a’ilõ ¤51 vi
(a) joosta, söösta ▫ skriet, traukties - ku’bbõ a’ilõ kokku põrgata ▫ saskrieties; mǭ’zõ a’ilõ maha söösta ▫ noskriet; tuoizõn pǟlõ a’ilõ teisele kallale tormata ▫ uzbrukt otram; a’ilõ ibīz hobust ära vaevata ~ hobust ära ajada ▫ nodzīt zirgu ~ noskriet zirgu
- Ma a’iliz tästā ne’iku tūļ tabār allõ. Ma jooksin siit nii, et tuul saba all. ▫ Es aizskrēju no šejienes kā vēja plēsts [~ it kā vējš zem astes]. Ta a’iliz ne’i, ku kūondad tū’giztõ. Ta jooksis nii, et kannad suitsesid. ▫ Viņš skrēja tā, it kā pēdas sviltu [~ ka pēdas dūmoja]. Ne a’iliztõ ne’i, ku mǭ rū’tšiz. Nad jooksid nii, et maa müdises. ▫ Viņi skrēja tā, ka zeme drebēja. Ku tu’ļ vadā kuoț, liestād a’ilizt kuoțțõ si’zzõl. Kui tuli noodakott, siis lestad sööstsid kotti sisse. ▫ Kad nāca vada maiss, tad butes ieskrēja maisā. Pițkīzka’briki a’ilõb a’rtiz mǭ’zõ. Tikutaja sööstab kaldu maa poole. ▫ Mērkaziņa traucas slīpi zemes virzienā. KK77; 1984.1
(b) sõita, söösta ▫ braukt, traukties - Tallõ ma a’iliz sūrstõ kȭnkast rie’ggõks mǭ’zõ ja kīļaz vigā pǟlõ a’iliz jeirōdadõks kui lind. Talvel ma sõitsin suurest künkast kelguga alla ja kiila jää peal sõitsin uiskudega nagu lind. ▫ Ziemā es braucu no lielās kāpas ar ragavām un pa kailsala klāto vigu traucos ar slidām kā putns. Mašīnõd a’iliztõ ku’bbõ. Autod sööstsid kokku. ▫ Automašīnas saskrējās. JL75; KK78.3
(c) joosta, voolata ▫ tecēt, plūst - Jālgad panāb sāina pǟlõ, ve’r a’ilõb tā’giž. Jalad paneb seina peale, veri voolab tagasi. ▫ Uzliek kājas uz sienas, asinis plūst atpakaļ. Rõk ai’lõb jõvīst – kui sa rõkāndõd, ne’i lǟ’b. Jutt jookseb hästi – kuidas sa räägid, nii läheb. ▫ Runa plūst labi – kā tu runā, tā iet. KK77a
|
drõtsīņțõ 2 ¤53 vt logistada ▫ tricināt - Tūļ tǟnda drõtsīņțõb. Tuul seda logistab. ▫ Vējš to tricina.
|
eitliji *187 adj
(a) muutlik ▫ mainīgs - eitliji āiga muutlik ilm ▫ mainīgs laiks; eitliji tūļ muutlik tuul ▫ mainīgs vējš
(b) heitlik ▫ nepastāvīgs - eitliji rištīng heitlik inimene ▫ nepastāvīgs cilvēks
|
globārtõ ¤53 vt kolksutada ▫ klaudzināt - Tūļ globārtõb ukstā. Tuul kolksutab ust. ▫ Vējš klaudzina durvis. KK78a44
|
globāstõ ¤53 vi kolksuda ▫ klaudzēt - Mingi ukš ä’b ūo riktig vizās, tūļ tǟnda liktāb, si’z ta globāstõb. Mingi uks ei ole korralikult kinni, tuul seda liigutab, siis ta kolksub. ▫ Kādas durvis nav kārtīgi ciet, vējš tās kustina, tad tās klaudz. KK78a44
|
glõ’bžõ ¤51 vi lõgiseda ▫ klabēt - Tä’mmõn ambõd glõ’bžõbõd. Tal hambad lõgisevad. ▫ Viņam klab zobi. Glõ’bžõb lä’b või ukš, tūļ tǟnda drõtsīņtõb, si’z ta glõ’bžõb. Lõgiseb aken või uks, tuul seda logistab, siis see lõgiseb. ▫ Klab logs vai durvis, vējš to tricina, tad tas klab. KK78a44
|
idā *39 s
(a) kirre ▫ ziemeļaustrumi - Tūļ pū’gõb idāst. Tuul puhub kirdest. ▫ Vējš pūš no ziemeļaustrumiem.
(b) kirdetuul ▫ ziemeļaustrumu vējš, ziemeļaustrenis |
i’lz|pēḑõn adv
(a) ülespoole ▫ augšup - Ma vaņtlõb i’lzpēḑõn. Ma vaatan ülespoole. ▫ Es raugos augšup. J7; KK78a38
(b) üles(poole), avamere poole ▫ augšup, tālāk jūrā ~ i’lzõ|pēḑõn- Kalāmī’ed tǭ’bõd sõidõ i’lzpē’ḑõn, bet tūļ u’m vastõ. Kalurid tahavad sõuda üles, aga tuul on vastu. ▫ Zvejnieki grib airēt uz augšu, bet vējš ir pretī.
|
je’llõ 3 ¤13 vi
(a) elada ▫ dzīvot - kuo’nnõ, rāndas je’llõ kodus, rannas elada ▫ dzīvot mājās, jūrmalā
- Kǭrli jelāb Sīkrõgõl. Kǭrli elab Sīkrõgis. ▫ Kārlis dzīvo Sīkragā. Ta tuļ Sīkrõgõl jelām. Ta tuli Sīkrõgi elama. ▫ Viņš atnāca dzīvot uz Sīkragu. Tuoi suodā, mis mä’d kazām sai le’bbõ jelām, tuoi līvliztõn jemīņ vaijõ. Teine sõda, mis meie põlvkond pidi läbi elama, tõi liivlastele rohkem vaeva. ▫ Otrais karš, kurš mūsu paaudzei bija jāpiedzīvo, atnesa lībiešiem vairāk posta. Jegāī’dõn u’m jelāmõst eņtš pie’rrõ. Igaüks peab elama enese järgi. ▫ Katram ir jādzīvo pa savam. Ma jelāb ne’i ku jemā ripsõ. Ma elan nagu ema süles. ▫ Es dzīvoju kā mātes klēpī. Ku rištīng jelāb ne’i ku kik nanā pǟl, si’z ta jegāl āigal võib li’bštõ. Kui inimene elab nagu kukenoka peal, siis ta võib igal ajal libastada. ▫ Ja cilvēks dzīvo kā uz gaiļa knābja, viņš var jebkurā laikā paslīdēt. Ma ne’i ku kǭ’d tu’l va’isõ jelāb, ī’dst irm un tuoist irm. Ma elan nagu kahe tule vahel, ühest hirm ja teisest hirm. ▫ Es dzīvoju kā starp diviem uguņiem, no viena bail un no otra bail. Jelāb ne’i ku kuoț sizāl. Elab nagu kotis. ▫ Dzīvo kā maisā. Ne’i ku tu’lka’jsõ jelāb, ä’b või mõitizõks tǟnda sǭdõ. Elab nagu tulekahjus, ei või teistsuguseks teda saada. ▫ Dzīvo kā ugunsgrēkā, nevar viņu padarīt citādu. Ta jelāb ne’i ku tijā tūļ (~ ne’i ku tūl pǟl). Ta elab nagu tühi tuul (~ nagu tuule peal). ▫ Viņš dzīvo kā tukšs vējš (~ kā uz vēja). Ma jelāb ne’i ku u’ņštä’bbiz. Ma elan nagu unes. ▫ Es dzīvoju kā sapnī. Ne ne’i ku kaš pi’ņņõks jelābõd. Need elavad nagu kass koeraga. ▫ Viņi dzīvo kā kaķis ar suni. Ne jelābõd ne’i ku piņīd. Need elavad kui koerad. ▫ Viņi dzīvo kā suņi. KK77a; KK77b; KK78; VS36
(b) toime tulla ▫ tikt galā - Jālga u’m jarā pūdõn, ä’b või tä’mkõks je’llõ. Jalg on tuimaks jäänud, ei või sellega toime tulla. ▫ Kāja ir notirpusi, nevar ar to tikt galā. KK78
(c) asustada ▫ apdzīvot - līvližist i’ļļõ je’ltõd teritorij liivlaste poolt asustatud maa-ala ▫ lībiešu apdzīvotā teritorija
|
kabāt *129 s tasku ▫ kabata = tašk (b)- ī’ž eņtš kabātstõ maksõ oma taskust maksta ▫ maksāt pašam no savas kabatas
- Kabātõd attõ tūldõ tǟdõd, tūļ pū’gõb ulzõ. Taskud on tuult täis, tuul puhub välja. ▫ Kabatas ir vēja pilnas, vējš svilpo kabatās. Ma panāb kä’d kabātõ. Ma panen käe tasku. ▫ Es ielieku roku kabatā. Ta tǟtab eņtš kabātidi. Ta täidab oma taskuid. ▫ Viņš pilda savas kabatas. Ta te’i kabātõd tijāks. Ta tegi taskud tühjaks. ▫ Viņš iztukšoja kabatas. Ta nä’gțõb kabāts ru’iskõ. Ta näitab taskus rusikat. ▫ Viņš kabatā rāda dūri. KK77a; KK77b7; KK78; 79.4
|
kaņț *102 s
(a) kant, serv ▫ mala, kante - Istā ra’j kaņț pǟl! Istu tooli serva peale! ▫ Apsēdies uz krēsla malas! Sa valīzt vietā i’ļ glǭz kaņț. Sa valasid vett üle klaasi ääre. ▫ Tu pārlēji ūdeni pār glāzes malu. Mä’d nīt u’m jo’ug kaņțš. Meie heinamaa on jõe kandis. ▫ Mūsu pļava ir upes malā. KK78
(b) pool ▫ puse - kummiš kaņțšõ kummalgi pool ▫ abās pusēs
- Kust kaņțõ mī’ed tēg ūot? ~ Kust kaņțšt mī’ed tēg ūot? Kust kanti mehed te olete? ~ Kust kandist mehed te olete? ▫ Kuras puses vīri jūs esat? Tūļ u’m kīerõn mie’r kaņțõ. Tuul on keeranud mere poole. ▫ Vējš ir iegriezies jūras pusē.
|
ka’rdi 3 *201 adj
(a) kare ▫ raupjš - ka’rdid kädūd karedad käed ▫ raupjas rokas; ka’rdi pīnda kare pind ▫ nelīdzena virsma
(b) karm ▫ skarbs, bargs - ka’rdi ēļ karm hääl ▫ skarba balss; ka’rdi mie’r karm meri ▫ skarba jūra; ka’rdi rištīng karm inimene ▫ skarbs cilvēks
(c) karge ▫ dzestrs - ka’rdi tūļ karge tuul ▫ dzestrs vējš
|
kläbīkšõ 2 ¤55 vi lõgiseda, plagiseda ▫ klabēt, klakšķēt - Lä’b kläbīkšõb, tūļ tǟnda kläbīkšõb. Aken lõgiseb, tuul seda lõgistab. ▫ Logs klaudz, vējš to klaudzina.
|
klobārtõ ¤53 vt kolistada, kolksutada ▫ klabināt, klaudzināt - Tūļ klobārtõb ukstā. Tuul kolksutab uksega. ▫ Vējš klaudzina durvis. KK78a60
|
kõ’l *73 adj kõle ▫ ass (par vēju) - kõ’l tūļ kõle tuul ▫ ass vējš
|
lǟ’dõ 1 ¤1 vi
(a) minna, käia ▫ iet, doties - aigāmǭlõ lǟ’dõ eemale minna ▫ paiet malā; i’ļa’rrõ lǟ’dõ liiale minna ▫ aiziet par tālu; i’ļļõ lǟ’dõ üle minna, siirduda ▫ pāriet, aiziet; irgõ lǟ’dõ minema hakata ▫ sākt iet; jarā lǟ’dõ ära minna ▫ aiziet; je’ddõpēḑõn lǟ’dõ jätkuda ~ edasi minna ▫ turpināties ~ doties uz priekšu; jedspē’ņ lǟ’dõ minema minna ▫ aiziet projām; kõrdõl lǟ’dõ korda minna ▫ izdoties; le’bbõ lǟ’dõ läbi minna ▫ iziet cauri; mī’elõ lǟ’dõ mehele minna ▫ iziet pie vīra; no’vvõmizõl lǟ’dõ puhkusele minna ▫ aiziet atvaļinājumā; pi’ddõz lǟ’dõ mööda minna ▫ aiziet garām; riek pǟl lǟ’dõ teele minna ▫ doties ceļā; ukkõ lǟ’dõ hukka minna ▫ iet bojā; ulzõ lǟ’dõ lahkuda, väljuda ▫ iziet ārā; vastõ lǟ’dõ vastu minna ▫ iziet pretī K85;K90; KK78.3
- Lǟ’m! Läki! ▫ Iesim! Li je’dspē’ḑõn! Käi minema! ▫ Ej projām! La’z ta läkkõ, kus kuŗē tǟnda tȭmbõg. Mingu, kus kurat teda tõmbab! ▫ Lai viņš iet, kur velns viņu rauj! Lǟ’b, kus tūļ vīb. Lähen, kuhu tuul viib. ▫ Eju, kurp vējš aizved. Ma i’z lǟ’ i’z sīņõ, i’z tǟnõ. Ma ei läinud ei sinna, ei tänna. ▫ Es neaizgāju ne šur, ne tur. Ma lǟ’b jālgiņ (~ eņtš jālgadõks). Ma lähen jala (~ omil jalul). ▫ Es eju kājām (~ savām kājām). Sa ne’i lǟ’d ne’iku pi’ds vietā. Sa lähed nii nagu mööda vett. ▫ Tu tā ej kā pa ūdeni. Ta ne’i lekš, ku tu’ļ tǟnda kitāks. Ta läks nii, nagu tuli teda põletaks. ▫ Viņš tā aizgāja, it kā uguns viņu svilinātu. Lä’bõd ne’iku kūrgõd ī’d tuoizõn tagānõ. Lähevad nagu kured üksteise taga. ▫ Iet kā dzērves viens aiz otra. Ta u’m eņtš āiga jarā je’llõn, kītiztõ, ku lekš je’dspēḑõn. Ta on oma aja ära elanud, öeldi, et läks ära. ▫ Viņš ir savu laiku nodzīvojis, teica, ka devās projām. Ta lǟ’b va’nnõ riekkõ ī’dstī’d. Ta läheb ühtelugu vana teed. ▫ Viņš aizvien iet pa veco ceļu. Tä’mmõn ī’dtõkabāl lekš se a’b ullõ ja si’z ta pa’ņ lē’tšõd si’zzõl tegīž. Tal läks ühtlugu see õlg välja ja siis ta pani liigeseõõnde jälle. ▫ Viņam arvien izgāja tas plecs ārā un tad viņš atkal ielika [to] locītavas dobumā. Se lǟ’b ne’iku su’d kurkõ. See läheb nagu hundi kurku. ▫ Tas iet kā vilkam rīklē. Ta u’m lǟ’nd i’ļ kä’d. Ta on surnud [~ läinud üle käe]. ▫ Viņš ir nomiris [~ aizgājis pār roku]. KK77 a; KK77b; KK78a22; PK88.14; 152.1
(b) minna, toimuda ▫ iet, notikt - Ne’i se lekš ī’ dstī’d. Nii läks see alatasa. ▫ Tā tas gāja arvien. Pivā lǟ’b je’ddõpēḑõn amā īe ūomõg sǭņõz. Püha jätkub kogu öö hommikuni. ▫ Svētki turpinās cauru nakti līdz rītam. KK78.3
(c) minna, viia ▫ iet, vest - Või se riek lǟ’b Dūoņigõ? Kas see tee läheb Dundagasse? ▫ Vai šis ceļš ved uz Dundagu?
(d) minna, edeneda ▫ iet, vesties - tīe, mis lǟ’b töö, mis edeneb ▫ darbs, kas vedas KK77 a
- Kievāmstiz lǟ’b ne’iku mǟngab. Kergesti läheb nagu mängides. ▫ Viegli vedas, kā spēlējoties. KK77b
(e) minna, mahtuda ▫ iet, ietilpt - Sī’ezõ rīstõ lǟ’b kakš lītõrt. Sellesse riista läheb kaks liitrit. ▫ Šajā traukā ieiet divi litri. KK78b63
(f) häälitseda ▫ izdot skaņas - Lāmbaz ī’žeņtšõks lǟ’b. Lammas häälitseb omaette. ▫ Aita izdod skaņas savā nodabā. KK78a43
|
lēņtš *150 s edel ▫ dienvidrietumi - lǟnd tūļ edelatuul ▫ dienvidrietumu vējš; lǟnd õvā edelahoovus ▫ dienvidrietumu straume
|
lomāstõ ¤53 vt maha suruda ▫ nospiest - Tūļ tǟnda mūrdab, lomāstõb. Tuul teda murrab, surub maha. ▫ Vējš to lauž, spiež. KK78a70
|
lo’mtõ ¤54 vt painutada ▫ locīt - Tūļ lo’mtõb tǟnda. Tuul painutab teda. ▫ Vējs to loka. KK78a70
|
mēļ *215 s
(a) meel, aru ▫ prāts, uzskats - mi’nnõn u’m jõvā mēļ mul on hea meel ▫ man ir labs prāts; mīel parāntimi meeleparandus ▫ labošanās, atgriešanās uz pareizā ceļa; mīeldõ parāntõ meelt parandada ▫ laboties, atgriezties uz pareizā ceļa; mīel pierāst meele järgi ▫ pa prātam; mingizõn mīel pie’rrõ tī’edõ kellegi meele järgi teha ▫ izdarīt kādam pa prātam; mīel pie’rrõ vȱlda meele pärast olla, meeldida ▫ būt pa prātam; mīelõ pānda meelde tuletada ▫ atgādināt; vastõ mīeldõ vȱlda vastumeelt olla ▫ būt nepatīkamam; mi’n mīelstõ minu meelest ▫ manuprāt; ä’b lǟ’ ī’dtõ mīeldõ ei lähe ühes meeles ▫ neiet vienprātīgi Jh14.26; KK78.3; Mk1.4; KK77 a; Ap2.38
(b) meel, mälu ▫ prāts, atmiņa - mīelõ īedõ meelde jääda ▫ palikt prātā; mīelõ jettõ ~ mīelõ pānda meelde jätta ▫ paturēt prātā; mīelõ tūlda ~ mīelõ rabāgõ meelde tulla ~ meelde turgatada ▫ ienākt prātā; mīelsõ pi’ddõ meeles pidada ▫ paturēt prātā; mīelsõ pī’lõ meeles seista ▫ stāvēt prātā; mīelsõ vȱlda meeles olla ▫ būt prātā; mīelstõ jarā u’nnõ meelest ära unustada ▫ aizmirst KK78.3
- Se lekš ulzõ mi’n mīelstõ. See läks mul meelest ära [~ välja mu meelest]. ▫ Tas man izgāja no prāta. Ku midāgõst set tu’ļ mīelõ, kītiz: mi’nnõn tu’ļ pǟ’zõ. Kui miski vaid tuli meelde, ütles: mulle tuli pähe. ▫ Kad kaut kas ienāca prātā, teica: man ienāca galvā. KK77 a
(c) aru, mõistus ▫ prāts, saprāts - piški mēļ lühike [~ pisike] aru ▫ mazs prāts; mīel jū’rõ tūlda mõistusele tulla ▫ nākt pie prāta; ne’iku īlma mīeldõ nagu ilma mõistuseta ▫ kā bez prāta; mīelstõ ullõ vȱlda arust ära olla ▫ būt bez prāta; mīelstõ vāldiž īedõ ~ mīelstõ vāldiž sǭdõ arust ilma jääda ▫ palikt bez prāta; pigā-tagā mīelstõ vāldiž peaaegu arust ära ▫ gandrīz bez prāta; mēļi sie’ggõ mõistust segi ajada ▫ jaukt prātus KK77 a; 14Ro1; 85/1
- Mēļ u’m jarā, ä’b ūo riktig. Mõistus on ära, ei ole korras. ▫ Prāts ir projām, nav riktīgs. Mēļ josābiz jarā. Mõistus eksis ära. ▫ Prāts apjuka. Mēļ kadūb jarā. Mõistus kaob ära. ▫ Prāts pazūd. Piški mēļ u’m sīen, kis u’m aššõ uskiji. Lühike aru on sellel, kes on kiire uskuja. ▫ Īss prāts ir tam, kurš ātri notic. Ma te’i īž eņtš mīelstõ, mitikš i’z ānda nõ’vvõ. Ma tegin ise oma aruga, ükski ei andnud nõu. ▫ Es darīju pats ar savu prātu, neviens nedeva padomu. Tä’mmõn ä’b ūo mīeldõ je’mmit. Tal ei ole enam mõistust. ▫ Viņam vairs nav prāta. Ta u’m järāndiz eņtš mīelstõ. Ta on oma arust ära. ▫ Viņš ir sajucis prātā. Ta a’ilõb ne’iku īlma mīeldõ sīe naiz tagān. Ta jookseb nagu arutu selle naise järel. ▫ Viņš skrien tai sievietei pakaļ kā bez prāta. KK77 a; 86a50
(d) meel, tuju ▫ prāts, oma - jõvā mēļ hea meel, hea tuju ▫ labs prāts, laba oma; kõ’zzi mēļ paha tuju ▫ slikta oma; mēļ ne’iku tūļ pū’gõb tuju nii, nagu tuul puhub ▫ noskaņojums tāds, kā vējš pūš
(e) meel, aisting ▫ prāts, maņa - vīž mīeldõ viis meelt ▫ piecas maņas
(f) meelsus ▫ pārliecība, uzskati - Valstõn vastūksnikā ä’b ūo sīesõ mīelsõ. Riigivastane ei ole selles meelsuses. ▫ Valsts pretinieks nav tādos uzskatos.
|
mie’rlimi *202 adj mereline ▫ jūras- - mie’rlimi tūļ meretuul ▫ jūras vējš
|
nūzõ ¤49 vi
(a) tõusta ▫ celties - i’lzõ nūzõ üles tõusta ▫ piecelties ~ augšāmcelties; istām nūzõ istuma tõusta ▫ piecelties sēdus; jālga pǟl nūzõ jalule tõusta ▫ piecelties kājās
- Pǟva nūzõb, kū ka nūzõb. Päike tõuseb, kuu ka tõuseb. ▫ Saule lec, mēness arī lec. Tōvaz nūzõb. Torm tõuseb. ▫ Vētra ceļas. Tūļ nūzõb. Tuul tõuseb. ▫ Vējš ceļas. Jēzõs nūziz i’lzõ. Jeesus tõusis üles. ▫ Jēzus augšāmcēlās. Ūondžõl nūzõb u’nstõ i’lzõ. Hommikul tõustakse magamast [~ unest] üles. ▫ No rīta ceļas no miega. Sa nūzõd istām, ä’d nūzõ jālga pǟl. Sa tõused istuma, sa ei tõuse jalule. ▫ Tu piecelies sēdus, nepiecelies kājās. Pițkīzka’briki nūzõb i’lzõ - tik, tik. Tikutaja tõuseb üles – tikk-tikk. ▫ Mērkaziņa ceļas augšā – tik, tik. KK78b8; 85/1
(b) kerkida ▫ rūgt - Mī’kõl nūzõb i’lzõ tīemī’ekõks või ne’iī’ž. Taigen kerkib pärmiga või niisama. ▫ Mīkla rūgst ar raugu vai tāpat. KK78b8
(c) pärineda, pärit olla ▫ celties (par izcelsmi) - Ä’b ūo tieudtõb, kust ta u’m nūzõn. Ei ole teada, kust ta on pärit. ▫ Nav zināms, no kurienes viņš cēlies.
|
perīņ 1 adv
(a) pärit ▫ cēlies - Ma u’m Sīkrõgõld perīņ. Ma olen Sīkrõgist pärit. ▫ Esmu cēlies no Sīkraga.
(b) päri, päripidi ▫ pa ceļam, no mugurpuses - Tūļ u’m perīņ. Tuul on päri. ▫ Vējš ir no mugurpuses. J 22
|
perīņi *200 adj päripidine, päri- ▫ pa ceļam esošs, no mugurpuses nākošs - perīņi tūļ pärituul ▫ ceļavējš
|
pieksõ 1 ¤25 vt
(a) materdada, peksta ▫ dauzīt, pērt - lapstā pieksõ last peksta ▫ pērt bērnu; li’ņdi pieksõ linu topsida ▫ kulstīt linus; kiellõ pieksõ kella lüüa ▫ zvanīt; pieksõ sǭdõ peksa saada ▫ dabūt pērienu ~ dabūt pa kaklu; pieksīz ne’iku pi’ņņõ peksis nagu koera ▫ dauzīja kā suni KK78a22
- Lapstā pieksāb joutõks, kä’dkõks ä’b ūo jõvā. Last pekstakse vitsaga, käega ei ole hea. ▫ Bērnu per ar vicu, ar roku nav labi. Tūļ pieksāb ukstā (~ pūŗazt). Tuul peksab ust (~ purje). ▫ Vējš dauza durvis (~ buras). Sa sǭd pieksõ pi’ds suoŗmi. Sa saad peksa mööda sõrmi. ▫ Tu dabū pa pirkstiem. KK77a
(b) lüüa, taguda ▫ sist - Ta pieksāb dēļõd ī’dõku’bbõ. Ta lööb lauad kokku. ▫ Viņš sasit dēļus kopā. KK78b16
|
plattõrtõ 1 ¤53 vt platerdada, peksta ▫ vēcināt, vicināt, purināt - Tūļ plattõrtõb pūŗazt. Tuul platerdab purje. ▫ Vējš purina buru.
|
plattõrtõ 2 ¤53 vi platerdada, laperdada ▫ purināties - Pūŗaz plattõrtõb, tūļ plattõrtõb tǟnda. Puri laperdab, tuul platerdab teda ▫ Bura purinās, vējš to purina. Lind plattõrtõb tībõdõks ku ta ä’b sǭ uzreiz lindõ. Lind lehvitab tiibadega, kui ta ei saa kohe lennata. ▫ Putns vēcina spārnus, kad viņš uzreiz nevar lidot. KK78b19; KK78b16
|
priš *144 adj
(a) värske ▫ svaigs - priš sīemnāiga värske söök ▫ svaigs ēdiens; priššõd kalād värsked kalad ▫ svaigas zivis KK78
- Ku pū’gõb, si’z u’m priš tūļ. Kui puhub, siis on värske tuul. ▫ Kad pūš, tad ir svaigs vējš. Priš vȯzā tī’eb dūšigõks. Värske liha teeb priskeks. ▫ Svaiga gaļa padara dūšīgu. KK77
(b) reibas; kõbus ▫ mundrs - priššõks tī’edõ reipaks teha ▫ padarīt mundru KK78
|
pū’gõ 2 ¤51 vt puhuda ▫ pūst - glǭzõ pū’gõ klaasi puhuda ▫ pūst stiklu; ulzõ pū’gõ välja puhuda ▫ izpūst 86b3; KK77b
- Pū’gõb sūr tūļ. Puhub suur tuul. ▫ Pūš stiprs vējš. Tūļ pū’gõb lūnda silmõ. Tuul puhub lund silma. ▫ Vējš pūš sniegu acīs. Sǟ’l vȯ’ļtõ pū’gdõd seļļizt nemē tsilindõrd. Seal olid puhutud sellised nagu silindrid. ▫ Tur bija sapūsti tādi kā cilindri. 86b3; KK78b22
|
pūiklimi *200 adj iilitine ▫ brāzmains - Pūiklimi tūļ tȭmbõb. Iilitine tuul tõmbab. ▫ Brāzmains vējš velk. KK77 a
|
pū’oj 2 *124 s põhi, põhjakaar ▫ ziemeļi - Tūļ kīeriz pū’ojõ. Tuul keeras põhja. ▫ Vējš iegriezās ziemeļos.
|
pūold pop
(a) poolt, suunast ▫ no puses - jemā pūold su’g ema poolt sugulane ▫ radinieks no mātes puses
- Tūļ u’m pū’oj pūold Tuul on põhja poolt. ▫ Vējš ir no ziemeļu puses.
(b) poolt, eest ▫ par ~ pūoldõ- Kristus pūoldõ vȱlda Kristuse poolt olla ▫ turēties pie Kristus [~ būt Kristus pusē]; partij pūoldõ partei poolt ▫ par partiju 1Kr 1.12
|
pūolõ pop
(a) poole, juurde ▫ uz pusi, pie - Tulgid ȭ’dõn mä’d pūolõ! Tulge õhtul meie poole! ▫ Atnāciet vakarā pie mums.
(b) poole, suunda ▫ uz pusi, virzienā - Tūļ kīerõb pū’oj pūolõ. Tuul pöördub põhja poole. ▫ Vējš iegriežas ziemeļu virzienā.
(c) poole, suunas ▫ uz pusi, pusē - Lapst pidābõd jemā pūolõ. Lapsed hoiavad ema poole. ▫ Bērni turas mātes pusē. Tä’m sǟlga u’m mi’n pūolõ, pǟ si’n pūolõ. Ta selg on minu poole, pea sinu poole. ▫ Viņa mugura ir uz manu pusi, galva uz tavu pusi. Jelāmi lǟ’b jõvā pūolõ. Elu läheb hea poole. ▫ Dzīve iet uz labo pusi. Ta u’m nūor pūolõ. Ta on noorepoolne. ▫ Viņš ir pajauns. KK78.3; KK78
|
sõidõ ¤27 vt sõuda ▫ airēt - Lǭja si’z set lǟ’b, ku tǟnda airõdõks sȭidab. Paat siis vaid läheb, kui seda aerudega sõutakse. ▫ Laiva tikai tad iet, kad to ar airiem airē. Lǭjaks sȭidab. Paadiga sõutakse. ▫ Ar laivu airē. Kalāmī’ed sȭidabõd a’igõ. Kalurid sõuavad randa. ▫ Zvejnieki airē uz malu. Kalāmī’ed tǭ’bõd sõidõ i’lzpē’ḑõn, bet tūļ u’m vastõ. Kalurid tahavad sõuda üles, aga tuul on vastu. ▫ Zvejnieki grib airēt uz augšu, bet vējš ir pretī. KK78b28
|
suoikõl adv soiku, soikus ▫ noklusis, norimis - suoikõl īedõ soiku jääda ▫ noklust
- Tūļ u’m īend suoikõl. Tuul on jäänud soiku. ▫ Vējš ir norimis. Va’llimi u’m īend suoikõl. Valu on soikunud. ▫ Sāpes ir rimušās.
|
tūļ *214 s tuul ▫ vējš - le’b|tūļ tõmbetuul, tuuletõmbus ▫ caurvējš; pū’oj|tūļ põhjatuul ▫ ziemeļvējš; ūomõg|tūļ idatuul ▫ austrumvējš
- kiļgi tūļ külgtuul ▫ sānvējš; tūl allõ vȱlda allatuult olla ▫ būt pa vējam; tūl käds vȱlda tuule käes olla ▫ būt vējā; tūl vǭŗs pī’lõ allatuult seista ▫ stāvēt aizvējā; tūlstõ ulzõ kīerõ tuulest välja keerata [tuuleveskit] ▫ izgriezt no vēja [vējdzirnavas] KK77 a
- Tūļ u’m vastõ (~ jõvāst kilgstõ; ~ kurāst kilgstõ; ~ perīņ). Tuul on vastu (paremalt küljelt; ~ vasakult küljelt; ~ päri). ▫ Vējš ir pretī (~ no labās puses; ~ kreisās puses; ~ aizmugures). Pū’gõb vi’l tūļ. Puhub jahe tuul. ▫ Pūš dzestrs vējš. Ku Sūrmie’r u’m tūl allõ, si’z Piškimie’r u’m vagā. Kui Suurmeri on allatuule, siis Väikemeri on vaikne. ▫ Kad Dižjūra ir pa vējam, tad Mazjūra ir mierīga. Tūldõ ä’b ūo mittõ rǭz. Tuult pole mitte sugugi. ▫ Vēja nav nemaz. Tūļ viedāb le’bbõ. Tuul tõmbab [~ läbi]. ▫ Vējš velk cauri. Tä’mmõn u’m tūļ pǟsõ. Tal on tuul peas. ▫ Viņam ir vējš galvā. Pǟ u’m täuž tūldõ, tūļ pū’gõb le’bbõ. Pea on tuult täis, tuul puhub läbi. ▫ Galva ir pilna vēja, vējš pūš cauri. Se u’m tūlstõ võttõd, seļļi nīekõ. See on tuulest võetud, selline tühiasi. ▫ Tas ir no vēja grābts, tāds nieks. Kis tūldõ kīlab, se tūldõ nītõb. Kes tuult külvab, see tuult niidab. ▫ Kas vēju sēj, tas vēju pļauj. J20; KK77 a; KK77b; TL78b65
|
ūgõ ¤49 vi
(a) kohiseda, mühiseda ▫ šalkt, krākt - Mõtsa ūgõb. Mets mühiseb. ▫ Mežs šalc. Mie’r ūgõb. Meri kohiseb. ▫ Jūra krāc. Tōvaz ūgõb. Torm mühiseb. ▫ Vētra krāc.
(b) huuata ▫ šņākt, šalkt - Kūorad ūgõbõd. Kõrvad huugavad. ▫ Ausīs šalc.
(c) unnata ▫ gaudot - Tūļ ūgõb kūoršõns. Tuul undab korstnas. ▫ Vējš gaudo skurstenī.
(d) huigata ▫ ūjināt J13 |
vastõ 2 adv
(a) vastu ▫ pretī - vastõ andõ vastu anda ▫ dot pretī, atmaksāt; vastõ je’llõ vastu töötada ▫ strādāt pretī; vastõ kǟ’dõ vastu käia ▫ iziet pretī; vastõ kī’edõ põhja keeda ▫ pievārīties; vastõ ki’llõ vastu kajada ▫ atbalsoties; vastõ kuostõ vastata ▫ atbildēt; vastõ lǟ’dõ vastu minna ▫ iet pretī; vastõ nūzõ vastu hakata ▫ sacelties, pretoties; vastõ pa’llõ põhja kõrbeda ▫ piedegt; vastõ pānda vastu panna ▫ pretoties; vastõ pi’ddõ vastu pidada ▫ izturēt; vastõ pī’lõ vastu seista, vastanduda ▫ stāvēt pretī; vastõ rõkāndõ vastu rääkida, vaielda, väita ▫ runāt pretī; vastõ sǟdõ vastandada ▫ pretnostatīt; vastõ tūlda vastu tulla ▫ nākt pretī; vastõ võttõ vastu võtta ▫ pieņemt, saņemt KK78
- Ta tulāb vastõ. Ta tuleb vastu. ▫ Viņš nāk pretī. Tūļ u’m vastõ. Tuul on vastu. ▫ Vējš ir pretī. Tuoi ä’b või si’nnõn vastõ pi’ddõ. Teine ei või sulle vastu pidada. ▫ Otrs nevar turēties tev pretī. Jegāī’d tārpaliz nõ’v ma võtāb tienāndõksõks vastõ Iga kasuliku nõu ma võtan tänuga vastu. ▫ Ikvienu noderīgu padomu es ar pateicību pieņemu. KK78b62; J4; KK77b; TL78
(b) kokku ▫ kopā - vastõ pūtõ kokku puutuda ▫ saskarties
|
ve’ggi *193 adj kange, jõuline ▫ stiprs, spēcīgs - ve’ggi tūļ kange tuul ▫ stiprs vējš; ve’ggi mīez kange mees ▫ stiprs vīrs; ve’ggi brāndiļ kange viin ▫ stiprs degvīns; ve’ggi ne’iku okš tugev nagu karu ▫ stiprs kā lācis KK78a22
|
vie’ddõ 2 ¤24 vi tõmmata ▫ vilkt - Viedā airõdõks ne’i vienāgõld. Tõmba aerudega nii pikkamööda. ▫ Velc ar airiem tā palēnām. Ǭ’j ä’b viedā. Ahi ei tõmba. ▫ Krāsns nevelk. Tūļ viedāb, tulāb īļing Tuul tõmbab, tuleb iil. ▫ Vējš velk, būs viesulis. KK78; KK78b68
|
vi’l 2 *76 adj vilu, jahe ▫ vēss, dzestrs - vi’l āiga jahe ilm ▫ vēss laiks; vi’l tūļ jahe tuul ▫ dzestrs vējš
- Vi’l tūļ pūgõb jegā pǟva. Jahe tuul puhub iga päev. ▫ Dzestrs vējš pūš katru dienu. Vi’l tūlkõks ä’b või kuoŗŗõ na’ggiŗi. Jaheda tuulega ei või kartuleid korjata. ▫ Dzestrā vējā nevar lasīt kartupeļus.
|
vȯļg *111 s õlg -e ▫ salmi - Tūļ pū’giz ne vȱlgõd je’dspēḑõn. Tuul puhus need õled eemale. ▫ Vējš aizpūta tos salmus projām. K34II11
|
vȱrna *46 adj mahe, õrn ▫ maigs, liegs - vȱrna sieldõm mahe valgus ▫ maiga gaisma; vȱrna ēļ mahe hääl ▫ maiga balss; vȱrna tūļ mahe tuul ▫ liegs vējš
|
