõmõst sīlmad je’dsõ u’m pȯimõmõst sīlmad i’lzõ. Peab korjama enne silmad [vardale] ja peab võtma silmad üles. ▫ Jāsavāc vispirms valdziņi un jāuzceļ valdziņi. Sukā siļmšti arābõb ulzõ. Sukasilmad jooksevad [~ Sukk laguneb silmadest välja]. ▫ Zeķes valdziņi irst. KK78
(c) silm, tööriista varre- või niidiauk ▫ acs, caurums - kirrõ sīlma kirvesilm ▫ cirvja kāta caurums; nõ’ggõl sīlma nõelasilm ▫ adatas acs
|
siskõ ¤25 vt
(a) torgata ▫ durt - Siskāb mingiz va’imiz ažāks, nõ’ggõlõks, nǭskiļõks tūoizta. Torgatakse teist mingi terava asjaga, nõelaga, naaskliga. ▫ Dur otram ar kādu asu lietu, adatu, īlenu. Doktār siskāb nǭ’gõ alā . Tohter torkab naha alla. ▫ Dakteris dur zem ādas. Sīlma siskīz ulzõ. Silma torkas välja. ▫ Izdūra aci. Spitš pūlkaks ka võib siskõ, se ka u’m va’imi. Terava pulgaga ka võib torgata, see ka on terav. ▫ Ar spicu puļķi arī var durt, tas arī ir ass. KK78; KK78b29
(b) nõelata ▫ dzelt - Mie’dlinki siskāb eņtš ǟndaks. Mesilane torkab oma astlaga. ▫ Bite dzeļ ar savu dzeloni
(c) pista ▫ durt, sāpēt - ne’iku nõ’ggõlõks siskāb nagu nõelaga pistab ▫ kā ar adatu dur KK78
- Sizāl siskāb. Sees pistab. ▫ Iekšā dur. KK78b29
(d) torkida ▫ durstīt, bakstīt - Dadžād siskõbõd. Ohakad torgivad. ▫ Dadži dursta. Suormkõks siskāb siļmi. Sõrmega torgib silmi. ▫ Ar pirkstu baksta acis. KK78b29; PK88.6
|
tūlda ¤11 vi
(a) tulla, saabuda ▫ nākt, ierasties - a’igõ tūlda randa tulla, randa joosta ▫ nākt malā; mǭ’zõ tūlda maanduda ▫ nolaisties; tā’giž tūlda tagasi tulla ▫ atgriezties; ulzõ tūlda ilmuda ▫ iznākt; vastõ tūlda vastu tulla ▫ nākt pretī
- Se brik u’m tund Sīkrõgõl a’igõ. See prikk on jooksnud Sīkrõgis randa ▫ Tā briga ir iznākusi Sīkragā malā. Sǟ’l u’m seļļi aerodrōm, kus tu’lbõd mǭ’zõ ne helikopterõd. Seal on selline lennuväli, kus maanduvad need helikopterid. ▫ Tur ir tāds lidlauks, kur nolaižas tie helikopteri. Sa tulād ne’iku salāj īezõ. Sa tuled nagu varas öösel. ▫ Tu nāc kā zaglis naktī. Tulgid, neitsõd, vaņțlõmõ! Tulge, neiud, vaatama! ▫ Nāciet, meitas, skatīties! Ta tu’ļ ulzõ tūlõ. Ta tuli välja tuule kätte. ▫ Viņš iznāca ārā vējā. Alā tu’l mi’n sīlma alā! Ära tule mu silma alla! ▫ Nerādies man acīs. 152.2/14; J6; K83; KK77 a; 152.2/14; 152.2/17; KK77 a"
(b) tulla, liikuda ▫ nākt, kustēties - Āmbaz tulāb vāldiņ ja tulāb ulzõ. Hammas tuleb lahti ja tuleb välja. ▫ Zobs atnāk vaļā un iznāk ārā. Ukš tulāb vāldiņ. Uks tuleb lahti. ▫ Durvis veras vaļā. KK78b47
(c) tulla, sattuda ▫ nākt, uznākt - je’ddõ tūlda ette tulla, ilmneda ▫ gadīties, sanākt; ka’ggõlõ tūlda kaela tulla ▫ uznākt kaklā; pǟlõ tūlda peale tulla ▫ uznākt virsū KK77 a
- Izānd tu’ļ tä’mmõn pǟlõ. Peremees tuli talle peale. ▫ Saimnieks nāca viņam virsū. Ta tu’ļ mi’nnõn ne’iku viedām ka’ggõlõ. Ta tuli mulle nagu koorem kaela. ▫ Viņš uznāca man kā vezums kaklā. KK77 a
(d) tulla, valmida ▫ iznākt, izdoties - Sīemnāiga tulāb jõvā. Söök tuleb hea. ▫ Ēdiens izdosies labs. Sīemnāiga tulāb tõurõz. Söök tuleb kallis. ▫ Ēdiens sanāks dārgs. KK78b47
|
vastõ 4 prp vastu ▫ pret ≈ vast- vastõ tūldõ vastu tuult ▫ pret vēju; vālda ma’g vastõ päuvõ valge kõht vastu päikest ▫ balts vēders pret sauli TL78
- Ta paijiz kaššõ vastõ karrõ. Ta paitas kassi vastu karva. ▫ Viņš glaudīja kaķi pret spalvu. Ta rabīz kä’d vastõ mi’n kätā. Ta lõi käe vastu minu kätt. ▫ Viņš sita roku pret manu roku. Sīlma vastõ silmõ ja āmbaz vastõ āmbazt. Silm silma vastu ja hammas hamba vastu. ▫ Acs pret aci, zobs pret zobu. KK77b; KK78; Mt5.38
|
