ä’b ¤62 va ei ▫ ne- - Ma ä’b lǟ’. Ma ei lähe. ▫ Es neiešu. Ta ä’b tīeda. Ta ei tea. ▫ Viņš nezina. Mēg ä’b nǟmõ. Meie ei näe. ▫ Mēs neredzam. Ne ä’b jāmstat. Nad ei hammusta. ▫ Viņi nekož. Mi’nnõn ä’b ūo aigõ. Mul pole aega. ▫ Man nav laika. Ä’b ūo tǟ’dzi. Pole tähtis. ▫ Nav svarīgi. Ä’b ūo vi’ggõ. Pole viga. ▫ Nav [ne] vainas. Ä’b ta tu’l. Ega ta tule. ▫ Viņš jau nenāks. Ma ä’b tund tēḑi. Ma ei tunne teid. ▫ Es jūs nepazīstu. Paldiņ tä’m kalmõ jemīņ mēg mitikš ä’b tīedamõ ja ä’b līedaksmõ. Praegu tema kalmu enam me ükski ei tea ja ei leiaks. ▫ Patlaban viņa kapu mēs neviens vairs nezinām un neatrastu.
|
| ä’b|aŗštõb *159 adj ravimatu ▫ neārstējams |
ä’b|eldi *199 adj ebakõlbeline ▫ netikumīgs - ä’beldi rištīng ebakõlbeline inimene ▫ netikumīgs cilvēks
|
ä’b|ī’dlimi *202 adj ebaühtlane ▫ nevienmērīgs, nevienāds - Tämpõ at ä’bī’dlimizt liestād. Täna on ebaühtlased lestad ▫ Šodien ir nevienādas butes.
|
ä’b|irdzi *199 adj ebaharilik ▫ neparasts, neierasts - Se tīe mi’nnõn u’m ä’birdzi. See töö on mulle ebaharilik. ▫ Šis darbs man ir neierasts.
|
| ä’b|je’ldzi *200 adj elutu ▫ nedzīvs |
ä’b|joudzi *199 adj jõuetu ▫ nespēcīgs - Vanātǭți īend rujāks ja ä’bjoudzizõks. Vanaisa jäänud haigeks ja jõuetuks. ▫ Vectēvs palicis slims un nespēcīgs. Mv
|
ä’b|jõvā 1 *19 s
(a) paha ▫ ļaunums - ä’bjõ’vvõ tī’edõ paha teha ▫ darīt ļaunu
(b) paharet, kurat ▫ nelabais, velns = kuŗē, mustā|mīez |
ä’b|jõvā 2 *19 adj
(a) paha ▫ nelabs
(b) kuri ▫ ļauns - ä’bjõvā vaim kuri vaim ▫ ļaunais gars
|
ä’b|jõvā|ilāli *200 adj pahaloomuline ▫ ļaundabīgs - ä’bjõvāilāli kazāj pahaloomuline kasvaja ▫ ļaundabīgs audzējs
|
| ä’b|jõvīst adv kurjasti ▫ ļauni |
| ä’b|ka’ddiji *188 adj hävimatu ▫ neiznīkstošs, neizsīkstošs Hb7.16 |
| ä’b|kāndatiji *187 adj kannatamatu ▫ nepacietīgs |
| ä’b|kāndatimi *200 s kannatamatus ▫ nepacietība |
| ä’b|kāndatõb *159 adj talumatu ▫ neciešams |
ä’b|ka’zli *201 adj
(a) kasutu ▫ nederīgs Mk4.19
(b) viljatu, sigimatu ▫ neauglīgs Ga4.27, Lk1.7 |
ä’b|kažīn *233 adj alamkihist ▫ zemas kārtas - ä’bkažīn ja pȯlgdõd alamast soost ja põlatud ▫ zems un nicināts 1Kr 1.28
|
ä’b|kistiji *187 adj kustumatu ▫ nedziestošs - ä’bkistiji tu’ļ kustumatu tuli ▫ nedziestoša uguns; ä’bkistijizt mǟ’dõltõkst kustumatud mälestused ▫ nedziestošas atmiņas
|
ä’b|knaš *69 adj inetu ▫ neglīts - Ma neiz ä’bknaššõ rištīngt. Ma nägin inetut inimest. ▫ Es redzēju neglītu cilvēku. Kēņig tidār ei ä’bknaššõks. Kuningatütar muutus inetuks. ▫ Ķēniņmeita kļuva neglīta.
|
ä’b|knaššõ adv inetult ▫ neglīti, nesmuki - Ta rõkāndõb ä’bknaššõ. Ta räägib inetult. Viņš nesmuki runā.
|
ä’b|kǭ’ļõs adv proovimata ▫ nemēģinot - ä’bkǭ’ļõs sǭdõ vāldiņ ä’bvajāglizt täpīņtõd sõ’ņšti proovimata lahti saada ebavajalikest laensõnadest ▫ nemēģinot atbrīvoties no nevajadzīgiem aizgūtiem vārdiem
|
| ä’b|konsekvent *140 adj ebajärjekindel ▫ nekonsekvents K86 |
ä’b|kȭlbatõb *159 adj
(a) kasutuskõlbmatu ▫ nelietojams - Se āiraz u’m ä’bkȭlbatõb. See aer on kasutuskõlbmatu. ▫ Šis airis ir nelietojams.
(b) tarbetu, kõlbmatu, kehtetu ▫ nederīgs
(c) kõlvatu ▫ netikls, izvirtis - ä’bkȭlbatõbõks sǭdõ kõlvatuks saada ▫ kļūt netiklam
- Ne āt ī’dsku’bs sǭnõd ä’bkȭlbatõbõks. Nad on üheskoos saanud kõlvatuks. ▫ Viņi visi kopā ir kļuvuši netikli. 3Ro12
|
ä’b|kõlbzi *199 adj ebasobiv ▫ nepiemērots - Se sukā u’m mi’nnõn ä’bkõlbzi. See sukk on mulle ebasobiv. ▫ Šī zeķe ir man nepiemērota.
|
ä’b|kȭrdali *200 adj
(a) korratu ▫ nekārtīgs - ä’bkȭrdali rištīng korratu inimene ▫ nekārtīgs cilvēks
(b) korrapäratu ▫ neregulārs - ä’bkȭrdali puls korrapäratu pulss ▫ neregulārs pulss
|
| ä’b|kūldzi *199 adj sõnakuulmatu, tõrges ▫ nepaklausīgs Tt1.6 = ä’b|kūli |
| ä’b|kūldzit *140 s sõnakuulmatus ▫ nepaklausība 5Ro19 |
ä’b|kūli *199 adj sõnakuulmatu, tõrges ▫ nepaklausīgs = ä’b|kūldzi- ä’bkūlizõks īedõ sõnakuulmatuks muutuda ▫ kļūt nepaklausīgam
|
| ä’b|kunāgid adv mittekunagi ▫ nekad Mk2.12 |
| ä’b|kūoliji *187 adj surematu ▫ nemirstīgs |
| ä’b|kūolimi *200 s surematus ▫ nemirstība |
| ä’b|liepli *199 adj leppimatu ▫ nesamierināms 2Tm3.3 |
| ä’b|likkõs adv liikumatult ▫ nekustīgi Ap27.41 |
| ä’b|liktõb *159 adj kõigutamatu ▫ nesatricināms, nešaubīgs 1Kr15.58 |
| ä’b|loppõm *159 s lõpmatus ▫ bezgalība |
ä’b|lõpsnā *42 adj ebalahke, ebasõbralik ▫ nelaipns - Ä’blõpsnā rištīngõks u’m lǟlam ku’bsõ je’llõ. Ebalahke inimesega on raske koos elada. ▫ Ar nelaipnu cilvēku ir grūti sadzīvot. Pe’rnai vȯ’ļ ä’blõpsnā mi’n vastõ. Perenaine oli ebasõbralik minu vastu. ▫ Saimniece bija nelaipna pret mani.
|
| ä’b|lu’gdõb *160 adj mitteloetav ▫ nesalasāms |
ä’b|mīeldõb *159 adj ebameeldiv ▫ nepatīkams - Se u’m seļļi ä’bmīeldõb ažā. See on selline ebameeldiv asi. ▫ Tā ir tāda nepatīkama lieta.
|
ä’b|mingi *199 adj mitmesugune ▫ dažāds, šāds tāds - mingizt ä’bmingizt bõuvmateriālõd mitmesugused ehitusmaterjalid ▫ šādi tādi būvmateriāli E IE
|
ä’b|mȯistli *199 adj
(a) mittemõistlik ▫ nesaprātīgs
(b) arutu, meeletu ▫ neprātīgs Lk24.25 |
| ä’b|mȯistlit *140 s juhmus ▫ neprāts 2Kr11.17 |
ä’b|o’vli *201 adj ebaaus ▫ negodīgs - ä’bo’vli pȯis ebaaus poiss ▫ negodīgs puisis; ä’bo’vli kōpmīez ebaaus kaupleja ▫ negodīgs tirgotājs
|
ä’b|õigi *199 adj
(a) ebaõige, vale ▫ nepareizs - Se u’m ä’bõigi riek. See on ebaõige tee. ▫ Tas ir nepareizais ceļš. Kis midēgõst ä’bõigiz või jämp vīțõ tī’eb. Kes midagi valet või rumalat viisi teeb. ▫ Kas kaut ko dara nepareizā vai muļķīgā veidā. 152.1
(b) ebaehtne ▫ neīsts |
ä’b|õigiz *203 s vale ▫ nepatiesība - ä’bõigizt vannõ valet vanduda ▫ zvērēt nepatiesību Mt19.18
|
ä’b|õigõm *159 s
(a) ebaõiglus ▫ netaisnība
(b) ülekohus ▫ pārestība Mt23.28
(c) valskus ▫ viltus Jh6.18 |
ä’b|praktili *200 adj ebapraktiline ▫ nepraktisks - Minā vȯļļi vä’ggi ä’bpraktili rištīng. Mina olevat väga ebapraktiline inimene. ▫ Es esot ļoti nepraktisks cilvēks. 151.24
|
| ä’b|pū’dit *131 s liiderlikkus ▫ izvirtība, netiklība Mk7.22 |
ä’b|pū’dõz *183 adj
(a) räpane, must ▫ netīrs
(b) ropp ▫ neķītrs, nešķīsts
(c) liiderlik ▫ izvirtis, netikls |
| ä’b|pūŗtõb *159 adj mittelaevatatav ▫ nekuģojams |
| ä’b|rištīng *157 s ebainimene ▫ necilvēks |
ä’b|rištīngli *200 adj ebainimlik ▫ necilvēcīgs - Ta vȯ’ļ ä’brištīngli eņtš lapst vastõ. Ta oli ebainimlik oma laste vastu. ▫ Viņš bija necilvēcīgs pret saviem bērniem.
|
| ä’b|rõkāndtõb *159 adj sõnul seletamatu ▫ vārdos nepasakāms 8Ro26 |
| ä’b|rõkki *195 adj jutukehv ▫ nerunīgs |
ä’b|sǟdzi *199 adj
(a) korratu ▫ nekārtīgs 1Ts5.14
(b) ebaviisakas ▫ nepieklājīgs |
| ä’b|sīedõb *159 adj mittesöödav ▫ neēdams |
ä’b|sieldi *199 adj ebaselge ▫ neskaidrs = ä’b|sieldõ 1- Tämpõ u’m seļļi ä’bsieldi āiga. Täna on selline ebaselge ilm. ▫ Šodien ir tāds neskaidrs laiks.
|
ä’b|sieldistiz adv ebaselgesti, segaselt ▫ neskaidri - Polākõz rõkāndõb ä’bsieldistiz. Poiss räägib ebaselgelt. ▫ Zēns runā neskaidri. Se kēra u’m ä’bsieldistiz kēratõt. See kiri on ebaselgelt kirjutatud. ▫ Šī vēstule ir neskaidri uzrakstīta.
|
ä’b|sieldit *140 s ebaselgus, segadus ▫ neskaidrība - Tikkiž se ažā vȯ’ļ ikš sūr ä’bsieldit. Kõik see asi oli üks suur ebaselgus. ▫ Visa šī lieta bija viena liela neskaidrība.
|
| ä’b|sieldõ 1 *118 adj ebaselge ▫ neskaidrs = ä’b|sieldi |
ä’b|sieldõ 2 adv
(a) ebaselgelt ▫ neskaidri
(b) tuhmilt ▫ blāvi - Pǟva ä’bsieldõ pāistab. Päike tuhmilt paistab. ▫ Saule blāvi spīd.
|
| ä’b|sīli *199 adj süütu, laitmatu ▫ nevainojams Fl3.6 |
ä’b|sīlistiz adv laitmatult ▫ nevainojami - ä’bsīlistiz je’llõ laitmatult elada ▫ dzīvot nevainojami
|
ä’b|sindzi *199 adj sündusetu, ebasünnis ▫ nepiedienīgs - Se vȯ’ļ ikš va ä’bsindzi mīez. See oli üks va sündsusetult käituv mees. ▫ Tas bija viens, vei, nepiedienīgs vīrs.
|
ä’b|statsionār *130 s kaugõpe ▫ neklātienes mācības - Ma tǭ’ž lǟ’dõ ä’bstatsionārõz. Ma tahtsin minna kaugõppesse. ▫ Es gribēju iet [studēt] neklātienē. 152.2
|
ä’b|ta’zzi *193 adj ebatasane ▫ nelīdzens - Siprikšvigā kāngaŗ riek vȯ’ļ ä’bta’zzi. Siprikšvigā seljandiku tee oli ebatasane. ▫ Siprikšvigas kangara ceļš bija nelīdzens.
|
ä’b|täudi *199 adj
(a) ebapiisav, mitteküllaldane ▫ nepietiekams
(b) ebatäielik, puudulik ▫ nepilnīgs = ä’b|täudli- Ä’btäudi võiks vȱlda se, mis ä’b ūo täutõd, ä’b täut mīeldõ, ä’b täut rǭ’dõ, ä’btäudzi. Puudulik võiks olla see, mis pole täielik, ei piisa mõistust, ei piisa raha, ebatäielik. ▫ Nepilnīgs varētu būt tas, kas nav piepildīts, nepietiek prāta, nepietiek naudas, nepilnīgs. 86a12
|
ä’b|täudli *199 adj
(a) ebapiisav, mitteküllaldane ▫ nepietiekams
(b) ebatäielik, puudulik ▫ nepilnīgs = ä’b|täudi |
ä’b|täudzi *199 adj ebatäielik, puudulik ▫ nepilnīgs - Tä’m sēļtami u’m ä’btäudzi. Tema seletus on ebatäielik. ▫ Viņa skaidrojums ir nepilnīgs.
|
ä’b|täutõb 1 *159 s ahnus, täitmatus ▫ alkatība, nepiepildāmība - Ne āt tǟdõd ä’btäutõbt. Nad on täis ahnust. ▫ Viņi ir pilni alkatības.
|
ä’b|täutõb 2 *159 adj
(a) täitmatu ▫ nepiepildāms - Se u’m ä’btäutõb rištīng. See on täitmatu inimene. ▫ Tas ir nepiepildāms cilvēks.
(b) ahne ▫ alkatīgs |
| ä’b|tie’nli *201 adj tänamatu ▫ nepateicīgs 2Tm3.2 = ä’b|tie’nniji |
| ä’b|tie’nniji *188 adj tänamatu ▫ nepateicīgs Lk6.35 = ä’b|tie’nli |
ä’b|tǭ’dõb *160 adj ebasoovitav ▫ nevēlams - Se u’m ä’btǭ’dõb sõbrā. See on ebasoovitav sõber. ▫ Tas ir nevēlams draugs.
|
| ä’b|tundtõb *159 adj tundmatu ▫ nezināms |
| ä’b|uidi *199 adj häbematu, häbitu ▫ nekaunīgs, bezkaunīgs |
| ä’b|u’ndõb *160 adj unustamatu ▫ neaizmirstams EIVb |
| ä’b|usk *77 s uskmatus ▫ neticība |
ä’b|ustõb *159 adj ebaustav ▫ neuzticams - ä’bustõb rištīng ebaustav inimene ▫ neuzticams cilvēks; ä’bustõb tīeli ī’ds kūožõs ä’b pī’l ebaustav tööline ühes kohas ei seisa ▫ neuzticams darbinieks vienā vietā neturas
|
| ä’b|vaimli *199 adj nurjatu ▫ negants 2Tm3.2 |
ä’b|vajāgli *200 adj ebavajalik ▫ nevajadzīgs - mittõsu’g ä’bkǭ’ļõs sǭdõ vāldiņ ä’bvajāglist täpīņtõd sõ’ņšti üldsegi proovimata lahti saada ebavajalikest laensõnadest ▫ nemaz nemēģinot atbrīvoties no nevajadzīgiem aizgūtiem vārdiem K86
|
ä’b|vaļmõz *179 adj ebaküps ▫ negatavs - Vȯ’ddõrz ve’l u’m ä’bvaļmõz. Oder on veel ebaküps. ▫ Mieži vēl ir negatavi.
|
| ä’b|vaņțlõs adv vaatamata ▫ neraugoties E VII |
| ä’b|vastātõb *159 adj mittevastav ▫ neatbilstošs |
| ä’b|vīți *199 s sobimatu ▫ nepiemērots |
ä’b|vȯ’ddõltõd *162 adj ootamatu ▫ negaidīts, necerēts - ä’bvȯ’ddõltõt äpārtimi ootamatu äpardus ▫ negaidīta neveiksme J23
|
| ä’b|vȯndzi *199 adj õnnetu ▫ nelaimīgs E |
| ä’b|vȯņ *127 s ebaõnn, õnnetus, ebaõnnestumine ▫ nelaime, neveiksme |
| ä’b|vȯņštõ ¤53 vi luhtuda, ebaõnnestuda ▫ neizdoties, nelaimēties |
| ä’b|võidõb *159 adj võimatu ▫ neiespējams |
